Nedevalvēt valūtu, jo tas nogalinās daudzus perspektīvus uzņēmumus, un nepieļaut augstu bezdarbu, jo tas vēl gadiem bremzēs vietējo patēriņu. Tādas ir mācības, ko Latvijai ņemt vērā no Somijas krīzes apkarošanas pieredzes, šodien, 16.maijā, vēsta laikraksts Diena.
Laikraksts, aptaujājot ekspertus, pētījis, kā krīzi pārvarēja Somija un ko no tā varētu mācīties Latvija.
Diena atgādina, ka Somija savu dziļāko ekonomisko depresiju piedzīvoja 90.gadu sākumā. Nespējot pietiekami samazināt valsts izdevumus, Somijas valdība 1993.gadā lēma par Somijas markas devalvāciju - tā zaudēja ap 30% no vērtības. Tas nogalināja ļoti daudzus labus uzņēmumus - laikrakstam atzinuši eksperti. Kompānijas devalvācijas dēļ nespēja atdot ārvalstu valūtās (lielākoties vācu markās un ASV dolāros) ņemtos kredītus un bankrotēja. «Mēs zaudējām ļoti lielu daļu no sava eksporta potenciāla,» Dienai stāstījis Aktia bankas galvenais ekonomists Timo Tirvainens.
Latvijas goda konsuls Somijā un ilggadējs Somijas-Latvijas Tirdzniecības savienības vadītājs Tapio Aho laikrakstam paudis viedokli, ka devalvācijai Latvijā būtu vēl negatīvāks efekts - eksporta apjomi ir parāk mazi, lai zemāks valūtas kurss tos atbalstītu, bet uzņēmumiem būtu grūtāk nomaksāt gan kredītus, gan arī samaksāt par ievestajām izejvielām. Pēc T. Aho domām, Latvijai nevajadzētu kautrēties arī no to nozaru attīstīšanas, kas nav saistītas ar augstām tehnoloģijām, bet tomēr izmantot vietējos resursus un veidot pievienoto vērtību. Piemēram, eksportēt pārtiku, nevis izejvielas tās ražošanai, būvēt un eksportēt mājas vai mēbeles, nevis izvest kokmateriālus.
Diena akcentē, ka somu uzņēmēju rīcība krīzes pārvarēšanai balstījusies uz divām lietām. Strauji pieauga iespējas tikt pie kvalificētiem darbiniekiem un strauji samazinājās vietējais patēriņš, tāpēc nebija citas iespējas kā meklēt tirgus ārzemēs. Uzņēmumi tobrīd saņēma ievērojamu valsts atbalstu eksporta garantiju veidā - tas ļāva biznesam nostiprināties. Tāpēc T. Aho uzsvēris - eksporta garantijas ne tikai atbalsta pašu eksportu, bet arī ļauj valstij attīstīt tās nozares, ko tā atzinusi par prioritātēm.
Somu publicists Juka Rislaki atminas, ka devalvāciju smagi pārdzīvoja arī somu ģimenes, jo daudziem bija kredīti ārzemju valūtās. Turklāt, tāpat kā tagad Latvijā, strauji krita ieķīlāto īpašumu vērtība, tāpēc grūtībās nonāca arī kredītu garantētāji. Tas līdz šai dienai esot padarījis somus uzmanīgākus pret kredītu ņemšanu un arī bankas - konservatīvākas. Taču būtiskākās pārmaiņas somu patērētāju uzvedībā - viņi sāka baidīties no bezdarba un tāpēc sargājās tērēt naudu, un tas vēl daudzus gadus pēc krīzes neļāva normāli attīstīties vietējam patēriņam un tātad arī uz to orientētam biznesam, raksta Diena.