Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Izzi, kam seko Viasat un Tele2, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

Kā šodien preses konferencē teica regulatora vadītājs Valdis Lokenbahs, "Izzi" ir «nepārspējams rekordists». Viņš vērtēja, ka lietotāji par šo pakalpojumu sniedzēju regulatoram sūdzējušies, visticamāk, tādēļ, ka nav saņēmuši no uzņēmuma apmierinošas atbildes.

Savukārt ar Viasat pagājušā gada laikā situācija uzlabojusies - gada sākumā sūdzību skaits bijis vairāk nekā 3,5 reizes lielāks nekā gadu iepriekš, taču ar uzņēmumu notikušas pārrunas un tas veicis nozīmīgas reformas. Pēdējos četros mēnešos pie regulatora nav nonākusi neviena sūdzība par šo pakalpojumu sniedzēju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību un analizējot no komersantiem saņemto informāciju, konstatējusi, ka divi komersanti atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši vispārējās atļaujas noteikumus, kas paredz informācijas iesniegšanu regulatoram.

Regulatora padome lemj par komersantu darbības pārtraukšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā uz trim gadiem. Savukārt sešiem komersantiem, kas atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši Vispārējās atļaujas noteikumus, SPRK padome nolemj izteikt pēdējo brīdinājumu, dodot iespēju novērst pārkāpumus līdz 7. februārim.

Komersanti, kuriem regulatora padome lēma par darbības pārtraukšanu - SIA Prolain un SIA Simtel - pēdējo reizi tika brīdināti 2014. gada 13. novembrī par iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt trūkstošo informāciju līdz 2014. gada 12. decembrim. SIA Prolain un SIA Simtel jau 2014. gada maijā, pēc saņemtajām abonentu sūdzībām, nonāca regulatora uzraudzības lokā.

«Manuprāt, pašlaik uzņemties vadīt regulatoru var tikai cilvēks, kas pats nesaprot, uz ko parakstās».

To laikrakstam Dienas Bizness, sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, piebilstot, ka pēc savām pilnvaru termiņa beigām šovasar regulatorā nepaliks, ja situācija nemainīsies.«Ļoti ceru, ka Ekonomikas ministrija spēs atrast jauno regulatora vadītāju pēc iespējas ātrāk, jo es esošajā situācijā neredzu, kā ir iespējams ilgtermiņā nodrošināt regulatora rīcībspēju. Ne velti neviens no regulatora, ieskaitot bijušo priekšsēdētāju, pat nepieteicās konkursam uz vadītāja amatu.

Tam vajadzētu likt aizdomāties, ka kaut kas tomēr nav kārtībā,» sacīja I. Zariņš. Kā liecina Ekonomikas ministrijas sludinājums Latvijas Vēstnesī, ministrija atkārtoti izsludinājusi konkursu uz četrām regulatora padomes locekļu un padomes priekšsēdētāja vietām, jo iepriekšējā konkursā pieteikušies savas kandidatūras dažādu iemeslu dēļ atsauca. DB jau rakstīja, ka pašlaik SPRK padome piecu tās locekļu vietā strādā tikai trīs cilvēku sastāvā- no amata aizgāja SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, bet vienu padomes locekli atrast nav izdevies jau vairāk nekā pusgadu.

Aizvadītajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 27 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē SPRK. Salīdzinot ar 2013. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 51%.

Par ūdenssaimniecības pakalpojumiem regulators 2014. gadā saņēma 21 rakstveida sūdzību un piecus elektroniskos sūtījumus. Savukārt par sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem regulators 2014.gadā ir saņēmis vienu rakstveida sūdzību.

Ūdenssaimniecības nozarē 26% jeb septiņas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību saistībā ar noslēgtajiem līgumiem. Pārbaudot lietotāju sūdzībās minētos faktus, secināms, ka piecās sūdzībās skartie jautājumi nav Regulatora kompetencē. Ūdenssaimniecības nozarē 19% jeb piecas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektos iekļauto izmaksu pozīciju pamatotību. Lietotāju sūdzībās minētos faktus Regulators ir izvērtējis un secinājis, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotājus neapmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju aprēķinātais tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2013.gadu, saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 11 sūdzībām.

Apdrošināšanas nozares pārstāvji pasaulē kā savu vislielāko risku identificē vairāku regulatora prasību vienlaicīgu ieviešanu gan starptautiskā, gan vietējā līmenī, to atklāj apdrošināšanas nozares risku pētījums Insurance Banana Skins.

Jaunu regulatora noteikumu ieviešana kā lielākais drauds tika minēts visos galvenajos tirgos, taču Latvijas apdrošināšanas uzņēmumi šo risku ierindo tikai trešajā vietā.

Ievērojams respondentu skaits pauda bažas par kapitāla pieejamību, lai atbilstu bargākām regulatora prasībām, kā arī nodrošinātos pret pasaules ekonomikas un finanšu tirgus nestabilo situāciju.

Spēcīgu kāpumu šā gada risku topā piedzīvoja dabas katastrofu draudi, kas ir reakcija uz nesenajiem notikumiem Jaunzēlandē un Japānā. Strauji pieaug arī politiskais risks, kas izriet no notikumiem arābu pasaulē, kā arī pieaugošās bažas par eiro zonas valstu maksātspēju.

Arī regulatorā strādājošiem varētu atcelt algu griestus, piemērojot tādu pašu statusu kā Latvijas Bankai un FKTK.

To paredz pašlaik Saeimā skatītie grozījumi likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Papildu tam iecerēts, ka sabiedrisko pakalpojumu regulators (SPRK) turpmāk vairs nebūs Ekonomikas ministrijas pakļautībā, bet būs pilnībā neatkarīga institūcija, kā to paredz Eiropas Savienības direktīva. Regulators prasa arī pilnīgu neatkarību sava budžeta noteikšanā, kas nozīmē, ka uz šajā institūcijā strādājošajiem vairs neattieksies valsts pārvaldē noteiktie atalgojuma griesti un šī iestāde nākotnē varēs baudīt tikpat priviliģētu statusu kā Latvijas Banka un Finanšu kapitāla un tirgus komisija.

«Atcelt atalgojuma ierobežojumus regulatorā ir ļoti svarīgi. Ja tur strādās labi atalgoti cilvēki, tad tur neies cauri politiskās spēlītes, pat ja oligarhi saliks pilnu padomi ar saviem cilvēkiem,» Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš, kurš pienākumus SPRK pildīs vēl tikai mēnesi, kad beigsies viņu pilnvaru termiņš.

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Valsts budžeta konsolidācijas, energopadeves traucējumu un mūžam laikus nenotīrīto ielu jūklī, šķiet, pietiekami nenovērtēts ir palicis kāds būtisks jautājums - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas jeb regulatora darbība.

Situācija šajā jomā ir izveidojusies gana interesanta. Līdzšinējā regulatora vadītājas Valentīnas Andrējevas pilnvaras jau zināmu laiku ir beigušās, no pārējiem šīs padomes locekļiem neviens tā īsti nevēlas turpināt darbu šajā institūcijā, un nevarētu teikt, ka arī no malas kāds ļoti rautos tur strādāt.

Iespējams, iemeslu tam ir daudz un dažādi, tomēr kā viens no reālākajiem šķiet vairākkārt paustā iecere, ka varbūt vajadzētu regulatoru apvienot ar Konkurences padomi. Jāteic, ka šāda iespēja ir viens no sakarīgākajiem valsts aparātā strukturālo reformu ierosinājumiem, kāds vispār ir dzirdēts. Jāņem vērā, ka abu šo insitūciju funkcijas ir saistītas ar tirgus pārraudzīšanu, neļaujot kādam no tā dalībniekiem izmantot, piemēram, savu dominējošo stāvokli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Pagājušajā gadā saņemtas un izskatītas 53 sūdzības par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Salīdzinot ar 2012.gadu, saņemto sūdzību skaits sarucis par 14%. Savu neapmierinātību izteica gan juridiskās personas (22 sūdzības), gan fiziskās personas (31 sūdzība).

No minēto nozaru pakalpojumu lietotāju saņemtajām sūdzībām 4 sūdzības (8%) bija pamatotas. Pateicoties sabiedrisko pakalpojumu lietotāju vērīgumam, trīs gadījumos tika novērstas situācijas, kad ūdenssaimniecības un atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniedzēji lietotājiem piemēroja neapstiprinātus tarifus. Pēc Regulatora aicinājuma, komersanti veica nepieciešamos pasākumus, lai to darbība turpmāk atbilstu normatīvo aktu prasībām.

Regulators saņēma arī informāciju, ka kāds no komersantiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus bez licences un šī komersanta sniegto pakalpojumu tarifs nav apstiprināts regulatorā. Pārbaudot informāciju, regulators konstatēja, ka tā ir patiesa. Arī šajā gadījumā komersants nekavējoties rīkojās, lai novērstu neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības, informē Regulatora pārstāve Ieva Bethere.

Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto Regulas pārkāpumu.

Saskaņā ar Regulu 2017.gada 15.jūnijā Eiropas Savienībā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais «roam like at home» princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu.

Sākas cīņa par tarifu noteikšanu; izmaiņas var ietekmēt citu nozaru maksājumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā arī nenonākot līdz skatīšanai valdībā, Satiksmes ministrijas (SM) virzītie Dzelzceļa likuma grozījumi izraisījuši politiķu reakciju, kas tikai apstiprina DB visa gada garumā daudzkārt rakstīto par gaidāmo šķēpu laušanu šajā jomā. Pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas lūguma koalīcijas padome pirms nedēļas jautājuma skatīšanu valdībā uz nedēļu atlika. Centrālais jautājums ir par to, kas izstrādās dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodiku un kādi būs šīs metodikas pamatprincipi.

Solīts makā nekrīt

Vēl 23. septembrī Ekonomikas ministrija (EM) informēja SM, ka iepazinusies ar likumprojektu un atbalsta «tā tālāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem». Nu izrādījies, ka ekonomikas ministrei radušies vairāki papildu jautājumi. Šāds politiķu lēmums pirmdienas pēcpusdienā ministriju darbiniekiem bija visai negaidīts, un par politiskajām aizkulisēm viņi neko nezināja. «Kolēģi departamentos diemžēl nav informēti par šī likumprojekta izskatīšanas atlikšanas iemesliem. Ministrija ir saskaņojusi šos grozījumus,» DB norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien lēma nepiešķirt AS Latvijas Gāze (LG) pagaidu atkāpi trešo personu, tostarp AS Latvenergo, tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu.

Iepriekš Latvenergo vairākkārt lūdza LG rast iespēju izmantot dabasgāzes pārvades infrastruktūru, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē varētu piegādāt gāzi no Lietuvas. Taču LG, balstoties uz ekskluzivitātes tiesībām, nolēma neļaut Latvenergo izmantot gāzes pārvades infrastruktūru.

LG regulatora šodien pieņemto lēmumu var apstrīdēt tiesā.

LG jau šā gada maija sākumā lūdza SPRK piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot LG dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā. 5.maijā pēc SPRK padomes sēdes regulatora vadītājs Rolands Irklis žurnālistiem atzina, ka SPRK veica sākotnējo LG lūguma izvērtējumu un secināja, ka SPRK pietrūkst būtiskas informācijas. Regulatora ieskatā LG lūguma pamatojumam ir jābūt izvērstākam, tāpēc SPRK lūdza LG sagatavot papildu informāciju, ko iestāde no uzņēmuma cer sagaidīt tuvāko divu nedēļu laikā.

Komersanti apsūdz Latvijas Pastu negodīgā konkurencē, un Konkurences padome vienā gadījumā ierosina lietu.

Ja vēl pērn, kad bija spēkā VAS Latvijas pasts (LP) monopols uz vēstuļu nosūtīšanu līdz 50 gramiem, valsts uzņēmumam nebija problēmu pieņemt tālakai nosūtīšanai SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD) klientu sūtījumus, tad no šā gada 15. janvāra LP līgumu ar ACD lauzis un atsakās šādus sūtījumus turpmāk pieņemt. Proti, runa ir par ACD klientu sūtījumiem, kuriem ACD vēstuļu piegādes pakalpojumus nesniedz un kurus ACD piegādā tālakai nosūtīšanai LP, pirms tam, piemēram, to saturu izdrukājot, saliekot aploksnēs, sašķirojot u.tml.

ACD vadītājs Valters Streļuks pieļauj, ka LP nevēlēšanās turpināt pakalpojuma sniegšanu saistīta ar mērķi maksimāli ierobežot citu komersantu iespēju darboties un attīstīt vēstuļu piegādes pakalpojumus. Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) LP rīcību publiski nekomentē. Taču ACD padoties negrasās un sola vērsties Konkurences padomē, kura pagaidām strīdā neiejaucas, gaidot papildu informāciju. «Jautājumi, kas skar konkurenci un pasta komersantu līgumiskās attiecības, nav Regulatora kompetences ietvaros,» DB norādīja Regulators. Savukārt LP «uzskata par nepieņemamu masu saziņas līdzekļu izmatošanu, lai ietekmētu valsts institūciju [Regulatora] darbu lēmumu pieņemšanas procesā, tāpēc neredz iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.» Šie Raiņa vārdi nāk prātā, lasot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valda Lokenbaha sūrošanos par regulatora nespēju kaut cik vērā ņemami ietekmēt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltuma tarifus, kuri ļoti ietekmē ikviena Latvijas patērētāja pirktspēju un dzīves līmeni.

