Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ gandrīz pilnībā apturētā aviosatiksme ir likusi lidostas "Rīga" valdei apstiprināt ārkārtējus budžeta taupīšanas pasākumus - par 85% tiks samazināti visi investīciju projekti, par 60% - saimnieciskās darbības izmaksas un par 40% - personāla izmaksas.

"Diemžēl valde ir spiesta pieņemt šādus lēmumus, jo lidostas ieņēmumi ir kritiski zemā līmenī - kopš krīzes sākuma ieņēmumu kritums ir sasniedzis 98%. Turklāt pēc ekspertu prognozēm aviācijas nozares atgūšanās notiks ļoti lēni un pakāpeniski. Līdz šim ierastās ceļošanas iespējas tik ātri neatgriezīsies gan vienkāršas piesardzības, gan pārvietošanās ierobežojumu, gan arī krīzes ekonomisko seku dēļ," norāda lidostas "Rīga" valde.

Valde uzsver, ka kapitālsabiedrības pagājušā gada un šā gada sākuma pozitīvie finanšu rezultāti īstermiņā ļauj pilnībā segt darbinieku algas un operatīvās izmaksas. Uzņēmums kopš krīzes sākuma ir optimizējis procesus un samazinājis izmaksas, taču pesimistiskās prognozes par aviācijas nozares atkopšanos Eiropā pēc krīzes beigām liek pieņemt vēl smagākus lēmumus. Tādēļ būtiskas izmaiņas skars arī lidostas "Rīga" personāla politiku.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

"Nordica" apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

"Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi", tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" risina sarunas ar Eiropas aviobūves uzņēmumu "Airbus" par vēl 30 lidmašīnu "Airbus A220" iegādi, izmantojot līgumā paredzētās iespējas pasūtīt papildu lidmašīnas, intervijā aģentūrai "Reuters" paziņojis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"airBaltic", kas jau ir pasūtījusi 50 šīs lidmašīnas, arī plāno papildināt līgumu ar iespējām pasūtīt vēl 20 lidmašīnas, paudis Gauss.

Maija beigās "airBaltic" saņēma 42. lidmašīnu "Airbus A220-300".

Arī turpmāk aviokompānija vēlas pasūtīt šis modifikācijas lidmašīnas, taču būtu ieinteresēta iegādāties arī lielākas ietilpības aviolainerus "Airbus A220-500", ja "Airbus" sāktu to ražošanu, sacījis "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš piebildis, ka tas, cik drīz tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, būs saistīts ar to, kā virzīsies uz priekšu "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana.

Gauss atteicās minēt konkrētu summu, kāda varētu tikt iegūta sākotnējā publiskajā piedāvājumā.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2020. gada 17. decembrī veikusi pēdējās Boeing 737 (YL-BBX) lidmašīnas piegādi tās jaunajam īpašniekam Magnetic MRO.

Šī gada sākumā Magnetic MRO no airBaltic iegādājās trīs Boeing 737 lidmašīnas.

airBaltic saņem vēl divas Airbus A220-300 lidmašīnas 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300...

"Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar viena tipa lidmašīnām – Airbus A220-300. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes. Tomēr Boeing 737 bija nozīmīga airBaltic flotes daļa 17 gadus. Šīs lidmašīnas veicināja progresu, palīdzot mums kļūt par spēcīgu reģionālo pārvadātāju," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Pirmā Boeing 737 lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2003. gadā. Gadu laikā kopumā 20 dažādas Boeing 737 lidmašīnas pārvadājušas vairāk nekā 22 miljonus airBaltic pasažieru un veikušas vairāk nekā 280 000 lidojumu visā Eiropā, kā arī ārpus tās.

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA) trešdien atļāva aviosatiksmē atkal izmantot lidmašīnas "Boeing 737 MAX", kuru lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa aviolaineru katastrofām, kas prasīja 346 cilvēku dzīvības.

FAA paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi saziņā ar aviācijas regulatoriem visā pasaulē.

Tomēr šī modeļa lidmašīnas drīkstēs atkal pacelties gaisā tikai tad, kad būs veikta to datoru programmatūras atjaunošana, kā arī piloti būs izgājuši atbilstošu apmācību lidojuma simulatoros, paredz FAA rīkojums.

Jau ziņots, ka gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā 2018.gada oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan 2019.gada martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Pēc otrās katastrofas regulatori visā pasaulē aizliedza šā modeļa laineru lidojumus.

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums "DHL" globāli pieredzējis kritumu biznesā vidēji 20% apmērā. Latvijā svārstības piedzīvoja tikai ienākošo sūtījumu skaits, kas samazinājies par apmēram 10%.

