Ar diviem koncertiem pēc kārtas Rīgā 2010. gada 17.aprīlī un 18.aprīlī Arēnā Rīga uzstāsies grupa Metallica. Uzstāšanās paredzēta uz 360 grādu skatuves, un skatītāji varēs baudīt grupas priekšnesumu no visām tās pusēm, informēja koncertaģentūra FBI.

Skatuve atradīsies zāles vidū. «Metallica vēlas jums visiem ieskatīties acīs!» tā grupas solists Džeimss Hetfīlds pamato skatuves risinājumu. Metallica šovam nepieciešamās iekārtas sver 58 tonnas un tās Latvijā tiks nogādātas 13 smagajās automašīnās.

Grupa Latvijā ieradīsies savas pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros, kuru Metallica uzsāka 2008. gadā. Kopš turnejas uzsākšanas grupa ASV un Eiropā kopā sniegusi jau vairāk nekā 100 koncertus. Sekojot panākumiem, World Magnetic Tour turpināsies arī 2010. gadā. Turneja veltīta grupas jaunākā albuma Death Magnetic popularizēšanai.

Sestdien, 17. aprīlī, uz 360 grādu skatuves, kas novietota Arēna Rīga centrā, koncertu sniedza viena pieprasītākajām grupām pasaulē – Metallica.

Metallica ierašanos neapturēja Eiropā un Latvijā paralizētā gaisa satiksme. Grupa Latvijā ar autobusu un prāmi ieradās no Kopenhāgenas, kur bija devušies pēc sava iepriekšejā koncerta Oslo, un ceļš kopumā prasīja 28 stundas. Džeimss Hetfīlds, Kirks Hemets, Larss Ulrihs un Roberts Truhiljo, atceroties savu uzstāšanos Latvijā pirms diviem gadiem, pauda sajūsmu par iespēju atkal atgriezties un koncertēt šeit, norāda koncertaģentūra FBI.

Metallica Latvijā ieradās savas pasaules tūres World Magnetic Tour 2010 ietvaros. Šī tūre, kas tika uzsākta pirms diviem gadiem, pēc Pollstar.com apkopotajiem datiem ir starp 2009. gada desmit komerciāli veiksmīgākajām turnejām koncertējošo mūziķu vidū.

Uz diviem grupas Metallica koncertiem, kas 2010. gada 17.aprīlī un 18.aprīlī norisināsies Arēnā Rīgā uz 360 grādu skatuves, biļešu tirdzniecība tiek uzsākta šodien, 7. decembrī, plkst. 10.00, informēja koncertaģentūra FBI.

Stāvbiļetes cena ir Ls 30, bet sēdvietas cena - Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošās vietās pretējā pusē) ir Ls 50.

Metallica koncertos skatuve atradīsies zāles vidū, dodot iespēju apmeklētājiem skatīt grupas priekšnesumu no visām pusēm.

Šī ir arī pirmā reize, kad A klases mūziķi izziņo uzreiz divus koncertus Latvijā.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijā Metallica ieradīsies pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros. Koncertu biļetes daudzās valstīs tiek izpirktas rekordlielos ātrumos, tā, piemēram, uz diviem Metallica koncertiem Oslo, Norvēģijā 48 000 biļetes tika izpārdotas nepilnas dienas laikā, bet uz uzstāšanos Santjago, Čīlē 10 000 biļetes izpirktas vien dažās stundās.

Koncertaģentūra FBI informē: pēc tikšanās ar grupas METALLICA pārstāvjiem koncerta norises vietā Latvijā – Skonto futbola stadionā, koncerta organizatori ir raduši iespēju laist tirdzniecībā papildu biļetes sēdvietās uz METALLICA koncertu, kas norisināsies 20.jūlijā, Db.lv informēja koncertaģentūras FBI preses sekretāre Anda Jansone.