Pašas SPRK mājaslapā atrodama pāris teikumos formulēta regulatora misija. «Veicināt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, sabalansēt lietotāju un ražotāju intereses, kā arī, kur iespējams, nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību un konkurenci regulējamās nozarēs.» Ļoti iespējams, ka SPRK vadītājam Lokenbaham un viņa kolēģiem šķiet, ka viņi šo misiju pilda pēc labākās sirdsapziņas. Tomēr no vienkāršo patērētāju – kā rūpniecisko, tā arī privātpersonu – skatupunkta raugoties, ar lietotāju un ražotāju jeb regulējamo nozaru interešu sabalansēšanu un patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu regulatoram nesokas. Iespaids ir tāds, ka regulators ir kļuvis par iestādi, kura bez lielām ierunām akceptē ikvienu tarifu palielinājumu vai tarifu kāpumu potenciāli veicinošu regulējamo nozaru iniciatīvu, kuru regulējamie liek tam priekšā. Šo iespaidu vēl tikai pastiprina esošais SPRK finansēšanas modelis – kā zināms, par to maksā regulējamie uzņēmumi. Tādēļ tarifu kāpums, kas ļauj regulējamiem uzņēmumiem palielināt apgrozījumu, nozīmē arī lielākus atskaitījumus regulatora uzturēšanai. To, ka šāds viedoklis pastāv, labi zina arī SPRK strādājošie – ne velti pērnā gada nogalē institūcijas mājaslapā ievietota vēsts, ka organizācija Delna savā pētījumā atzinusi, ka regulatora budžeta veidošanās principi nerada interešu konfliktu institūcijas darbībā.

Starptautiskās sadarbības kontekstā 2016.gadā sagaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi, kas iezīmē arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veicamos uzdevumus starptautiskās sadarbības veicināšanā. Elektronisko sakaru un enerģētikas jomas ir tās, kurās gaidāmas regulēšanas ietvaru izmaiņas, informē SPRK.

Elektronisko sakaru nozarē 2016.gads Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem ir īpaši nozīmīgs, jo turpināsies esošā regulēšanas ietvara pārskatīšana. Ir vairākas jaunas tēmas, tādas kā lietu interneta iekļaušana regulējumā, ātra vai ļoti ātra platjoslas interneta pielietojums, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) lomas pārskatīšana un citas, par kurām būs diskusijas un kuru risinājums ietekmēs regulatora darbību un nozares regulējumu ilgtermiņā. Līdz ar to, lai paustu Regulatora nostāju un redzējumu par nozares attīstības jautājumiem, Regulatora pārstāvji piedalīsies BEREC sanāksmēs, kā arī minētos jautājumus iekļaus regulatora organizēto Baltijas Elektronisko sakaru un pasta regulatoru (BALTREG) sanāksmes un Eiropas Elektronisko sakaru komitejas (ECC) Numerācijas un tīklu darba grupas dienaskārtībā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome ir pieņēmusi lēmumu par 20 amata vietu samazināšanu Regulatorā. Lēmumu par amata vietu samazināšanu Regulatora padome pieņēmusi, ņemot vērā finansiālo situāciju, liecina šodien izplatīts paziņojums.

«Ir izskatītas visas iespējas, lai izvairītos no darbinieku skaita samazināšanas - šogad Regulators nav palielinājis algas darbiniekiem, kas parasti valsts pārvaldē notiek gada sākumā, ņemot vērā piesaisti vienotajai atalgojuma sistēmai. Daļai darbinieku pat esam bijuši spiesti samazināt atalgojumu, ir samazinātas piemaksas par papildu pienākumu veikšanu un darba kvalitāti. Vienlaikus ir samazināti Regulatora izdevumi attiecībā uz komandējumiem, mācībām, iepirkumiem u.tml. Pirms lēmuma pieņemšanas ir notikušas konsultēšanās, pārrunas ar departamentu direktoriem un patstāvīgo nodaļu vadītājiem par izmaiņām attiecīgās struktūrvienības štatu sarakstā, kuru laikā tika izvērtētas Darba likumā noteiktās prasības, veicamā darba apjoms, darba rezultāts un kvalitāte, iespējamā funkciju pārdale un efektivizācija,» norāda Regulatora Cilvēkresursu attīstības un pārvaldības nodaļas vadītāja Kristīne Briede.

Regulatora padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš pārrunā ar ekonomikas ministru Arti Kamparu nepieciešamību Latvijā steigšus ieviest ES Trešo Enerģētikas paketi.

Līdz šim savstarpēja abu institūciju vadības tikšanās nav bijusi, un saziņa notikusi tikai vēstuļu formā vai publiskajā informatīvajā telpā, tāpēc tagad regulatora pārstāvji īpaši uzsver to, ka saruna ar ekonomikas ministru notikusi klātienē. «Sarunā, kas notika pēc regulatora iniciatīvas, tika spriests par aktualitātēm enerģētikas likumdošanas jomā un galvenokārt – nepieciešamību steidzami rīkoties, lai nodrošinātu tā dēvētās ES Trešās enerģētikas paketes ieviešanu nacionālajā likumdošanā un novērstu situāciju, ka pret Latviju tiek ierosināta pārkāpuma procedūra un noteikta soda nauda par kavēšanos,» DB informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane. DB jau rakstīja, ka Latvijai Enerģētikas trešās paketes pasākumi, kas paredz elektroenerģijas pārvades operatora pilnīgu nodali no a/s Latvenergo. Arī pašlaik a/s Augstspriegumu tīkli darbojas kā atsevišķs uzņēmums, tomēr 100% tā akciju pieder a/s Latvenergo. Pašlaik ministrijas savstarpēji mēģina vienoties, kam uzticēt a/s Augstspriegumu tīklu akcijas un kuras ministrijas kompetencē turpmāk atstāt a/s Latvenergo. Valdības līmenī vienošanās vēl nav panākta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā iesniegtajām sūdzībām ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu jomās.

2016. gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 16 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu. Salīdzinot ar 2015. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies, kas ir skaidrojams ar to, ka samazinās problēmsituāciju skaits vai arī pakalpojumu lietotāji un komersanti tās atrisina patstāvīgi, neiesaistot Regulatoru.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2016.gadā ir saņemts 1 elektroniskais sūtījums, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – 10 rakstveida sūdzības un 6 elektroniskie sūtījumi.

SPRK tieši adresētas 14 sūdzības, savukārt 2 sūdzības pārsūtītas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Kopumā SPRK 2016. gadā ir iesniegtas par 26 sūdzībām mazāk, nekā gadu iepriekš.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT) iesniegtās jaudas komponentes, kas kompensē publiskā tirgotāja izmaksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu - OIK fiksētā daļa. Salīdzinot ar spēkā esošajām jaudas komponentēm, apstiprinātās ir par 27,8% mazākas visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās, un tās stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaudas komponente ir viena daļa no kopējā maksājuma par OIK, informē SPRK.

Apstiprinātā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība samazināta no 25,79 EUR/MWh līdz 22,68 EUR/MWh. Līdz ar Regulatora pieņemto lēmumu gala maksājums par OIK samazināsies visām lietotāju grupām.

2018. gada 24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu. Regulators 2018.gada 14.maijā pieņēma grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā, kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Grozījumi metodikā paredz jaudas maksājumu izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo 2 gadu vietā, līdz ar to ir iespējama kopējā OIK maksājuma fiksētās daļas samazinājums visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida.

Pagājušajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi un izskatījusi 78 patērētāju sūdzības energoapgādes pakalpojumu sniegšanas jomā, informē komisijas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2012. gadu, sūdzību skaits vidēji ir samazinājies par 20% visās energoapgādes nozarēs – elektroapgādē, gāzes apgādē, kā arī siltumapgādē, liecina regulatora apkopotā informācija par saņemtajām sūdzībām 2013. gadā.

Lielākā daļa no saņemtajām sūdzībām bija nepamatotas, un 7% sūdzību jeb 5 sūdzības bija pamatotas.

Visvairāk aizvadītajā gadā iedzīvotāji ir izteikuši neapmierinātību par elektroapgādes nozares jautājumiem, un 3 no iesniegtajām sūdzībām ir bijušas pamatotas. Aktuālās tēmas bija elektroenerģijas uzskaite un norēķini, elektroapgādes kvalitāte un piegāde. Pēc regulatora aicinājuma ir atrisinātas vairākas problēmas, kas ir bijušas saistītas ar elektroenerģijas kvalitātes neatbilstību spēkā esošā standarta prasībām – veikta novecojuša sadales transformatoru maiņa, kā arī atjaunota elektroenerģijas piegāde.