Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Jaunas vēsmas skārušas arī antikvariātu biznesu – popularitāti gūst izsoles; uzņēmumi cenšas apgūt virtuālo vidi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness (DB).

Rīgā ir vairāki desmiti antikvariātu, un pēdējos piecos gados to skaits būtiski nav mainījies. Šis ir specifisks bizness, kurā bez pieredzes un zināšanām nevar strādāt, uzsver DB aptaujātie antikvariātu īpašnieki.

Citviet Eiropā antikvariāti – izsoļu nami ir ar simtiem gadu senu vēsturi, bet Latvijā šis bizness sācis attīstīties tikai pēdējos gados. «Esam organizējuši apmēram 17 izsoles, un katra no tām pēc apmeklētības, pārdošanas un solīšanas rezultātiem bijusi aizvien sekmīgāka. Tas ir labs mākslas un antikvariātu tirgus rādītājs. Cilvēkiem patīk gan pirkt, gan nodot darbus izsolei. Tas ir interesants pasākums mākslas dzīvē,» teic galerijas Mākslas vēstniecība īpašnieks Aigars Grīnbergs. Uzņēmumam Rīgā atvērti trīs saloni, tas sevi pozicionē kā vienu no lielākajiem izsoļu namiem Baltijā. Izsoles kolekcija tiekot veidota vairākus mēnešus.

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Nedēļas nogalē izsoļu nama Mākslas Vēstniecība rīkotajā glezniecības un dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu izsolē kopumā ietirgoti 295 tūkstoši latu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn, informēja izsoļu rīkotāji.

No piedāvātajiem 300 priekšmetiem tika pārdoti 48% priekšmetu. Izsolē piedalījās aptuveni 100 dalībnieku.

Pircēju vislielāko interesi izpelnījās 20. gadsimta 30. un 40. gadu, kā arī 70. un 80. gadu Latvijas glezniecība. Džoņa Liepiņa darbs Zvejnieki, kura sākumcena bija 6000 latu, tika pārdots par vairāk nekā 15 tūkstošiem latu. Viņa gleznotās nelielās ainavas Kaugurciems cena izsoles laikā pieauga 2,5 reizes un tika nosolīta par 2600 latiem.

Ludolfa Liberta Ainava ar bērziem tika nosolīta par 5300 latiem, kas divas reizes pārsniedza sākumcenu. Cita šā autora glezna Ziemas diena Torņakalnā, kuras sākumcena bija 4500 latu, tika pārdota par 6900 latiem. Praktiski 1,5-2 reižu palielinājās vēl vairāku mākslinieku darbu cenas. Induļa Zariņa darbs Zirgu sacīkstes, kura sākumcena bija 2800 lati, tika pārdots par 3500 latiem, bet monumentālais Kazino tika nosolīts par 5800 latiem.

«Samsung» klēpjdators, kurā ielādēti seši spēcīgi vīrusi, otrdien kā mākslas darbs tika pārdots izsolē Ņujorkā par vairāk nekā 1,3 miljoniem ASV dolāru.

Ķīniešu mākslinieks Guo Oduns radīja šo mākslas darbu ar nosaukumu «The Persistence of Chaos» («Haosa neatlaidība») kā simbolu vienam no pasaules visbiedējošāko draudu veidiem.

2008.gadā ražotais melnais klēpjdators «Samsung Netbook», kuram ir 10 collu ekrāns un kas ir darbināms ar tagad novecojušu operētājsistēmu «Windows XP», ārēji nav nekas īpašs.

Tomēr tā atmiņā ir ielādēti seši bīstamākie datorvīrusi: «I LOVE YOU» no 2000.gada, «Sobig» no 2003.gada, «MyDoom» no 2004.gada, «DarkTequila» no 2013.gada, «BlackEnergy» no 2015.gada, un bēdīgi slavenākais no visiem – divus gadus vecais izspiedējvīruss «WannaCry».

Šis mākslas darbs ir spēcīgs simbols draudiem, ko visai pasaulei var radīt vienkāršs klēpjdators. Guo informēja, ka šie seši Trojas zirgu, datortārpu un ļaunatūras paveidi jau ir nodarījuši pasaulei kaitējumu vismaz 95 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ņujorkā pirmdien izsoļu namā «Sotheby's» beļģu sirreālista Renē Magrita glezna «Le principe du plaisir» pārdota par 26,8 miljoniem dolāru (23,8 miljoniem eiro), kas ir rekordaugsta summa šī mākslinieka darbiem, pavēstīja izsoles rīkotāji.

Līdz šim rekords piederēja gleznai «La corde sensible», kas Londonā 2017.gada februārī tika pārdota par 17,9 miljoniem dolāru.

