Lai lemtu par investīcijām Latvijā loģistikas centra izveidē, būtisks priekšnoteikums ir Latvijas puses izstrādāts loģistikas masterplāns, kas ietvertu gan Rīgas brīvostas, gan Latvijas dzelzceļa attīstības stratēģiju, intervijā DB uzsver Duisburgas ostas izpilddirektors Larss Nennhauss
Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:
Pērn septembrī Latvija un Duisburgas osta parakstīja savstarpējās saprašanās memorandu. Ko tas paredz, un ar ko Latvija ir interesanta Duisburgas ostai?
Sākotnēji mēs kontaktējām ar Latvijas dzelzceļu un Satiksmes ministriju. Latvijas puse norādīja, ka Duisburga ir sākuma un beigu punkts transkontinentālajiem dzelzceļa pārvadājumiem starp Eiropu un Ķīnu, un vēlējās zināt par sadarbības iespējām. Otra sadarbības stāsta daļa ir saistīta ar loģistikas parku Lielais akmens Baltkrievijā, ar kuru Latvija vēlas būt savienota. Ķīnas investori, kas ieguldījuši Lielajā akmenī, raugās pēc dziļas jūras ostas Baltijas valstīs. Un ir divas alternatīvas – Klaipēdas osta un Rīgas osta. Duisburgas osta kā viens no investoriem Lielajā akmenī kopā ar Ķīnas partneriem izlēma, ka būtu lietderīgi veidot savienojumu ar Rīgu. Tādēļ arī tika parakstīts saprašanās memorands.
Vai Duisburgas osta varētu arī investēt Latvijā loģistikas centra izveidē?
Tā varētu būt viena no iespējām, taču pagaidām vēl ir pāragri par to runāt. Tam būtisks priekšnoteikums ir Latvijas puses izstrādāts loģistikas masterplāns, kas ietvertu gan Rīgas brīvostas, gan Latvijas dzelzceļa attīstības stratēģiju. Šāds masterplāns būtu bāze mūsu tālāko lēmumu pieņemšanai.
Jūs runājat par iespējamu sadarbību ar Latviju. Vai varat precizēt, kāda tā varētu būt?
Mēs esam identificējuši vairākas iespējamās sadarbības jomas. Duisburgas ostai ir ilgu gadu pieredze, kā iekšzemes ostai attīstīt intermodālus transporta savienojumus, tā ka šādu savienojumu izveide varētu būt viena no sadarbības jomām. Otra sadarbības joma varētu būt kopuzņēmumu veidošana. Mēs gan neesam finanšu investors un nevienu projektu nefinansēsim 100% apmērā. Taču esam gatavi kļūt par partneriem projektos, kas atbilst mūsu attīstības stratēģijai. Viens no mūsu mērķiem ir piesaistīt vairāk konteineru vilcienu no Ķīnas. Latvijas dzelzceļa savienojumi ar Baltkrieviju un Poliju varētu minēto kravu plūsmu palielināt.
Viens no priekšnoteikumiem tranzīta kravu piesaistei ir konkurētspējīga piedāvājuma izveide potenciālajiem klientiem – kravu nosūtītājiem. Kam ir jābūt ietvertam šādā piedāvājumā, un kas veido tā konkurētspējas priekšrocības?
Vispirms jau tas ir piegādes laiks, cena, stabilitāte un piegādes regularitāte. Piemēram, Duisburgas osta klientiem kravu piegādē uz Roterdamu piedāvā alternatīvas iespējas – kuģu vai dzelzceļa pārvadājumus. Līdz ar to atkarībā no piegādājamās preces klientiem ir iespēja izvēlēties gan piegādes veidu, gan cenu.
Visu interviju Nepieciešams loģistikas masterplāns lasiet 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness.