Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

EIHSEBA, Eiropas Tālmācības augstskola, Latvijas Biznesa koledža – tās ir savā starpā saistītas mācību iestādes, kuras vieno arī agresīva reklāma, bet vairāki Eiropas Tālmācības augstskolas studenti sūdzējušies par mācību kvalitāti un naudas izspiešanu augstskolā, šodien vēsta Latvijas Avīze.

Bezmaksas studijas, budžeta vietas – ir saukļi, ar kuriem studentus centusies piesaistīt EIHSEBA, kas nule pārsaukta par Eiropas Tālmācības augstskolu (ETA). Savukārt tās meitas uzņēmums – Latvijas Biznesa koledža – izsūtījusi vēstules daudziem Latvijas iedzīvotājiem, apgalvojot, ka Eiropas Izglītības fonds ir apmaksājis viņu studiju maksu un piešķīris ikmēneša stipendiju studijām Biznesa koledžā. Taču, jau ieejot vēstulē minētajā interneta vietnē, kļūst skaidrs, ka visi tomēr pie budžeta vietām koledžā netiks. Jāizpilda tests, lai pie budžeta vietas tiktu «labākie», skaidro laikraksts.

Tests jāizpilda arī, lai tiktu pie budžeta vietas Eiropas Tālmācības augstskolā. Tā kā tests jāpilda tiešsaistē un var meklēt pareizās atbildes gan interneta resursos, gan jautājot padomu citiem, nav grūti atbildēt pareizi uz lielāko daļu jautājumu.

Līdz ar ārvalstu studentu skaita pieaugumu studējošo skaita kritums Latvijas augstskolās nav dramatisks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mācību iestādes turpina fokusēties uz izglītības eksportu, arī koledžas cenšas nomakšķerēt ārzemniekus. 2015./2016. gadā studentu skaits ir samazinājies par 2%, bet imatrikulēto – par nepilnu 1%, liecina oficiālie Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Iepriekšējā mācību gadā studējošo skaita kritums bija 4%, bet uzņemto – 7%.

Vairāk nekā 2/3 studējošo studē valsts augstskolās (68%), un visvairāk uzņemto un studējošo ir Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – 14,8 tūkstoši studējošo un 5,8 tūkstoši imatrikulēto. Šajā mācību gadā RTU ir par 43 uzņemtajiem studentiem vairāk nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) ir otrajā vietā ar 13,6 tūkstošiem studējošo un 4,5 tūkstošiem imatrikulēto. LU šajā mācību gadā ir uzņemti par 214 studentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās studē 20% no visiem studentiem, un pirmajā vietā pēc studējošo skaita starp privātajām augstskolām ir biznesa augstskola Turība ar 4181 studējošo. No visiem studentiem salīdzinoši neliela daļa – 13% – studē valsts un privātajās koledžās. Visvairāk studentu ir Juridiskajā koledžā – 1078 un Latvijas Biznesa koledžā – 1031 (abas privātās koledžas), bet starp valsts koledžām visvairāk studējošo ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā – 931. Provizoriskie dati liecina, ka turpina palielināties ārvalstu studentu skaits.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pasniegusi apbalvojumus par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Balvas saņēma Rīgas dome, Alberta koledža un Toms Ceļmillers.

LATA apbalvojumi pasniegti trīs kategorijās: atvērtākā iestāde, izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā un būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā.

Kā atvērtākā iestāde balvu saņēma Rīgas dome par pilotprojektu, kas ietver atvērto datu vietnes opendata.riga.lv izveidi un atvērto datu kopu publicēšanu, tajā skaitā tiešsaistes režīmā.

Nominācijā Atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā balvu saņēma SIA Alberta koledža par atvērtiem risinājumiem izglītības procesā. Alberta koledža izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru mācību videi Moodle, lietojot atvērtos risinājumus nodrošina mācībspēku un studentu komunikāciju reālajā laikā, kā arī veicina informācijas apmaiņu un mobilitāti.

Jauna komercķīla 996,009 tūkstošu eiro vērtībā vakar reģistrēta Latvijas biznesa koledžai, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas ņēmēja ir AS Swedbank, kurai par labu uzņēmums ieķīlājis savas prasījuma tiesības, ķermeniskos pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus, krājumus, kā arī vērtspapīrus, obligācijas un citu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā. Jānorāda, ka šī ir pirmā līdz šim reģistrētā Latvijas biznesa koledžas komercķīla.

