Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Par piesavināšanos lielā apmērā aizdomās tiek turēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics, ziņo portāls Delfi.

Raimonds Munkevics (Foto: Ritvars Skuja, Db)Jūrmalas mērs tiek turēts aizdomās par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, atsaucoties uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi ziņo Delfi. Sīkāka informācija pagaidām netiek sniegta. Lietā turpinās izmeklēšana.

R. Munkevics Db norādīja, ka izskanējusī informācija esot provokācija un neatbilst patiesībai, jo «man nav uzlikts nekāds aizdomās turamā statuss – citādi es par to būtu zinājis». R. Munkevics arī uzsver, ka «jaunumus» uzzinājis vien pirms stundas, kad viņam sākuši zvanīt žurnālisti.

Jūrmalas pilsētas tiesa jau otro reizi atlikusi lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Šoreiz lietas izskatīšana atlikta N.Pīranta slimības dēļ. Viņa advokāts Lauris Matisāns DB tuvāk neatklāja, kas tieši kaiš apsūdzētajam, jo viņam neesot tādas tiesības un tā esot privāta lieta. N.Pīrantam esot parādījušās komplikācijas no kādas citas traumas, kas gūta pagājušajā gadā.

Uz jautājumu, cik ilgi apsūdzētais varētu ārstēties, L.Matusāns norādīja, ka uz nākamo tiesas sēdi, kas paredzēta 25.martā, viņš būšot.

Advokāts arī pastāstīja, ka prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesu uzdot Valsts veselības inspekcijai izvērtēt N.Pīrantam izsniegtās darba nespējas lapas pamatotību. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, jo tas esot tikai prokurores subjektīvais viedoklis.

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Tiesneses slimības dēļ atlikta bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un viņa partijas biedra Normunda Pīranta kukuļošanas lietas izskatīšana Jūrmalas tiesā, DB pastāstīja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis.

Viņš arī piebilda, ka nākamā sēde esot noteikta 9.februārī, ja neradīšoties jauni apstākļi.

Bijušais R.Munkevics un bijušais Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis N.Pīrants tiek apsūdzēti par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (Jaunais laiks) piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu neuzticības balsojumā, kam vajadzēja notikt 20. maijā.

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Rīgas apgabaltiesa ir izskatījusi pēc būtības bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica prasību par 250 tūkst. Ls morālā kaitējuma kompensāciju no deputāta Jura Visocka.

Spriedums šajā lietā tiks paziņots 2.martā, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka R. Munkevics lūdza spiedzīt morālo kompensāciju par J.Visocka izteikumiem par it kā bijušā Jūrmalas mēra vārdā prasītu kukuli 20 tūkst. Ls apmērā atkritumu apsaimniekošanas līguma noslēgšanai.

R.Munkevics savā civilprasībā norādījis, ka 2008.gada sākumā TV3 raidījumā Nekā personīga pārraidītajā intervijā J.Visockis norādījis, ka Jūrmalas domes toreizējais priekšsēdētājs R.Munkevics ar starpnieku palīdzību prasījis no viņa 20 tūkst. Ls, lai viņa vadītais uzņēmums Jūrmalas ATU varētu noslēgt līgumu ar Jūrmalas domi par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) atbrīvots no cietuma pret drošības naudu. Nekādus citus ierobežojumus tiesa viņam nav noteikusi, un viņš drīkst pildīt deputāta pienākumus Jūrmalas domē.

Par to Db.lv informēja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis. Viņš arī norādīja, ka R. Munkevics nekādi nevarot vairs ietekmēt lietu, jo tā jau nodota tiesā, pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, liecinieki liecības parakstījuši. Turklāt drošības naudas ievērojamais apmērs esot pietiekams garants tam, ka R. Munkevics valsti nepametīs un tiesas procesam nekādā veidā nekaitēs. Jautāts, vai R. Munkevics varētu mēģināt ietekmēt Jūrmalas domes darbu, advokāts atzina, ka R. Munkevicam nekādu ierobežojumu atgriezties deputāta krēslā nav.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš Jūrmalas pilsētas tiesa nolēma līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņu varēja atbrīvot no apcietinājuma pret 50 tūkst. Ls drošības naudas. Savukārt R. Munkevica advokāts uzskatīja, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā.

Līdzās plaši zināmajam jauno populārās mūzikas izpildītāju konkursam Jaunais vilnis, kas orientēts vairāk Austrumu virzienā, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics labprāt redzētu līdzvērtīgu, uz Rietumiem tendētu pasākumu.

