Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Būvuzņēmumiem Baltijas valstīs šis gads būs sevišķi smags, jo 2011. gadā «nekontrolēti» palielinājušusās izejvielu cenas, Bloomberg norāda Baltijas reģiona lielākais celtniecības uzņēmums Merko.

Tallinā bāzētais uzņēmums Merko mudina valdību samazināt arvien pieaugošo izejvielu cenu celšanos ar atklāto konkursu palīdzību. Izsludinot atklātos konkursus, būvuzņēmējiem iespējams izvairīties no turpmākām finansiālām problēmām, ko var radīt izejvielu piegādātāji, cerot gūt lielāku peļņu, Bloomberg norāda Merko izpilddirektors Tīts Robens.

Salīdzinot ar pērno gadu, celtniecības apjomi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir kritušies par 16%. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn būvniecība bija samazinājusies par 47,5%, ekonomiskās krīzes iespaiddā samazinoties pieprasījumam un pieaugot konkurencei.

«Ir daudz skumju piemēru - būvniecības uzņēmumi bankrotē katru mēnesi,» stāsta Merko vadītājs. «2011. gads būs grūtākais daudziem būvniecības uzņēmumiem visās Baltijas valstīs,» viņš uzsver.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Latvijas ceļu būves firma Binders un būvkompānijas BMGS Igaunijas filiāle iesniegušas protestu Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisijai par tās lēmumu par Ilemistes satiksmes mezgla Tallinā rekonstrukcijas konkursa uzvarētāju atzīt Igaunijas būvkompāniju Merko Ehitus.

Tallinas Komunālā dienesta lēmumā teikts, ka par liela apmēra rekonstrukcijas projekta uzvarētāju atzīts būvuzņēmēju Merko Ehitus, Merko Infra, Tallinna Teede un Rand ja Tuulberg kopīgi iesniegtais piedāvājums. Uzņēmumi piedāvāja darbus paveikt par 647,7 miljoniem kronu (29,08 miljoniem latu).

Iepriekš par konkursa uzvarētāju tika atzīts Binders un BMGS piedāvājums, bet šis piedāvājums tika atcelts, jo Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisija saņēma sūdzību no Igaunijas celtniecības uzņēmuma Merko Ehitus. Uzņēmums iesniedzis komisijai vairākas sūdzības, kurās norādīts, ka Latvijas uzņēmumam Binders trūka dažādu atļauju un licenču un tas nebija reģistrējies atbilstoši Igaunijas prasībām.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” valdes locekļa un izpilddirektora amatā iecelts Roberts Rēboks, informē uzņēmums.

Mikus Freimanis, kurš līdz šim pildīja valdes locekļa pienākumus, atstās uzņēmumu jūlija beigās, lai uzņemtos jaunus profesionālos izaicinājumus.

"Kopīgi ar komandu esam attīstījuši dzīvojamos namus un projektus ar mērķi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Man ir liels prieks būt daļai no uzņēmuma, kurš ar savu profesionalitāti un inovācijām guvis atzinību gan no nozares ekspertiem, gan iedzīvotājiem, kuri izvēlas “Merks mājas” projektus par savu dzīvesvietu. Pie sasniegtā neapstāsimies – mēs turpināsim attīstīties un nodrošināt iedzīvotājiem piemērotu un augstvērtīgu dzīvesvietu, kas saskan ar viņu dzīves ritmu un vērtībām, vienlaikus stiprinot mūsu pozīciju nekustamo īpašumu tirgū,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Igaunijas celtniecības kompānija Merko Ehitus informējusi NASDAQ OMX Tallinn, ka tās tīrā peļņa 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos bijusi 3,2 miljoni eiro, vēsta baltic-course.com.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos kompānija strādāja ar tīrajiem zaudējumiem 7,3 miljonu eiro apmērā.

Tīrā peļņa 2,6 miljonu eiro apmērā 2012. gada trešajā ceturksnī liecina par pozitīvu tendenci uzņēmuma darbībā, teikts

Merko paziņojumā.

