Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Divu gadu laikā mazkapitāla SIA kļuvusi par dominējošo juridisko formu, tās apgroza miljonus un pelna simtiem tūkstošus latu.

To liecina SIA Lursoft pētījums. No 2010. gada 1. maija līdz šā gada 8. augustam ir reģistrētas 23 593 mazkapitāla SIA, no kurām 2011. gada pārskatus iesniegušas 8937. «Vidējais neto apgrozījums mazkapitāla SIA, kuras iesniegušas pārskatus par 2011.gadu un veikušas saimniecisko darbību, ir 21 533,29 Ls, savukārt 1290 mazkapitāla SIA savā gada pārskatā norāda, ka pagājušajā gadā saimniecisko darbību nav veikušas,» vidējo mazkapitāla SIA veikumu rāda SIA Lursoft pārstāve Indra Jansone. No visām mazkapitāla SIA, kam būtu jau jāiesniedz pirmais pārskats, gada pārskatus vēl nav iesniegušas 1582.

Mazkapitāla SIA ir izdevīga starta platforma gan biznesā rūdītiem cilvēkiem, gan iesācējiem un ārzemniekiem, tās spēj nodarbināt simtiem cilvēku, apgrozīt milj. Ls un nopelnīt simtiem tūkstošu

Tā liecina SIA Lursoft pētījums. «Tas tikai apstiprina sākotnējo cerību piepildījumu, jo mazkapitāla SIA ir radījusi jaunu vilni uzņēmējdarbībā un no to vidus radīsies jaunas biznesa zvaigznes,» pētījuma datus vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs un viens no mazkapitāla SIA idejas autoriem Jānis Endziņš. Viņaprāt par mazkapitāla SIA atdevi tautsaimniecībā vērtējumu varēs sniegt vēl pēc diviem – trim gadiem. Paši mazkapitāla SIA īpašnieki gan lielākoties bija stipri izvairīgi savās atbildēs.

Lai arī mazkapitāla SIA ēra Latvijā aizsākās tikai 2010. gada maijā, šobrīd to skaits sasnie- dzis vairāk nekā 34 000. Kaut gan 478 no savulaik reģistrētajām mazkapitāla SIA jau ir likvidētas, tomēr strādājošo mazkapitāla SIA skaits ir vairāk nekā 33 600 jeb 23% no darbojošos SIA kopskaita (141 000).

Mazkapitāla SIA pamatkapitālu lielākoties palielinājušas līdz 2000 latiem, taču ir arī tādas SIA, kuras to palielinājušas līdz miljoniem latu.

To liecina SIA Lursoft pētījums par reģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla lielumu. «Līdz šim pamatkapitāls palielināts 18,4% no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA,» pētījuma iegūtos datus rāda SIA Lursoft pētniece Indra Jansone.

Visaktīvāk pamatkapitāls palielināts 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA, kur no 4888 SIA pamatkapitālu tas palielināts 1127 jeb 23,05% no reģistrētajām. «Īpaši naski uzņēmēji bijuši pagājušajā gadā, kad no visām mazkapitāla SIA, kurām palielināts pamatkapitāls, palielināšana veikta 2973 jeb 55,38%,» skaidro I. Jansone. Viņasprāt, šo aktivitāti var izskaidrot ar faktu, ka pirmajos gados pēc komersanta dibināšanas uzņēmēji izvēlējušies nogaidīšanas taktiku, lai izvērtētu sava biznesa attīstības potenciālu nākotnē, savukārt pērn, redzot, ka nākotne zīmējas pozitīvā gaismā, izvēlējušies par labu līdzekļu ieguldīšanai pamatkapitāla palielināšanā.

Valsts nodevas apmērs mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšanas gadījumā samazināts līdz 15 latiem.

Valdības atbalstītie grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra (UR) žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu paredz mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšanas gadījumā samazināt valsts nodevu par 50%, salīdzinot ar citām SIA šādā gadījumā. Ņemot vērā, ka visām SIA valsts nodeva šādos gadījumos ir 30 lati, tad mazkapitāla SIA valsts nodeva tiek noteikta 15 latu apmērā.

