Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Zviedrijas Treehotel piedāvā mitināšanos augstu kokos mežā 50 kilometrus uz dienvidiem no polārā loka.

Tā, piemēram, Spoguļkubu maskē apkārtnes atspoguļojums, bet Putna ligzdu sedz žagari. Treehotel jaunākā viesu istaba ir NLO.

Tērauda struktūru veidojis Zviedrijas arhitekts Bertils Harstroms. Kā jau tas pienākas, iekļūšana NLO notiek caur lūku apakšā, līdz tai tiekot pa paceļamām kāpnēm.

«Kad Harstroms pielika punktu Putna ligzdai, viņš gribēja darīt kaut ko pavisam citu,» stāstījis Treehotel pārdošanas vadītājs Andreas Desai. «Putna ligzda ir vispierastākā lieta, ko var atrast mežā, tāpēc viņš izvēlējās visnepierastāko - NLO,» piebildis viesnīcas pārstāvis.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā jau sākuši strādāt 603 skolēni, informē NVA.

Pašlaik vasaras darbiem ir reģistrējušies gandrīz 9000 jauniešu. Darba iespējas skolēniem NVA filiāļu darbinieki piedāvā secīgi.

Tāpat NVA turpina pieņemt jaunus darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbināšanai līdz 29.augustam.

Pašreiz skolēnu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā pieteiktas 3858 darba vietas. Darba devēji piedāvā strādāt šādus darbus: klientu konsultants, virtuves darbinieks, palīgstrādnieks, lietvedības sekretārs, noliktavas darbinieks, pārdevējs, datu ievades operators, iesaiņotājs, viesmīlis, datorgrafiķis, dārznieks, projektu asistents, arhivārs, lidostas darbinieks, biroja administrators, palīgs virtuvē, skolotāja palīgs, istabeņu palīgs u.c. Darbiņš ir arī lauksaimniecības un zemkopības darbos: ogu vācēji, ravētāji, darbinieki zemnieku saimniecības, laistītāji.

Sākot ar šī gada 9.aprīli, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņem darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa un tā jāiesniedz NVA filiālē, kuras darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam.

Vasaras nodarbinātības pasākumā tiks iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu uz NVA norādīto skolēna nodarbinātības laiku pasākumā un nodrošinās darbu vadītāju, kurš palīdzēs skolēnam apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) patlaban turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūlija līdz 31.augustam.

Pirmo divu nedēļu laikā NVA filiālēs 100 darba devēji pieteikuši 1218 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Darba devēju vidū ir arī 47 pašvaldības, informē NVA.

Skolēniem piedāvāts strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās. Visvairāk darba vietu skolēniem šobrīd pieteikuši darba devēji Rēzeknē, Ventspilī un Ogrē, minimāla darba devēju aktivitāte pagaidām vērojama Cēsīs, Dobelē, Preiļos, Ludzā, Balvos, Krāslavā un Kuldīgā.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Šobrīd jau 220 darba devēji NVA filiālēs pieteikuši 2576 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Skolēnu darbam jūnijā pieteiktas 827 darba vietas, jūlijā - 958 un augustā 791 darba vieta. Darba devēju pieteikšanās turpinās, savukārt skolēni reģistrēties dalībai vasaras nodarbinātības pasākumam varēs no 8.maija elektroniski ar NVA interneta vietnes starpniecību. 2015. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 3500 skolēnus.

Skolēniem darba devēji piedāvā strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā pusotra mēneša laikā ir iesaistīti 2800 skolēni, no kuriem 1224 dalību pasākumā jau pabeiguši, informē NVA.

Viena skolēna nodarbinātības laiks ir viens mēnesis. Skolēni gan veic dažādu speciālistu palīgu pienākumus, gan strādā tādās profesijās kā, piemēram, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, pārdevējs, lauksaimniecības palīgstrādnieks.

Darba devēji NVA filiālēs ir pieteikuši 5021 darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā. Visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, Liepājas pašvaldības āģentūra Nodarbinātības projekti, SIA ALG Cleaning, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

41% respondentu gadījumos, kad pietrūkst naudas līdz nākamajai algai, ir gatavi iekļūt parādos, aizņemoties no draugiem un paziņām, bankām vai citām kredītiestādēm, kā arī lietojot kredītkartes overdraftu. Tikai 19% aptaujāto pieļauj iespēju meklēt papildus iespējas nopelnīt, liecina portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Uz jautājumu, kā jūs rīkojaties, ja pietrūkst naudas līdz algai, 27% no 541 ptaujātā atzinuši, ka sāk samazināt ikdienas tēriņus, 11% respondentu nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet 22 % aptaujāto naudas trūkuma novēršanai noformē patēriņa vai «ātro» kredītu. 9% aptaujas respondentu naudu līdz algai aizņemas no draugiem un paziņām, bet 10% - tērē kredītkartes overdraftu. Interesanti, ka atbildi «steigšus meklēju papildus iespējas nopelnīt» izvēlējušies tikai 19% aptaujāto.