SIA Latvijas biznesa koledža reģistrēta 2007.gadā un 2013.gadā apgrozījusi 1,668 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidojusi 55,058 tūkstošus eiro. Pērn mācību iestāde valsts budžetā nodokļu maksājumos iemaksājusi 275,19 tūkstošus eiro.

Sergejam un Viktoram Pasternakiem piederošā SIA Latvijas biznesa koledža ieguvusi beztermiņa akreditāciju un studējošajiem nodrošina izglītību vairākos studiju virzienos, tostarp grāmatvedībā, datorzinātnē, personāla vadībā, loģistikā, kultūras tūrismā.

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Andrejs Semjonovs ir būvnieks trešajā paaudzē, viņš moduļu ēku ražošanu salīdzina ar autobūvi un tajā saskata lielu biznesa potenciālu.

SIA Modul 3 ir divus gadus jauns un pagaidām vēl neliels uzņēmums, kas darbojas Tukuma novada Irlavas pagasta mehāniskajās darbnīcās un fokusējas uz modulāro būvniecību. Sākotnēji tas ražoja arī koka karkasa ēkas, taču, izvērtējot darbaspēka pieejamību un tirgus pieprasījumu, tā īpašnieki nolēma visus spēkus koncentrēt moduļu ēku ražošanā, būtiski paplašinot to ietilpību. Uzņēmēja ambīcijas ir lielas – viņš liek augstu kvalitātes latiņu, vēlas būvēt plašas sabiedriskās ēkas un līdzināties modulārās būvniecības pionierim – Austrijas uzņēmumam Kaufmann.

Piesaista līdzekļus

SIA Modul 3 valdes loceklim Andrejam Semjonovam celtniecība ir sirdslieta. Gan viņa tēvs, gan vectēvs ir strādājuši būvniecības nozarē. Pēc pamatskolas pabeigšanas viņš ir iestājies Mālpils tehnikumā, tad turpinājis apgūt profesiju Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē. «Man tā lieta vienmēr ir patikusi, esmu apguvis būvniecības pamatus, izgājis praksi, strādājis gan par projektētāju, gan klasiskajā būvniecībā, līdz kamēr nonācu pie sava uzņēmuma. Bija vīzija, bija redzējums, bija skaidrs, ka moduļu ēkām ir nākotne. Satiku līdzdomātāju – savu kompanjonu Sergeju, nolēmām, ka ir jādibina kompānija, lai varētu darīt lietas tā, kā mēs vēlamies un mums patīk,» saka A. Semjonovs. Jau otro gadu SIA Modul 3 savas biznesa idejas «perē» Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatorā. «Dalība biznesa inkubatorā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību, mēs varam izmantot dažādus grantus, piemēram, lai izstrādātu savu projektu bibliotēku un tehniskos risinājumus, mārketinga instrumentus, veiktu grāmatvedību. Iesaistāmies arī tīklošanas aktivitātēs,» klāsta uzņēmējs. Uzņēmums ir piedalījies LIAA organizētajā tirdzniecības misijā Islandē. Šobrīd Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir iesniegti divi projekti Eiropas Savienības finansējuma piesaistei iekārtu iegādei. SIA Modul 3 ir iegādājusies ražošanas telpas Tukuma novada Smārdes pagastā un šobrīd ir pārrunu noslēguma fāzē ar finanšu institūciju Altum par finansējuma piešķiršanu to rekonstrukcijai un ražošanas iekārtām. Kopējās investīcijas, kuras tiks ieguldītas uzņēmuma attīstībā, būs aptuveni 300 tūkstošu eiro lielas. Plānots, ka 200 tūkstoši eiro tiks piesaistīti no Altum, 60 tūkstoši eiro – no LAD, bet 50 tūkstošus eiro ieguldījuši tā īpašnieki. Mehāniskajās darbnīcās ir izveidota ražošanas līnija, uzstādīts telferis, kas palīdz pārvietot moduļu konstrukcijas, ir iekārtota arī administrācijas telpa. A. Semjonovam ar Tukuma novadu nav nekādas saistības, taču bijušais ražotnes vadītājs Jānis Šīmanis ir tukumnieks. «Viņš gadu nostrādāja un saprata, ka grib atgriezties mēbeļu ražošanā, kur strādāja pirms tam. Tāpat kā jebkurā biznesā arī te ir nepieciešami labi un uzticīgi darbinieki. Tā kā meistari bija pieejami šeit, Irlavas pagastā, te arī viss sākās,» saka A. Semjonovs. SIA Modul 3 komandā strādā 6–8 cilvēki.

