Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Krievijā virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošu kilometrus uz austrumiem no Maskavas, piektdienas rītā eksplodējis meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisījušas postījumus un ievainojušas vairākus simtus cilvēku. To apliecinājušas arī Krievijas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Krievijas iekšlietu ministrija aplēsusi, ka medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 500 cilvēku Čeļabinskas apgabalā. Ievainojumus guvuši Čeļabinskas, Jemanželinskas, Jetkulas, Kopeiskas, Korkinas un Južnouraļskas iedzīvotāji.

Lielākajai daļai cietušo reģistrētas grieztas brūces, sasitumi un citas nelielas traumas. Daļa tomēr ieguvusi galvaskausa traumas. Ārstēšanos slimnīcā turpinājuši ap simts cilvēku. Pēc meteorīta sprādziena Čeļabinskas apgabalā slēgtas skolas.

Krievijas mediji ziņo, ka Čeļabinskas pilsētā novēroti mobilo sakaru traucējumi un veikta daļēja evakuācija. Vietējās varasiestādes ieviesušas pastiprinātu svarīgāko pilsētas iestāžu apsardzi un aktivizētas Krievijas Ārkārtas ministrijas vienības.

Mobilo sakaru operators LMT uzņēmuma klientiem, kā arī tiem, kuri nolēmuši mainīt operatoru, paslepus piedāvājot tarifu «Īpašais», kurš gandrīz ir pilnībā identisks Tele 2 tarifam «Meteorīts», vēsta laikraksts Telegraf.

Laikraksts citē kādu lasītāju, kura ir Tele 2 kliente un kurai esot piezvanīts no LMT un piedāvāts samazināt rēķinus, norādot, ka piedāvātais tarifs būšot praktiski tāds pats kā Tele 2 «Meteorīts».

Līdzīgs piedāvājums esot izteikts arī vairākiem jau esošiem LMT klientiem, kuri uzrakstījuši iesniegumus, lai mainītu operatoru.

LMT mājaslapā internetā un uzņēmuma apkalpošanas centros nekādas informācijas par tarifu «Īpašais» neesot. Laikraksts mēģinājis arī vērsties pie LMT pārstāvjiem, lai noskaidrotu lietas būtību, taču uzņēmumā neviens tā arī nav varējis paskaidrot, kādi ir tarifa «Īpašais» piedāvāšanas nosacījumi un kādēļ informācija par tiem nav pieejama publiski. Db.lv ar LMT sazināties neizdevās.

Lauma Fabrics iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā Tele Textiles Latvia, kas nodarbojas ar tehniskā tekstila jeb ģeotekstila ražošanu, informē uzņēmumā.

Tele Textiles Latvia ražotos poliestera audumus galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Norvēģijas uzņēmums Tele Textiles AS uzsāka ģeotekstila ražošanu jau sešdesmitajos gados un to eksportēja pa visu Eiropu.

2014. gadā Norvēģijas uzņēmums tika reorganizēts un iekārtas tika pārvestas uz Liepāju. Šobrīd Tele Textiles Latvia ražotne ir iekārtota no Lauma Fabrics īrētajās telpās, kopumā aizņemot aptuveni 3000 kvadrātmetrus. Šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1,7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu un eksports veido 100%. Produkcija tiek realizēta uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Latvijas mobilo sakaru operatora Tele2 mātes uzņēmums Zviedrijā atvainojas par viltus meteorīta radīto apjukumu. Tikmēr Mazsalacā uzsākti terotrijas sakopšanas darbi.

Tā norādījusi kompānijas pārstāve Stokholmā Pernilla Oldmarka.

Zviedrijas laikrakstam Dagens Nyheter P. Oldmarka norāda, ka vairāk informācijas par kampaņu nevarot sniegt, jo tas draudētu ar kampaņas iznīcināšanu.

«Tā ir tikai bedre, ko mēs esam izrakuši, turklāt es pieņemu, ka mums bija šīs zemes īpašnieka atļauja,» norāda P. Oldmarka.

Jau vēstīts, ka Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, un mobilo sakaru kompānija Tele2 jau atzina, ka «meteorīts» ir daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas.

Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, portālam Apollo apgalvojis Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols.