Izvērtējot aptaujas rezultātus, AS Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe par satraucošu uzskata tendenci par galveno risinājumu situācijās, kad nepietiek līdzekļu izdevumiem, uzskatīt naudas aizņemšanos no radiem un draugiem, «ātros» kredītus un kredītkaršu overdraftu.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

AS Selingas padomes priekšsēdētājs, Baltkrievijas pilsonis Leonīds Minets ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas (AT) lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa prasība no AS VEF banka piedzīt 500 tūkstošus latus.

Kasācijas sūdzība ir iesniegta šā gada 3.februārī, bet lēmuma par tās pieņemšanu vēl nav, jo tiesnesis vēl izskatīs, vai sūdzība tiks pieņemta un lieta nosūtīta izskatīšanai AT Senātam kasācijas kārtībā, Db pastāstīja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Db jau ziņoja, ka gan Rīgas apgabaltiesa, gan AT Civillietu tiesu palāta prasību noraidīja.

L. Minets no VEF bankas vēlējās piedzīt pusmiljonu latu, jo viņam radušies zaudējumi, bankai pirms aizdevuma līguma atmaksas termiņa atļaujot par 705 tūkstošiem latu AS Selingas ieķīlātos nekustamos īpašumus iegādāties uzņēmumam Putna lidojums. Zīmīgi, ka puse Putna lidojuma piederēja VEF bankas padomes loceklim Aleksejam Durandinam.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu Jūrmalas domes saistošo noteikumu Par detālplānojuma projekta Bulduri 1001 apstiprināšanas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc JAB konstitucionālās sūdzības. Biedrība norāda, ka apstrīdētais detālplānojums jau 2003.gadā ticis apturēts ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra rīkojumu. Satversmes tiesa 2004.gada 9.martā, pieņemot spriedumu šajā lietā, atzina ministra rīkojumu par tiesisku. Tomēr, kā norāda konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, Jūrmalas dome, neievērojot Satversmes tiesas spriedumu, esot pieņēmusi to pašu detālplānojumu ar atsevišķām nelielām korekcijām. Detālplānojums esot pieņemts, pārkāpjot vairāku normatīvo aktu prasības un teritorijas plānošanas principus.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta noraidījusi Baltkrievijas pilsoņa Leonīda Mineta prasību, kurā viņš lūdza piedzīt no AS VEF banka 500 tūkstošus latus.

Arī Rīgas apgabaltiesas pagājušā gada septembrī L. Mineta prasību noraidīja.

L. Minets no VEF bankas vēlējās piedzīt pusmiljonu latu, jo viņam radušies zaudējumi, bankai pirms aizdevuma līguma atmaksas termiņa atļaujot par 705 tūkstošiem latu AS Selingas ieķīlātos nekustamos īpašumus iegādāties uzņēmumam Putna lidojums. Zīmīgi, ka puse Putna lidojuma piederēja VEF bankas padomes loceklim Aleksejam Durandinam.

Savukārt VEF banka norādījusi, ka īpašumu pārdošana bijusi paša uzņēmuma iniciatīva, kam bankai neesot bijis pamata nepiekrist. L. Minets uzskata, ka Selingas valdes loceklis Anrijs Savruckis, kurš parakstīja pārdošanas līgumu, vienpersoniski to neesot bijis tiesīgs darīt.

Mājputnu novietnē Igaunijā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Novietnē tiek turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, un patlaban ir uzsākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Kā norāda PVD, barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Nelielā mājputnu novietnē Lietuvā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji.

PVD norāda, ka ir sākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Jau ziņots, ka pirms divām nedēļām Igaunijas novietnē, kur tika turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, arī konstatēta putnu gripa.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Nākamajā gadā Eiropā lidos deviņas British Airways lidmašīnas ar īpašu dizainu, vēsta guardian.co.uk.

Otrdien pirmo reizi debesīs pacēlusies Dūja, pirmā no deviņām British Airways lidmašīnām, kuru izskats veidots par godu 2012. gada Olimpiskajām spēlēm Londonā.

Saskaņā ar aviokompānijas paziņojumu māksla garlaicīgo Airbus A319 pārveidojusi par miera putnu.

24 cilvēku komandai bijušas nepieciešamas astoņas dienas, lai nokrāsotu gaisa kuģi baltu un ar zelta krāsu atveidotu spalvas.

Jaunā dizaina ietvaros pilotu kabīne kalpo kā putna knābis, fizelāža un spārni kā rumpis, bet lidmašīnas aste kā putna aste.