No 2010. gada 1. maija līdz 2012. gada 1. maijam mazkapitāla SIA bija atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt no 2012.gada 1.maija minētais atvieglojums beidzās un mazkapitāla SIA tika noteikta valsts nodeva kā jebkurai SIA, skaidro grozījumi izstrādātāja Tieslietu ministrija.

Uzņēmuma nodibināšana vēl negarantē veiksmīgu biznesu, tomēr iesākuma atvieglojumiem ir nozīme

Ir apritējuši pieci gadi, kopš Latvijā tika ieviests tā sauktais mazkapitāla SIA regulējums, kas nozīmēja, ka savu uzņēmumu varēja nodibināt arī ar viena lata (vēlāk ar viena eiro) pamatkapitālu. Lai kas arī par mazajiem uzņēmumiem nav runāts, it īpaši mikrouzņēmumu nodokļa celšanas kontekstā – te gan jāpiebilst, ka mazkapitāla SIA uzreiz automātiski nenozīmē arī mikronodokļa maksātāja statusu – Lursoft apkopotā statistika liecina, ka kopumā mazie SIA ir audzējuši muskuļus. 2014. gadā mazkapitāla SIA ir apgrozījuši 834,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 178,4 miljoniem eiro 2011. gadā. Piecu gadu laikā par mazkapitāla SIA dalībniekiem ir kļuvušas vairāk nekā 56 tūkstoši fizisku personu, no tām vairāk nekā 60% sava uzņēmuma iepriekš nekad nav bijis. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, pateicoties atvieglotiem noteikumiem, ir uzdrīkstējušies spert soli lielajā nezināmajā un pozicionēt sevi kā uzņēmējus, kas ir tikai apsveicami. Interesanti arī, ka Latvijā esošais mazkapitāla SIA statuss šķitis pievilcīgs gandrīz trīsarpus tūkstošiem ārzemnieku, kas šeit nodibinājuši savus uzņēmumus.

Mazkapitāla SIA skaitliski kļūst vairāk, aug arī to kopējais neto apgrozījums, taču kopējās peļņas rādītāji rāda zigzag tendenci

To liecina SIA Lursoft pētījums. «Apkopojot piecu gadu statistiku par mazkapitāla SIA radīto ietekmi un ņemot vērā arī to, ka līdztekus šajā periodā bijis labvēlīgs nodokļu režīms (proti, mikronodoklis), jāatzīst, ka šī reforma Latvijas tautsaimniecību kopumā ir ietekmējusi pozitīvi,» DB pētījuma rezultātu vērtē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Jāatgādina, ka no 2010. g. maija spēkā stājies mazkapitāla SIA regulējums. D. Kiopa uzsver, ka, izvērtējot mazkapitāla SIA ietekmi uz valsts tausaimniecību kopumā, varam redzēt, ka ar katru gadu šī ietekme pakāpeniski palielinās.

«Vienlaikus iepretim kopējiem Latvijas uzņēmumu finanšu rādītājiem mazkapitāla SIA veido visai nelielu daļu. Tomēr ar katru gadu mazkapitāla SIA veidotajam apgrozījuma īpatsvaram, salīdzinot ar pārējiem Latvijas uzņēmumiem, ir tendence palielināties. Apkopotie dati parāda, ka 2012. gadā tas nesasniedza pat 1% no visu uzņēmumu apgrozījuma, bet 2013. gadā rādītājs pieauga līdz ~1,15%, savukārt 2014. gadā paredzams, ka kopējā ietekme palielināsiess līdz ~ 2%. Tas apliecina, ka galvenokārt mazkapitāla SIA ir mazie un mikrouzņēmumi,» skaidroja D. Kiopa.

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Aizvadītājā gadā reģistrēts ievērojams skaits jaunu uzņēmumu, tomēr iepriekšējā, 2011., gada rekords nav pārspēts. Kopumā 2012. gadā reģistrēti 16,889 tūkst. jaunu komersantu, kas ir tikpat, cik 2011. gadā, informē Lursoft.

2011. gadā reģistrēti 15,735 tūkst. SIA, 760 individuālie komersanti un 31 akciju sabiedrība.

Tomēr pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, par teju 10% pieaudzis likvidēto subjektu skaits. Pagājušajā gadā kopumā likvidēti 4308 komersanti.