"DHL Latvia" rīkotājdirektore Sņežina Kazakova informē, ka izejošo sūtījumu bijis pat vairāk nekā pērn šajā laikā vai šā gada janvārī un februārī. "Tas mani ļoti priecēja. Ticu, ka tas ir biznesa pamatā - ja gribi, lai uzņēmumam veiktos, ir jāmeklē veidi, kā darbību turpināt," viņa teic.

"Un tas attiecas arī uz "DHL" visā pasaulē, lai gan mēs darbu neesam pārtraukuši ilgāk kā dažas stundas. Iesākumā kravas automašīnas saskārās ar sarežģījumiem, šķērsojot robežas, kas bija pārblīvētas un katrs vadītājs pēc kārtas tika apturēts. Krīzes laikā piedzīvojām posmu, kad no Ķīnas, sevišķi Uhaņas reģiona, kas ir gana liels, nenāca tik daudz sūtījumu kā parasti, bet mūsu lidmašīnas turpināja lidot pustukšas," par globālo situāciju stāsta S. Kazakova.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka 20. jūlijā tā sākusi lidmašīnu Bombardier Q400 NextGen atgriešanas procesu to iznomātājam Nordic Aviation Capital.

"Pirmais lidmašīnas atgriešanas lidojums iezīmē mūsu iepriekšējā attīstības posma oficiālu noslēgumu. Mūsu Q400 flote palīdzēja mums nonākt tur, kur esam šodien – veicot lidojumus ar jaunāko un modernāko floti Eiropā. Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes izaugsmes mugurkauls," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

airBaltic lēmumu pāriet uz floti, kurā būtu tikai Airbus A220 lidmašīnas, pieņēma Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada pavasarī. Sagaidāms, ka visas 12 Q400 NextGen lidmašīnas iznomātājam tiks atgrieztas līdz gada beigām.

Pirmā Bombardier Q400 NextGen lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2010. gadā. Šo gadu laikā 12 dažādas Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas kopumā pārvadājušas vairāk nekā 11 miljonus pasažieru un veikušas vairāk nekā 222 tūkstošus lidojumu visā Eiropā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19 noraujot stopkrānu ierastajai ceļošanai, daudzas šādas kompānijas, lai izdzīvotu, prasījušas valdības palīdzību.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss DB, runājot par nākotni, gan sola, ka viņa stūrētais uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Fragments no intervijas

Kā redzat airBaltic izeju no krīzes?

Mēs tam esam ļoti labi pozicionēti, jo mēs jau krīzes sākumā izdarījām mājasdarbu, padarot aviosabiedrību būtiski mazāku un koncentrējoties tikai uz vienu lidmašīnas tipu – Airbus A220. Tās ir ekonomiskas, mazas un modernas. airBaltic ir jaunākā lidmašīnu flote Eiropā, un līdz gada beigām saņemsim vēl septiņas šādas lidmašīnas. Mums ir maza komanda – vien 1000 cilvēku. Tomēr gatavojamies cilvēkus darbā pieņemt atpakaļ, sākot no maija. Līdz ar to mēs esam gatavi atgriezties. Mūsu mērķis 2025. gadā ir sasniegt viena miljarda eiro apgrozījumu. Šajā posmā mēs, lūkojoties uz nākotnes attīstību, iesim arī uz biržu. Vadītājam nav jāskatās tikai uz to, kur esi pašlaik. Ir jāskatās uz to vietu, kur gribi nonākt. Pērkot lidmašīnas par vairākiem miljardiem dolāru, nevar fokusēties vien uz 12 mēnešiem. Mūsu plāns jau 2012. gadā bija nomainīt floti un pasūtīt lidmašīnas, kuras mēs sākām saņemt 2016. gadā. Ja es tagad saku, ka mums ir četri gadi, lai sasniegtu šo jauno mērķi, tad pēc četriem gadiem mēs skatīsimies atpakaļ un teiksim – bija grūts laiks, bet mēs to pārdzīvojām ļoti veiksmīgi.

Krievijas federālā aviācijas pārvalde "Rosaviacija" trešdienas vakarā apstiprināja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins atradies lidmašīnā, kuras katastrofā visi desmit tajā esošie cilvēki gājuši bojā.

"Rosaviacija" iepriekš bija apstiprinājusi, ka Tveras apgabalā avarējušās lidmašīnas "Embraer" pasažieru sarakstā ir Prigožins, bet tikai tagad apstiprināja, ka Prigožins, kurš jūnijā vadīja militāru dumpi, patiešām atradies lidmašīnā.