Saskaņā ar tās norādēm ieņēmumi atbilst cerētajam: 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos tie bijuši 177,7 miljoni eiro. Tas veido pieaugumu par 15,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā. Šā gada trešajā ceturksnī ieņēmumi bijuši 70,9 miljoni eiro.

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

Igaunijas būvniecības kompānija Merko Ehitus, kurai pieder arī uzņēmums Merks Latvijā, šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 16,6 miljonu kronu peļņu, kas ir par 49% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo BBN.

Merko apgrozījums gada laikā sarucis par 18% līdz 501 miljonam kronu.

Merko prognozē, ka būvniecības apjomi Baltijas valstīs šogad samazināsies par aptuveni 10%. Tirgus atgūšanās gaidāma tikai nākamgad.

Kompānija norāda, ka tā paredzējusi paplašināt savu darbību Latvijā un Lietuvā. Tam galvenokārt plānots izmantot citu uzņēmumu pārņemšanu, skaidro Merko.

Db.lv jau vēstīja, ka Igaunijas būvuzņēmums Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens (Tiit Roben).

Igaunijas būvniecības grupa Merko Ehitus, kuras struktūrvienība darbojas arī Latvijā, informējusi Tallinas biržu par grupas zaudējumiem pirms nodokļiem 2011. gadā 13,0 miljonu eiro apmērā, ziņo baltic-course.com.

Tīrie zaudējumi bijuši 13,4 miljoni eiro.

2010. gadā grupa strādāja ar peļņu 1,8 miljonu eiro apmērā pirms nodokļiem un tīro peļņu - 1,2 miljoniem eiro.

Merko informējusi, ka zaudējumu galvenais iemesls ir augošās būvniecības izmaksas, kas pārsniegušas prognozes attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti 2009./2010. gadā.

2011. gadā būvniecības grupas ieņēmumi bijuši 219,3 miljoni eiro. Igaunija šajā ziņā devusi ieguldījumu 74,0%, Latvija - 19,0% un Lietuva - 7,0% apmērā. Salīdzinot ar 2010. gadu, grupas ieņēmumi pieauguši par 27,6%. Latvijā ieņēmumi samazinājušies par 3,3%.

Grupas ieņēmumi 2011. gada ceturtajā ceturksnī bijuši 65,9 miljoni eiro.

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija Merko Ehitus 2010. gadu noslēdza ar tīro peļņu 1,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 83,7% jeb 6,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2009. gadā, liecina kompānija paziņojums biržā.

Merko Ehitus ienākumi pērn bija 171,9 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2009. gadā. Pērn 72,3% no kompānijas ienākumiem nodrošināja Merko bizness Igaunijā, 25,1% - Latvijā un 2,6% - Lietuvā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn Merko Ehitus ienākumi Igaunijā samazinājās par 10,9%, Latvijā – par 27,1%, savukārt Lietuvā – par 5,1%.

Kompānijas ienākumi pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā samazinājās par 8,5 miljoniem eiro līdz 45,6 miljoniem eiro.

Turpmāko gadu laikā kompānija koncentrēsies uz attīstību pašmāju, kā arī Ukrainas un Krievijas tirgū, kur, pēc uzņēmuma domām, sagaidāma straujāka nekustamā īpašuma nozares izaugsme.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Igaunijas lielākā celtniecības kompānija Merko Ehitus par 10 miljoniem igauņu kronu (449 tūkst. LVL) iegādājusies divus īpašumus Tallinā, ziņo Baltic Business News.

Abi zemes gabali atrodas viens otram blakus un to platība attiecīgi ir 1 276 un 535 kvadrātmetri. Portāls norāda, ka abu īpašumu sākumcena bija 8,5 miljoni Igaunijas kronu.

Valsts piederošā nekustamā īpašuma kompānijas pārstāvis Pia Kalass norādīja, ka visi ar šo līgumu saistītie dokumenti ir parakstīti.

