Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Trešdien aprit gads kopš postošas naftas noplūdes Meksikas līcī, kas notika pēc tam kad uzsprāga un nogrima naftas ieguves kompānijas BP platforma. Sprādzienā gāja bojā 11 cilvēki un tas izraisīja plašu naftas noplūdi, kura piesārņoja Meksikas līci un ASV dienvidu pavalstu piekrasti. Lai gan pēc katastrofas lielākā daļa analītiķu paredzēja BP bankrotu, kompānija gada laikā ir spējusi atgūties un atgriezties pie izaugsmes, vēsta Associated Press.

Naftas ieguves gigants ir atgriezies pie ienākumu gūšanas, tā akcijas ir atguvušās un kompānija ir atjaunojusi dividenžu izmaksāšanu. BP arī nodarbojas ar jaunu projektu apgūšanu - sākot no Arktikas līdz pat Indijai, kā arī cenšas atjaunot dziļūdens naftas ieguvi Meksikas līcī.

«BP ir svarīga loma pasaules pieaugošā enerģijas pieprasījuma apmierināšanā,» skaidro BP vadītājs Karls Henriks Svanbergs (Carl-Henric Svanberg). BP ir daudz darījusi, lai atjaunotu iedragāto prestižu. Kompānija ir veikusi «tīrīšanu» savas vadības lokā, sākusi izmaksāt pamatīgas kompensācijas ekoloģiskajā katastrofā cietušajiem un finansējusi Meksikas līča attīrīšanu.

Autoražotājiem Meksika ir nākamā Ķīna – vieta, kurā paredzams automašīnu tirdzniecības pieaugums, uzskata Itālijas autobūves kompānijas Ferrari Ziemeļamerikas struktūrvienības izpilddirektors Marko Matiaci (Marco Mattiacci).

«Mēs redzam liecības, ka liela daļa ražošanas pārceļas uz Meksiku. Valstī ir augsts izglītības kvalitātes līmenis, jauna valdība un netālu atrodas ASV,» sacījis M. Matiaci.

Meksikā esot augsts pieprasījums pēc ekskluzīvām automašīnām. «Kad mēs laidām klajā jauno La Ferrari, to vēlējās iegādāties 15 Meksikas miljardieri. Savukārt 2003. gadā, kad tirdzniecībā nonāca Enzo, no Meksikas bagātniekiem nebija pasūtījumu. Tas liecina par daudz ko,» sacīja M. Matiaci.

Paredzamā Meksikas autotirgus izaugsme ir saistāma ar valsts iedzīvotāju bagātības līmeņa pieaugumu, ārvalstu investīcijām un ražošanas palielināšanos. Tajā pašā laikā lielais pieprasījums sagādā Ferrari arī izaicinājums. Aizvadītajā gadā autoražotājs pārdevis 7,3 tūkstotošus automašīnu, kas kompānijas vadītājam licis pavēstīt, ka uzņēmums grib turpināt būt tikai ekskluzīvs transportlīdzekļu ražotājs, un tāpēc šogad ražošanas apjomi tiks samazināti līdz septiņiem tūkstošiem.

Naftas piesārņojums no Meksikas līča Latvijas ūdeņus nekad nesasniegs, taču tālākā nākotnē Latviju varētu sasniegt naftas cenas pieaugums, kuru izraisīs naftas sadārdzināšanās paaugstināto drošības prasību un, iespējams, arī nodokļu dēļ, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness. Tomēr minētās prasības garantēs lielāku drošību arī Baltijas jūrā, tai skaitā Latvijas ūdeņos, ja naftas ieguve nākotnē tiktu uzsākta arī kādā no tur esošajām nelielajām naftas atradnēm, norāda eksperti.

LHV Bankas eksperte Zane Tiltanova norāda, ka katastrofas izraisītais šoks akciju tirgū jau norimis un «tiešā viedā naftas kompāniju cenu kritums un naftas noplūdes izraisītās sekas Latvijas akciju tirgu un ekonomiku visticamāk neietekmēs». Savukārt Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsver, ka drošības prasību paaugstināšana gan ilgtermiņā sadārdzinās naftas ieguvi, bet galvenais noteicējs naftas cenām tomēr būs pasaules ekonomiskā situācija un no tās atkarīgais pieprasījums pēc naftas.

Vulkāna izvirdums Gvatemalā licis evakuēt desmitiem tūkstošus cilvēku. Savas mājas pametuši 17 tuvāko ciematu iedzīvotāji.

Vulkāns Volcan del Fuego (Uguns Vulkāns) regulāri izvirst kopš 16. gadsmita. Kārtējais vulkāna izvirdums noticis ceturtdien. Vulkānisko pelnu dēļ apkaimē apgrūtināta redzamība, bet Gvatemalas aviācijas dienests apturējis lidojumus no Meksikas dienvidu pilsētas Tapačulas uz valsts galvaspilsētu.

