Uzņēmums Premier Capital, kam Baltijas valstīs pieder ātrās ēdināšanas restrānu tīkls McDonalds Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz 2014. gadam (ieskaitot) plāno investēt 38 miljonus eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta BBN.

McDonalds uzsāka paplašināšanās plānus Baltijas valstīs 2010. gadā, atverot trīs jaunus ātrās ēdināšanas restorānus Igaunijā un vienu Latvijā, kā arī Rīgā atverot McCafe. Tāpat tika rekonstrutēts viens restorāns Lietuvā un divi Igaunijā. 2011.gadā jauns restorāns tika atvērts Lietuvā, savukārt divi jauni restorāni savas durvis vēra Latvijā – viens Rīgā, Imantā, un otrs Daugavpilī, kas ir uzņēmuma pirmais restorāns ārpus galvaspilsētas Rīgas.

Nākamgad Igaunijā, kur atrodas desmit McDonalds ātrās ēdināšanas restorāni, tiek plānots pabeigt viena McDonalds restorāna renovācijas darbus, kā arī atvērt vienu McCafe. Lietuvā, kur patlaban ir deviņi McDonalds restorāni, plānots rekonstruēt divus restorānus un atvērt vēl vienu ātrās ēdināšanas restorānu Viļņā. 2012. gadā Latvijā plānots atvērt trīs jaunus McDrive restorānus, bet vēl divas ātrās ēdināšanas iestādes atjaunot.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds plāno ieguldīt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 23 miljonus Ls, ziņo Lietuvas laikraksts Verslo Žinios.

Vērienīgās McDonalds investīcijas plānotas līdz 2015. gadam, atverot jaunus restorānus, citējot McDonalds frančīzes uzņēmuma Premier Capital Ltd. Baltijas rīkotājdirektora Tomasa Navrocka (Tomasz Nawrocki) pausto, informē Viļņā bāzētais medijs.

Db.lv jau ziņoja, ka McDonalds laikā no 2010. līdz 2014. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ieguldīs 38 miljonu eiro investīcijas, paplašinot restorānu tīklu līdz 35 ēdināšanas iestādēm.

Premier Capital pārvalda vairāk nekā 30 McDonalds ātrās ēdināšanas restorānus Baltijas valstīs un Maltā.

ASV ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds 2011. gadā varētu palielināt savu piedāvāto ēdienu cenas, tādējādi cenšoties izlīdzināt izejvielu cenu pieaugumu 10 produktiem, kuri veido 75% no kopējām izmaksām ražošanas procesā, raksta Business World.

McDonalds prognozē, ka kompānijas izmaksas šogad palielināsies par 2 līdz 2,5 % ASV tirgū un 3,5 līdz 4,5 % Eiropā.

Liellopa, cūkas un vistas gaļa, maize, piena produkti, papīrs, kola, kečups un citas mērces, kā arī augļi un dārzeņi ir produkti, kurus visbiežāk iepērk McDonalds.

McDonalds finanšu direktors Pīts Bensens (Pete Bensen) norāda, ka kompānija cels cenas tajās pozīcijās, kur tas šķitīs nepieciešams, ar mērķi izlīdzinātu daļu izejvielu cenu pieauguma.

Viņš arī skaidro, ka McDonalds apzinās, ka cenas nevar celt pārāk strauji, jo šādā gadījumā cilvēki labāk izvēlēsies ēst mājās.

Cilvēku plūsma ātrās ēdināšanas vietās arī krīzes laikā ir samērā liela, McDonalds ēstuvēs Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos paēduši 2,5 milj. cilvēku.

Arī Hesburger par klientu trūkumu nesūdzoties, raksta Diena. «Mūsu plāns ir būt, teiksim, gandrīz visās pilsētās Latvijā,» norāda Kari Salmela, viens no Somijas ātrās ēdināšanas tīkla īpašniekiem. Uzņēmums plānojot ik gadu ap 10 līdz 15 restorānu Baltijas valstīs. Jau tagad ārpus Rīgas ir 16 ēstuves.

Līdz ar to ātrās ēdināšanas restorāni izplešas arī reģionos. «Tas ir pavisam vienkārši. Cilvēki ēd burgerus visur, arī reģionos. Ja redzam, ka ir pietiekoši daudz pircēju, mēs dodamies uz visām iespējamām vietām,» saka K.Salmela. Šī stratēģija esot atmaksājusies un, lai gan pagājušais gads esot bijis finansiāli grūt, šis rādoties gluži saulains.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde McDonalds nākamo trīs gadu laikā plāno Īrijā radīt 700 darbavietas, vēsta baltic-ireland.ie.

Investējot vairāk nekā 20 miljonus eiro, tiks atvērti 12 jauni restorāni.

Uzņēmums Īrijā darbojas jau 35 gadus un pašlaik tur nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.

Darbinieku pieņemšana jaunajām darbavietām sāksies jau janvārī. Sākotnējā alga uzņēmuma ierindas darbiniekiem ir aptuveni 9 eiro stundā, savukārt restorānu vadītāji pelna ap 40000 eiro gadā, raksta baltic-ireland.ie.

Jaunākā ekonomiskā analīze liecinot, ka McDonalds ieguldījumu apjoms Īrijas ekonomikā pagājušajā gadā bijis vairāk nekā 280 miljoni eiro. Savukārt eksporta apjoms sasniedzis vairāk nekā 390 miljonus eiro. McDonalds ir viens no lielākajiem īru liellopu gaļas eksportētājiem, pagājušajā gadā gaļas eksporta apjoms bijis 110 miljoni eiro, bet Īrijas siera – 66 miljoni eiro.

«Jā, Gazprom ir mūsu partneris, bet nekas vairāk. Diemžēl Latvijā dabasgāze ir par 30% dārgāka nekā Vācijā, bet gāzes birža nemaz nav pieejama. Kāpēc? Tāds ir noslēgtais līgums,» saka Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Ēdināšana

Baltiešus «copēs» ar burgeriem

Pasaules prakse rāda, ka ar veiksmes stāstiem var lepoties tie uzņēmumi, kuri spējuši investēt attīstībā ekonomikas lejupslīdes laikā. Tāpēc McDonalds līdz 2013.gadam investēs 20 milj. eiro. «Mēs plānojam iegūt lielāku tirgus daļu Baltijā un sagaidām, ka mūsu investīcijas atmaksāsies,» saka McDonalds pārstāvniecības Latvijā Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

Investors

Būs ilgāka termiņa parādzīmes

Pēc divu gadu pārtraukuma pagājušajā nedēļā Valsts kase tirgus dalībniekiem piedāvāja piecu gadu valsts parādzīmes. Pieprasījums vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu, un eksperti paredz, ka turpmāk izsolēs tiks piedāvāti vērtspapīri ar vēl garākiem dzēšanas termiņiem.

Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) tur aizdomās ASV ātrās ēdināšanas uzņēmumu McDonalds saistībā ar nepamatotu cenu palielināšanu pārejas laikā no kronām uz eiro, atsaucoties uz Aripaev, ziņo BBN.

Igaunijas PTAC norāda, ka McDonalds ir viens no septiņiem uzņēmumiem, kas tiek pārbaudīts saistībā ar nepamatotu cenu paaugstināšanu, kas veikta eiro ieviešanas aizsegā.

PTAC pieprasījis paskaidrojumus no šiem septiņiem uzņēmumiem.

«Daži [no uzņēmumiem] jau mums ir atbildējuši, taču viņiem vēl jāiesniedz papildu dokumenti,» norāda Igaunijas PTAC pārstāve Hanna Turetski-Tomika.

Jau ziņots, ka šā gada 1. janvārī Igaunija pievienojās eirozonai.

McDonald’s slavenajam klaunam ir pienākuši grūti laiki - viņa jocīgās kurpes, uzzīmētais smaids un ugunssarkanie mati mūsdienu bērnus, kuri maina savas lelles un mašīnas pret manikīru un mobilajiem telefoniem, vairs neuzrunā raksta Detroit Free Press.

McDonalds klauns vairs nespēj pārdot produkciju arī pieaugušajiem. Tagad Slavenais klauns bieži neparādās televīzijas ekrānos, norāda Ace Metrix, organizācija, kas pēta ASV TV reklāmu.

Piedevām pie visa arī kritiķi ir kļuvuši nežēlīgi pret klaunu un uzskata, ka uzņēmumam ir pienācis laiks atteikties no dzeltenā lēkātāja, uzskatot, ka klauns mudina bērnus ēst neveselīgu pārtiku, kas izraisa aptaukošanos un diabētu, norāda Corporate Accountability International (CAI).

CAI ASV presē jau ir izvērsusi plaša mēroga kampaņu pret McDonald’s produkcijas reklamēšanas veidiem. «Mēs aicinām jūsu [McDonald’s] vadību pārdomāt un pārtraukt pārtikas ar augstu sāls, tauku, cukura un kaloriju līmeni reklamēšanu bērniem – vienalga kādā formā, sākot no Ronalda beidzot ar spēļmantiņām,» uzsver organizācija.

Ceturtdien Rīgas apgabaltiesā atsākusies bijušās ātrās ēdināšanas kafejnīcas McDonald’s darbinieces Innas Timofejeva prasības izskatītšana pret restorāna pārstāvniecību Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia par viena miljona latu piedziņu, Db.lv uzzināja tiesā.

I. Timofejeva ar prasību par viena miljona latu morālā kaitējuma kompensāciju Rīgas apgabaltiesā pret McDonalds vērsās aizvadītā gada vasarā. I. Timofejeva norādīja, ka pēc paslīdēšanas uz mitrās grīdas restorāna virtuvē kļuvusi par invalīdi.

Rīgas apgabaltiesa aizvadītā gada jūlijā pieņēma Innas Timofejevas prasību un ierosinājusi civillietu par 2533 latu ārstniecības tēriņu zaudējumu un viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Oktobrī lieta tika apturēta, jo prasītāja lūgusi lietā noteikt ekspertīzi un šis lūgums apmierināts. Tiesvedība tika apturēta līdz ekspertīzes pabeigšanai.

McDonalds iepriekš skaidroja, ka prasību par kompensāciju no I. Timofejevas neesot saņēmis, bet lai garantētu drošu darba vidi ikvienam darbiniekam, tiekot organizētas speciālas apmācības, kas ir pārbaudītas praksē.

Tuvākajos gados Liepājas pašvaldība plāno ieguldīt ap 500 tūkstošiem latu no Eiropas Savienības fondiem Liepājas parku un skvēru labiekārtošanā.

Pusmiljonu no ES Pilsētvides prioritātes programmas (neskaitot pašvaldības līdzfinansējumu) plānots ieguldīt pilsētas centra skvēra (Graudu un Lielās ielas krustojums), Čakstes laukuma, Ventspils ielas parka un Raiņa ielas parka labiekārtošanai. 7. septembrī izsludināta sabiedriskā apspriešana SIA Grupa93 izstrādātajam skiču projektam Liepājas centrālā skvēra labiekārtošanai. Šo teritoriju pirms gada privātīpašnieks gatavojās pārdot McDonalds Latvia ātrās ēdināšanas restorāna izbūvei vecpilsētas centrā. Pēc iedzīvotāju protestiem pašvaldība nolēma īpašumu atpirkt un rīkoja aptauju par to, ko liepājnieki vēlas redzēt pilsētas centrā.

Vatikānā, neraugoties uz protestiem, tomēr atvērts ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald’s restorāns, ziņo rt.com.

Restorāna, saukta par McVatican, atvēršana bijusi visai klusa. McDonald’s nav izplatījis paziņojumu par atklāšanu.

Restorāns, virs kura spiesti mitināties garīdznieki, būs atvērts no 6:30 rītā līdz 23:00 vakarā septiņas dienas nedēļā.

Kā ziņo mediji, Vatikāns par 538 kvadrātmetrus lielo telpu, kurā tagad mitinās ātrais ēdinātājs, mēnesī saņems nomas maksu 30 tūkstošu eiro apmērā.

Šveicei ir visvairāk pārvērtētā valūta pasaulē, liecina The Economist Big Mac Index 2017, kurā Šveice atkal ieņēmusi pirmo vietu.

1986. gadā radītais Big Mac indekss salīdzina McDonalds Big Mac burgera izmaksas dažādās valstīs.

Izmantojot ASV dolāru kā bāzi, 2017. gada indekss rāda, ka Big Mac Šveicē maksā 6,35 ASV dolārus, salīdzinot ar 5,06 ASV dolāriem ASV, kas nozīmē, ka Šveices franks ir pārvērtēts par 25,5 procentiem, ziņo thelocal.ch.

Ātrās ēdināšanas restorānu kompānijas McDonald's Kanādas struktūrvienība nākusi klajā ar video, kurā atainots process, kādā parasts kartupelis kļūst par frī kartupeļiem.

Video ir daļa no kampaņas Our Food Your Questions (mūsu ēdiens, jūsu jautājumi), kuru Kanādā uzsācis McDonald's, lai informētu patērētājus par ēdiena sastāvu un kompānijas darbības principiem. Kampaņas ietvaros interneta vietnē yourquestions.mcdonalds.ca ikviens McDonald’s var uzdot sev interesējošu jautājumu.

Jautājumus McDonald’s var uzdot arī izmantojot sociālos portālus Twitter un Facebook.

#1/8

Kartupeļus McDonald’s piegādā daudzi uzņēmumi. Šeit redzama ražas novākšana kompānijas Leveque Farms tīrumā.

Foto: ekrānuzņēmums

#2/8

Pēc tam kartupeļi nokļūst McCain rūpnīcā, kur tiek tālāk apstrādāti. Uz šo rūpnīcu savu produkciju piegādā daudzi Kanādas kartupeļu audzētāji.

Foto: ekrānuzņēmums

#3/8

Kartupeļi tiek mazgāti

Foto: ekrānuzņēmums

#4/8

Un sagriezti.

Foto: ekrānuzņēmums

#5/8

Ar speciālas iekārtas palīdzību no frī kartupeļiem tiek atdalīti visi dabiskie cukuri, lai izvairītos no dažādu nokrāsu rašanās cepšanas procesā.

Foto: ekrānuzņēmums

#6/8

Vēlāk frī kartupeļi tiek žāvēti 45 līdz 60 sekundes un pēc tam piegādāti McDonald’s restorāniem.

Foto: ekrānuzņēmums

#7/8

Restorānos frī kartupeļu cepšanai izmanto tīru olīveļļu.

Foto: ekrānuzņēmums

#8/8

McDonald’s Canada piegādes direktors Skots Gibsons demonstrē cik sāls ir vienā frī kartupeļu partijā.

Foto: ekrānuzņēmums

Skatīties pārējos attēlus

Eiropas Savienība (ES) jau otrdien varētu noteikt rekordlielu sodu ASV tehnoloģiju korporācijai Google par konkurences noteikumu pārkāpšanu, atklājuši anonīmi avoti.

Konkurences komisāres Margrētes Vestageres vadībā ES noteiks sodu Google, kas būs lielāks nekā 2009.gadā noteiktais 1,06 miljardu eiro sods ASV mikroshēmu ražotājam Intel, atklāja lietai pietuvinātas personas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Anonīmie avoti atklājuši, ka sods Google varētu būt 1,1-2 miljardi eiro. Lai gan tas būtu visu laiku lielākais sods, kādu ES noteikusi par konkurences pārkāpumiem, maksimālais pieļaujamais sods ir 10% no kompānijas iepriekšējā finanšu gada ieņēmumiem, kas Google gadījumā būtu astoņi miljardi eiro.

Vienlaikus ES arī prasīšot Google mainīt savu biznesa praksi, lai kliedētu ES bažas.

Lēmums, kura paziņošana gaidāma otrdien vai trešdien, pieņemts gadu pēc tam, kad Vestagere pārsteidza pasauli un saniknoja toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju ar rīkojumu ASV tehnoloģiju kompānijai Apple atmaksāt 13 miljardus eiro Īrijas budžetā, ko kompānija saņēmusi kā nodokļu atvieglojumus.

Kampaņas Uzslavē labu servisu! ietvaros Latvijā norisināsies klientu servisa kvalitātes pētījums, kurs mērķis ir noskaidrot klientu servisa kvalitātes līmeni trīs kategorijās – Bizness patērētājiem, Bizness biznesam un valsts, pašvaldību iestādes.

Kampaņu Uzslavē labu servisu! rīko Labsservis.lv sadarbībā ar Lattelecom.

Patērētāji savu favorītu var ieteikt portālā uzslave.lv. Vienlaikus sabiedrības novērtējumam notiks arī pētījums «Slepenais pircējs», ko veiks klientu servisa uzlabošanas uzņēmums Dive Latvija, kas klātienē izvērtēs uzņēmumu dažādos ar klientu servisu saistītos jautājumus, stāsta Unda Krieviņa, Labsserviss.lv vadītāja Latvijā.

«Ja tirgū ir vairāki uzņēmumi, tad arī tik mazā valstī kā Latvija prasības aug un attiecīgi paaugstinās saņemto pakalpojumu kvalitāte,» stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas vadītājs Gusts Muzikants, norādot, ka kampaņa Uzslavē labu servisu! ir iespēja pievērst uzmanību apkalpošanas nozīmīgajai lomai un vienlaikus arī iespēja attīstīt pakalpojumu vidi Latvijā.

Eiropas Komisija (EK) par konkurences pārkāpumiem saistībā ar tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumu noteikusi rekordlielu sodu - 2,42 miljardus eiro - ASV tehnoloģiju kompānijai Google.

Eiropas Savienības (ES) konkurences uzraugs otrdien paziņoja, ka Google «ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tiešsaistes meklētāju tirgū, sniedzot nelikumīgas priekšrocības citam Google produktam - savam iepirkumu salīdzināšanas pakalpojumam».

EK noteica 90 dienas, kuru laikā Google var izbeigt konkurenci kropļojošo praksi, vai arī tai draud sods līdz 5% no māteskompānijas Alphabet vidējā globālā apgrozījuma.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka Google ir izstrādājusi daudz inovatīvu, noderīgu produktu un pakalpojumu, tomēr Google rīcība tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumā pārkāpj ES konkurences likumus. «Tā liedz citām kompānijām iespēju godīgi konkurēt un ieviest inovācijas. Un vissvarīgākais, tā liedz patērētājiem Eiropā patiesu pakalpojumu izvēli un pilnīgu ieguvumu no inovācijām,» piebilda komisāre.

Jaunas vietas tūrisma kartē un labu mārketinga pasākumu saviem produktiem rada uzņēmumi, kas sākuši veidot savus muzejus.

Ir virkne ārvalstu uzņēmumu, kuru iekārtoto muzeju apmeklēšanu dažs labs ēdienu un dzērienu eksperts uzskata par goda lietu, piemēram, Coca-Cola muzejs, Jell-O želejas muzejs, McDonalds hamburgeru muzejs, kukurūzas pārslu Kellog muzejs vai pārtikas ražošanas gigantu Nestle un Kraft Foods muzeji. Cerot uz tūristu interesi, arī Latvijas pārtikas rūpnieki pēdējos gados aktīvi sarosījušies, pierakstot savu uzņēmumu vēsturi un veidojot ekspozīcijas, kas ļauj ielūkoties vēstures līkločos.

Pure Chocolate īpašnieku veidotais Šokolādes muzejs viesus sāka uzņemt šogad. Muzeja otrā kārta tiks atklāta augusta beigās, kad muzejs tiks pappildināts ar vēl septiņām ekspozīciju telpām Pūres muižas senatnīgajā ēkā. Muzejs veidots kā šokolādes kaste ar īpašu stāstu par trifelēm, kas šobrīd ir galvenais Pure Chocolate produkts.

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Apple ir pārspējusi Google un kļuvusi par pasaules visvērtīgāko zīmolu, izriet no starptautiskās zīmolu aģentūras Millward Brown pasaules simts vērtīgāko zīmolu apkopojuma.

Apple zīmola vērtība ir 153 miljardi ASV dolāru, salīdzinot ar pērno gadu, tā ir pieaugusi par 84%.

Pasaules vērtīgāko zīmolu desmitniekā visvairāk ir tehnoloģiju kompānijas. Google ir ieņēmusi otro vietu (tās zīmols ir 111 miljardu ASV dolāru vērts), IBM - trešo vietu (100 miljardi), Microsoft – piekto (78 miljardi) , AT&T – septīto (69 miljardi) un China Mobile – devīto (57 miljardi).

Ceturtais vērtīgākais zīmols ir McDonalds (81 miljards ASV dolāru), sestais – Coca-Cola (73 miljardi), astotais Marlboro (67 miljardi) un desmitais – General Electric (50 miljardi).

Šī gada decembra sākumā salīdzinājumā ar 2003.gada decembri cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs ir samazinājušās tikai kartupeļiem, dažiem augļiem, dārzeņiem un Brie Prezident sieram, bet nemainīgas tās ir palikušas tikai karamelēm Bārbele, savukārt pārējiem produktiem tās ir kāpušas pat vairākas reizes, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis ķiplokiem - par 293% no 0,64 Ls/kg līdz 2,5 Ls/kg un cigaretēm Marlboro - par 217% no 0,69 Ls/20 gab. līdz 2,20 Ls/20 gab.

Vēl vairāk nekā divas reizes cenas ir palielinājušās svaigai laša filejai - par 186% no 3,5 Ls/kg līdz 10,02 Ls/kg, cūkgaļas konserviem - par 179% - no 0,44 latiem līdz 1,24 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļas konserviem - par 172% no 0,43 latiem līdz 1,18 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļai ar kaulu - par 164% no 1,70 Ls/kg līdz 4,49 Ls/kg, importa zemenēm - par 138% no 2,90 Ls/kg līdz 6,9 Ls/kg, banāniem - par 131% no 0,42 Ls/kg līdz 0,97 Ls/kg.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Krievija uz laiku pieprasījusi slēgt četrus ātrās ēdināšanas kompānijas McDonald’s restorānus Maskavā, raksta Euronews.

Šis lēmums pieņemts pēc pārtikas drošības speciālistu vizītēm, kuri konstatējuši higiēnas pārkāpumus restorānos.

Tiesa gan, eksperti uzskata, ka šis solis ir saistīts ar sankciju karu starp Krieviju un Rietumiem.

Kopumā McDonalds Krievijā ir vairāk nekā 400 restorānu, kuros nodarbināti vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku. Patērētāju uzraugs sacījis, ka inspekcijas turpināsies arī citos McDonald’s restorānos.

Kā ziņots, 7.augustā noteiktais Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.