Jāatzīmē, ka Merko Ehitus izmanto krīzes situāciju, lai palielinātu savu ietekmi netikai Igaunijas, bet arī Baltijas tirgū. Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens.

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Pasaules mēroga pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi negatīvi ietekmēs būvniecības nozari un "Merko Ehitus" grupas, tai skaitā "Merks", komercdarbību, taču pagaidām nav iespējams līdz galam novērtēt apmēru.

Šobrīd ir daudz nezināmo gan pasaulē, gan Latvijā, kas ietekmē arī būvniecības nozari, bet būvniecība kopumā neapstāsies.

"Merks" sadarbojas ar visām iesaistītajām pusēm, lai pēc iespējas sasniegtu kopīgos mērķus saskaņā ar plānu un pabeigtu būvniecības projektus.

Privātā sektora pasūtījumu samazināšanos un riskus varētu mazināt banku sektora atbildīga rīcība, valdības un starptautisko organizāciju atbalsta pasākumi un straujš publiskā sektora būvniecības pasūtījumu pieaugums.

Privātā sektora klientu pasūtījumi ir ievērojami samazinājušies un valsts iepirkumi spēlēs vadošo lomu jaunajos būvniecības konkursos. Ceram, ka turpināsies valsts investīcijas ēku un infrastruktūras būvniecībā un sagatavošanās darbs pie projektiem tiks paātrināts, lai saglabātu būvniecības nozares dzīvotspēju un darba vietas.

Iekšlietu ministrijai piederošs īpašums, kas Valsts nekustamo īpašumu rīkotā izsolē 2010. gada beigās pārdots par 15 200 latu, pagājušā gada martā tālāk pārdots jau par 138 reizes lielāku cenu - 2,108 miljoniem latu, raksta žurnāls Kapitāls.

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, runa ir par bijušo dienesta viesnīcas ēku Mežaparkā, Ķīšezera krastā, Ezermalas ielā 4a. Šis Latvijas valstij Iekšlietu ministrijai piederošais īpašums ar 2011. gada 11. janvāra pirkuma līgumu nonācis 1990. gadā dzimušā Veniamīna Rodionova īpašumā, un kā darījuma summa zemesgrāmatā ierakstīti 15,2 tūkstoši latu.

Savukārt gadu vēlāk V. Rodionovs īpašumu par 25 tūkstošiem latu tālāk pārdevis ārzonas uzņēmumam Renwood Global LP, bet tas jau mēnesi vēlāk to SIA Merko House pārdevis par iespaidīgu summu – 2,1 miljonu latu. Savukārt pagājušā gada septembrī īpašuma statuss mainīts uz ekspluatācijā nodotu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas pašlaik jau sadalīta dzīvokļa īpašumos un šādā veidā tiek izpārdota.

Būvfirma SIA "Merks" un tās mātesuzņēmums AS "Merko Ehitus" pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā Konkureces padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā, teikts "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn".

"Merks" uzskata, ka KP secinājumi par kompānijas uzņēmējdarbības praksi ir nepamatoti gan faktiski, gan juridiski.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"KP uzliktais naudas sods un visas citas iespējamās sekas, kas noteiktas saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, nestāsies spēkā, kamēr nebūs stājies spēkā galīgais tiesas spriedums," teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Paziņojumā teikts, ka "Merko Ehitus" grupa ir apņēmusies veicināt un īstenot ētiskus biznesa standartus un uzvedību, kā arī ievērot visus likumus un noteikumus, kas reglamentē uzņēmējdarbības praksi. Jebkurš iespējamais godīgas konkurences pārkāpums ir grupas darbības principu un vērtību pārkāpums, uzsvērts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā arī būvfirma AS "LNK Industries" pārsūdzēja KP lēmumu.

LNK INDUSTRIES pārsūdzējusi KP lēmumu būvnieku karteļa lietā 

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu...