Jau iepriekš skaidrots, ka straujo jaunreģistrēto komersantu skaita pieaugumu veicinājusi iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA. Kā liecina Lursoft pētījuma dati, pērn Latvijā reģistrētas 10 939 mazkapitāla SIA, no kurām pusei reģistrētais pamatkapitāls ir viens lats, savukārt 2 615 SIA pamatkapitāls ir robežās no diviem līdz desmit latiem.

Salīdzinot ar 2011. gadu, redzamas ievērojamas izmaiņas jaunreģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla apjomā – 2011. gadā viena lata pamatkapitāls bija 77% reģistrēto mazkapitāla SIA, savukārt divi līdz desmit lati – 13%.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad Latvijā tika reģistrēti 18 tūkstoši jaunu subjektu, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti, liecina Lursoft dati.

Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

Lursoft pētījums parāda, ka pērn Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16,36 tūkstoši jaunu subjektu, kas ir par 9,31% mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā.

Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrēti 15,34 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 98,84% ierakstīti Komercreģistrā.

Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā vairs nav bijis tik straujš jauno uzņēmumu skaita pieaugums, savukārt likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence palielināties. 80% no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem minētajā laika posmā bija mazkapitāla SIA, novērojis Lursoft.

2014. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 5255 jauno uzņēmumi, kas ir par 858 uzņēmumiem jeb 14% mazāk nekā gadu iepriekš, novērojis Lursoft.

«Pavisam citādāka aina paveras, aplūkojot reģistrēto mazkapitāla SIA skaitu, jo, neņemot vērā faktu, ka kopējais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir sarucis, mazkapitāla SIA aizvien turpina savu uzvaras gājienu, aizņemot aizvien lielāku daļu no jaunreģistrēto uzņēmumu kopējā skaita,» norādīts Lursoft pētījumā.

Piemēram, 2013. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēta 4001 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas veido 65% no kopējā attiecīgajā periodā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt šogad attiecīgajā periodā to īpatsvars palielinājies jau līdz 80%.

Pēc 2011.gada rekorda, kad reģistrēts lielākais skaits jauno uzņēmumu kopš tālā 1994.gada, pērn saglabājusies tendence jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam sarukt, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2014.gadā kopumā reģistrēti 14,96 tūkstoši jaunu uzņēmumu, no kuriem 13,99 tūkstoši komersantu bijis sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Līdz ar jaunreģistrēto komersantu skaita kritumu, 2014.gadā pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits, kā rezultātā Latvijas biznesa vide faktiski augusi par 8563 uzņēmumiem (uzņēmumu skaits iegūts, no pērn reģistrēto jauno uzņēmumu skaita atņemot likvidēto skaitu). Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 54,19%, sasniedzot jau 6 402 uzņēmumus.

Jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ne tik daudz ar tautsaimniecības situācijas pasliktināšanos, kā ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta mērķtiecīgu darbību, izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri, piemēram, jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību. Lursoft novērojumi rāda, ka šādu uzņēmumu, kuri aizvien reģistrēti kā aktīvi, taču neveic saimniecisko darbību, skaits mērāms vairākos tūkstošos, par ko liecina kaut vai fakts, ka ik gadu aptuveni 15 – 20% no gada pārskatus iesniegušajiem uzņēmumiem norāda, ka to apgrozījums ir 0 eiro

Tikai par darījumu virs 200 Ls, nevis par dažiem latiem vai santīmiem ar dalībnieku, valdes locekli vai tā radinieku būs vajadzīgs dalībnieku sapulces lēmums

To paredz Saeimas Tautsaimniecības komisijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā. Pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikuma, mazkapitāla SIA ar vairākiem dalībniekiem dalībnieku pilnsapulces lēmums par darījumu ar kādu dalībnieku vai tā radinieku būs nepieciešams, ja darījumu summa pārsniegs vienu desmitdaļu no 2000 Ls pamatkapitāla SIA - tātad 200 Ls.