Jau vēstīts, ka Mazsalacas novadā it kā nokritis kāds objekts, kas, iespējams, varētu būt meteorīts.

Uz notikuma vietu bija sabraukuši speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, armijas un zinātnieki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Latvijas Universitātes.

D. Ozols notikuma vietā ieradies pirmdienas rītā un konstatējis, ka bedre acīmredzami izracis cilvēks, un tajā, visticamāk, sadedzināts salpetris ar sēru.

Visaizdomīgākais šajā situācijā ir cilvēks, kurš filmējis aculiecinieka video, uzskata D. Ozols. Pēc viņa domām, kāds vienkārši ir nolēmis pajokot, izrokot bedri, sadedzinot tajā dažādas vielas, uzfilmējot un izplatot šo video.

Indijas varasiestādes pirmdien paziņojušas, ka krītošs meteorīts Tamilnādas štatā sestdien nogalinājis autobusa šoferi un ievainojis vēl trīs cilvēkus.

Ja tiks apstiprināts, ka viņa nāvē tiešām vainojams meteorīts, tas būs pirmais zināmais šāds nāves gadījums cilvēces vēsturē.

Incidents noticis sestdienas pēcpusdienā privātas mācību iestādes teritorijā.

Krītošā objekta ietekmes rezultātā zemē izveidojies liels krāteris, tuvējām ēkām logiem izbiruši stikli un gājis bojā autobusa šoferis, kurš tobrīd gājis garām.

Vietējos medijos publiskotajos attēlos redzams zilgans akmens, ko Tamilnādas galvenais ministrs raksturojis kā meteorītu, lai gan zinātnieki to vēl nav apstiprinājuši.

Indijas Astrofizikas institūta profesora asistents S.P.Radžaguru aģentūrai AFP sacīja, ka tas varētu būt meteorīts, bet, lai to apstiprinātu, nepieciešama rūpīgāka izpēte.

Reklāmas aģentūras !Mooz radošais direktors Ēriks Stendzinieks ir sajūsmā par mobilo sakaru operatora Tele2 akciju, Mazsalacā izveidojot krāteri un radot pārliecību, ka tur ir nokritis meteorīts.

Laikrakstam Neatkarīgā Stendzenieks norādijis, ka «šī ir viena no efektīvākajām reklāmas kampaņām, kādu esmu redzējis. Lai nokļūtu visos pasaules medijos, būtu nepieciešami aptuveni 200 miljoni, taču Tele 2»tas maksās aptuveni 20 000 latu.»

Pēc Stendzenieka domām, šis gājiens parāda, ka reklāmisti un žurnālisti kļūst līdzvērtīgi mediju satura veidošanā un šādas tendences būs novērojamas arī turpmāk.

Svētdienas vakarā tika ziņots, ka Mazsalacas apkaimē ir nokritis meteorīts, taču nākamās dienas vakarā noskaidrojās, ka tā bijusi Tele2 rīkota akcija.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

SIA Tele Textile Latvia ražoto ģeotekstilu šogad izmēģina arī Latvijas ceļu būvnieki – līdz šim visa produkcija tika eksportēta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā uzņēmums sasniegs aptuveni 900 tūkst. eiro apgrozījumu un saražos 1,2 milj. m2 austā materiāla. Salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir aptuveni 30% pieaugums, lēš SIA Tele Textile Latvia tirdzniecības vadītājs Krists Egliņš. 2018. gadā uzņēmums plāno ap 20% apgrozījuma pieaugumu un paralēli eksporta tirgiem cer paplašināt arī noietu Latvijā. SIA Tele Textile līdz šim visu saražoto produkciju eksportēja uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Šogad arī Latvijas autoceļu un ēku būvniecības projektos ticis izmantots Liepājā ražotais austais materiāls.

