Minizoo skaits strauji aug

Minizoo sezona ir sākusies. Lai arī to skaits strauji aug, rūdītākie «buki» vērtē, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies - vieni maina koncepciju, pilnveido dzīvnieku kolekciju un iekopj ainavu, bet citi smagajam rūpalam atmet ar roku un durvis slēdz.

Atšķirībā no Nacionālā zooloģiskā dārza, minizoo specifika ir elastīgāka, personiskāka pieeja apmeklētājam, taču, protams, arī mazāki mērogi un pieticīgāka dzīvnieku kolekcija. Tomēr, īpaši bērniem, ar to arī pietiek, tāpēc dažnedažādu minizoo kļūst aizvien vairāk, neskatoties uz to, ka saimniekiem tas ir smags darbs.

Rūpals prasa lielus ieguldījumus, jo dzīvnieki jāpabaro arī lietus laikā un gada aukstajos mēnešos, kad apmeklētāju tikpat kā nav. To daži lauku uzņēmēji pēdējā laikā nav izturējuši. Te jāuzsver arī Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Jēkaba Dzeņa teiktais, ka pēdējos piecos gados ir likvidēti divi no pieciem Latvijā reģistrētajiem zooloģiskajiem dārziem. Kā viens no galvenajiem iemesliem tam bijuši lielie finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami dzīvnieku uzturēšanai un legālas izcelsmes zvēru iegādei. No palikušajiem trim zooloģiskajiem dārziem bez pašvaldības atbalsta darbojas tikai viens.Sākumā minētais attiecas uz minizoo nosaukuma cienīgām saimniecībām, kaut gan, kā norāda to īpašnieki, netrūkst arī tādu, kas kropļo tirgu.

Liela dažādība

«Un tādu ir lielākā daļa – ap 80%,» bēdīgo statistiku min Iecavas novada minizoo Dobuļi saimnieks Varis Ķelpe. Nākamgad apritēs 20 gadu, kopš viņa rosības šajā lauciņā. Iekopta kā latvietim ierastāku, tā eksotisko dzīvnieku kolekcija – pērtiķis, lamas, kamielis, alpakas, ķenguri, degunlācis, skunkss, jenots, poniji, aitas, kazas, papagaiļi, vistas, fazāni, emu u.c. Te ir vislielākā dažādība no DB aptaujātajiem minizoo. To uzsver arī pats saimnieks, kurš vīlies daudzos kolēģos, jo viņu iemestais darvas piliens medus mucā jāizbauda uz savas ādas. Proti, apmeklētāji viesojušies citur un sapratuši, ka minizoo viena aizaugusi teritorija ar pāris būriem vien ir. Dobuļi šo priekšstatu maina un saņem sajūsmas pilnus: «Nedomājām, ka var būt arī tā.» Tiesa, noteikti ir virkne apmeklētāju, kuri pēc vilšanās līdz Dobuļiem nemaz nenonāk un neuzzina, ka te saimnieku ģimene sešu cilvēku sastāvā īpaši gādā par sakoptību, kā arī atšķirībā no citiem pieredzes gūšanai apbraukājuši ap 100 zoo ārpus Latvijas.

Visu rakstu lasiet 24. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!