Jaunākais izdevums

Vēsture rādījusi – kur ir cilvēki, tur mēdz būt arī konflikti jeb pa kādam kariņam vai vismaz ģeopolitiskam saspīlējam, šķiet, ir bijis vienmēr.

Arī šī pandēmija liecina, ka daudzās sabiedrībās augusi neapmierinātība, kam var būt visai plaša ietekme uz dažādu reģionu stabilitāti. Tas attiecīgi arī nozīmē, ka valstīm jāturpina lielas summas atvēlēt militāriem tēriņiem. Pēdējos gados periodiski asa bijusi Rietumvalstu un Krievijas pretstāve. Turklāt šoreiz situācijas eskalēšanos varam novērot arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pasaules mērogā vērā jāņem arī arvien augošās Ķīnas ambīcijas. Ķīnas vara koncentrē kontroli pār visdažādākajiem procesiem šajā valstī. Pastāv pieņēmums, ka tieši Ķīnai var būt pa spēkam arvien nopietnāk apšaubīt Rietumu demokrātisko kārtību.

Lielākie tērētāji

Piemēram, Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (SIPRI) apkopotie dati liecina, ka globālie militārie tēriņi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 2,6% līdz teju diviem triljoniem ASV dolāru. Šāds militāro tēriņu pieaugums bija vērojams gadā, kad pasaules ekonomika saruka. Rezultātā pasaules militāro tēriņu apmērs pret tās IKP pieauga straujākajos tempos kopš iepriekšējās finanšu krīzes – līdz 2,4% no 2,2% 2019. gadā. Lielāko militāro tērētāju topa pašā augšgalā gan tradicionāli bez izmaiņām. SIPRI ziņojis, ka ASV šie tēriņi 2020. gadā sasnieguši 778 miljardus ASV dolāru, kas izrādījies par 4,4% vairāk, nekā tas bija 2019. gadā.

Šis pieaugums ir visai straujš, un vienas pašas ASV galu galā ir atbildīgas gandrīz par 40% no visas pasaules kopējiem militārajiem tēriņiem. Jāteic gan, ka tie tāpat ir bijuši par 10% mazāki nekā vēl pirms 10 gadiem. ASV šādi izdevumi auguši trešo gadu pēc kārtas, kur pirms tam septiņus gadus tie saruka. Pieejamā informācija liecina, ka ASV daudz ieguldījusi izpētē un attīstībā, un sava kodolarsenāla modernizēšanā. Tas savukārt tiek saistīts ar situāciju, kurā ASV acīmredzami saskata lielākus draudus no tās stratēģiskajiem konkurentiem – pamatā Ķīnas un Krievijas. Ja runā par militārajiem tēriņiem, tad nevar neizcelt arī Ķīnu. Tai tie auguši jau 26 gadus pēc kārtas un 2020. gadā sasnieguši 252 miljardus ASV dolāru. Rezultātā tie visai pārliecinoši ir otri lielākie pasaulē. 10 gados šīs valsts šādi izdevumi pieauguši par 76%.

Visu rakstu lasiet 21.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB,09.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Komentāri

Pievienot komentāru