Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorānu tīkla Double Coffee ražošanas cehā.

Kompānija Double Coffee strādā kopš 2002.gada, kad darbu sāka tikai viena kafejnīca Stabu ielā, kas piedāvāja viesiem kafiju, dzērienus un desertu. Ņemot vērā pieprasījumu, uzņēmuma īpašnieki nolēma atvērt vēl trīs kafejnīcas, kas veicināja pilnīgu koncepta maiņu, kļūstot par restorānu tīklu. Vēlāk Double Coffee tīkls atvēra pirmos franšīzes restorānus ārvalstīs. Patlaban tīklu veido 11 Rīgas Double Coffee restorāni, viena franšīze un 7 franšīzes restorāni ārpus Latvijas.

Pilnveidojot receptes un meklējot iespējas samazināt klientu gaidīšanas laiku, 2013.gadā tika nolemts atvērt kompānijas pusfabrikātu cehu, un 2014. gadā šis plāns tika īstenots. Patlaban cehs mēnesī pārstrādā aptuveni 1000 kilogramu gaļas un 900 kilogramu zivju atkarībā no sezonas. Cehs apstrādā un ražo tikai tik daudz produktu, cik Double Coffee tīkla restorāni pasūta.

Pēdējo divu gadu laikā novērots, ka rīdzinieki arvien vairāk sākuši apmeklēt tirdzniecības centrus un tajos esošās kafejnīcas, stāsta kafejnīcu tīkla Double Coffee pārvaldītājas SIA DC restorāni valdes loceklis Sergejs Plotņikovs.

Viņš norāda, ka tāpēc nolūkā noturēt esošos un piesaistīt jaunus klientus Double Coffee no 2014.gada sāka vairāk uzmanības veltīt rīdzinieku pieprasījuma un vēlmju apmierināšanai.

«Būtībā mūsu fokuss kopš tā laika ir tieši rīdzinieki. Tā kā rīdzinieki ir ļoti prasīga publika, tad cenšamies ar viņiem strādāt ļoti uzmanīgi. Tas nozīmē, ka jāveic ieguldījumi telpu uzlabojumos, rekonstrukcijās, kā arī jaunu vietu atvēršanai tieši tirdzniecības centros,» atzīst DC restorānu valdes loceklis.

Par to, ka rīdzinieki apmeklē vairāk tirdzniecības centru kafejnīcas, nevis kafejnīcas ārpus tiem, liecina arī darbības rādītāji. Proti, pēdējo divu gadu laikā apgrozījums visvairāk pieaug tieši tirdzniecības centros, atzīmē Plotņikovs.

Latvijas uzņēmums DC Holding, kam pieder zīmols Double Coffee, sācis biznesa restrukturizāciju Lietuvā un apsver iespēju par aiziešanu no šī tirgus.

Patlaban Lietuvā darbojas pieci Double Coffee restorāni, un restrukturizācijas mērķis ir padarīt restorānu darbību rentablu.

DC Holding valdes priekšsēdētājs Andrejs Nilovs atzīst, ka uzņēmums veicis "rūpīgu darbu" Latvijas tirgū, iegūstot pozitīvus finansiālos rādītājus, nu pienācis laiks sakārtot biznesu Lietuvā. "Lietuvā strādājam kopš 2003.gada un esam investējuši vairāk nekā sešus miljonus ASV dolāru (3,3 miljonus latu).

Saprotam, ka tālākam veiksmīgam darbam nepieciešams iespējami ātri īstenot biznesa restrukturizāciju. Izstrādāti vairāki situācijas attīstības scenāriji, arī bankrota variants," norādīja Nilovs.

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai kafijas tirdzniecības vietas Rīgas centrā atbalsta dzēriena iegādi, ja klients to vēlas savā līdzpaņemtajā krūzē.

Apmeklētajās 10 tirdzniecības vietās Rīgā cenas par vienu standarta «latte» ir, sākot no diviem līdz pat vairāk nekā četriem eiro.

Ierodoties ar savu līdzpaņemto krūzi, vairumā kafijas tirdzniecības vietu atlaide netiek piešķirta, tomēr uzņēmumos - «Costa Coffee»,«Coffee Tower» un «Miit Coffee» atlaide tiek piešķirta 20 centu un 5% apmērā.

