SIA Valmieras maiznieks, nonākusi finansiālās grūtībās, gatavojas atlaist lielu daļu savu darbinieku. Kreditoru sloga dēļ nav izslēgta arī maksātnespēja.
Valmieras maiznieka valdes locekļa Kalvja Saliņa atklāto par darbinieku atlaišanu apstiprināja arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Aģentūras Valmieras nodaļas vadītāja Agra Spurdziņa atklāja, ka uzņēmuma vadība aģentūru informējusi par visu darbinieku atlaišanu, jo uzņēmums sakarā ar nelabvēlīgo situāciju nolēmis pārtraukt maizes ražošanu. Kopumā uzņēmumā esot 121 nodarbinātais, no kura 95 ir strādājošie. Tomēr gan K. Saliņa teiktais, gan A. Spurdziņas pieredze liecina, ka pagaidām vēl nav skaidri zināms cik darbinieki tiks atlaisti. K. Saliņš pieļāva, ka bez darba paliks tikai 30 % no nodarbinātajiem, jo uzņēmuma vadība visiem spēkiem cenšoties atrisināt sasāpējušās finanšu problēmas.
Daudz parādu
Saskaņā ar Lursoft apkalpotās Uzņēmumu reģistra datu bāzes sniegto informāciju SIA Valmieras maiznieks, kuras pamatkapitāls ir 400 000 lati, 2007. gadu beidza ar 1.2 miljonu latu lielu apgrozījumu un 301.4 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem. Arī iepriekšējo - 2006. gadu kompānija beidza ar 164.9 tūkstošu latiem lieliem zaudējumiem. Spriežot pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas, SIA Valmieras maizniekam ir arī nenokārtotas saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kurš pērnā gada nogalē uzņēmumam piemērojis pamatkapitāla samazināšanas, amatpersonu un īpašnieku maiņas aizliegumu. Saskaņā ar K. Saliņa teikto Valmieras maizniekam ir nenokārtotas saistības arī ar banku. Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums, ieķīlājot visu savu mantu, 2007. gada februārī devis 300 000 latu vērtu komercķīlu Latvijas Krājbankai. Savukārt SIA Valmieras maiznieks īpašniece SIA ENGO 2004. gadā, ieķīlājot Valmieras maiznieku par 800 000 latiem ar Latvijas Krājbanku noslēgusi aizdevuma līgumu. Neviena no Valmieras maiznieka dotajām ķīlām joprojām nav dzēsta.
Meklē risinājumu
Pats Kalvis Saliņš gan norāda, ka komercķīlu maksimālā prasījuma summa reti kad atspoguļo saistību ar banku patieso apjomu. Turklāt ar bankām Valmieras maizniekam esot vismazākās problēmas. «Banka ir nodrošinātais kreditors, un tā skaidri zina, ka savu atpakaļ saņems,» teica valdes pārstāvis. Lielākas problēmas Valmieras maizniekam sagādājot pārējie kreditori. Uzņēmumam esot sakrājušies parādi par piegādātajām izejvielām, taču pat parāda aptuveno summu K. Saliņš nevēlējās atklāt. «Šobrīd mēs cenšamies saglābt uzņēmumu un vienoties ar kreditoriem, lai rastu iespēju uzņēmumu saglābt, piemēram, to reorganizējot vai piesaistot jaunus īpašniekus,» skaidroja K. Saliņš. Tomēr viņš nenoliedz, ka uzņēmums ir nonācis ļoti lielās grūtībās un ir iespējama pat maksātnespējas procesa uzsākšana. Jautāts, vai uzņēmums neapsver iespēju maksātnespējas likuma ietvaros tiesai prasīt pēc tiesiskās aizsardzības perioda, viņš atteica, ka tas nebūtu izdevīgi, jo tā varētu zaudēt banku uzticību, bez kuru naudas uzņēmuma atveseļošana praktiski nav iespējama.
Kopēja tendence
Runājot par iemesliem, kāpēc uzņēmums nonācis finansiālās grūtībās, K. Saliņš norāda, ka tas ir dažādu apstākļu kopums. Pie tā viņš pieskaita straujo izejmateriālu un enerģijas cenu pieaugumu pērn, darbaspēka trūkumu un uzņēmuma vadības pieļautās kļūdas. «Pērn bija problēmas ar darbaspēku un nācās pieņemt jebkuru, vienlaikus tam maksājot nesamērīgi augstu algu,» stāstīja uzņēmējs. Vērtējot situāciju kopumā, viņš atzīst, ka Latvijā šobrīd ir pārāk daudz maizes cepēju un visiem tirgū nepietiekot vietas, tādēļ vairāku maiznieku izstāšanās no tirgus esot tikai pašsaprotama. Situāciju labāku nedarot arī cilvēku ēšanas paradumu mainīšanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās. «Cilvēki aizvien mazāk ēd maizi. Turklāt tiek uzskatīts, ka viens cilvēks gadā apēd aptuveni 20 kilogramus maizes, bet ja 200 000 izbrauc uz Īriju...,» retoriski jautā K. Saliņš. Db jau rakstīja (23.07. 2008.), ka maksātnespējas process uzsākts pret maizes ražotāju JLM Grupa. Maksātnespējas process tika uzsākts, jo uzņēmums nespēja saskaņot tiesiskās aizsardzības plānu. Neoficiāla informācija liecina, ka JLM Grupas vadība nav spējusi vienoties ar kreditoriem. K. Saliņš gan apgalvo, ka Valmieras maiznieka situāciju ar JLM Grupas neveiksmēm nevar salīdzināt.