Prognozēts, ka vulkāna izvirdums ilgs arī visu piektdienu. Netālu no vulkāna atrodas Antigvas pilsēta, kas ir populārs tūristu ceļojumu galamērķis. Pilsētā dzīvo 45 tūkstoši cilvēku. Tomēr pašlaik briesmas šai pilsētai nedraudot, norādīja Gvatemalas dienesti.

Ugunsgrēks, kas izcēlās uz kompānijai Royal Caribbean piederoša kruīza kuģa, licis evakuēt vairāk nekā 2,2 tūkstošus pasažieru. Kuģis bija ceļā no Baltimoras ASV uz Bahamu salām

Kruīza kuģis Grandeur of the Seas Baltimoras ostu pameta piektdien, lai dotos uz Bahamu salās esošo Mazo Cilpas rifu. Ugunsgrēks uz kuģa izcēlās pirmdienas rītā un plosījās vairākas stundas. Kuģa pasažieri notikušajā nav cietuši un pēc ugunsgrēka likvidēšanas nogādāti tuvumā esošajā Frīportas ostā. No turienes kruīza kuģa pasažieri tiks vesti atpakaļ uz Baltimoru. Tāpat pasažieriem tiks atlīdzināti ceļojuma izdevumi un tiks piedāvāts bezmaksas ceļojums ar kādu citu kompānijas kruīza kuģi.

Kompānija Royal Caribbean negadījumus piedzīvojusi arī iepriekš. Aizvadītā gada martā kompānijai piederošs kruīza kuģis bija spiests pārtraukt savu ceļojumu uz Malaiziju, kad, pametot Filipīnu galvaspilsētu Manilu, uz tā izcēlās ugunsgrēks.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, apmeklējot robežu ar Meksiku, sacīja, ka varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, lai iegūtu pilnvaras apiet Kongresu, kur demokrāti nevēlas piešķirt finansējumu robežas barjeras celtniecībai.

Trampa prasība par finansējumu mūrim un demokrātu nostāja pret to novedusi līdz federālās valdības aģentūru darba apturēšanai, kas ilga visas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas un turpinās arī pašreiz.

Prezidents ir pieprasījis barjeras izveidošanai piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus eiro).

Demokrāti apgalvo, ka Trampa solītais mūris gar Meksikas robežu ir uzmanības novirzīšana no sarežģītākām imigrācijas problēmām un Trampa instruments lielāka atbalsta gūšanai konservatīvo vēlētāju vidū.

«Mēs varam izsludināt ārkārtas stāvokli. Mums vajadzētu. To vienkārši nosaka veselais saprāts,» sacīja Tramps.

Laikraksts «Washington Post» pieļauj, ka Baltais nams jau gatavojas ārkārtas stāvokļa izsludināšanai, kas ļautu Trampam iegūt līdzekļus barjeras celtniecībai no ASV Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Armijas inženieru korpusa (USACE). Baltais nams ir licis USACE pārskatīt savu budžetu, lai redzētu, cik lielu summu būtu iespējams atvēlēt barjeras būvniecībai.

British Petroleum apsūdz centienos manipulēt meklēšanas rezultātos populārākajos interneta meklētājos, tādos kā Google un Yahoo, ziņo Times Online.

Portāls norāda, ka Lielbritānijas kompānija pērk tādus vārdus kā «oil spill» (naftas noplūde) un «Gulf of Mexico» (Meksikas līcis) un daudzus citus. Proti, līdz ko lietotājs uzraksta šos vārdus, tad pirmie rezultāti ir kartes vai BP sponsorētās lapas, kurās ir informācija kā Lielbritānijas kompānija cīnās ar naftas noplūdi.

Ņujorkas reklāmas speciālists, kas ir specializējies tieši interneta reklāmās norāda, ka British Petroleum par katru vārdu salikumu maksā apmēram 10 tūkst. ASV dolāru dienā.

Meksikas līcis līdz 2012.gada beigām lielā mērā būšot atguvies no BP naftas noplūdes radītā posta, sacījis 20 miljardus ASV dolāru lielā kompensāciju fonda administrators Kenets Feinbergs (Kenneth Feinberg), ziņo BBC.

Viņš informējis, ka kompensācijas tiem, kas zaudējuši ienākumus katastrofas dēļ, tiks balstītas uz šo prognozi.

Secinājumi galvenokārt balstīti uz Teksasas profesora un kāda konsultāciju uzņēmuma ziņojumiem.

Izņēmums esot austeru audzētāji, kuru bizness tikšot ietekmēts ilgāk.

Naftas noplūde no naftas giganta BP platformas atzīta par apjomīgāko ASV vēsturē. Fondu augustā izveidoja BP, lai kompensētu zaudējumus tiem, kurus skāruši šī katastrofa, un līdz šim 168 tūkstošiem cilvēku esot izmaksāti 3,3 miljardi ASV dolāru.

Floridas štata galvenā prokurore Pamela Bondi gan apšaubījusi ekspertu prognozes. Tās esot balstītas uz pārāk optimistiskiem pieņēmumiem par nezināmiem vides un ekonomikas apstākļiem.