Šogad Aizkraukles uzņēmums Mikas M pirmo reizi dod iespēju vienkopus apskatīt un nogaršot gan jau zināmo produktu — zefīru, gan jaunāko produkciju — želejkonfektes. SIA Mikas M klātienē būs satiekams Aizkraukles novada pašvaldības rīkotajā Pārnovadu uzņēmēju dienā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aleksejs Kreipāns un Maksims Aņisimovs, bijušie Līvānu konditorejas firmas Adugs darbinieki, uzņēmumu Mikas M nodibināja 2002. gadā. Iepriekš viņu vadībā Aizkrauklē darbojās maizes ceptuve un makaronu ražotne Dole, bet Mikas M pamatuzdevums bija nodrošināt firmu Adugs ar kakao un balto glazūru. Ar tik specifiska produkta ražošanu Latvijā tajā laikā nodarbojās retais, un Līvānu uzņēmums glazūras savu izstrādājumu pārklāšanai ieveda no ārzemēm, galvenokārt no Polijas.

Tieši glazūru ražošana bija Mikas M vienīgais produkts daudzus gadus, un šobrīd izstrādātas vairāk nekā 30 receptes, piemērojot tās speciāli biezpiena sieriņiem, saldējumam, cepumiem un daudziem citiem produktiem. Viena klienta vietā 13 gadu laikā skaits palielinājies līdz vairākiem desmitiem, un tie ir daudzviet Latvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Palielinājies arī darbinieku skaits no sākotnējiem pieciem līdz vairāk nekā 30.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Kādā Turcijas dienvidaustrumu ciematā satraukumu izraisījis migrējošs putns, kas, pēc vietējo iedzīvotāju domām, spiegojis Izraēlas labā, vēsta BBC.

Paniku ciemata iedzīvotāju vidū izraisīja tīrumā atrasts beigts bišu dzenītis, kuram ap kāju bija aplikts metāla gredzens ar uzrakstu «Izraēla». Tāpat ciematniekiem licies, ka putna knābis ir pārāk liels un tajā varētu būt iemontēta Izraēlas izlūkdienesta aparatūra.

Putna līķi savākuši valdības eksperti, kas pēc pārbaudes pasludinājuši, ka tas ir drošs un nav spiegojis Izraēlas labā. Turcijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji ciemata iedzīvotājiem izskaidrojuši, ka putnu apgredzenošana ir ierasta prakse, lai sekotu gājputnu pārlidojumiem.

Kā BBC norādīja ministrijas pārstāvis, vietējo iedzīvotāju pārliecināšanai, ka putns valstij draudus nerada, tikušas pieliktas zināmas pūles. Situācijas izmeklēšanā bijusi iesaistīta arī Turcijas pretterorisma vienība.

Putnu gripas uzliesmojuma draudu dēļ Francijā tiek veikti pasākumi, lai inficēti putni vai to gaļa nenonāktu Lietuvā, tādēļ ir aizliegta putnu gaļas ievešana Lietuvā no Francijas.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ uz laiku aizliedzis ievest visa veida dzīvos putnus, olas, svaigu un malto putnu gaļu, putna gaļas pusfabrikātus un cita veida produktus no tiem Francijas reģioniem, kuros atklāta ārkārtīgi lipīgā putnu gripa.

Situācija Francijā patiešām ir sarežģīta, pēdējā mēneša laikā izplatījušies pat trīs putnu gripas paveidi, aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Jons Miļus. Situācija nepavisam nav iepriecinoša, jo arī Vācijā un Holandē izplatās putnu gripa, tādēļ situācija Eiropā nav mierīga, viņš piebilda.

Miļus sacīja, ka pagaidām putnu gaļas ievešanas aizliegums attieksies tikai uz produkciju no Francijas, tomēr nav izslēgts, ka vīrusa izplatīšanās dēļ aizliegumu var paplašināt uz citām valstīm.

Nissan Motor Co., Ltd. laidīs klajā pasaulē pirmo apkārtskata monitoru, kas autovadītājam nodrošināšot skatu uz automašīnu un tās apkārtni reālajā laikā “no putna lidojuma”, informēja kompānijas pārstāvji Latvijā.

Japānā apkārtskata monitors vispirms tiks uzstādīts jaunajā Elgrand, un ir paredzēts, ka tas notiks nākamā mēneša beigās. Šī tehnoloģija tiks piedāvāta arī ASV tirgū, kur šajā decembrī apkārtskata monitors tiks uzstādīts visos jaunajos Infiniti EX35.

Kā Db.lv pastāstīja Nissan pārstāvis Lauri Levo, Nissan patlaban meklē veidus, kā ieviest jauno produktu arī citos tirgos, tai skaitā Baltijas valstīs, taču pagaidām viņš nevarot pateikt, kad tieši šis produkts būs pieejams Latvijas iedzīvotājiem.

Apkārtskata monitora sistēmā ir sintezēts skats uz automašīnu un tās apkārtni no “putna lidojuma”, kas uzņemts, izmantojot četras īpaši plata leņķa (180 grādu) kameras, kuras ir uzstādītas automašīnas priekšpusē, sānos un aizmugurē. "Apkārtskata monitors ir īpaši noderīgs, novietojot automašīnu, jo tas autovadītājam ļauj viegli un precīzi iestūrēt autostāvvietā," skaidro kompānija.