Proti, no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas jāmaksā par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ir 15 %.
Turklāt tie saimnieciskā darba veicēji, kuru saimnieciskās darbības ienākumi gadā nepārsniedz 10 000 Ls, var izvēlēties - maksāt 15 % lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai fiksētu maksājumu, kura apmērs ir atkarīgs no ienākumiem. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteikts, kā persona var izvēlēties maksāt fiksēto maksājumu, kā arī fiksētā maksājuma apmērs atkarībā no taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Vēl nav izlēmuši
Tiesa, kā aptaujājot vairākus individuālā darba veicējus pārliecinājās Db, pagaidām mazajiem uzņēmējiem trūkst informācijas par jaunajām likumu normām. Tā, piemēram, pastalu darinātājs Tālivaldis Andersons atzina, ka nav informēts par iespēju maksāt mazāku nodokli vai izvēlēties fiksētu maksājumu. «Šāda iespēja, protams, varētu būt laba. Pagaidām gan grūti pateikt, kā turpmāk maksāšu nodokļus, vēl jāparēķina, kas ir izdevīgāk,» sacīja T. Andersons. Fotogrāfs Andrejs Zavadskis sliecas domāt, ka turpmāk izvēlēsies maksāt fiksēto maksājumu. «Neesmu īpaši iedziļinājies šajā lietā. Domāju, ka konsultēšos ar juristiem, paskatīšos, kāds apgrozījums man sanācis šogad un tad izlemšu, kas izdevīgāk,» viņš teica. Arī laimīšu lējējs Uldis Ievenieks vēl neesot izlēmis, kā turpmāk maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli. «Manuprāt, ir labi, ka nodoklis samazināts. 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija par augstu, tagad visam cenas iet uz augšu, pozitīvi, ka vismaz nodokļa maksājumi varētu samazināties.» Latvijas Amatniecības kameras vadītājs Vilnis Kazāks Db atzina, ka pašnodarbināto personu vidū vēl joprojām ir augsts nelegālās uzņēmējdarbības īpatsvars, tādēļ nodokļa samazināšana un iespēja izvēlēties fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu to varētu samazināt. Tomēr pagaidām nav skaidrs, cik efektīvi Valsts ieņēmumu dienests spēs šos nodokļus administrēt - ņemot vērā, ka nodokļa summas ir nelielas, to administrēšanas izdevumi varētu būt visai augsti. Dažās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā, šī problēma tiek risināta, uzticot ienākuma nodokļa administrēšanu uzņēmēju profesionālajām organizācijām.
Vairāku gadu epopeja
Db daudzkārt (piem., 15.11.2004.) vēstījis, ka pirms vairākiem gadiem aktualizējās jautājums par ienākuma nodokļa likmju izlīdzināšanu mazajiem uzņēmējiem - saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā IIN, un kapitālsabiedrībām, jo uzņēmumu ienākuma nodokļa likme kopš 2004. gada 1. janvāra tika samazināta līdz 15 %, kamēr IIN likme arī par saimnieciskās darbības ieņēmumiem tika saglabāta 25 % apmērā. Mazie uzņēmēji šādu pieeju uzskatīja par diskriminējošu. 2006. gada novembrī Saeima, skatot likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumus, negaidīti atbalstīja priekšlikumu nekavējoties samazināt IIN likmi saimnieciskās darbības veicējiem līdz 15%, taču, ņemot vērā Finanšu ministrijas iebildumus, toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga grozījumus nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. 2006. gada decembrī parlaments nolēma, ka 15 % IIN saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiks piemērots no 2008. gada 1. janvāra.
Mazāk iespēju blēdīties
Pērn pieņemtie likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi gan paredz mazajiem uzņēmējiem iespējas izvēlēties, kā maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču vienlaikus likums papildināts ar normām, kuru mērķis ir novērst iespējas optimizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus, transformējot nodarbinātības ienākumus par pašnodarbinātības ienākumiem. Proti, gadījumos, kad tiks konstatēts, piemēram, ka IIN maksātājs ir ekonomiski atkarīgs no personas, kam sniedz savus pakalpojumus, neuzņemas finansiālo risku peļņu nenesoša darba izpildes gadījumā, strādā citu personu vadībā vai kontrolē, vai nav saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks, viņa gūtie ienākumi tiks uzskatīti par tādiem, par ko jāmaksā 25 % liels IIN.
No 2008. gada 1. janvāra nodokļos nāksies maksāt vairāk
No 1. janvāra samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, bet pieaugusi akcīze degvielai un tabakas izstrādājumiem.
Vienlaikus ar grozījumiem likumos «Par nekustamā īpašuma nodokli» un «Par akcīzes nodokli» no šī gada spēkā stājas arī vairāku citu likumu un Ministru kabineta noteikumu normas. Vislielākās pārmaiņas skar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanu - šī likme samazināta no līdzšinējiem 1.5 % no īpašuma kadastrālās vērtības līdz 1 %.
Ierobežos pieaugumu
Ņemot vērā NĪN aprēķina bāzes, proti, kadastrālo vērtību pārskatīšanu, NĪN maksājumi pieaugs teju visiem maksātājiem. Lai novērstu pārlieku strauju NĪN maksājumu pieaugumu, turpmākos 3 gadus tiem tiks piemērots kāpuma ierobežojums 25 % apmērā pret iepriekšējo gadu. Proti, 2008., 2009. un 2010. gadā NĪN maksājums pie nemainīga attiecīgā nekustamā īpašuma nodokļa lietošanas mērķa nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto par vairāk kā 25 %. Līdzīgs kāpuma ierobežojums 25 % apmērā tiks piemērots arī piespiedu zemes nomas gadījumos, kad nomas maksa tiek aprēķināta, pamatojoties uz nomātā zemes gabala kadastrālo vērtību.
Kāpj akcīzes likmes
Spēkā stājušies arī likuma «Par akcīzes nodokli» grozījumi, kas paredz šī nodokļa likmes naftas produktiem palielināt vidēji par 8 - 9 %. Akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam benzīnam pieaugs no 209 Ls līdz 228 Ls par 1000 litriem jeb vairāk nekā 2 sant./l. Akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai kāps no 178 Ls līdz 193 Ls par 1000 litriem jeb 1.5 sant./l, taču, ņemot vērā pievienotās vērtības nodokli (PVN), nodokļa likmes kāpuma ietekme uz degvielas cenu būs vēl lielāka. Finanšu ministrijas iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka degvielas akcīzes nodokļa pieauguma rezultātā patēriņa cenas šogad pieaugs par vismaz 0.11 procentpunktiem. Visai strauji pieaugs arī akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem - tagad tā ir 17.8 Ls un 32.2 % no maksimālās mazumtirdzniecības cenas par 1000 cigaretēm. Tabakas ražotāji aprēķinājuši, ka, salīdzinājumā ar 2007. gadu, akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem pieaugs par teju 90 % un tagad Latvijā būs augstākā tabakas akcīze Baltijas valstīs. Nedaudz - no 0.35 Ls līdz 0.45 Ls par megavatstundu no 1. janvāra pieaugusi arī elektroenerģijas nodokļa likme. No 12. decembra spēkā stājušies likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumi, kas nodokļu administrācijai piešķir tiesības atmaksāt pārmaksāto nodokļu summas vai novirzīt tās kārtējo nodokļu maksājumu segšanai arī gadījumos, kad pret nodokļu maksātāju ir sākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu. Tiesa, tas varēs notikt tikai gadījumos, kad pirms pārmaksāto nodokļu atmaksas vai novirzīšanas citiem nodokļu maksājumiem iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu.