«Double Coffee» barista Strēlnieku ielā 1 pastāstīja, ka db.lv ir pirmie, kas kafiju vēlas iegādāties ar savu līdzpaņemto krūzi, un uz šādu jautājumu raudzījās skeptiski. «Mums ir savas krūzes ar zīmolu, un tas ir reklāmas mārketings, kurš reklamē kafijas uzņēmumu. Mēs par to maksājam naudu, tāpēc mēs lejam kafiju tikai tajās krūzēs. Pagaidām neplānojam klientiem piešķirt atlaidi, ja kafija tiek iegādāta ar savu krūzi,» skaidroja uzņēmuma «Double Coffee» pārstāvis.

Double Coffee, ieguldot 170 tūkstošus eiro, ēku kompleksā Vernisāža izveidojusi restorānu Double Coffee Manhattan.

Restorāns ir Double Coffee pirmais franšīzes uzņēmums Latvijā. Manhattan franšīzi iegādājusies par 25 tūkstošiem eiro.

Restorāna kopējā platība ir 310m2 un restorāna dizainu veidojusi arhitekte Gunta Lapiņa. Šobrīd restorānā strādā 20 darbinieki. Franšīzes noteikumi ļāvuši Manhattan veidot par restorānu ar pilnīgi atšķirīgu ēdienkarti nekā Double Coffee. Piektdienās un sestdienās Manhattan skanēs dzīvā mūzika.

Baltijas valstis un NVS kā attīstības un jaunu iespēju platformu izvēlējušās vairākas Latvijas kafejnīcas un restorāni.

Viens no iecienītākajiem veidiem, kā notiek tīklu «aušana», ir franšīzes līguma slēgšana ar vietējo partneri. Taču tas nav vienīgais ceļš, kā restorāna vai kafejnīcas zīmols un «saturs» nonāk jaunos tirgos.

Neatklājot detaļas, šā gada februārī sabiedriskā ēdināšanas uzņēmums Lido, informējot, ka ir izbeidzis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, paziņoja par franšīzes attīstību. Lido zīmolu un darbības veidu gribot kopēt daudzās valstīs – Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un citviet, tāpēc tiek domāts par franšīzes attīstīšanu.

Arī a/s DC Holding (Double Coffee) pašlaik aktīvi attīsta franšīzes tīklu, un pēc franšīzes vadītāja Andreja Novikova teiktā, interese ir liela. «Neslēpšu, ka aktīvāki ir uzņēmēji no Krievijas un bijušās Padomju Savienības. Tur ir daudz lielpilsētu ar aktīvu uzņēmējdarbība un cilvēkiem ir nauda, taču trūkst eiropeisku brendu un kvalitatīva servisa,» viņš atklāj. Pašlaik Latvijā ir 15 Double Coffee restorāni, no kuriem divi strādā uz franšīzes līguma pamata. Ārpus Latvijas ir atklāti deviņi Double Coffee restorāni un visi – uz franšīzes līguma pamata.

Zīmols Double Coffee ir atvēris restorānu Art Deco stilā, uzsverot t/c Galerija Centrs seno vēsturi.

«Jaunās vietas dizains saistīts ar 30. gadu kultūru, kurā valda Art Deco šarms un elegance,» šo konceptu komentē ģenerāldirektors Rūdolfs Melnis.

«Vēsturiskās interjera detaļas nav vienkārši stilizētas, bet radītas, rūpīgi izpētot Armijas Ekonomiskā veikala interjeru, piemēram, kāpņu koka paneļi ir gandrīz tādi paši, kādi tie šajā vietā bija pirms teju 80 gadiem, arī lielās griestu lampas ir rūpīgi atjaunotas un greznojas jaunajā restorānā,» stāsta t/c Galerija Centrs direktore Zita Siliņa.

Double Coffee remontdarbus uzsāka šā gada 8.janvārī. Īpaša uzmanība tika pievērsta interjeram. Interjera mēbeles, gaismekļi, detaļas, motīvi, ornamenti, toņi, materiāli, formas un sajūtas aizgūtas no Art Deco stila raksturīgākajām iezīmēm. Sienu un rempju detaļās parādās panelējuma motīvs, kā arī grīdas seguma paterns aizgūts no Galerijas Centrs vēsturiskajām liecībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta ēkas vēsturiskajiem griestu gaismekļiem.