Koncertaģentūras FBI direktore Inga Kadeka skaidro: ''Kā jau ziņots, 30 000 biļetes uz grupas METALLICA koncertu tika izpirktas rekordīsā laikā. Tomēr pieprasījums pēc biļetēm joprojām nav mitējies, tāpēc, tiekoties ar grupas pārstāvjiem koncerta norises vietā un ņemot vērā skatuves izvietojumu, tika saņemta atļauja izmantot sēdvietas, kuras līdz šim tirdzniecībā nebija pieejamas. Pārdošanā laistas papildu biļetes pirmajā rindā visos sektoros visapkārt stadionam (cena 40 Ls, 50 Ls un 70 Ls). Šobrīd pārdošanā pieejamas arī biļetes sānu sektoros A un V (cena Ls 70), kuri atrodas vistuvāk skatuvei, tātad ir ar ļoti labu redzamību. Šāds risinājums dos iespēju biļetes iegādāties tiem, kas to nepaspēja izdarīt iepriekšpārdošanā, kā arī mazinās spekulantu izredzes nopelnīt.''

Stāvbiļetes uz Metallica grupas koncertu 17. aprīlī ir izpārdotas, taču vēl pieejamas ir sēdvietas. Uz koncertu 18. aprīlī nopērkamas gan stāvvietas, gan sēdvietas.

Par to informējis koncerta organizatoru FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš, raksta diena.lv.

Metallica koncerti 2010. gada 17. un 18. aprīlī Arēnā Rīgā notiks uz 360 grādu skatuves. Skatuve atradīsies zāles vidū, dodot iespēju apmeklētājiem skatīt grupas priekšnesumu no visām pusēm.

Skatītāju vietas atradīsies visapkārt skatuvei. Stāvbiļetes cena ir Ls 30, bet sēdvietas cena – Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošos sektoros pretējā pusē) ir Ls 50.

Grupa Latvijā ieradīsies savas apjomīgās pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros. Metallica šovam nepieciešamās iekārtas sver 58 tonnas un tās Latvijā tiks nogādātas 13 kravas automašīnās.

http://www.db.lv/images/article/2008/07/08/1bb22b6e-66d5-436d-8b22-f81e04c7881d.jpg

Down dibināta 1991. gadā Ņūorleānā un tajā apvienojās slaveno grupu Pantera, Corrosion of Conformity, Crowbar, Eyehategod un Kingdom of Sorrow dalībnieki. Grupu dibināja Pantera vokālists un dziesmu autors Fils Anselmo (Phil Anselmo), Corrosion of Conformity ģitārists Pepers Kīnens (Pepper Keenan), Crowbar un Kingdom of Sorrow ģitārists Kērks Vindsteins (Kirk Windstein) un Crowbar basists Tods Streindžs (Todd Strange), kā arī Eyehategod bundzinieks Džimmijs Bovers (Jimmy Bower). Kopš dibināšanas Down izdevuši trīs studijas albumus.

Šogad Down ir Metallica Eiropas turnejas koncertu galvenie iesildītāji. Klātesošie varēs redzēt grupu Down kā iesildītājus arī koncertā Rīgā, 20. jūlijā Skonto futbola stadionā. Pirms Down uz skatuves kāps otrie iesildītāji – Amerikas smagā metāla grupa Sword.

23.februārī dažos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos tika izplatīts lakonisks paziņojums par to, ka Uzņēmumu reģistra (UR) reģionālās nodaļas nestrādā tehnisku iemeslu dēļ: «Tehniskie iemesli saistīti ar UR datubāzēm, kuras nedarbojas. UR informācijas tehnoloģiju speciālisti mēģina novērst problēmas, taču pagaidām tas nav izdevies. Tāpat nav iespējams prognozēt, kad UR atsāks darbu.»

Uzreiz jāteic, ka 25 gadu UR pastāvēšanas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad iestājusies šāda iestādes darbības paralīze. Iespējams, ka vairākumam Latvijas uzņēmēju tas pat nešķiet ārkārtīgi būtiski un šis fakts paskrējis garām nepamanīts. Tomēr, paraugoties uz šo gadījumu no tā izrietošajām sekām, sākot ar valsts informācijas sistēmu lielo ietekmi uz ikdienas procesiem (piemēram, savlaicīga un juridiski ticamu datu apmaiņa starp valsts un pašvaldību iestādēm) un beidzot ar to, ka, slēdzot darījumu, vēlamies uzzināt un būt arī 100% pārliecināti par UR reģistros esošo datu ticamību. Šis gadījums liek uzdot virkni jautājumu.