To R.Munkevics atzina, tiekoties ar Nīderlandes Karalistes vēstnieku Latvijā Juriānu Kārku.

Vēstnieku īpaši interesēja, kā nākotnē plānots tūrisma jomā izmantot iespējas, ko piedāvā ne tikai Rīgas jūras līcis, bet arī Lielupe. Piemēram, Nīderlandes uzņēmēji varētu piedāvāt savu prasmi, lai nodrošinātu pietiekamu upes grīvas dziļumu un Lielupē varētu iebraukt jahtas un mazizmēra kuģi.

Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics ir gatavs arī Satversmes tiesā aizstāvēt divu latu iebraukšanas maksas noteikšanu Jūrmalas centrā, ziņo diena.lv. Jau vēstīts, ka šo ieceri ir apturējis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

R.Munkevics uzskata, ka pārmetums par nodevas grozīšanu ir nevietā, jo, samazinoties pašvaldības ieņēmumiem, tai palielināts iemaksu slogs Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas neesot godīgi. «Pludmale, ko mēs kopjam, ir valstij piekrītošs īpašums, bet mēs saprotam, ka valsts neko nedarīs. Valsti nekad nav interesējuši tās īpašumi, piemēram, grausti pludmalē, kur kādreiz bija inventāra nomas punkti. Mēs varētu kādam ministram sastādīt administratīvo protokolu, bet tie būtu tādi politiski izgājieni,» izteicās R.Munkevics.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs piektdien izdeva rīkojumu, apturot iebraukšanas maksas paaugstināšanu Jūrmalā, kas bija plānota no nākamā gada.

Bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics(Jūrmala - mūsu mājas) nolēmis sestdien, 11. jūlijā aicināt kopā potenciālos koalīcijas partnerus, lai piedāvātu izveidot Jūrmalas domes valdošo koalīciju.

Jau ziņots, ka Jūrmalā joprojām nav sanākusi jaunā sasaukuma dome, jo tikai 9. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa noraidīja četru neievēlēto deputātu kandidātu prasību vēlēšanu rezultātus atzīt par spēkā neesošiem. Jūrmalas vēlēšanu komisija noteikusi jaunās domes pirmo sēdi 16. jūlijā plkst. 10.00.

Tūlīt pēc vēlēšanām neoficiāli kā domes priekšsēdētāja kandidāti tika minēti vairāki deputāti – bijušais mērs R.Munkevics, partijas Jaunais laiks pārstāvis Juris Visockis, Pilsoniskās savienības pārstāvis Romualds Ražuks, kā arī no LPP/LC, KDS un ZZS saraksta ievēlētais domes izpilddirektors Gatis Truksnis. Šobrīd vienīgais kandidāts, kurš aktīvi mēģina izveidot koalīciju, ir R.Munkevics, Db apstiprināja Romualds Ražuks. «Mēs esam sestdien uzaicināti uz sanāksmi par iespējamās koalīcijas izveidošanu, līdz šim vismaz man ar R.Munkevicu konkrētu sarunu nav bijis, tāpēc jāskatās, kāds būs piedāvājums,» izteicās R.Ražuks. Viņaprāt, pirms domes sēdes citi kandidāti uz mēra amatu netiks izvirzīti, un arī viņš pats savu kandidatūru neizvirzīs. «Mana kandidatūra var «uzpeldēt» sarežģītā situācijā ne ātrāk kā otrajā vēlēšanu kārtā, šobrīd man nav ne atbalsta, ne izredžu, un kļūt par mēru nav arī mans principa jautājums, kaut gribētos, lai pilsētā kaut kas mainās,» uzsvēra R.Ražuks.

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Lai uzlabotu Jūrmalas pašvaldības finansiālo situāciju no nākamā gada janvāra pilsētā plānota iebraukšanas maksas dubultošana līdz diviem latiem. Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādījis Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

R. Munkevics arī norāda, ka Jūrmalas budžets šogad esot par 20% mazāks nekā 2008. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka R. Munkevics jau agrāk izteicies, ka Jūrmalai vienīgā iespēja palielināt pašvaldības ieņēmumus ir celt caurlaižu nodevu.

Šogad pirmajā pusgadā ieņēmumi no iebraukšanas caurlaižu tirdzniecības bijuši 667 tūkstoši latu. Kopumā gadā plānoti 1.8 miljonu latu ieņēmumi, taču Munkevics prognozējis, ka tie varētu samazināties par vismaz 300 tūkstošiem latu.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Šodien par Jūrmalas mēru ievēlēts partijas Jūrmala – mūsu mājas līderis Raimonds Munkevics.