Jāatgādina, ka sākotnēji piedāvātā grozījumu redakcija paredzēja vairāku dalībnieku mazkapitāla SIA dalībnieku pilnsapulces lēmumu par darījumiem 0,06 Ls (vēlāk - 0,11 Ls apmērā) ar kādu dalībnieku vai tā pirmās pakāpes radinieku. Vairāki DB aptaujātie mazkapitāla SIA līdzīpašnieki apsveica šādu Saeimas komisijas lēmumu un cer, ka to atbalstīs arī Saeimas deputātu vairākums.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Jaunus uzņēmumus Latvijā pērn dibinājuši gan pieredzējuši uzņēmēji, gan arī tādi, kuri uzņēmējdarbībā sper pirmos soļus.

Tā liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Pērn jaundibinātu kompāniju reģistrācija salīdzinājumā ar 2011. gadu ir samazinājusies par 6,5%. Lai arī aizvadītajā gada reģistrēts ievērojams skaits jaunu uzņēmumu, tomēr 2011. gada rekordu nav izdevies pārspēt, rāda Lursoft pētījums.

Visvairāk – 15 753 bijušas SIA, 760 – individuālie komersanti un 31 – akciju sabiedrība. «Lai arī aizvadītajā gadā dibināts mazāks skaits uzņēmumu nekā 2011. g., tomēr 16 886 jaunas juridiskas personas vēl aizvien ir labs rādītājs,» vērtē LTRK valdes loceklis un SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.Viņš uzsver, ka lauvas tiesa pērn dibināto uzņēmumi ir mazā biznesa pārstāvji.

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Trešā daļa jeb 33,21% no viesiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pieder sievietēm, savukārt uzņēmumu, kuru valdēs darbojas sievietes, īpatsvars ir 33,43%, apkopojis Lursoft.

Lielāks sieviešu īpatsvars ir starp mazkapitāla SIA dalībniekiem un matpersonām. 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām SIA dalībnieces ir sievietes, savukārt 38,53% gadījumu sievietes darbojas mazkapitāla SIA valdēs.

Biznesā visaktīvākās sievietes ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, savukārt 11,14% gadījumu uzņēmumu dalībnieces ir no 18 līdz 29 gadus vecas. Vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%), noskaidrojis Lursoft.

Lai veicinātu Latgales izaugsmi un piesaistītu investīcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojektu, kuru līdz 2015. gada beigām plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Likumprojekta būtība – uzņēmēji, kuri darbojas teritorijās, kam piešķirts SEZ statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, trešdien raksta laikraksts Diena.

Uzreiz jāteic, ka SEZ statuss netiks piešķirts visai Latgalei, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām, kuru kopējā platība nevar pārsniegt 5% no visas Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Kā skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, teritorijām, kurām paredzēts noteikt SEZ statusu, nav administratīvā iedalījuma robežas, respektīvi, tās nav sadalītas novados. «Minētais statuss tiks piešķirts tukšām industriālajām teritorijām, kuras ir piemērotas ražotņu izvietošanai. No industriālās zonas teritorijas tikai 30% drīkstēs piederēt privātīpašniekiem, pārējai teritorijai jāatrodas pašvaldības īpašumā. Nodokļu atlaides tiks piešķirtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem šajās teritorijās ir faktiskās darbības adrese, ar juridisko adresi vien nepietiks,» skaidro R. Bremšmits. Taujāts, vai citi plānošanas reģioni nav greizsirdīgi uz šo iniciatīvu, R. Bremšmits atzīst, ka diskusijas bijušas. Taču jaunais likumprojekts attieksies tikai uz Latgali tāpēc, ka tās atpalicība no citiem reģioniem ir ievērojama.

Ņemot vērā, ka, strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībā, valdība otrdien lēmusi atļaut krīzes situācijā kritiski svarīgo nozaru darbiniekiem pēc kontakta ar Covid-19 inficēto mājas karantīnu aizstāt ar testa veikšanu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka kontaktpersonai ir vai nu jāveic RNS tests laboratorijā vai jebkurā ārstniecības iestādē, vai aptiekā profesionāļa veikts antigēna tests un jāsagaida negatīva testa rezultāts. Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc trim līdz piecām dienām veic atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā.

Ņemot vērā to, ka persona šajā laika periodā jebkurā dienā var kļūt infekcioza, inkubācijas perioda laikā desmit dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku personai ir jālieto FFP2 respirators, kā arī tai ir jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un tā nedrīkst lietot sabiedrisko transportu, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus.