No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Par izdevniecības SIA Dienas mediji direktoru kļuvis SIA Dienas bizness direktors Gastons Neimanis, kurš turpmāk vadīs abas izdevniecības, informēja Dienas mediju sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Muhka.Izdevniecību emDienas mediji/em turpmāk vadīs Gastons Neimanis

Līdzšinējā SIA Dienas Mediji direktore Liene Vilnīte no jūlija sākuma devusies bērna kopšanas atvaļinājumā.

Līdz 2010. gada 1. janvārim paredzēts apvienot abas izdevniecības vienā uzņēmumā.

Gastons Neimanis ieguvis ārsta izglītību, kā arī MBA un Uzņēmumu un iestāžu vadības maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā, vadījis vairāku starptautisku farmācijas uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā un Baltijas valstīs.

G.Neimanis ir Dienas biznesa direktors kopš 2006.gada 1.februāra.

SIA Dienas Mediji produktu portfelī 2009. gadā ir 25 drukātie un digitālie mediji – 15 preses izdevumi (11 laikraksti un 4 žurnāli) kā arī 10 interneta portāli. SIA Dienas Mediji ir AS DIENA meitas uzņēmums.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

«Zatlers deg. Pārnestā nozīmē. Viņš iekšēji deg savās atriebības alkās,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par bijušo Valsts prezidentu un Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru, sacījis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«Viņš grib ZZS ierādīt kaut kādu sev zināmu vietu un deg arī ārēji no milzīgā sabiedrības spiediena. Sabiedrība no viņa gaida reālus darbus, nevis runas. Viņam tagad ir jāizšķiras starp SC [Saskaņas centrs] un NA [Nacionālā apvienība],» skaidrojis Brigmanis.

Viņš arī uzskata, ka «Zatlera partijai ir jāņem premjera amats, un spīkera amats viņiem vairs nesanāk»: «Tas jādod citiem. Kur vēl pastāv viens būtisks ačgārnums? Ja atceramies rīkojuma nr. 2 priekšvakaru, tad ko bez tiesiskuma vēl pateica Zatlers? Tu, Dombrovski, un tu, Āboltiņa, esat vāji, pakļaujaties visādiem spiedieniem. Tagad Zatlera partijai ir jāņem premjera amats un jāparāda šī stingrība un konsekventā virzība uz priekšu visās līnijās. Par konsolidācijas jautājumiem, par airBaltic jautājumu. Dombrovskis netiek galā, jānāk Zatlera premjeram kopā ar finanšu ministru Vjačeslavu Dombrovski un viss jānokārto. Nevar būt tā, ka visas lietas, kuru dēļ ir atlaista pašreizējā Saeima, viņi paši nerisinās un mēģinās paiet malā no sarežģītiem saimnieciskiem jautājumiem. Nedomāju, ka tā būtu laba prakse. Bet tas atkarīgs no Vienotības. Vai viņi ļaus, ka viņus apspēlē.»

Ja satiksmes ministra amats netiks piedāvāts Pilsoniskajai savienībai, tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis neiesaistīsies topošajā Valda Dombrovska valdībā un koncentrēsies Rīgas mēra vēlēšanām, informē Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sākot ar brīdi, kad V. Dombrovskis sāka veidot valdību un Jaunais laiks kopā ar Pilsonisko savienību apņēmās savā kontrolē pārņemt Satiksmes ministriju uz Pilsonisko savienību ir izdarīts neticams spiediens atkāpties no šīs apņemšanās.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sabiedrības interesēs ir, lai V. Dombrovskis būtu premjers, bet ar nosacījumu, ka Aināra Šlesera (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) līdz šim vadītā Satiksmes ministrija nokļūst opozīcijas partiju kontrolē.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar Edgaru Zalānu (TP) un Valdi Dombrovski (JL), no sarunām izslēdzot Jāni Urbanoviču (SC).

Tādu informāciju sniedza Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa. Gan ar E. Zalānu, gan V. Dombrovski prezidents rīt tiksies divas reizes. Savukārt 26. februārī, kā Db. lv jau rakstīja, Valdis Zatlers gatavojas nosaukt galīgo premjera kandidātu.

Līdz šim Saeimas partijas premjera amatam nosaukušas Edgaru Zalānu (Tautas partija), Valdi Dombrovski (Jaunais laiks), Jāni Urbanoviču (Saskaņas centrs) un atkārtoti Ivaru Godmani (LPP/LC). Plašāk lasiet 25. februāra Dienas bizness numurā.

Politisko partiju apvienība Vienotība tikšanās laikā ar valsts prezidentu Valdi Zatleru ir pieteikusi Valdi Dombrovski kā premjera kandidātu. «Valsts prezidents izteica atbalstu pareizai izvēlei», pēc tikšanās uzsvēra Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Saskaņas centrs no Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pagaidām skopi savos komentāros.

Vienotības līderi bija gandarīti, ka Saskaņas Centrs (SC) paziņojis par gatavību iesaistīties valdībā, raksta diena.lv

No viņu teiktā varēja secināt, ka arī prezidents atzinīgi vērtē plašas koalīcijas veidošanu. Taču V.Dombrovskis arī uzskata, ka koalīcijas veidošanā būs svarīgi ievērot vairākus principus, starp kuriem ir arī Latvijas okupācijas fakta atzīšana. Premjers tajā problēmas nesaskata, jo SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs šo faktu esot atzinis.

Ceturtdien SC balsoja pret Latvijas misijas termiņa pagarināšanu Afganistānā. Lūgts to komentēt, V.Dombrovskis sacīja: «Tas būs viens no sarunas jautājumiem, jo šis ir viens no punktiem, kas attiecas uz ārpolitikas pēctecību».

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Laikraksta Diena kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols grasās iegādāties arī atlikšos Roulendu ģimenei piederošos 47,84% AS Diena akciju, liecina paziņojums laikrakstā Diena.

Pēc darījuma noslēgšanas V. Koziolam piederošajam uzņēmumam AS Žurnāli un Diena piederēs 98,84% AS Diena akciju.

«Esmu ļoti pateicīgs Roulendu ģimenei, ar kuru, jau iegādājoties 51% akciju, bija vienošanās turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi. Gan Roulendu ģimene, gan tagad arī es, neiegādājāmies plaukstošu, pelnošu uzņēmumu. Mēs iegādājāmies mediju, kuram nepieciešama ļoti liela uzmanība un smags darbs, lai šo mediju atkal padarītu konkurētspējīgu, pelnošu un galvenais - lasītājiem nepieciešamu,» paziņojumā raksta V. Koziols.

Tautas partija (TP) atbalstīs premjeru Valdi Dombrovski, jo cita ceļa nav, norāda TP priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš, piektdien raksta Latvijas Avīze.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Būt politiķim nozīmē ne tikai baudīt statusu, bet spēju pieņemt pat tik smagus lēmumus, kas var maksāt politisko karjeru, Nav citas domas – mēs atbalstīsim valdību šais budžeta grozījumos! TP atbalstīs Dombrovski, jo cita ceļa vispār nav. Var nepatikt, sarūgtināt un likt dusmoties, kā šos grozījumus virzīja, bet atbalsts viņam būs, kaut neviens ar to populāri nekļūsim,» uzsvēra M.Segliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka viņu var uzskatīt par pļāpīgu politiķi, bet labāk «pļāpāt» nekā vienā jaukā brīdī uztaisīt actiņas – «re, kā nu šonedēļ atkal mums sanāca! Arī par sliktiem lēmumiem, kurus nāksies pieņemt, ir cilvēki jāinformē iepriekš,» piebilda M.Segliņš.

Vienīgais, kas šokējot Martinu Gausu – latviešu sajūsma, ja Air Baltic iet slikti. Nekur pasaulē ar šādu fenomenu neesot sastapies. Šādu Ērika Stendzenieka tvītu izlasīju vakardien Twitterī...

Negatīvais vidējā latvieša viedoklis par jebkuru norisi sabiedrībā, jebkuru iniciatīvu, jaunu ideju nav nekāds jaunums. Tas redzams visur – internetā, televīzijā, dažādās saiešanās. Piekrītu, mums neklājas sevišķi labi. Tikai nule kā sākam atkopties no ļoti dziļas krīzes, mums joprojām ir augsts bezdarbs, zemas vidējās algas, vājas sociālās garantijas. Mums nav labākā medicīniskā aprūpe, mums ir slikti ceļi un mazattīstīta infrastruktūra. Tas viss ir zināms, par to ir runāts un tas nav nekas jauns.

Bet man nav skaidrs tikai viens. Kāpēc mēs visu laiku pašnāvnieciski mēģinām padarīt visu sliktāku, nekā tas īstenībā ir? Kāpēc ikkatrs no mums nepieliek roku, lai lietas uzlabotos? Mēs kliedzam, ka nav naudas veselības aprūpei un ceļi brūk kopā, bet nemaksājam nodokļus, lai to varētu novērst. Mēs sakām, ka nemaksāsim nodokļus, jo gribam iegriezt «tiem tur augšā». Bet «tie tur augšā» ir tie, kurus mēs paši visi kopā ievēlējām. Viņi nav balti un pūkaini, ik pa laikam parādās visādi zaķveidīgie, bet kopumā ir sākušās pozitīvas pārmaiņas ne vien ekonomikā, bet arī politiskajā kultūrā, ministru un ierēdņu profesionalitātē. Tiek diskutēts par jaunām ierosmēm un tiek pieņemti pirmie lēmumi, lai tiešām padarītu mūsu visu dzīvi labāku. Mēs lamājam Dombrovski, Vilku un citus politiķus. Bet viņi nenoveda Latviju tur, kur tā bija vairākus gadus atpakaļ. To izdarīja citi. Tie, kuri šobrīd vairs nav manāmi pat dzeltenajos preses izdevumos.

Politiskās apvienības Par Labu Latviju (PLL) valde šodien par savu premjera kandidātu izvirzījusi Aināru Šleseru. Par to PLL kopsapulcē Nacionālās operas Jaunajā zālē ceturtdien paziņoja PLL valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

«Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle.

Abi izvirzītie kandidāti savās runās apmainījās ar abpusējiem komplimentiem. «Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Andrim Šķēlem ir stingrs mugurkauls un pieredze strādājot krīzes situācijā,» par savu politisko partneri savukārt teica A. Šlesers. «Cilvēks, kuram nav mugurkaula, vienmēr klanīsies uz Austrumiem vai Rietumiem, mēs neklanīsimies, bet ar cieņu iesim uz priekšu,» solīja PLL premjera kandidāts.

Dalība dažādos starptautiskos uzņēmējdarbības konkursos prasa laiku un pūles, taču tas ir vērtīgs ieguldījums uzņēmuma zīmolā

«Starptautiskie uzņēmējdarbības konkursi un sacensības ir lieliska platforma un izaugsmes iespējas uzņēmumam. Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja ar ļoti maziem laika un finanšu ieguldījumiem pārbaudīt savu biznesa ideju un tās potenciālu starptautiskajā tirgū. Tas ir ātrs veids, kā uzzināt tendences un aktualitātes ārvalstīs un konkrētā mērķa tirgū. Otrkārt, tā ir iespēja tikt sadzirdētam uz pasaules skatuves. Katrs šāds konkurss rūpējās par sabiedriskajām attiecībām un par konkursu, tā gaitu un rezultātiem stāsta arī vietējiem un ārvalstu medijiem. Treškārt, tie ir kontakti un potenciālie sadarbības partneri. Tā ir iespēja satikt investorus, piegādātājus, pircējus vai gluži vienkārši domubiedrus,» saka Līva Stūrmane, konkursa Creative Business Cup organizatore.

Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski – izspiestu naudu.

Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 500 tūkstošu euro apmērā. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās – tā saucamais “mobinga” stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda uz to, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības ar mērķi iedzīvoties.

Mobings “saindē” kolektīvu, mazina konkurētspēju

Mazsalacas novada zemnieku saimniecībai Jaunnuķi īpašniecei Guntai Rozenbergai banka par atlikušo 6600 Ls kredīta maksājumu prasa trīskāršu ķīlu

Par to šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Gunta Rozenberga par blefu sauc banku aicinājumus grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem kopīgi risināt problēmas. Latvijas Krājbankas, kurā saimniece kredītu ņēmusi, speciālisti gan saka – saimniece banku nav sapratusi.

Jaunnuķi fermas iegādei un remontam izlēmuši ņemt kredītu a/s Latvijas Krājbanka – Ls 10 000 uz pieciem gadiem. No šīs summas Ls 4 000 būtu maksājami par pašas fermas iegādi, pārējais – tās remontam. Banka pret aizdevumu ķīlā paņēmusi visu Jaunnuķu saimniecību – gan zemi, gan mājas. Nedienas sākās pērnā gada sākumā, kad Trikāta KS saimniecei spēja maksāt vien piecus santīmus par piena kilogramu. Tad arī Gunta izlēma – jāiet uz banku un jāprasa kredītlīguma pārskatīšana - uz četriem mēnešiem z/s Jaunnuķi palūdza atlikt kredīta pamatsummas maksājumu, atstājot vien procentu maksājumus. Banka piekrita, bet ar nosacījumu – dodiet ķīlā nopirkto īpašumu – fermu un zemi zem tās. Iespējams, ka Gunta, lieki neprotestējot, arī jauno īpašumu būtu ieķīlājusi, taču – par to bija samaksāta tikai puse un iepriekšējie īpašnieki nepiekrita īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz Guntas vārda, kamēr nav samaksāta otra puse – Ls 2000.Lai tiktu galā ar īpašuma tiesībām, banka Jaunnuķu saimniecei deva pusgadu ilgu laiku. Taču – lieki Ls 2000 tā arī neatradās.

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Lattelecom uzskata, ka Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, izplatot patiesībai neatbilstošu informāciju par virszemes televīziju, demonstrē nekompetenci un neiedziļināšanos tēmā, par kuru runā publiski.

I. Vaidere lūgusi ekonomikas ministram skaidrojumu, kāpēc no jūnija Lattelecom klientiem bezmaksas piedāvās četrus Krievijas TV kanālus, bet par papildu samaksu tie varēs skatīties Eiropas Savienības valstu ziņas.

Latvijas skatītājiem ciparu apraidē šobrīd un arī pēc 1.jūnija, kad visā Latvijā tiks izslēgta analogā apraide, bez maksas būs pieejami Latvijas sabiedriskās televīzijas un nacionālās apraides kanāli, kuriem licences piešķīrusi NRTP, DB uzsvēra Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča, tāpēc apgalvojumi par bezmaksas Krievijas kanāliem neatbilst patiesībai.

Lattelecom pauž dziļu neizpratni, par kādiem bezmaksas Krievijas kanāliem runā Eiropas Parlamenta deputāte, kas, visticamāk, ir kļūdījusies vai ko pārpratusi.