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. Smagākos brīžos atceros viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorena Bafeta citātu: «Tu nevari kontrolēt okeānu, bet vari iemācīties sērfot caur viļņiem.»

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam viena no privātajām koledžām Latvijā.

2. Esam pārdzīvojuši finanšu krīzi un iemācījušies atrisināt problēmas.

3. Uzņēmuma panākumus nosaka darbinieki, un mums viņi ir profesionāļi savā jomā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem SMU deviņās nominācijās.

Šoreiz e – katalogu internetā apmeklēja vairāk nekā 20 000 pircēju, kurā savus izstrādājumus piedāvāja 280 skolēnu uzņēmumu no visas Latvijas. Pasākumu organizē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

“Šajā laikā, kad visa pasaule ik mirkli domā, pārdzīvo un katrs, cik spēj, sniedz palīdzīgu roku Ukrainai, arī skolēnu mācību uzņēmumi daļu peļnas no Cits Bazārs tirgošanās pasākuma ir lēmuši novirzīt Ukrainas jauniešu atbalstam. Izglītība vienmēr ir bijusi pozitīvo pārmaiņu nesēja pasaulē, tāpēc ir svarīgi, ka jebkuros apstākļos tiek nodrošināta tās nepārtrauktība. Junior Achievement visos laikos gan sarežģīti politiskos, gan ekonomiski grūtos, ir turpinājusi savu darbību un vienmēr vērsusi palīdzīgu roku tur, kur tas visvairāk nepieciešams," skaidro “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā ir veicis Latvijas Biznesa koledžas darbības izvērtējumu. Pārbaude veikta, ievērojot ārvalstu studentu sūdzības par koledžas rīcību, kā arī valsts institūciju vairākkārt paustos iebildumus par koledžas rīcību ārvalstu studentu uzņemšanā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe.

IKVD ir informējis IZM par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem koledžas darbībā.

Lai izvērtētu koledžas tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus, IZM saskaņā ar Augstskolu likuma 9. panta trešo daļu ir rosinājusi koledžas ārkārtas akreditāciju, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interešu ievērošanu valsts atzītu diplomu izdošanā.

Latvijas Biznesa koledža 8. jūlijā izplatītā paziņojumā šo informāciju komentē sekojoši:

«Izglītības kvalitātes valsts dienests 2015. gada 3. septembrī, 2016. gada 3. februārī un 2016. gada 19. februārī veicis LBK pārbaudi, par to 2016. gada 6. maijā sastādot aktu. Aktā konstatētie «pārkāpumi» ir apstrīdēti Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājai, tādējādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijai nav tiesiska pamata rosināt LBK ārkārtas akreditāciju. Šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijas publicētā informācija par «koledžas ārkārtas akreditācijas rosināšanu» ir patvaļas izpausme un neatbilst faktiskajiem apstākļiem. LBK jau ir uzsākusi darbības savu tiesību aizsardzībai.

Likvidēta SIA «Latvijas biznesa koledža», kas kopš pagājušā gada jūlija bija zināma ar nosaukumu SIA «TN Education Centre», informē Klientu Portfelis.

Kādreizējā augstākās izglītības iestāde reģistrēta 2007.gada 21.novembrī un tās kapitāldaļu turētāja pirmajos gados bija SIA «Latvijas Biznesa Institūts», kas vēlākos gados tika pārsaukta par SIA «Augstskola EIHSEBA», SIA «Eiropas Tālmācības Augstskola», SIA «ABCD Company» un SIA «Best Advert». SIA «TN Education Centre» vienīgā īpašniece uzņēmuma pēdējā darbības gadā bijusi Natalia Tikhmianova. Pēc minētā uzņēmuma likvidēšanas N. Tikhmianova turpina būt augstākās izglītības uzņēmuma SIA «Distance Learning Point» (līdz 2017.gada jūlijam zināms kā SIA «Eiropas Tālmācības augstskola») vienīgā kapitāldaļu turētāja. Kopš š.g. maija ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, tam reģistrēts 2088,51 eiro liels nodokļu parāds un piemērots aizliegums reorganizācijai un dalībnieku maiņai.