Viens no pagājušā sasaukuma mēriem amatā ievēlēts ar 10 no 15 balsīm. Jūrmala mūsu mājas ir partija, kas šajās vēlēšanās ieguva visvairāk vēlētāju balsis un 4 vietas domē.

Jūrmalas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē šodien izvirzīti divi pilsētas vadītāja kandidāti: Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) un Juris Visockis (Jaunais laiks).

Pret R. Munkevicu savulaik tika ierosināti arī vairāki kriminālprocesi par viņa darbību pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas Namsaimnieks.

Vēl aizvakar partijas Jūrmala - mūsu mājas otra seja Māris Dzenītis pameta partiju, savā paziņojumā rakstīdams: Man ir bijis sāpīgi noskatīties, kā savas pastāvēšanas 4 gados partija pakāpeniski zaudējusi savus demokrātiskos principus, būtībā kļūstot par tās vadītāja Raimonda Munkevica kabatas partiju.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics pieteicis noraidījumu prokurorei Veltai Zaļūksnei. Noraidījumu viņai pieteicis arī otra apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta advokāts Lauris Matisāns, DB pastāstīja prokurore.

Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, laikrakstā strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvāja kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.

Prokurore DB pastāstīja, ka bija saņēmusi iesniegumu no I.Blauas, ka, piedaloties Jūrmalas domes sēdēs, viņa tiekot ietekmēta. Šo iesniegumu V.Zaļūksne nosūtījusi izskatīšanai tiesā, kas tad lēma par aizliegumu apsūdzētajiem tuvoties I.Blauai, Mārim Dzenītim un Marijai Vorobjovai. Pēc apsūdzētā domām, prokurore šajā lietā neesot objektīva. V.Zaļūksne arī piebilst, ka, pēc viņas domām, nav normāli, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētie var kontaktēties ar lieciniekiem, iespējams, tādā veidā viņus ietekmējot.

Ceturtdien, 2008.gada 17.aprīlī, plkst.17.00 tiks sasaukta Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēde, jo Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics neparakstīja sestdien, 2008.gada 12.aprīlī, ārkārtas sēdē pieņemtos lēmumus, informē Jūrmalas dome.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics neparakstīja sestdienas domes lēmumu par viņa rīkojumu Par Ģirta trenča atstādināšanu no darba un Par kapitāla daļu pārvaldīšanu, jo:

- sestdien lēmuma pieņemšanā par rīkojuma atcelšanu balsoja septiņu deputāti Dainis Urbanovičs, Ilmārs Ančāns, Agris Kalnciems, Zigurds Starks, Juris Griķis, Aigaras Tampe un arī pats Ģirts Trencis. Ģ. Trencis balsojot par sevis atjaunošanu amatā neievēroja likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības” un nonāca interešu konflikta situācijā, jo piedalījās lēmuma pieņemšanā, kas ietekmē viņa personiskās un mantiskās intereses. Turklāt Ģ. Trenča balsij lēmuma pieņemšanā bija izšķiroša nozīme

Jūrmalas pilsētas tiesa atkal atlika lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Lietas izskatīšana atlikta, jo apsūdzētais N.Pīrants atrodas stacionārā, DB pastāstīja prokurore Velta Zaļūksne. Tā kā šī nav pirmā reize, kad N.Pīranta slimības dēļ atlikta izskatīšana, prokurore izteikusi tiesai lūgumu viņa lietu izdalīt atsevišķā tiesvedībā. Tiesa šo jautājumu atstājusi atklātu līdz nākamajai sēdei, kas plānota 29.aprīlī.

V.Zaļūksne arī uzsvēra, ka otram apsūdzētajam R.Munkevicam ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Pēc viņas domām, iespējams, N.Pīrants vēlas novilcināt lietas izskatīšanu. Jo arī iepriekš viņš ticis nogādāts stacionārā pāris dienas pirms paredzētās tiesas sēdes.

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien nolēma vēl līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņš tiks atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu, žurnālistus informēja prokurore Velta Zaļūksne.

Munkevica advokāts Aivo Leimanis uzskata, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā. "Kā zināms, pamatojums apcietinājumam bija nodrošināt netraucētu pierādījumu vākšanu. Tā kā tas ir izdarīts, tad nepastāv apcietinājuma pamats," iepriekš skaidroja advokāts.

