Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) piektdien izsludinājusi Liepājas cietuma būvniecības iepirkumu, kas paredz būvniecības darbu uzsākšanu 2017. gada otrajā pusē, bet objekta nodošanu ekspluatācijā ne ilgāk kā 4 gadus pēc būvniecības darbu uzsākšanas.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. «Ņemot vērā objekta svarīgumu, esam izstrādājuši detalizētu Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumu, kas paredz augsti kvalificētu pretendentu atlasi. Būvniecības projekta īstenošanai likums atļauj piesaistīt būvniekus, kam ir izsniegts Industriālās drošības sertifikāts darbam ar valsts noslēpumu, un tas neizslēdz arī ārvalstu būvnieku dalību,» saka TNA valdes locekle Santa Sausiņa.

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumu izstrādājusi TNA sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Latvijas Būvinženieru savienību un ZAB Sorainen Latvijas biroju. Liepājas cietuma būvprojekta izstrādi uzraudzījusi Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kura īstenojusi jau vairāku cietumu projektus Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas. Būvprojektu izstrādāja Latvijas kompānija SIA Rem Pro. Būvniecības procesa īstenošanu un uzraudzību LR Tieslietu ministrija deleģējusi VAS Tiesu namu aģentūra.

VAS Tiesu namu aģentūra atkārtoti izsludinājusi konkursu jaunā cietuma kompleksa Liepājā būvniecībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sākotnējais iepirkums tika publicēts februāra vidū, taču iepirkumā veikti grozījumi.

Iepirkums tiks īstenots atklāta konkursa veidā. Par uzvarētāju plānots izvēlēt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 17.maijam.

Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. «Ņemot vērā objekta svarīgumu, esam izstrādājuši detalizētu Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumu, kas paredz augsti kvalificētu pretendentu atlasi. Būvniecības projekta īstenošanai likums atļauj piesaistīt būvniekus, kam ir izsniegts Industriālās drošības sertifikāts darbam ar valsts noslēpumu, un tas neizslēdz arī ārvalstu būvnieku dalību,» saka TNA valdes locekle Santa Sausiņa.

Saeima grozījusi likumu Par Latvijas Banku, kā arī Apsardzes darbības likumu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Ar grozījumiem noteikts, ka Latvijas Bankas padomes sastāvā ir seši cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un četri padomes locekļi (iepriekš bankas padomes sastāvā bija astoņi cilvēki).

Tāpat likums papildināts ar regulējumu par Latvijas Bankas fiziskās drošības nodrošināšanu - Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde tagad ir aizsardzības sektoram piederīga struktūra, kurai miera laikā ir specifiska pakļautības forma un uzdevums, proti, nodrošināt Latvijas Bankas objektu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem un veikt ar šo objektu fizisko drošību saistīto risku analīzi un drošības pasākumu īstenošanu.