Saskaņā ar "Rosaviacija" datiem lidmašīnā atradās septiņi pasažieri - Sergejs Propustins, Jevgeņijs Makarjans, Aleksandrs Totmins, Valērijs Čekalovs, Dmitrijs Utkins, Nikolajs Matusejevs, Jevgeņijs Prigožins, un trīs apkalpes locekļi - lidmašīnas komandieris Aleksejs Ļevšins, otrais pilots Rustams Karimovs, stjuarte Kristīna Raspopova.

Starp lidmašīnas pasažieriem bija ne tikai Prigožins, bet arī viņa vietnieks ValērijsČekalovs, kurš bija atbildīgs par "Vagner" drošības dienesta darbu, un viens no "Vagner" komandieriem Dmitrijs Utkins, no kura segvārda cēlies "Vagner" nosaukums.

Stambulas lidostā trešdien nolaišanās laikā no skrejceļa noskrējusi un aizdegusies pasažieru lidmašīna, kā rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā un 179 ievainoti, vēstīja ziņu aģentūra "Anadolu", citējot Turcijas veselības ministra Fahretina Kodžas teikto.

Lidmašīna slīdēja 50 līdz 60 metrus šosejas virzienā, pēc tam 30 līdz 40 metrus krita grāvī un apstājās kādā laukā, paziņoja Stambulas gubernators Ali Jerlikaja.

Gubernators arī pavēstīja žurnālistiem, ka ievainotie nogādāti 18 slimnīcās un ka vairums no viņiem guvuši vieglus ievainojumus un "jūtas labi, izņemot vienu, divus cilvēkus".

Televīzijā pārraidītajos attēlos redzams, ka Turcijas zemo cenu aviokompānijas "Pegasus" lidmašīnas "Boeing 737" priekšgals ir pilnībā sadragāts un ka sašķēlusies arī lidaparāta aste.

Turcijas transporta ministra Mehmeta Čahita Turhana sniegtā informācija liecināja, ka lidmašīnā kopumā atradušies 177 cilvēki. Jerlikaja precizēja, ka lidmašīnā bija 183 cilvēki - 177 pasažieri, tai skaitā divi zīdaiņi, kā arī četri stjuarti un divi piloti.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saistībā ar ražotāja ierobežotām iespējam laikus veikt lidmašīnu dzinēju apkopi līdz 31.maijam īstermiņā nomās papildu lidmašīnas ar apkalpi no "XFly", "Carpatair", "Danish Air Transport" un "Cyprus Airways", informē "airBaltic" pārstāvji.

"XFly" piedāvās "Bombardier CRJ-900NG" lidmašīnas ar 88 sēdvietām, "Danish Air Transport" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām, "Carpatair" - "Airbus A319-100" ar 150 sēdvietām, bet "Cyprus Airways" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka lidsabiedrība ir stingri apņēmusies pildīt līgumsaistības pret pasažieriem un partneriem. Tomēr pagarinātais "Pratt & Whitney" dzinēju apkopes laiks rada "airBaltic" darbības traucējumus.

"Viņi, kā ilggadējs "airBaltic" partneris, atkal nav spējuši turēt solījumu attiecībā uz lidmašīnu sagatavošanas laiku saīsināšanu. Tādēļ "airBaltic" nodrošina rezerves kapacitāti ACMI nomas līgumu veidā," skaidro M.Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" saprot, ka šī ir nepatīkama situācija, tomēr saglabā optimismu, ka tā drīzumā tiks atrisināta.

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Eiropas Parlamenta deputāti gaidāmajā plenārsesijā izvērtēs Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) transporta nozari un pieprasīs, lai Krievija atdotu nozagtās lidmašīnas.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, paredzēts, ka deputāti aicinās noteikt arī lielākas sankcijas.

EP deputāti ir nobažījušies par kara nopietno ietekmi uz aviācijas nozari, paužot nožēlu par to, ka Krievija, nepārprotami pārkāpjot starptautiskos civilās aviācijas noteikumus, piespiedusi no ārvalstu uzņēmumiem nomātās lidmašīnas pārreģistrēt Krievijas gaisa kuģu reģistrā.

"Šādu zādzību nedrīkst pieļaut," norāda deputāti un prasa nekavējoties atdot šīs lidmašīnas to likumīgajiem īpašniekiem.

Rezolūcijas projektā, ko EP Transporta komitejas deputāti pieņēma 28.aprīlī, par kuru debatēs otrdien, 3.maijā, un par kuru plenārsēdē balsos trešdien, 5.maijā, ES arī tiek aicināta vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krievijas jūrniecības nozari un liegt iebraukt ES ostās kuģiem, kas pa ceļam ir piestājuši Krievijā.