Diskusijas ir izraisījusi vēlme panākt, lai mūsu valstī strādājošajās radio stacijās 40% mūzikas repertuāra būtu ar Latvijas izcelsmi.Līdzīgas normas jau šobrīd eksistē daudzās Eiropas valstīs, tāda ir nepieciešama arī Latvijā, un tam ir divi galvenie iemesli, laikrakstam Dienas Bizness norādīja Arvīds Mūrnieks, Baltic Record Group direktors.
Pirmkārt, runa ir par nacionālo identitāti. Piemēram, aizbraucot uz Franciju vai Itāliju, tur ir visai grūti saklausīt mūziku, kas nebūtu attiecīgi franču vai itāļu valodā. Savukārt Rīgā, pie lidostas iekāpjot taksometrā, nereti jāklausās krievu valodā skanošas dziesmas. Mums ir pietiekami daudz radiostaciju, kurās atskaņo vienu latviešu dziesmu divu trīs stundu laikā, bet daļā no tām nav pat tik daudz. Faktiski mums ir tikai viena radiostacija latviešu izpildītājiem – Latvijas Radio 2, un arī tās formāts nav līdz galam skaidrs, turklāt pārsvarā tā dod priekšroku šlāgeriem. Tajā pašā laikā Latvijas Radio arhīvā ir simtiem un pat tūkstošiem dažādu vietējo autoru sacerētu skaņdarbu, kas ēterā nav bijuši nevienu vienīgu reizi.
Otrkārt, runa nenoliedzami ir par finansiāliem jautājumiem. Kā zināms, kolektīvās organizācijas iekasē naudu no radiostacijām, novirzot to atskaņoto dziesmu autoriem. Pašreizējā realitāte ir tāda, ka vairumā gadījumu publiskajā telpā tiek atskaņotas dziesmas, kas nav radītas Latvijā. Savukārt minētās organizācijas nerīkojas līdzīgi tam, kādu politiku realizē mūsu kaimiņvalstis, kas meklē dažādas iespējas, kā lielāko daļu iekasētās autoratlīdzības paturēt pašu māksliniekiem. Respektīvi, no Latvijā strādājošajām radiostacijām iekasētās naudas pārliecinoši lielākā daļa aizplūst prom no mūsu valsts. Tas nav pareizi, tāpēc šī situācija ir jāmaina.
Nevar teikt, ka latviešu mūzika netiek translēta tāpēc, ka tai nebūtu pieprasījuma no publikas puses. Šajā gadījumā runa ir par nozari, kurā pieprasījumu veido piedāvājums. Ļoti bieži ir situācijas, kad viena no daudzajām radiostacijām sāk atskaņot jaunu dziesmu, par kuras kvalitāti var diskutēt, un kas tā īsti nav pat radio formāts. Pietiekami bieži to atskaņojot, tiek panākts, ka drīz vien to jau «drillē» uz katra stūra, jo nu jau pēc tās ir pieprasījums. Nav arī nekāds noslēpums, ka latviešu māksliniekiem nereti vietējā tirgū izdodas «izsisties», pateicoties savstarpējās pazīšanās principam, radniecībai ar vadošiem raidorganizāciju darbiniekiem un tamlīdzīgi. Tieši šādā veidā savulaik gūt panākumus ir izdevies ne vienam vien šodien populāram mūziķim.