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

Latvijas SEB bankas komandai, kļūstot par Finanšu tirgus pārvaldes vadītāju, pievienojies Fredriks Sundvals (Fredrik Sundvall), informē bankas pārstāvji.

Līdz šim F. Sundvals bija korporatīvo un institucionālo klientu risku konsultants SEB grupā Stokholmā.

Līdzšinējais Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Paulis Žurausks pēc līguma termiņa beigām ir nolēmis atgriezties Lietuvā, kur pievienosies SEB bankas Lietuvā komandai.

Fredriks Sundvals SEB grupā strādā jau 18 gadus, un šajā laikā bija atbildīgs par dažādām Finanšu tirgu darbības jomām: fiksētā ienākuma vērtspapīri (obligācijas), parādu vērtspapīru tirgus, A-TCM un citi. Pēdējos piecus gadus Fredriks darbojās kā konsultants SEB grupā, fokusējoties uz valūtas maiņas, procentu likmju un mājsaimniecību risku analīzi.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Latvijas Olimpiskās komandas Rio 2016 dalībnieks pludmales volejbolā Aleksandrs Samoilovs kļuvis par studentu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), kur turpmākos četrus gadus apgūs LSPA bakalaura programmu Sporta zinātne, lai iegūtu kvalifikāciju kā sporta veida vecākais treneris volejbolā un vadītājs sporta jomā.

«Esmu nolēmis iegūt jaunas zināšanas sportā. Šobrīd man jau ir Banku augstskolā iegūts bakalaura un maģistra grāds finansēs, kā arī Biznesa vadības koledžā apgūta pirmā līmeņa augstākās izglītības programma jurisprudencē. Tomēr uzskatu, ka izglītības un zināšanu nekad nevar būt par daudz,» savu iestāšanos LSPA komentēja Aleksandrs Samoilovs.

Šonedēļ Samoilovs kopā ar 213 LSPA reflektantiem kārtoja iestājpārbaudījumu fiziskajā sagatavotībā. Visiem LSPA reflektantiem, tai skaitā Samoilovam, divu dienu laikā bija nepieciešams izpildīt septiņus fiziskās sagatavotības kontroles testus, atbilstoši LSPA izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. Gan puišiem, gan meitenēm bija jāveic lokanības pārbaude, tāllēkšana no vietas, 20 metru skrējiens un atspoles skrējiens, kā arī jāizpilda vēdera preses vingrinājums. Paralēli jau minētajiem fiziskās pārbaudes testiem, meitenēm bija jānoskrien 2 kilometru kross un jāveic roku saliekšana - iztaisnošana balstā guļus, savukārt puišiem jāskrien 3 kilometru kross un jāveic spēka izturības pārbaude, pievelkoties pie stieņa.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un holdinga kompānija GRF, iepriekš zināma kā Skonto grupa, sadarbībā ar desmit profesionālās izglītības iestādēm aicina jauniešus vecumā no 17 līdz 29 gadiem pieteikties mācībām Jauniešu garantijas izglītības programmās būvniecībā, kas pielāgotas mūsdienu darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām. Jaunieši gada vai pusotra laikā var bez maksas iegūt kādu no nozares profesijām, saņemot stipendiju un mācoties reālajā darba vidē uzņēmumos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Plānojot turpmāko pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, 2015./2016. mācību gadā Gunta Rāvja Fonda (GRF) uzņēmumi piedāvā 240 jauniešiem uzsākt mācības Jauniešu garantijas izglītības programmās tādās profesijās kā betonētājs un betonēšanas tehniķis, dzelzsbetonu konstrukciju metinātājs, elektrotehniķis, apdares darbu tehniķis, kā arī dzelzsbetona, metāla, koka vai stikloto konstrukciju montētājs.

Šajās profesijās audzēkņiem būs pieejamas darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar GRF uzņēmumiem Latvijas Energoceltnieks, Skonto Prefab Salaspilī, Cross Timber Systems Jelgavā, Skonto Plan Tukumā, kā arī Forta Medical ražotnēm Ventspilī un Tukumā.