Krimināllietu, kurā par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās apsūdzēts Munkevics un viņa partijas biedrs, bijušais "Jūrmalas ātrās palīdzības" valdes loceklis Normunds Pīrants, Jūrmalas tiesa pēc būtības ieplānojusi izskatīt no nākamā gada 31.janvāra līdz 18.februārim.

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien aizliedza kukuļdošanā apsūdzētajam Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos. Tomēr viņam nav aizliegts tuvoties lieciniekiem un piedalīties domes sēdēs, ziņo Diena.lv.

Jau ziņots, ka Jūrmalas domes deputāte Iveta Blaua (JL) lūdza tiesai aizliegt tuvoties viņai tuvāk par 100 metriem, bet prokurore Velta Zaļūksne prasīja aizliegt R.Munkevicam tuvoties arī lieciniekiem, Jūrmalas domes deputātiem Marijai Vorobjovai un Mārim Dzenītim. 13.septembrī būs pieejams pilns nolēmuma teksts un tad arī tiks lemts, kurā daļā to pārsūdzēt.

R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis norādīja, ka R.Munkevicam esot leģitīmas tiesības ierasties domes sēdēs un balsot. A.Leimanis arī piebilda, ka pati tiesa esot izrādījusi iniciatīvu un piemērojusi drošības līdzekli, kas neesot minēts nevienā iesniegumā.

Prokurore V.Zaļūksne savā praksē nav pieredzējusi, ka tiesa lemj piemērot citu drošības līdzekli, nevis to, ko prasa prokurors, taču viņa pieļāva, ka Jūrmalas tiesā tā varot būt ierasta prakse. V.Zaļūksne tiesas lēmumu noteikti pārsūdzēs.

Jūrmalas dome plāno, ka šogad kopbudžetā būs ieņēmumi 32,7 miljonu latu apmērā un arī izdevumu summa kopā ar atlikumu uz gada beigām un atmaksājamajām kredītsaistībām būs 32,7 miljoni latu. Pagājušajā gadā kopbudžeta ieņēmumi bija plānoti 55,7 miljonu latu apmērā, tādējādi šogad tie būs par 23 miljoniem latu mazāki, bet kopējais izdevumu daļas samazinājums ir 10,4 miljoni latu, ziņo diena.lv.

Lielāko daļu plānots ieņemt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, savukārt ieņēmumus no iebraukšanas maksas Jūrmala plāno tikai uz pusgadu - līdz 1.jūlijam plānots iekasēt 700 000 latu. Šāds termiņš saistīts ar to, ka 1.jūlijā mainīsies noteikumi un Jūrmalas domei jāsaskaņo jaunie noteikumi, no kā būs atkarīga iebraukšanas maksa. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noteikumus nesaskaņos, iebraukšanas maksu nevarēs noteikt, bet, ja saskaņos, tad budžetā uz otru pusgadu tiks paredzēta tikpat liela summa, žurnālistus ceturtdien informēja domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

Vaicāts, vai R.Munkevics varētu atgriezties pie ieceres paaugstināt iebraukšanas maksu par diviem latiem, viņš pauda viedokli, ka gada vidū, visticamāk, tas netiks darīts, taču par to varētu lemt, runājot par 2011.gada budžetu. Ja iedzīvotāju paustais viedoklis sabiedriskajā apspriešanā būs pozitīvs, RAPLM nevarēs iebilst, piebilda Jūrmalas mērs. Tomēr, ja ministrija neatbalstīs jauno maksu, dome lems par maksas stāvvietu ierīkošanu Jūrmalā.

Rīgas Centra rajona tiesa ceturtdien nolēma apcietināt arī nu jau bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu, informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs. Iepriekš tāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz viņa partijas biedru Normundu Pīrantu. Abi tiek turēti aizdomās par kukuļošanu.

Jau vēstīts, ka atšķirībā no N.Pīranta, R.Munkevics tiesā ceturtdien ieradās stingu sejas izteiksmi un neizrādīja nekādas emocijas. Aiz viņa tiesas zālē iegāja advokāts Aivo Leimanis.

Db.lv jau vēstīja, ka ar desmit balsīm par, diviem deputātiem balsojot pret, aizdomās par kukuļdošanu aizturētais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics šodien ir atcelts no amata.

Mēra vietniece Larisa Loskutova izteicās, ka viņu vairāk interesē nevis šā balsojuma rezultāts, bet gan jautājums par jauno komandu, kas strādās pilsētas vadībā. Ārkārtas sēde par jauna pilsētas mēra ievēlēšanu sasaukta jau šovakar plkst. 17.00.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.