Valūtu svārstības un to vērtību samazināšanās viesušas pamatīgas pārmaiņas pasaules dārgāko pilsētu sarakstā, liecina pēdējais kompānijas Mercer pārskats.

Tokija dzīves dārdzības ziņā ir apsteigusi Maskavu, kas pirmo vietu ieņēma trīs gadus pēc kārtas. Otrajā vietā, pakāpjoties no devītās vietas pērn, tagad ir Osaka, savukārt Maskava ieņem trešo vietu dārgāko pilsētu sarakstā. Tai seko Ženēva un Honkonga. Vislētākā dzīve 2009. gadā ir Johannesburgā, kas nomainījusi Asunsjonu Paragvajā.

Piecdesmit dārgāko pilsētu sarakstā Rīga nav iekļuvusi, lai gan vēl pērn Rīga bija šī topa 46. vietā.

Pētījumā iekļautas 143 pilsētas visā pasaulē. Tiek vērtētas vairāk nekā 200 dažādas izmaksas, ieskaitot mājokļus, transportu, pārtiku, apģērbu, mājturības preces un izklaidi. Pētījumā teikts, ka daudzviet pasaulē novērots izteikts izmaksu samazinājums, pretstatē iepriekšējo gadu kāpumam.

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Aktivitātes „Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN T” īstenošanai līdz 2013. gadam tiks ieguldīti 83.7 miljonus latu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

Šāds finansējuma izlietojums paredzēts 2007. – 2013. gada periodā, paredz pirmdien, 15. septembrī valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Minimālais nacionālā līdzfinansējuma apjoms ir 15 % no projekta attiecināmajām izmaksām jeb 14.77 miljoni latu, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elīna Balgalve.

Normatīvais akts nosaka aktivitātes mērķi, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, projekta iesnieguma veidlapu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtību.

Aktivitātes „Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN T” mērķis ir nodrošināt ērtu un drošu satiksmi pilsētu ielās, pilnveidot pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaisti ar TEN T un Via Baltica, mazināt pieaugošā dzelzceļa kravu transporta negatīvo ietekmi uz pilsētu transporta sistēmu (vietās, kur dzelzceļš sadala pilsētu vairākās daļās).

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Rīga sadarbībā ar vēl trim Eiropas pilsētām - Glāzgovu Lielbritānijā, Ģenti Beļģijā un Gēteborgu Zviedrijā uzsākusi starptautisku projektu enerģētikas jomā no viedo pilsētu (Smart Cities) projektu sērijas.

Projekta laikā četras minētās Ziemeļeiropas ostas pilsētas apvienos to rūpniecisko un zinātnisko partneru spēkus enerģētikas plānošanā. Tiks nodrošināta integrēta pieeja gan enerģētikas attīstības plānošanai, gan integrētu projektu izstrādei un ieviešanai, ievērojot trīs svarīgus virzienus: inovatīvu tehnoloģiju un iekārtu piesaisti enerģētikas jomā, ekonomiskos aspektus, kā arī organizatoriskus pasākumus un sadarbības partneru iesaisti.

Vienlaikus STEP-Up projekta partnerpilsētas koriģēs savus stratēģiskos ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus, kas tika izstrādi Pilsētu mēru pakta ietvaros. Rīcības plāni tiks koriģēti, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību, kas ļaus būtiski pārsniegt Pilsētu mēru paktā 2020. gadam noteiktos mērķus. Līdz ar to varēs palielināties pilsētu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošana un samazināsies CO₂ emisijas.

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis Autotransporta direkcijai (ATD) noskaidrot, kā pašvaldībās tiek noteikta maksa par sabiedrisko transportu, kā arī izvērtēt noteiktās braukšanas maksas pamatotību.