Restorānu tīkls Double Coffee nākamgad atvērs divus jaunus restorānus Rīgā, raugās arī Lielbritānijas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Double Coffee divi jauni restorāni tiks atvērti tirdzniecības centros, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Plotņikovs. Katrā no objektiem paredzēts ieguldīt ap 100 tūkst. eiro, izveides darbi galvenokārt tiks veikti 2018. gadā, šobrīd jau visi nepieciešamie līgumi ir parakstīti.

«2002. gadā tika atvērts pirmais restorāns Rīgā. Pašlaik Rīgā ir 12 restorāni, bet mums ir lieli attīstības plāni, pie kuru īstenošanas strādājam jau šobrīd. Varam arī atļauties investēt līdzekļus objektu rekonstrukcijās, lai atjaunotu dizainu un modernizētu servisa zonu, ar to domājot virtuvi un bāru, un ko pareizi pilnveidot, lai viss būtu atbilstoši klientu vēlmēm, neaizmirstot ES prasības,» stāsta S. Plotņikovs. Šogad kompānija plāno rekonstruēt arī savu vēsturiski pirmo restorānu, kas atrodas Stabu un Brīvības ielas stūrī. Parasti šāda objekta pārbūvē uzņēmums investē 60–80 tūkst. eiro. Jau pērn tika rekonstruēts Double Coffee restorāns Augusta Deglava ielā, un uzņēmuma vadība ir patīkami pārsteigta, ka cilvēku apmeklējums pieauga. «Neskatoties uz lielu konkurenci un sarežģītu ekonomisko vidi, mēs cenšamies pieturēties pie Latvijas tirgus un neplānojam pārcelties uz kādu citu valsti piemēram, Igauniju, kur, iespējams, varētu nodrošināt labākus uzņēmējdarbības apstākļus,» uzsver S. Plotņikovs.

Līdzās Brīvības pieminekļa laukumam esošās Kolonādes kafejnīcas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA Pasākumu apkalpošana, kam pieder Bibliotēka Nr.1 restorāns, un turpmāk šajā ēkā Čili picas vietā darbosies restorāns ar nosaukumu Kolonādes stāsts.

Izsolē piedalījās seši dalībnieki - līdzšinējā telpu nomniece SIA Čilija Pizza, SIA Cantus, kurai pieder restorāni Kid un Steiku Haoss, SIA Možums Pro (Nekādu Problēmu, Egle), SIA SL (restorāns Lāsīte), a/s Lido un SIA Pasākumu apkalpošana (pārvalda Bibliotēku Nr.1 restorāns).

Par uzvarētāju kļuvusi SIA Pasākumu apkalpošana.

Kā ziņots, izsoles rezultātu paziņošanā piedalās Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Ozoliņš. Pasākumā izsoles uzvarētājs prezentēs turpmākās ieceres par kafejnīcu pie Brīvības pieminekļa.

Vienīgais veids, kā attīstīties, ir iziet no savas komforta zonas, tāpēc visu laiku sev jāliek justies neērti

Tā uzskata Kintija Beļska, uzacu skulpturēšanas produktu kompānijas Sleek Brows līdzīpašniece. Viņa kopš 14 gadu vecuma dzīvo Londonā, kad uz Angliju pārcēlās viņas vecāki. «Tā ir visīstākā iziešana no komforta zonas, jo īpaši pusaudža vecumā, kad nākas pamest draugus un nonākt citā valstī un kultūrā. Tas nebija viegli, bet es domāju, ka šādas situācijas cilvēku padara spēcīgāku,» viņa saka. Dzīve ārzemēs ir iespēja redzēt, kā strādā un dzīvo citas kultūras, mācīties no tā un apvienot ar savām esošajām zināšanām.

Vērtējot, kā Latvija mainījusies šo gadu laikā, kopš Kintija ir prom, viņa teic, ka sākumā viņai bija grūti pieņemt, ka Rīga mainās un kļūst arvien eiropeiskāka.

2009. gada rudenī Liene Tomsone ar kompanjonu Bruno Briedi te atvēra Kūkotavu, pērnā gada martā tika atvērta kafejnīca Tiffany Caffe, kas ietilpst konditoreju un kafejnīcu tīklā Sala, gada nogalē tieši pretī Kūkotavai bijušā parfimērijas un kosmētikas veikala Kolonna vietā iekārtojās Gustavbeķereja, un pavisam nesen uz stūra pievienojās lietuviešu tīkla kafijas bārs Coffee Inn.

Tajā pašā pusē bijušās Double Coffee vietā drīzumā būšot vēl viena kafejnīca. Viens, divi, trīs, četri, pieci - pavisam nelielā teritorijā būs piecas vēderpriekiem veltītas iestādes.

«Man absolūti nav nekas pretim, ja te blakus vēl atrodas kāds ēdināšanas uzņēmums. Ja paskatāmies uz ārzemēm, tur ir viena kafejnīca pie otras, viens restorāns pie otra, un visi dzīvo draudzīgi. Vienīgā lieta, kas mani aizskar un kaitina - ja kāds nokopē kādu manu recepti vai mēģina atdarināt to, ko ražojam mēs. Kamēr viņiem ir pašiem savas domas un idejas, viss ir labi,» teic Liene Tomsone, konditorejas Kūkotava līdzīpašniece.

Izkārtojot uz molbertiem desmitiem dažādus pārtikas produktus – sākot ar gurķiem un ikriem un beidzot ar vaniļas krēmu un kūciņām – tirdzniecības centra Spice restorānu pavāri trešdienas vakarā pagatavoja iespaidīgu ēdienu gleznu.

Gleznas autore ir māksliniece Diāna Dimma-Dimze. Lai mākslinieces skices pārvērstu ēdiena gleznā, bija nepieciešami gandrīz 3000 dažādu krāsu ēdienu gabaliņi. Tos nodrošināja 15 Spicē strādājošie restorāni un kafejnīcas, katrs piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības garšu.

Glezna sastāvēja no 3 daļām. Pirmā gleznas daļa bija sievietes portrets, kuras gatavošanai apvienojās restorāni Kabuki, Gan Bei un Vairāk Saules, sagādājot suši, un Costa Coffee, kas nodrošināja dārzeņus. Gleznas sirds daļu veidoja no sāļajām ruletēm – Double Coffee un Charlies Pizza sarūpēja sarkanas, dzeltenas un oranžas mini ruletes, Lido pārziņā bija zaļie toņi un viss no zaļumiem gatavotais, savukārt Siera Karaļi gādāja par siera izstrādājumiem. No saldajām sastāvdaļām tika izveidota vīrieša sejas glezna. Tās tapšanai Lapsas māja bija pagatavojusi saldu biskvītu ar vaniļas un zemeņu krēmu, Emila Gustava Chocolate sagādāja šokolādes trifeles, Lage Gastronomija – vēja kūkas, bet Sala priecēja saldumu mīļus ar gaišiem braunijiem dažādu krāsu karameļu glazūrā. Gleznu izveidi uzraudzīja Vairāk saules komanda un tās šefpavārs Endijs Bērziņš. Kopumā ēdienu gleznu svars pārsniedza 70 kilogramus.

Šī gada pirmajā pusē Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 351 794 eiro 21 maksātnespējīgo uzņēmumu 190 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 1829 eiro.

Pērn pirmajā pusgadā MKD no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 944 273 eiro 36 maksātnespējīgo uzņēmumu 518 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Togad vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 1823 eiro.

Kopā šogad pieņemti 219 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā lēmumu labojumi un par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieka prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no fonda līdzekļiem 2024.gada pirmajā pusgadā izmaksātas SIA "Aurora Baltika" 49 darbinieku prasījumu apmierināšanai 89 809 eiro apmērā, kā arī "Double Coffee" tīkla pārvaldītāja SIA "DC restorāni" 27 darbinieku prasījumu apmierināšanai 66 403 eiro apmērā.

Ieguldījumi ražotnē sasniegs 200 tūkstošus Ls, daļu no tā veidos ES struktūrfondu finansējums. Kopumā šogad Vairāk saules investēs 300 tūkstošus Ls.

Jaunajā ražotnē Rīgā paredzēts ražot pastas, ravioli un pusfabrikātus restorānu tīkla Vairāk saules un veikalu Pastarellia vajadzībām.

Jau šobrīd Rīgā darbojas četri Pastarellia veikali, kuros tiek realizētas pašu ražotās pastas, un to skaitu līdz gada beigām plānots palielināt vēl par diviem. Pēc ražotnes pabeigšanas tiks izstrādāti franšīzes nosacījumi, lai šo iespēju varētu piedāvāt visiem interesentiem.

Restorānu tīkla Vairāk saules un ģimenes uzņēmuma Mārtiņa beķereja līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš atklāj, ka jau šobrīd interese par franšīzes iespējām ir no vairākiem Krievijas uzņēmējiem un investoriem. Patlaban notiek ražotnes projektēšanas darbi, un drīzumā tiks izsludināta iepirkumu procedūra. Projekta realizācijā paredzēts piesaistīt arī ES struktūrfondu finansējumu.

Linstow Center Management (LCM) un Multi Corporation 3. oktobrī Rīgā oficiāli uzsāks tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu par 30 000m2. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 55 miljonus eiro un to plānots pabeigt 2019. gada augustā.

Swedbank Latvija ir projekta finanšu partneris, sniedzot 40 miljonu eiro lielu aizdevumu būvniecībai.

Paplašināšanās projekts palielinās tirdzniecības parka Alfa platību, kopējai tirdzniecības centra platībai sasniedzot 100 000m2, bet nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250.

Paplašināšanās projekts paredz jaunu trīsstāvīgu piebūvi ar īpašu, gandrīz 6 500m2 plašu restorānu zonu augšstāvā, kur apmeklētāji varēs ieturēt maltīti tādos restorānos kā LIDO, Vairāk Saules, BabyBack Ribs & BBQ un Galleria d’Arte. Tāpat restorānu zonā no jauna tiks atvērti restorāni Gan Bei City, Čili Pica un Double Coffee.

Jaunās ēkas pirmajos divos stāvos tiks izvietoti apģērbu veikali Zara, Bershka, Pull & Bear, Reserved un Mohito, kā arī jauni veikali, piemēram, Zara Home, Massimo Dutti, Stradivarius, Oysho, House, Cropp, Sinsay un Moskito.

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Kafejnīcu tīkla «Double Coffee» īpašnieka SIA «DC restorāni» valdes locekļa amatu atstājis Nikolajs Žuravļevs, kurš šo amatu ieņēma kopš 2012. gada, un uzņēmuma valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DC restorāni» valdē no jauna iecelti valdes locekļi Rūdolfs Melnis un Irina Siziha. Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Ņilovs apstiprināts amatā uz jaunu pilnvaru periodu.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 20.maijā.

Uzņēmums SIA «DC restorāni» reģistrēts 2004. gadā, tā pamatkapitāls ir 853 723 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir AS «DC Holding». 2018. gadā SIA «DC restorāni» apgrozījums bija 4,303 miljoni eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kuri sasniedza 472 tūkstošus eiro. Pērn SIA «DC restorāni» nodarbināja vidēji 220 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi budžetā veidoja 990 tūkstošus eiro.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Pēc ilgas un neatlaidīgas pakaļdzīšanās Ķīnai beidzot ir izdevies panākt un apsteigt Japānu, tiekot pie pasaulē otrās lielākās ekonomikas titula. Turklāt tā nebūt nesolās būt pēdējā nodaļa Ķīnas varenības stāstā: pēc ekspertu prognozēm, nepaies ne 10-20 gadi, kad tā apdzīs arī pašreizējās līderes ASV.

Ekonomiskos terminos runājot, tas ir 1,3 mljrd. patērētāju bagāts, rijīgs milzu tirgus, kas, pat par spīti krīzei visā pasaulē, turpina augt iespaidīgos tempos. Ķīnas iekšzemes kopprodukts šā gada 2. ceturksnī veidojis 1,34 trilj. dolāru jeb 734 mljrd. latu (salīdzinājumam var piebilst, ka tās ir aptuveni 253 pirmā ceturkšņa Latvijas). Lai gan lauku rajoni, protams, vēl aizvien ir mazattīstīti un nabadzīgi, vidusslānis pilsētās strauji pieaug, nemaz nerunājot par tādiem naudas jūrā peldošiem īpašajiem administratīvajiem rajoniem kā Honkonga un Makao vai Ķīnas metropolēm Šanhaju un Pekinu. Ne velti turp gāžas un turpina gāzties teju visu nozaru milži un arī punduri, un tieši spēcīgā pieprasījuma dēļ šajā tirgū daudzas ārvalstu kompānijas pēc ieilgušās krīzes citviet pasaulē ir spējušas atgriezties pie peļņas. Šķiet, nevienam nav šaubu - Ķīnas nozīme uz pasaules skatuves turpinās pieaugt, un eksperti nereti pauž izbrīnu, kāpēc mēs vēl aizvien turpinām to dēvēt par jaunattīstības ekonomiku.

Nespecializētās vairumtirdzniecības uzņēmumā SIA Baltā bura mainījies valdes priekšsēdētājs. Uzņēmuma vadītāja amatu pametis Oļegs Malijs, un viņa vietā stājies Romualds Rimša, liecina publicētā informācija Lursoft.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs vadījis uzņēmumu kopš 2005. gada. Savukārt R. Rimša iepriekš nav bijis uzņēmuma valdē vai padomē.

Patlaban SIA Baltā bura valdi veido tās jaunais priekšsēdētājs R. Rimša un valdes loceklis Igors Saušs. Uzņēmuma padomē darbojas Rafails Deifts, Arnolds Koņevņikovs un Baiba Tisenkopfa, liecina informācija Lursoft.

SIA Baltā bura nodarbojas ar vairumtirdzniecību un izplata plaša patēriņa produkciju (FMSG) Latvijā un Lietuvā. Nākotnē uzņēmums plāno uzsākt tirdzniecību arī Igaunijas teritorijā.

Uzņēmums izplata tādus zīmolus kā Leffe, Pringles, Haribo, Brex, Tchibo, Double Coffee, Davidoff, Palette, Schwarzkopf, Fa, Bref, Perwoll, Persil, Huggies un citus.

Stabu iela Rīgā, posmā no Valdemāra līdz Brīvības ielai, dzīvo īstenu pilsētnieces dzīvi – tā ir aktīva un ar plašu kafejnīcu klāstu, kas spēj apmierināt gardēžu vēlmes, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par spīti tam, ka šo ielas posmu raksturo plaša restorānu un kafejnīcu plejāde, tajā savu biznesa vietu atraduši arī vairāki skaistumkopšanas saloni, austrumu cīņas skola, mūzikas skola, biroji, papīra lietu veikaliņš u.c. Tā ir kļuvusi par jauno robežielu, kas atdala aktīvo centru no pārējās pilsētas.

Stabu iela posmā no Valdemāra līdz Brīvības ielai vērojama laba ēdināšanas uzņēmumu kompānija, un tiem, kas šajā ielas posmā nonāk, nudien ir, ko izvēlēties. Ilgdzīvotājs ir krodziņš Pieci vilki¸ tam blakus atrodas kafejnīca Pasēdēt, kas ir izveidota bijušā bāra un restorāna Sarkans telpās. Pirms neilga laika durvis vēris ciet restorāns Mercato, bet vieta ilgi tukša nav stāvējusi, jo šajā mājā rosās jauni entuziasti, kas, pēc izkārtnēm spriežot, grasās šeit atvērt banketa zāli un bāru Stolica. Pāri ielai atrodams vēl viens Stabu ielas ēdināšanas uzņēmumu jaunpienācējs – picērija Meet Point. Raibo kompāniju papildina pilsētas bārs Vest un Double Coffee Stabu un Brīvības ielas stūrī, kas ir viens no ilgdzīvotājiem šajā rajonā.

Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro

"Mūsu biznesā svarīgs rādītājs ir ikgadējie atkārtotie ieņēmumi (ARR), kas mums šogad būs aptuveni 2,5 miljoni eiro," teic Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs.

"Lokalise" ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir uzņēmumi, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

N. Ustinovs teic, ka viens no svarīgākajiem gada notikumiem ir komandas paplašināšanās. Gada laikā "Lokalise" komanda augusi vairāk nekā divreiz, darbinieku skaitam pieaugot no 12 līdz 30. Viņš atzīst, ka tas nav vienkāršs process, jo uzņēmuma šī brīža attīstības posmā vajadzīgi augstākā līmeņa speciālisti ar specializāciju "bizness biznesam (B2B)" un programmatūra kā pakalpojums nozarēs. Īpaši sarežģīti ir atrast mārketinga un pārdošanas cilvēkus, tāpēc viņi tiek meklēti arī ārzemēs. Uzņēmumam ir arī plāns "importēt" Latvijas izcelsmes speciālistus, kuri šobrīd strādā ārzemēs. "Izaicinājums izaugt no 12 līdz 30 ir grūts jebkurā kompānijā, notiek pāreja no mikromenedžmenta uz menedžemtnu un veidojas nodaļas, sistēma, procesi. Tas ir izaicinoši," teic N. Ustinovs.