Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī
Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.
Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.
«Kopumā, ja raugās uz populārākajiem ieguldījumu veidiem, tad nemainīgi lielākā daļa iedzīvotāju naudu glabā kontā vai depozītos, kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī un/vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā,» atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins. Savukārt kā vienu no drošākajiem investori uzskata ieguldījumu nekustamajā īpašumā (dzīvokļi uz īri), neskatoties uz salīdzinoši zemu šo ieguldījumu ienesīgumu, ja rēķina sava laika patēriņu, pārvaldot šādu īpašumu. Tomēr vērojams, ka šobrīd pieaugoša daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī ieguldījumus savstarpējo aizdevumu platformās, bet konsekventi neliels investoru loks iegulda akcijās vai obligācijās, pamanījis J. Grišins.
Tajā pašā laikā ieguldītāji vēl ļoti piesardzīgi vērtē uzkrājumu veidus ārpus banku sektora kopumā, kas daļēji skaidrojams ar informācijas un skaidrojošo materiālu trūkumu, pieļauj eksperti. Pēc J. Grišina domām, privātajiem investoriem šobrīd pietrūkst vienkārša un caurspīdīga piedāvājuma un arī padoma, kā ieguldīt savus uzkrājumus. Latvija ir ļoti nobriedusi jaunam investīciju pārvaldnieku pakalpojumam, kas piedāvātu caurspīdīgu un vienkāršu veidu, kā ieguldīt, un tirgus ir jāsapurina, uzskata Capitalia vadītājs.
Viens no pēdējo gadu laikā popularitāti guvušiem ieguldījumu veidiem ir savstarpējo aizdevumu platformas, un tas ir pateicoties to vienkāršumam un ērtumam lietojamības ziņā, kas ļauj jebkuram uzsākt šāda veida investīcijas, uzskata J. Grišins. «Savstarpējo ieguldījumu platformu straujās izaugsmes fenomens norāda, ka iedzīvotāji ir gatavi šos uzkrājumus ieguldīt ārpus banku depozītiem, pie nosacījuma, ja tiek piedāvāti ērti ieguldījuma veidi. Manuprāt, investīciju brokeriem un aktīvu pārvaldniekiem vajag steigšus mācīties no šīm platformām un rast risinājumus, kā izglītot un veicināt krājēju interesi par ieguldījumiem arī akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, jo naudai vērtība kontā vai depozītā nepieaug, gluži pretēji – to »apēd« inflācija,» viņš piebilst.
Tajā pašā laikā, neskatoties uz lietošanas ērtumu, platformu ieguldījumu risku individuālam investoram ir ārkārtīgi grūti izvērtēt, tāpēc platformās vajadzētu ieguldīt tikai tādiem investoriem, kuri ir spējīgi neatkarīgi izanalizēt uzņēmumu finanšu un statistikas datus, uzskata J. Grišins.
Arī investīciju eksperts Māris Rambaks uzsver, ka pūļa finansējums ir jauns sektors un piedāvā mūsdienu tehnoloģijas, taču šis sektors patlaban nav tik regulēts kā biržas, tādēļ risks var būt augstāks un investoru aizsardzība nav tik liela kā, piemēram, akciju tirgū.
Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!