«Atsevišķas pašvaldības piemēro plašu atlaižu politiku, kas savukārt prasa papildus dotācijas un palielina tarifus pārējiem pasažieriem, tāpēc nepieciešams izvērtēt vai pamattarifs atbilst reālajām izmaksām pasažieru pārvadāšanai un piemērotās atlaides tiek segtas no pašvaldību dotācijas, nevis valsts budžeta līdzekļiem cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvadājumiem,» atzina A.Matīss.

Satiksmes ministrs uzdeva ATD sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai turpmāk varētu precīzāk kontrolēt un uzraudzīt arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu republikas pilsētu sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

No šā gada 12.-14. septembrim Liepājā, viesnīcā „Europa City Amrita”, norisināsies Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes rīkotā konference „Kultūra kā pilsētas attīstības veicinātāja”.

Konferences „Kultūra kā pilsētas attīstības veicinātāja” dalībniekiem būs iespēja uzzināt vairāk par kultūras dzīves stratēģiskās plānošanas un attīstības procesu vairākās Rietumeiropas un Austrumeiropas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 54 tūkstošiem iedzīvotāju kā Kotkā (Somija) līdz 280tūkstošiem iedzīvotāju kā Francijas pilsētā Nante. Ar savu pilsētu kultūras nozares plānošanas procesu iepazīstinās arī Liepājas sadraudzības pilsētu Darmštates (Vācija) un Gdiņas (Polija) pārstāvji. Visas minētās pilsētas pēc būtības nav pārapdzīvotas metropoles, bet gan kā vairums Latvijas pilsētu atrodas valsts reģionos un ir ar lielu kultūras attīstības potenciālu.

Rīga kopā ar Gdaņsku un Viļņu ir jāpieskaita iedzenošajām zināšanu ekonomikām, — atklāj Hamburgas Starptautiskā ekonomikas institūta un uzņēmuma PricewaterhouseCoopers veiktais pētījums Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā.

Pētījuma autori norāda, ka izšķirošs sekmīgai ekonomiskajai attīstībai nav pilsētas lielums vai centrāls ģeogrāfiskais novietojums, bet gan inovāciju spēja, zināšanas un atvērtība. Pētījumam tik izvēlētas 9 pilsētas Baltijas jūras reģionā, tostarp Rīga. Pētījuma rezultāti atklāj atšķirības Baltijas jūras pilsētu vidū — atrašanās vietas nosacījumu, inovācijas spēju, zināšanu un atvērtības aspektos. Līdz ar to atšķiras arī to izaugsmes potenciāls, kas balstīts uz zināšanām. Pilsētu specializācija uz dažādām zināšanu ekonomikas jomām ir attīstījusies dažādi. Vērtējot pilsētas pēc minētā attīstības potenciāla, tās sadalītas trīs grupās.

Rīga ierindojas 1.vietā pilsētas dizaina un arhitektūras aspektā, 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi ierodas, lai tuvāk iepazītos ar tās bagāto pilsētas vēsturi, kā arī 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi vēlas apskatīt atpazīstamās vietas (84.3%), skvērus, ielas (75.9%) un vēsturiskos objektus (55.8%), Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tūristi uz Rīgu nedodas kā uz modernu pilsētu, Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta. Tūristu vērtējumā modernas ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Tūristu atzinumā Rīgā ir samērā mazs nakts dzīves piedāvājums un neliela iespēja komunicēties ar vietējiem iedzīvotājiem. Ierodoties svešā pilsētā un plānojot savu laiku, tūrists: informācijas meklējumos dodas uz tūrisma informācijas centriem; iedvesmojas, staigājot pa pilsētu; izmanto tūrisma ceļvežus. Saskaņā ar aptauju ievērojamākās vietas, kur tūristi dodas, ierodoties Rīgā ir Melngalvju nams, Doma katedrāle un Brīvības piemineklis.