Trīs darbības gadu laikā iegūta pieredze gan tehniskā auduma ražošanā, gan tirgus izpētē, stāsta K. Egliņš. Patlaban uzņēmumā strādā 14 darbinieki trīs maiņās, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanas ciklu. Tele Textile Latvia no poliestera diegiem ražo austo ģeotekstila materiālu, ko pārsvarā izmanto lielas slodzes ceļu būvē, ja tā pamatne ir nestabila. Austais materiāls neļauj grantij un šķembām ar laiku nosēsties un sajaukties ar zemi, tāpēc ceļš ilgu laiku paliek stabils un nenosēžas. Liepājnieku ražotā materiāla priekšrocības ir liela noturība spriedzes apstākļos ilgtermiņā un izturība pret bojājumiem, apgalvo ražotnes vadītājs. Materiāls, pēc viņa stāstītā, ir piemērots dažādu veidu augsnei un veic arī materiālu atdalīšanas un filtrācijas funkcijas. «Tirgū ir pieejami arī neaustie ģeotekstila materiāli, kas ir lētāki, tomēr tie nav tik izturīgi kā austie ģeotekstila materiāli,» zina teikt K. Egliņš.

Norvēģijas kapitāla uzņēmums AS Tele Textiles Liepājā nolēmis atvērt tehniskā tekstila ražotni jeb aušanas rūpnīcu, informē portāls liepajniekiem.lv.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols Kurzemes Vārdam apstiprinājis, ka kompānija nolēmusi savu ražotni veidot SIA Lauma Fabrics telpās, radot pilsētā jaunas darba vietas.

Uzņēmums Tele Textiles uz Liepāju jau sācis vest iekārtas, kā arī pašlaik meklē ražošanas vadītāju.

AS Tele Textiles dibināta 1936. gadā Nūtodenes pilsētā Norvēģijā kā zīda aušanas fabrika. Sešdesmitajos gados no zīda aušanas kompānija pārgāja uz sintētisko šķiedru ražošanu. Tagad kompānija ražo augsnes stabilizēšanas un erozijas kontroles plaša pielietojuma produktu. Tele Textiles izstrādājumus izmanto ceļu būvē un dažādās hidrotehniskās būvēs un objektos.

Lai gan 99% SIA Tele Textile Latvia saražotā ģeotekstila tiek eksportēts, uzņēmums plāno iekarot arī vietējo patērētāju uzticību

Norvēģijas uzņēmums Tele Textile pirms trīs gadiem reorganizēja savu darbību un pārcēla savu ražošanu no Norvēģijas uz Latviju, nodibinot SIA Tele Textile Latvia. Uz Latviju tika pārvestas arī sešas iekārtas, lai varētu ražot ģeotekstilu. Šobrīd uzņēmums ir iegādājies klāt vēl divas jaunas iekārtas – stelles, kas ļauj saražot par 10% līdz 15% vairāk. Plānots, ka šogad uzņēmuma apgrozīums sasniegs 900 tūkst. eiro, bet nākamgad tas varētu augt vēl par aptuveni 20%.

Ģeotekstila ražotājs 99% no produkcijas eksportē uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Kopējais eksporta apjoms pagājušajā gadā sasniedza 795,11 tūkst. eiro, kas ir par 23% vairāk nekā 2015. gadā, kad eksporta apjoms bija 643 tūkst. eiro. Lielākais uzņēmuma saražotās produkcijas noieta tirgus ir Polija, jo tur notiek intensīva ceļu būve. Tomēr SIA Tele Textile Latvia met aci arī uz Krievijas tirgu.

Rīgā degvielas cena samazinājusies par vienu santīmu. Otrdienas rītā Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīna cena bija 0,914 lati litrā, 98. markas benzīns maksāja 0,944 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,889 latus litrā.

Vakar Statoil DUS degviela bija par santīmu dārgāka - 95. markas benzīns maksāja 0,929 latus litrā, 98. markas benzīns - 0,954 latus litrā un dīzeļdegviela - 0,899 latus litrā.

Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīna cena otrdienas rītā bija 0,917 lati par litru, 98. markas benzīns maksāja 0,947 latus litrā, bet dīzeļdegviela – 0,892 latus litrā.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,912 latus litrā, 98. markas benzīns – 0,942 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,887 latus litrā.

Šī gada septembrī, atalgojumu virs 1000 latiem Rīgas domē (RD) saņēmušas desmit amatpersonas, kas ir par divām vairāk nekā augustā, liecina RD interneta vietnē publiskotais pašvaldības amatpersonu atalgojuma pārskats.

Visaugstāko atalgojumu (2067 latus), ieskaitot izmaksāto atvaļinājuma naudu par oktobri, septembrī saņēma RD Saimniecības pārvaldes priekšniece Valija Straupe.

Otro lielāko atalgojumu (1427,83 latus) saņēmis RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks. Rīgas pilsētas pašvaldības centrālās administrācijas publiskā iepirkuma komisijas locekle Ilze Prūse, ieskaitot atvaļinājuma naudu, septembrī saņēmusi (1406,59 latus), bet komisijas locekle Baiba Buka – Vaivade septembrī saņēmusi 1206 latus.

Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks septembrī saņēmis gandrīz 1161,63 latus, Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes direktore Aija Roziņa gandrīz 1114,63 latus, bet Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko saņēmis 1043,25 latus.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

11.Saeimas vēlēšanās vislētāk viens deputāta mandāts varētu būt izmaksājis apvienībai Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), visdārgāk - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), savukārt Šlesera reformu partija LPP/LC palikusi bez rezultāta, lai arī priekšvēlēšanu reklāmās iztērējusi teju maksimālo pieļaujamo summu - 282 559 latus, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, Saeimas ārkārtas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi apvienība Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), liecina ziņu aģentūras LETA veiktā balsotāju aptauja pie iecirkņiem.

Aptaujā 28,89% savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par SC. Par 10.Saeimas uzvarētāju Vienotību nobalsojuši 20,15%, bet par šovasar izveidoto ZRP - 19,88%. Par nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 13,67% aptaujāto vēlētāju, bet par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 11,61% vēlētāju.

Policijai ir zināms uzņēmums, kas īstenojis mārketinga akciju, izsūtot vēstules ar aizdomīgu saturu. Aizdomīgās vēstules kopumā tikušas izsūtītas astoņiem tūkstošiem adresātu, norādīja akcijas veidotājs Romāns Urkitis. Pašlaik saistībā ar šo gadījumu ir uzsākts kriminālprocess. Savukārt reklāmas eksperts šo akciju vērtē kā jocīgu.

«Vakar un šodien policijā tika saņemti izsaukumi par iespējamām bīstamām vielām, kas piegādātas uzņēmumiem pa pastu. Vakar tika saņemts viens šāds ziņojums, taču šorīt vēl divi. Tā kā šādās situācijās ir jāpārbauda visi iespējamie draudi, policija iesaistīja arī citus operatīvos dienestus. Pēc pārbaudes veikšanas izrādījās, ka saņemtajās aploksnēs bijuši reklāmas bukleti, kuriem pievienota konfekte. Policija ir arī noskaidrojusi reklāmas bukletu izplatītājus, kā arī to, ka kopā šādi bukleti varētu būtu nosūtīti vairākiem tūkstošiem adresātu. No visiem saņēmējiem aizdomas gan radušās tikai trīs uzņēmumiem, kuri informējuši operatīvos dienestus,» teikts policijas paziņojumā.

Lai gan pēc viltus meteorīta akcijas iekšlietu ministre Linda Mūrniece paziņoja, ka IeM atteiksies no Tele2 mobilajiem sakariem, tomēr izrādījās, ka ministrijā tādu gandrīz nav, tāpēc dažus esošus numurus tomēr saglabās, raksta delfi.lv.

«Izvērtējot esošo situāciju, konstatēts, ka IeM praktiski nav Tele2 pieslēgumu, jo ministrija jau iepriekš pakāpeniski bija atteikusies no Tele2 pakalpojumiem, jo iestādes izsludinātajos iepirkumu konkursos kvalitātes un izmaksu ziņā uzvarēja LMT,» informēja IeM Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļā.

Kad Tele2 atzina, ka oktobra beigās Mazsalacā viltus meteorīts ir uzņēmuma marketinga kampaņas sastāvdaļa, specdienesti, kuri strādāja notikuma vietā – armija un glābēji – paziņoja, ka piedzīs no uzņēmuma radītos zaudējumus par maldinājumu. Savukārt L. Mūrniece publiski pauda, ka akcijas dēļ ministrija varētu atteiksies operatora pakalpojumiem.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.