Pagājušajā gadā par 11.6 % pieaudzis kopējais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sasniedzot 21 577 uzņēmumus, liecina kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas Verband der Vereine Creditreform (VVC) jaunākais pētījums.

Taču no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm Baltijas valstis pasaules finanšu krīze skar vairāk. Pagājušajā gadā šajā reģionā tika reģistrēts relatīvi lielākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Lietuvā no katriem 10 tūkstošiem uzņēmumu par maksātnespējīgiem kļuva 115, Igaunijā tie bija 108, bet Latvijā – 99.

Pieaugumu virs vidējā rādītāja uzrādīja Slovēnija (+17.3 %), Ungārija (+16.4 %) un Lietuva (+13 %). Latvijā maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms bija aptuveni līdzvērtīgs kā aizvadītajā gadā – 1277 maksātnespējīgi uzņēmumi (+0.4 %).

Maksātnespējīgo uzņēmumu kopējie rādītāji ES 15 vecajās dalībvalstīs, Norvēģijā un Zviedrijā pagājušajā gadā pieaudzis par 10.9 % līdz 150 tūkstošiem. Tikai trīs valstis uzrāda maksātnespējīgo uzņēmumu skaita samazinājumu: Nīderlande (-17.3 %), Luksemburga (-13.2 %) un Šveice (-2.2 %).

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Šogad ir palielinājies darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, un līdz ar to arī pieaugusi kopējā summa, kuru VA Maksātnespējas administrācija ir izmaksājusi.

Šī gada desmit mēnešos VA Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1 655 274 latu apmērā, savukārt pagājušajā gada attiecīgajā periodā tie bija 483 523 lati, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo šā gada jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija ir tiesīga segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, proti, šī summa nepārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Šogad vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bijusi 900 lati, bet pagājušajā gadā tie bija aptuveni 1182 lati.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 2007. gadā segusi 575 196 latu apmērā, liecina sniegtā informācija medijiem.

No 2007. gada 1.janvāra līdz 31.decembrim Maksātnespējas administrācija apmierinājusi 60 maksātnespējīgo uzņēmumu 928 darbinieku prasījumus. Vidēji vienam darbiniekam izmaksātā summa bija 620 lati.

Maksātnespējas procesa gaitā administratori pērn no parādniekiem atguvuši un atpakaļ valsts budžetā ieskaitījuši 55 tūkstošus latu.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi ir segti mazākā apmērā. Tas ir saistīts ar to, ka 2007.gada laikā nav bijis neviens pieteikums par darbinieku prasījumu apmierināšanu no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits būtu virs 150.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2007.gadā piešķirtas maksātnespējīgās SIA Lamele 129 darbinieku prasījumu apmierināšanai 84 127 latu apmērā, SIA Improvs 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 59 653 latu apmērā, SIA Vip Compotech 69 darbinieku prasījumu apmierināšanai 47 964 latu apmērā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu segšanai iztērējusi vairāk nekā 685 tūkst. Ls, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Baiba Banga.

Kopumā no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi izmaksāti 111 maksātnespējīgo uzņēmumu 1279 darbiniekiem. Vidējā izmaksātā summa vienam dalībniekam šā gada pirmajā pusē ir 536 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksātas MSIA Bau-How Baltic (150 darbiniekiem izmaksāts 115 tūkst. Ls), MSIA LCB (101 darbinieks, 60 tūkst. Ls), MSIA Seba Metāls (79 darbinieki, 50 tūkst. Ls), MSIA Kokapstrāde Lielezers (74 darbinieki, 42 tūkst. Ls), MSIA BLC (73 darbinieki, 39 tūkst. Ls), MSIA Sala (29 darbinieki, 35 tūkst. Ls), MSIA Melnsils (92 darbinieki, 35 tūkst. Ls), MSIA Dizaina projekti (42 darbinieki, 32 tūkst. Ls), MSIA Baltic Sea Port (desmit darbinieki, 26 tūkst. Ls).

Pat pēc 15 % obligātās algu samazināšanas vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem algas ir valsts vadītāju līmenī, izpētījis laikraksts Kurzemes Vārds.

Vislielāko algu 2009. gadā saņem pērn 115 tūkstošu latu lielus zaudējumus piedzīvojušās pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus - 2.04 tūkstošus latu. Viņš arī salīdzinoši daudz zaudējis no algas, jo pērn viņa alga vidēji bijusi 3.024 tūkstoši latu, raksta Kurzemes Vārds.

Liepājas reģionālā slimnīca pērn cietusi gandrīz 379 tūkstošus latu zaudējumus, valdes priekssēdētājs Juris Bārzdiņš saņem 1.97 tūkstošus latu algā, bet viņa vietnieks ārstniecības jautājumos, patologs Edvīns Striks - 1.78 tūkstošus latu, valdes locekle Liene Busele - 1.42 tūkstošus latu.

Atkritumu poligona apsaimniekotāja Liepājas RAS, kas pērn nopelnījusi 120 tūkstošus latu, valdes priekšsēdētājs Normunds Niedols saņem 1.62 tūkstošu latu algu. Viņam ir arī 1.2 tūkstošus latu liela amatalga PSIA Vecliepāja. Komunālās pārvaldes vadītājs Ģirts Reinbergs - 1.5 tūkstošus latu, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins - 1.5 tūkstošus latu. Arī domes izpilddirektors Edgars Rāts saņem algu arī PSIA Komunālā pārvalde - 1.35 tūkstošus latu.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Uzraugot maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasības par darba zaudējumu, maksātnespējas administratori nepietiekami uzrauga procesus un aprēķinos pielaiž kļūdas.

Šī ir tikai viena no nepilnībām, ko revīzijā Maksātnespējas aģentūrā konstatējusi Valsts kontrole.

Revīzijā tika konstatēts, ka no izlasē iekļauto maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumiem 91% gadījumu administratoriem ir pieprasīts iesniegt precizējumus un labojumus kopsummā par Ls 17 145, tai skaitā par Ls 9 797 summas ir samazinātas un par Ls 7 348 - palielinātas.

Analizējot vairākus maksātnespējas procesus, tika konstatēts, ka lietās nav pamatojošo dokumentu kopiju, kas apliecinātu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu aprēķinu atbilstību un ticamību.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši mērķiem, bet tā ne visos gadījumos izmanto savas tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kas apliecina darbinieku prasījumu un to apmēra pamatotību, līdz ar to pastāv risks, ka aprēķini neatbilst pirmdokumentiem.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija izstrādājusi Metodiskos norādījumus maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapu aizpildīšanai, kas kalpos kā rokasgrāmata maksātnespējas procesa administratoriem, secīgi skaidrojot, kā pareizi aizpildāmas darbinieku prasījumu veidlapas, tādējādi uzlabojot administratoru darba kvalitāti un būtiski paātrinot darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Lakšēvics.

Darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapas ir iesniedzams Maksātnespējas administrācijā, lai varētu saņemt līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda to darbinieku prasījumu segšanai, kuri, izriet no darba tiesiskajām attiecībām, bet tos nav iespējams apmierināt darba devēja maksātnespējas dēļ.

Šobrīd radusies situācija, ka bieži darbinieku prasījumu pieteikumi tiek sagatavoti kļūdaini, un tādēļ ir jāpagarina darbinieku prasījumu izskatīšanas termiņš. Turklāt administratori spiesti veikt dubultu darbu, atkārtoti aizpildot pieteikumu veidlapas. Tas nozīmē, ka ieilgst laiks, kurā maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem tiek izmaksāti līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Lai novērstu radušos situāciju, Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi Metodiskos norādījumus, kas, paredzams, btiski paātrinās maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku no darbinieku prasījumu garantijas fonda.

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu segšanai pagājušā gadā izlietoti vairāk nekā 2,88 milj. Ls, liecina Maksātnespējas administrācijas dati. Kopumā prasījumi izmaksāti 340 maksātnespējīgo uzņēmumu 5,4 tūkst. darbiniekiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija 534 Ls.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, būtiski pieaudzis to darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, tāpēc arī pieaugusi kopējā izmaksāto līdzekļu summa.

2009.gadā administrācija bija izmaksājusi naudas līdzekļus 138 maksātnespējīgo uzņēmumu 2,01 tūkst. darbinieku prasījumu apmierināšanai par kopējo summu1,92 milj. Ls apmērā. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2009.gadā bija 954 Ls.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo 2009.gada 10.jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Proti, šī summa nepārsniedz četras maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Patlaban Latvijā noteiktā minimālā mēnešalga ir 200 Ls.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Pieliekot punktu vairāk nekā gadu ilgušajiem rekonstrukcijas darbiem, šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu par jauno Ārlietu ministrijas ēku Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3 (iepriekš Rīgas domes ēka), Db.lv inormēja VAS Valsts nekustamie īpašumi sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Kaprāns.

Rekonstrukcijas darbi kopumā izmaksājuši desmit miljonus latu.

Lai nodrošinātu Ārlietu ministrijas darbiniekus ar nepieciešamo platību, jaunajā ēkā ir izbūvēts papildus stāvs, kurā, saglabājot esošos jumta krēsliņus, ir izveidotas modernas biroja telpas. Tāpat ēka ir papildināta ar piebūvi, kas kalpos dažādu kolektīvu pasākumu, t. sk. preses konferenču vajadzībām. Ēkā ir ierīkoti jauni lifti, un atšķirībā no agrākā iekšējā plānojuma tagad tā būs invalīdiem draudzīga (nodrošināti speciāli pacēlāji).

Rekonstrukcijas laikā pilnībā ir nomainīts grīdas pārsegums, restaurēti koka paneļi sienām, atjaunota pirmā stāva mozaīkas grīda, smilšakmens kolonas, vitrāžas un citi ēkas dekoratīvie elementi. Visi darbi ir noritējuši saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasībām, un inspekcijas pārstāvji jau ir uzteikuši būvniekus par kvalitatīvi paveiktajiem restaurācijas darbiem.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija piešķīrusi 304 516.24 latus maksātnespējīgā SIA Malteks darbinieku prasījumu apmierināšanai un 181 737.17 latus maksātnespējīgā SIA Rondeks darbinieku prasījumu apmierināšanai, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Ar Rīgas rajona tiesas 2008. gada 21. maija spriedumu tika pasludināts SIA Malteks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Malteks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Irina Volkova, savukārt ar Rīgas rajona tiesas 2008.gada 23.maija spriedumu tika pasludināts SIA Rondeks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Rondeks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Māra Beķere.

Maksātnespējīgo SIA Malteks un SIA Rondeks pirmās kreditoru sapulces notika 2008. gada 28. augustā un nolēma uzsākt uzņēmumu SIA Malteks un SIA Rondeks bankrota procedūru.

Šobrīd par maksātnespējīgiem kļūst spēka gados – ap 40 gadus – veci vīrieši, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā un kuri nav nedz uzņēmumu īpašnieki, nedz arī amatpersonas.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Maksātnespējas situācijā nonāk nevis jauni «gurķi», kuri jaunības maksimālismā pārmēru būtu riskējuši, ne arī ļoti veci cilvēki, par kuriem varētu apgalvot, ka uz vecumu izkūkojuši prātu, bet gan ekonomiski visaktīvākajā vecumā esošie – ar zināmu pieredzes devu.

«Vidējais vairāk kā 1800 maksātnespējīgo personu vecums ir 39,7 gadi- tātad pārsvarā tie ir cilvēki spēka gados, un nevar apgalvot, ka šādā vecumā nebija iespējams uzkrāt dzīves pieredzi,» analizē SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš gan piebilst, ka fizisko personu, pret kurām ierosināta maksātnespēja, vecums svārstās plašās robežās - jaunākajai personai ir 23 gadi, bet vecākajai, - 67. «Pētījums rāda, ka vidējais vecums šīm personām visu laiku ir teju nemainīgs - nav pamata apgalvot, ka ar katru gadu maksātnespējīgi kļūst arvien jaunāki (vai vecāki cilvēki); tiesa «pirmajā vilnī» vidējais vecums bija nedaudz augstāks - gandrīz 41 gads,» skaidro A. Brūvelis.

Gaidot Rīgas pašvaldības budžeta projektu 2009. gadam, db.lv rīcībā nonācis domes opozīcijā esošas partijas Jaunais laiks sagatavotais priekšlikumu saraksts, kurā iekļauti priekšlikumi samazināt konkrētas štata vietas, apvienot vai likvidēt domes struktūrvienības.

Rīgas mērs Jānis Birks viņam iesniegtos priekšlikumus nosauca par opozīcijas demagoģiju un norādīja, ka budžeta pieņemšana šobrīd ir svarīgāka par amatu pārbīdīšanu. Atturoties no vērtējumiem, db.lv piedāvā šo sarakstu lasītājiem, aicinot izteikt viedokli, cik, jūsuprāt, efektīvi un reāli ir šie ierosinājumi.

1. Vicemēru skaita samazināšana vai vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem. Esošo 3 vicemēru vietā piedāvāts atstāt vienu. Likvidējot vienu vicemēra biroju (vicemērs, palīgs, sekretāre, preses sekretārs, šoferis, automašīna, telpas), ietaupījums ir 106.8 tūkst. Ls gadā, likvidējot divus — 213.6 tūkstoši. Otra iespēja — vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem, atbrīvojot trīs līdzšinējos komiteju vadītājus. Tādējādi uz trīs komiteju vadības un apkalpojošā personāla (palīga, referentes, transporta, telpu utt.) rēķina varētu ietaupīt 161.55 tūkst. Ls.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvija no Eiropas Savienības (ES) pērn saņēmusi 3.5 reizes lielāku naudas summu nekā iemaksājusi ES budžetā, savukārt Igaunijas ieņēmumi no ES pērn bija 5 reizes lielāki nekā iemaksas.

Latvija 2009. gadā no ES saņēma vislielāko naudas summu kopš iestāšanās brīža. Latvija pērn no ES saņēma 524.50 miljonus latu, bet ES budžetā iemaksāja 147.55 miljonus latu. Salīdzinājumā ar pārējiem gadiem Latvija pērn veikusi vismazāko iemaksu ES budžetā. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvija ik gadu no ES maksājumiem ir saņēmusi vismaz 2 reizes lielāku naudas summu, nekā valsts ir iemaksājusi ES budžetā.

Savukārt Igaunija 2009. gadā no Eiropas Savienības (ES) fondiem saņēmusi 11.1 miljardu Igaunijas kronu (498 miljoni latu), savukārt ES budžetā iemaksājot vien 2.4 miljardus kronu (107.8 miljoni latu), Igaunijas Finanšu ministrija informēja postimees.ee. Tādējādi sanāk, ka 2009. gadā Igaunija no ES saņēmusi gandrīz piecas reizes lielāku summu, nekā valsts iemaksājusi ES budžetā. Laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam saņemtās un iemaksātās summas starpība bija divkārša.

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Paredzot ilgu tiesāšanās procesu par vairāk nekā 300 tūkstošu eiro liela parāda piedziņu no lidsabiedrības Ryanair, Latvijas Gaisa satiksme plāno atvēlēt parāda piedziņas pakalpojumu pirkšanai no advokāta 19 tūkstošus latu.

Tiesas sēde, kurā Latvijas Gaisa satiksme (LGS) tiesājas ar lidsabiedrību Ryanair, kas LGS nav apmaksājusi parādu par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Rīgas terminālī 2010. gadā, atlikta uz 10. maiju, Db.lv norādīja LGS valdes locekle Baiba Broka. Ņemot vērā, ka tiesas process varētu ieilgt un tikt pārsūdzēts, LGS paredz slēgt līgumu ar zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu par parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanu 19 tūkstošu latu apmērā.

Iepriekš vēstīts, ka lidsabiedrība Ryanair atteicās maksāt par LGS pakalpojumiem pamatojoties uz slepenā līguma nosacījumiem, kuru parakstīja toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Kā ziņots iepriekš, īru zemo cenu aviokompānja ir parādā LGS 368 tūkstošus eiro. Iepriekš portāls pietiek.com vēstīja, ka 2010. gada augustā Ryanair jau samaksāja 106 tūkstošus eiro par gaisa satiksmes kontroles pakalpojumiem, tomēr atlikuši summa – 368 tūkstoši eiro vēl nebija samaksāta.