«Sotheby's» par pirmdien pārdoto darbu cerēja saņemt 15 līdz 20 miljonus dolāru. Izsolē piedalījušies septiņi kolekcionāri, kas ir neierasti daudz, skaidroja izsoles rīkotāji.

Samaksa par citām gleznām, kas tika izsolītas Ņujorkas rudens izsoļu otrajā vakarā, arī pārspējušas sākotnējās prognozes.

Krievijā dzimušā mākslinieka Vasīlija Kandinska darbs «Improvisation on Mahogany», kura vērtība sākotnēji tika lēsta 15-20 miljonu dolāru robežās, tika izsolīts par 24,2 miljoniem dolāru.

Tiesa gan, glezna, kas, kā tika prognozētas, piesaistīs vislielāko interesi, tā arī neatrada pircēju.

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sēdē šodien apstiprināta cena zemesgabaliem Lucavsalā - izsoles sākumcena 103 hektāriem Lucavsalas zemes būs 26,58 miljoni eiro.

Kā skaidroja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), kopējo cenu veido katra atsevišķa zemesgabala novērtējums, kas svārstās no 6,65 eiro par kvadrātmetru līdz pat 356,77 eiro par kvadrātmetru atkarībā no teritorijas izmantošanas iespējām.

Īpašuma departaments patlaban izstrādā izsoles noteikumus, bet pati izsole gaidāma rudenī.

Tikmēr Rīgas domes Vienotības un Nacionālās apvienības frakciju deputāti asi iebilst pret komisijas vairākuma lēmumu apstiprināt cenu zemesgabaliem Lucavsalā, norādot, ka tā būs lielākā pašvaldības nekustāmā īpašuma pārdošana kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Izsoļu nama Sotheby’s Ķīniešu keramikas un mākslas darbu nodaļas direktors Stīvens Loukss (Stephen Loakes) dosies pirmajā vizītē uz Baltijas valstīm, lai šeit atlasītu un novērtētu izsoles priekšmetus šā gada maijā Londonā gaidāmajai izsolei.

«Mūsu eksperti regulāri apmeklē Eiropas valstis, piemēram, Vāciju, Itāliju, Spāniju, Portugāli, Beļģiju, Šveici un citas, taču uz Latviju un Baltijas valstīm mēs dodamies pirmoreiz. Tādēļ ir pāragri runāt par rezultātiem,» pauda S. Loukss.

Līdz šim Sotheby's izsolē dārgākais pārdotais priekšmets bija 26 miljonu ASV dolāru vērta senlaicīga ķīniešu bļoda, kas gandrīz trīsreiz pārsniedza tās sākotnējo vērtību.

Sotheby’s Ķīniešu keramikas un mākslas darbu nodaļas direktors skaidro, ka priekšmetu vērtēšanas kārtība visiem priekšmetiem ir viena neatkarīgi no priekšmeta īpašnieka dzīvesvietas valsts un priekšmetu vērtības.

Pirmajā Deivida Bovija mākslas darbu kolekcijas izsolē izdevies pārdot darbus, iekasējot 30,5 miljonus ASV dolāru, kas ir divreiz vairāk nekā tika lēsts iepriekš, raksta Bloomberg.

Izsolē dārgākais mākslas darbs bija Mišela Baskija glezna Air Power, par kuru nosolīti 7,1 miljons mārciņu, sākotnēji lēsto 3,5 miljonu mārciņu vietā. Tāpat par 3,8 miljoniem mārciņu izdevies pārdot Franka Auerbaha Head of Gerda Boehm, kas ir septiņas reizes dārgāk nekā lēsts. Tas ir izsoles rekords britu māksliniekam, norāda Sotheby’s.

Mākslas kolekcijas izsoles, kuras nosaukums ir Bowie/Collector, sastāvēs no trim daļām, un tajā tiks piedavāti 350 darbi.

Mūziķis Deivids Bovijs nomira šā gada 10.janvārī.

Šā gada pirmajā pusgadā jaunieši aktīvāk iegādājušies mākslas darbus tiešsaistes izsolēs, tādējādi mazinot pandēmijas negatīvo ietekmi uz šo tirgu, liecina izsoļu nama "Sotheby’s" dati.

Šā gada pirmajā pusgadā "Sotheby’s" mākslas darbu klātienes un tiešsaistes izsoļu kopējā vērtība sasniedza 1,9 miljardus ASV dolāru, kas gan ir par 30% mazāk nekā pirms gada, taču labāk, nekā izsoļu nama eksperti prognozēja, raksta "The Wall Street Journal".