Šādi secinājumi gūti pēc aptaujas, kas norisinājās no 2007.gada februāra līdz 2008.gada jūnijam Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs kopīgi ar Tallinas (Igaunija), Helsinku, Tamperes, Turku (Somija), Stokholmas, Upsalas, Malmes (Zviedrija), Oslo, Bergenas (Norvēģija), Reikjavīkas (Īslande), Ārhusas, Kopenhāgenas (Dānija) un Viļņas (Lietuva) pilsētām iesaistījās Ziemeļu inovācijas centra finansētā pieredzes projektā pilsētu tūrismā (Experience Design in City Tourism), kura vadošais partneris ir Dānijas tūrisma organizācija Brīnišķīgā Kopenhāgena (Wonderful Copenhagen).

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards otrdien Briselē piedaloties Pilsētu forumā 2015 (CITIES Forum 2015), uzsvēra mazo un vidēji lielo pilsētu lomu līdzsvarotas teritoriālās attīstības jomā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Forums bija veltīts Eiropas Savienības (ES) Pilsētprogrammas (An Urban Agenda for Europe) izstrādei. Ministrs K. Gerhards paneļdiskusijas laikā atzīmēja: «Pilsētprogrammas izstrāde ES līmenī tiek diskutēta jau vairākus gadus. Dažādos pasākumos ir izskanējis aicinājums pēc labāk koordinētas ES politikas un iniciatīvām, kurām ir ietekme uz pilsētu attīstību. Vienlaikus tiek atzīts, ka politiku veidošanā un īstenošanā nepieciešams vairāk iesaistīt pilsētas».

Jautājums par ES Pilsētprogrammas izstrādi ir viena no Latvijas Prezidentūras ES Padomē prioritātēm līdzsvarotas teritoriālās attīstības jomā.

Latvijas prezidentūras īpašais ieguldījums ES Pilsētprogrammas izstrādē ir izvērtējums un diskusija par mazām un vidēji lielām pilsētām.

Kapsēta nešķiet piemērota vieta, kur malkot pusdienlaika kafiju, bet mazas kafejnīcas īpašnieku bizness starp kapakmeņiem Berlīnē plaukst. Turklāt ir pārliecība, ka šī ideja izpletīsies visā pilsētā, vēsta thelocal.de.

Lai gan tikai dažu metru attālumā lielajā 19. gadsimta kapsētā Berlīnes Kreuzberg rajonā norisinās bēru gājiens, kafejnīcas klienti

Sebastjans Klopfleišs and Grits Brosovskis neļauj tam sabojāt garastāvokli. «Es domāju, ka atvērt šeit kafejnīcu ir burvīga ideja,» sacījis 34 gadus vecais Klopfleišs, kurš tur esot biežs viesis.

Tam piekrīt divi pensionāri, kuri piesēduši nelielās kafejnīcas stūrī. «Kafejnīca padara kapsētu pievilcīgāku,» sacījusi 73 gadus vecā apmeklētāja. Tā ir vieta, kur var parunāt par mirušajiem un šeit apglabātajiem, uzskata pensionāri.

Latvijas biļešu pārdošanas uzņēmums pēc mātes uzņēmuma Baltic Ticket Holdings AS datiem 2008. gadā Latvijā pārdeva 756 tūkstošus biļešu un Igaunijā – 810 tūkstošus biļešu.

Pagājušā gada rudenī šis biļešu iepriekšpārdošanas tīkls paplašinājās un sāka darbību arī Lietuvas tirgū.

"Neraugoties uz pesimistiskajiem apstākļiem un daudzos ekonomikas sektorus piemeklējušo straujo lejupslīdi, Biļešu servisa un tā Igaunijas māsas uzņēmuma Piletilevi sasniegtos rezultātus var uzskatīt par ļoti labiem. Pārdotais biļešu skaits Latvijā vairāk vai mazāk ir saglabājies tādā pašā līmenī, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un papildus uzņēmumam izdevies spert pirmos spēcīgos soļus Lietuvas tirgū, kur pašlaik pēc biļešu punktu aprēķiniem esam kļuvuši par lielāko biļešu pārdevēju," apgalvo Baltic Ticket Holdings AS attīstības vadītājs Jānus Beilmans (Jaanus Beilmann).

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.