Atgādinām, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Igaunijas būvuzņēmums Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens (Tiit Roben), vēsta Bloomberg.

Tallinā, Igaunijā bāzētais Merko arī vēloties palielināt savu daļu Baltijas ceļu būvniecības tirgū, atbildot uz Bloomberg nosūtītajiem jautājumiem, rakstījis T. Robens.

«Mērķis turpmākajiem gadiem ir palielināt mūsu klātbūtni un tirgus daļu Baltijas valstīs,» viņš informējis, norādot, ka uzņēmums pašlaik neredz lielu vajadzību pārņemt kādu kompāniju Igaunijā.

Bloomberg informē, ka būvniecības apjomi pērn Lietuvā saruka par 54%, Latvijā - par 48% un Igaunijā - par 30%.

T. Robens norādījis, ka Igaunijā pēdējo sešu mēnešu laikā aizdevēju attieksme pret būvniecības nozari esot uzlabojusies, bet Latvijā un Lietuvā bankas joprojām esot «ļoti nelokāmas».

Krievu salas ostas izbūvi, uz kuru plāno pārcelt Rīgas ostu, trīs būvfirmas piedāvā par 78 līdz 90 miljoniem latu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Konkursā par Krievu salas ostas apbūvi piedalās Vācijas kompānija Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft, personu apvienība Aarsleff-Merko (ko veido Dānijas uzņēmums Aarsleff un Igaunijas Merko Ehitus) un pilnsabiedrība BMGS S (veido Skonto būve un BMGS). Par to, kurš no būvniekiem tiks izvēlēts, spriedīs trīs neatkarīgi eksperti - Latvijā pazīstami būvinženieri, kas nav piedalījušies darbos saistībā ar projektu, laikrakstam atklāja Rīgas brīvostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadīšanas departamenta direktors Vladimirs Makarovs.

Projektam, kuru sāka apspriest 2005. gadā, vēl jāsaņem Eiropas Komisijas (EK) atzinums. Projekta kopējās izmaksas plānotas 105 milj. Ls, tostarp ES līdzfinansējums - 74,2 milj. EUR jeb ap 52 milj. Ls. Būvdarba lielāko daļu veido no projekta izmaksām, bet pārējās ir iepriekš ostas veiktie ieguldījumi (projektēšana, ģeoloģija, gruntsūdens izsmelšana u. c.). Paredzēts, ka valdība līdz 5. aprīlim gaidīs EK atzinumu par Krievu salu un ar to saistītiem projektiem, kuriem plānots piesaistīt ES finansējumu. V. Makarovs pieļāva, ka būvniecības konkursa uzvarētājs un EK lēmums par finansējuma piesaisti varētu būt vienlaikus.

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pagājušajā gadā pieauga par 2,9% jeb 206 miljoniem eiro un gada beigās sasniedza 7,259 miljardus eiro, liecina kompānijas Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft pārstāvji atzīmēja, ka pērn lielākais ārvalstu investīciju skaits veikts Rīgā reģistrētajos uzņēmumos (4824), seko Jūrmala (172) un Mārupes novads (108). Vienlaikus apmēra ziņā lielākās investīcijas veiktas uzņēmumos Rīgā, Jelgavā un Liepājā.

Pēc Lursoft datiem, uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Rīgas uzņēmumos pagājušajā gadā audzis par 119,31 miljonu eiro, Jelgavas uzņēmumos - par 28,487 miljoniem eiro, bet Liepājas uzņēmumos - par 21,03 miljoniem eiro.

Apkopotie dati liecina, ka Rīgā lielākās ārvalstu tiešās investīcijas pagājušajā gadā veikusi kompānija S.P.I. Regional Business Unit B.V., kas jaunreģistrētā uzņēmuma Amber Beverage Group pamatkapitālā ieguldījusi 104,536 miljonus eiro, seko Igaunijas kompānija Merko Ehitus, kas ieguldījusi 62,177 miljonus eiro meitasuzņēmuma Merko Investments kapitālā.