Svaigākie«DnB NORD Latvijas barometra» dati ir ļoti interesanti, jo tie liecina par ne līdz galam pamatota optimisma parādīšanos iedzīvotāju prātos 2009.gada decembrī. Lai gan kopējā noskaņojuma indekss, salīdzinot ar novembri, nav mainījies (tas ir palicis -53 punktu līmenī), tomēr atsevišķi apakšindeksi uzrāda interesantas sabiedriskās domas izmaiņas pretējos virzienos, kas tikai matemātiskas sagadīšanās dēļ ir savstarpēji dzēsušās un līdz ar to paviršam vērotājam var radīt priekšstatu, ka nekas nav mainījies.
Interesanti dati atklājas, aplūkojot tagadnes un nākotnes vērtējumu apakšindeksus. Tagadnes indekss liecina, ka savos pašreizējā stāvokļa vērtējumos iedzīvotāji, salīdzinot ar novembri, ir kļuvuši pesimistiskāki (noskaņojuma indekss ir nokritis no -63 līdz -65 punktiem). Turklāt stāvokļa vērtējumi sevišķi ir pasliktinājušies tajos apakšrādītājos, kuri vēsta par procesu virzību: salīdzinot ar novembri, iedzīvotājiem biežāk šķiet, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā (indekss ir samazinājies no -74 līdz -77) un ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis patlaban pasliktinās (indeksa kritums no -61 līdz -67). Kopumā neviens no pašreizējās situācijas vērtējumiem mēneša laikā nav uzlabojies.
Savukārt savās nākotnes prognozēs iedzīvotāji ir kļuvuši optimistiskāki (nākotnes vērtējumu indekss ir pieaudzis no -20 līdz -18 punktiem, un tas pieaug jau otro mēnesi pēc kārtas). Turklāt pēdējā mēneša pieaugums ir tikai un vienīgi uz ģimenes materiālā stāvokļa prognožu uzlabošanās rēķina (attiecīgais apakšindekss ir pieaudzis par 4 punktiem: no -15 līdz -11), jo Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes iedzīvotāju vērtējumos ir mazliet pasliktinājušās (no -25 līdz -26 punktiem).
Apkopojot «DnB NORD Latvijas barometra» datus, jāsecina, ka, no vienas puses, iedzīvotāji ir pārliecināti, ka gan valstī kopumā, gan tās ekonomikā viss ir slikti un tuvākajā nākotnē kļūs tikai sliktāk un sliktāk, taču, no otras puses, viņiem nezin kāpēc ir sācis šķist, ka to personiskā materiālā situācija pārskatāmā nākotnē neskaidru iemeslu dēļ varētu uzlaboties. Kas gan tas ir, ja ne līdz galam pamatots optimisms?
Jau sen ekonomisti ir secinājuši, ka deflācija valstu ekonomikai nav vēlama lieta. Ja samazinās preču un pakalpojumu cenas, tad tas nozīmē, ka samazinās ražotāju un pakalpojumu sniedzēju ienākumi, kas savukārt nozīmē, ka tie vairs nevar saviem darbiniekiem maksāt tik lielas algas. Taču, ja cilvēkiem ir mazāk naudas, tad, lai tiem kaut ko pārdotu, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir atkal jau jāsamazina cenas. Rezultātā tiek iegūta spirāle, kas ved tikai uz nabadzību, depresiju un dziļu krīzi.
Taču decembra «DnB NORD Latvijas barometra» dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pagaidām vēl vai nu nezina, vai arī nav noticējuši manis aprakstītajai loģiskajai sakarībai, jo kopumā tikai katrs piektais (20%) iedzīvotājs uzskata, ka deflācija Latvijā ir vērtējama negatīvi. Savukārt 56% domā, ka tā ir pozitīva un vēlama parādība.
Barometra dati dod daļēju skaidrojumu, kāpēc iedzīvotāji tā domā. Izrādās, ka kopumā 57% aptaujāto uzskata, ka pirms gada cenas bija saceltas, lai gūtu lielu peļņu, bet tagad preču un pakalpojumu cenas kļūstot adekvātākas. Taču tas nedod atbildi uz jautājumu, kas iedzīvotājiem nepatīk vairāk: «liela peļņa» vai «neadekvātas cenas»? No savas pieredzes atļaušos apgalvot, ka, ja mēs tā jautātu, tad nosodījumu izpelnītos ne tikai «neadekvātās cenas», bet arī «lielā peļņa». Savukārt tas liecina tikai un vienīgi par to, ka ļoti liela daļa iedzīvotāju vāji izprot tirgus ekonomikas loģiku. Ļoti daudzi iedzīvotāji nesaprot, kas viņiem ir labi vai slikti makroekonomiskajās kategorijās, kur liela peļņa patiesībā ir visai sabiedrībai ļoti laba lieta, jo tā nozīmē vairāk naudas uzņēmumiem, lielākas algas tur strādājošajiem, vairāk pirkumu un patēriņa – visbeidzot ekonomisko aktivitāti – šķiet, tieši to, ko mēs visi it kā vēlamies.