Kā novērojuši izsoļu nama pārstāvji, aizvien vairāk jauniešu virtuālajās izsolēs iegādājas laikmetīgo mākslu, dārgus pulksteņus un vīnu. Kopējais tiešsaistes izsoļu apjoms šā gada septiņos mēnešos sasniedzis 285 miljonus dolāru, kas ir trīsreiz vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Kopumā šogad mileniāļu īpatsvars "Sotheby’s" kopējā klientu skaitā veido aptuveni 30%.

Šādu tendenci veicinājusi pandēmija, kas daudziem cilvēkiem pasaulē gada sākumā lika palikt mājās, tādēļ viņi atrada veidu, kā citādi izklaidēties un iegādāties ko vērtīgu, norāda eksperti.

Galerijā Daugava nākamnedēļ, 11.martā tiks atklāta Likteņdārzam veltītās labdarības izsoles darbu izstāde. Tajā būs aplūkojamas gleznas, grafikas, fotogrāfijas, keramikas un tēlniecības darbi, izcilu cilvēku rokraksti un aktieru kostīmi, informē Kokneses fonda pārstāve Valda Auziņa.

Šogad Likteņdārzam veltītā labdarības izsole notiks piekto reizi, un tajā, atbalstot Likteņdārza tapšanu, būs iespēja iegādāties 70 mākslas priekšmetus. Šā gada izsoles darbu atlasē īpaša uzmanība pievērsta Latvijas nacionālajiem simboliem un Atmodai. Izsoles darbu digitālais katalogs apskatāms http://izsole.liktendarzs.lv/.

Izsolē būs iespēja iegādāties Paula Bankovska, Jāņa Petera un Zigmunda Skujiņa rokrakstus, Ulda Brieža, Ata Ieviņa, Gvido Kajona un Anitras Novikas fotogrāfijas, Anatolija Borodkina, Ineses Brants, Mildas Brutānes, Jevgenijas Loginovas, Helgas Ingeborgas Melnbārdes, Marutas Raudes un Žanetes Žvīgures porcelāna un keramikas darbus.

Šā gada pirmajā pusgadā izsoļu nama Christie’s pārdošanas apjomi ir ievērojami samazinājušies – par 28%, raksta Bloomberg.

Kritumu veicināja nestabilitāte finanšu tirgos un neskaidrība saistībā ar Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kopējie mākslas darbu pārdošanas apjomi sasniedza 2,1 miljardus mārciņu, kas ir ievērojami mazāk nekā gadu iepriekš, kad tie bija 2,9 miljardi mārciņu.

Šajā periodā vērtīgākie izsolītie mākslas darbi bijuši Žana-Mišela Baskvā glezna, kas tika pārdota par 57,2 miljoniem dolāru, Pablo Pikaso darbs Les Femmes d’Alger (Version ‘O’), kas pārdots par 179,4 miljoniem dolāru un Alberto Džakometi bronzas skulptūra, kas pārdota par 141,3 miljoniem dolāru.

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā, ceturtdienas vakarā tika pārdots izsolē Londonā par 9,8 miljoniem britu mārciņu (11 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbam.

Izsoļu nams «Sotheby's» bija novērtējis Benksija 2009.gadā radīto eļļas gleznu «Devolved Parliament» ar 1,5 līdz diviem miljoniem mārciņu, tomēr pēc 13 minūšu ilgas vairāksolīšanas tā tika pārdota par 8,5 miljoniem mārciņu, bet ieskaitot izsoles nodevas - par 9 879 500 mārciņām.

Darba sākotnējais nosaukums bija «Question Time» saistībā ar premjerministra iknedēļas jautājumiem parlamentā, bet tas tika pārdēvēts pēc mākslinieka veiktām nelielām izmaiņām.

«Izsolē šovakar uzstādīta rekordcena par Benksija gleznu,» mākslinieks rakstīja «Instagram» ievietotā paziņojumā, kurā viņš kritizēja dārgus mākslas darbus. «Žēl, ka tā nepiederēja man.»»

Glezna martā bija izstādīta Bristoles muzejā, lai atzīmētu datumu, kad Lielbritānijai bija paredzēts izstāties no Eiropas Savienības. Šī izstāšanās gan tika atlikta.

Nacistu līdera Ādolfa Hitlera gleznots akvarelis sestdien Nirnbergā tika izsolīts par 130 000 eiro.

Pircējs nevēlējās atklāt savu vārdu, norāda izsoļu nams Weidler.

Tā ir viena no apmēram 2000 Hitlera radīto gleznu. Domājams, ka tā uzgleznota 1914.gadā, kad viņš centās apliecināt sevi kā mākslinieks.

Hitlers pieteicās Vīnes Mākslas akadēmijā, taču netika pieņemts. Taču viņš turpināja gleznot ainavas no pastkartēm, ko pārdeva tūristiem. Mākslas eksperti Hitlera darbus uzskata par viduvējiem, un lielākie izsoļu nami parasti atturas no diktatora gleznu pārdošanas.

Mākslas darbu pārdeva divas vecāka gadagājuma māsas, kuru vectēvs iegādājās gleznu 1916.gadā.

Lai arī Hitlera gleznas tiek izsolītas samērā bieži, šai pievienots rēķins un Hitlera adjutanta Alberta Bormana parakstīta vēstule. Nacistu valdīšanas laikā īpašnieks bija nosūtījis akvareļa fotogrāfiju Hitlera birojam, lai gūtu pierādījumus tā autentiskumam. Hitlera pārstāvji apstiprināja, ka tas ir «viens no Fīrera darbiem».

Franču impresionista Kloda Monē glezna Lielais kanāls otrdien Londonā izsolīta par 23,7 miljoniem sterliņu mārciņu (31,4 miljoniem eiro).

Tika pārdoti pieci Monē darbi, kuru kopējā cena bija 55,7 miljoni mārciņu (73,9 miljoni eiro).

Izsoļu nama Sotheby's impresionistu un sirreālistu izsoles kopējie ienākumi sasniedza rekordaugstu summu - 186,4 miljonus mārciņu (147,2 miljonus eiro). Tā ir lielākā naudas summa, kas iegūta mākslas darbu izsolē Londonā, paziņoja Sotheby's.

Izsolē bija iekļautas mākslinieku Anrī Matisa, Pablo Pikaso un Anrī de Tulūza-Lotreka gleznas.

Izsoles panākumi demonstrē lielu pieprasījumu no ārvalstu pircējiem, norādīja Sotheby's impresionisma un modernās mākslas eksperte Helēna Ņūmena.

«Izsolē piedalījās kolekcionāri no 35 valstīm, kas ir visu laiku augstākais rādītājs,» viņa uzsvēra. «Pircēji no Āzijas un Krievijas pierādīja sevi kā pieaugošu spēku tirgū.»

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» ( VNĪ) turpinās izsolīt nomas tiesības vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61 (Stūra māja) ilgtermiņa nomai uz 30 gadiem. Jau tuvākajā laikā plānots izziņot atkārtotu izsoli, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«VNĪ veica uz aktīvu iznomāšanas kampaņu balstītu jaunu klientu piesaisti un tirgus dalībnieku apzināšanu, t.sk. piesaistot nekustamā īpašuma brokerus. Lai arī nomas tiesību izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Lielākā interese par šo ēku tika novērota tieši viesnīcas biznesa attīstītājiem. Pretendenti ir iepazinušies ar ēkas tehnisko stāvokli un papildus nosacījumu, ka ēkas daļa tiek saglabāta muzejam. Šobrīd redzam, ka potenciālajiem interesentiem grūtības sagādā, pirmkārt, ēkas sadalījums ar publisko nomnieku, kā arī nepietiekošs laiks lēmuma saskaņošanai ar potenciāliem finansētājiem. Izziņojot atkārtotu izsoli, meklējam iespējas nodrošināt konkurētspējīgākus nosacījumus atbilstoši likumam,» norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Sotheby’s izsoļu namā svētdien par rekordaugstu summu – 65,2 miljoniem ASV dolāru – pārdota Ķīnas-Francijas mākslinieka Zao Vou-Ki eļļas glezna, raksta Bloomberg.

Glezna pārdota par 28 reizes augstāku cenu nekā iepriekš to iegādājās tās īpašnieks, un tā ir augstākā cena, par kādu izsolē vēsturiski pārdots kāds Āzijas mākslinieka darbs.

2005.gada maijā 10 metru augsto gleznu «Juin-Octobre 1985» iegādājās Taivānas uzņēmējs Čangs Kiu Duns, samaksājot par to 2,3 miljonus dolāru. Tādējādi gleznas atdeve sasniedz 2735%.

Šīs izsoles rezultāts iezīmē tendenci, ka Āzijas mākslinieku darbi tuvojas Rietumvalstu darbu vērtībai, tādējādi kļūstot par nozīmīgu spēlētāju pasaules mākslas ainavā.

Sotheby’s neatklāj informāciju par gleznas pircēju.

Iepriekšējais rekords par Āzijas darbu, kas pārdots izsolē, tika uzstādīts 2010.gadā Pekinā, cenai sasniedzot 64 miljonus dolāru

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.

Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.

Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.

Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.