Pasaulē

Militāra uzbrukuma gadījumā prezidentam nekavējoties būs jāpieprasa NATO atbalsts

Žanete Hāka,04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Militāra uzbrukuma gadījumā Valsts prezidentam nekavējoties būs jāpieprasa NATO atbalsts, paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien galīgajā lasījumā izskatīšanai Saeimā atbalstītie grozījumi vairākos likumos, papildinot regulējumā augstāko valsts amatpersonu kompetenci.

Pašreizējos likumus nepieciešams stiprināt un papildināt, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos apdraudējumus, ar kuriem Latvija saskaras kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, piemēram, pēdējā laika notikumus Ukrainā un plašākā reģionā, iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās iestādes militāru draudu gadījumā spētu efektīvi aizsargāt iedzīvotājus no apdraudējuma situācijas un tās sekām, iepriekš skaidroja likumprojekta autori no Aizsardzības ministrijas. Turklāt pašlaik nav vienotas kārtības, kā nacionālā līmenī pieņem lēmumus par NATO iesaistīšanos starptautiskas krīzes risināšanā un jaunas operācijas uzsākšanu.

Likumprojekts paredz, ka prezidentam turpmāk arī būs jāpieņem lēmums par mūsu valsts nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasītu šīs starptautiskās organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu.

Regulējumā tiks papildināta arī Ministru prezidenta kompetence, paredzot, ka viņam būs jālemj par NATO konsultāciju pieprasīšanu, ja tiks apdraudēta valsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Savukārt, konsultējoties ar ārlietu un aizsardzības ministriem, premjerministram būs jālemj par Latvijas nostāju, ja tiks veidota NATO starptautiska miera nodrošināšanas operācija.

Tāpat esošo regulējumu plānots papildināt, paredzot iespēju nosūtīt mūsu karavīrus dalībai starptautiskajā operācijā, ja palīdzību lūgs valsts, kas nav NATO vai ES dalībvalsts.

Grozījumus Nacionālās drošības likumā, likumā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās un grozījumu Nacionālo bruņoto spēku likumā otrajā galīgajā lasījumā rīt skatīs Saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru