Šobrīd varam runāt par «normalitātes» pirmo posmu, konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2010 sacīja NCH Capital Inc. prezidents Baltijā Kārlis Cerbulis.
Pagājušajā gadā visi tirgus dalībnieki piedzīvoja šoku. Pašlaik viņi ir adaptējušies jaunajai situācijai, saprot, kas notiek, ka sliktākais, šķiet, jau ir aiz muguras. Tiesa, pārlieku liels optimisms arī nav novērojams. Tirgum vēl ir jāattīrās. Arī bankām vēl ir jātiek skaidrībā, kas ir viņu aktīvos. Tikmēr naudu tās īpaši aktīvi nedos.
Kopumā mājokļu tirgus attīstībai ir potenciāls. Nenoliedzami demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās, tomēr Latvijā dzīvojamās platības ir aptuveni uz pusi mazāk nekā Rietumeiropā, vairums mājokļu (ap 90 %) ir būvēts pirms 1990. gada. Iedzīvotāju ienākumu līmenis palielināsies, lai gan tas nenotiks strauji. Agrāk vai vēlāk bankas atsāks aktīvāku hipotekāro kreditēšanu, taču aizdevumu izsniegšana būs daudz piesardzīgāka. Un ir skaidrs, ka augstceltņu ēra mājokļu tirgū ir beigusies.
Nākotnē mājokļu cenas atbildīs normālam līmenim, tās nebūs spekulatīvas. Lielā mērā tās noteiks bankas, izsniedzot tikai tik daudz līdzekļus mājokļa iegādei, cik cilvēks varēs apkalpot atbilstoši viņa ienākumiem. Mājokļu cenu noteiks arī reālās būvizmaksas, kam jāpieskaita neliela attīstītāja peļņa.
Rēķinām, ka šobrīd jauna mājokļu cena varētu būt pluss/mīnuss 1000 eiro/m2 (t.s. griesti varētu būt ap 1500 eiro/m2), db.lv sacīja K. Cerbulis. Šī varētu būt arī līmenis, ko cilvēki varētu atļauties, viņš pieļāva. Savukārt tipveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos varētu būt 2/3 no jauno mājokļu cenas, turklāt tikai tajā gadījumā, ja sērijveida mājas ir siltinātas.