Lai iepirkuma komisija, kas vērtē pretendentu piedāvājumus konkursā par tiesībām veikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbus, pieņemtu lēmumu par konkursa turpmāko gaitu, tā lūgs Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu par atsevišķām Publisko iepirkumu likuma normām un to piemērošanu, Db.lv informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.
Par to tiks sagatavota vēstule Iepirkumu uzraudzības birojam un lēmums par konkursa rezultātu tiks pieņemts tikai pēc atbildes saņemšanas.
Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors Zigurds Magone, kurš ir valsts interešu pārstāvis projektā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, uzskata, ka bibliotēka ir jābūvē par adekvātu un pamatotu cenu, saprātīgās robežās neaizkavējot būvdarbu sākšanu. Pēc Z.Magones domām, šajā situācijā racionāli un lietderīgi būtu turpināt esošo konkursu, kā rezultātā noslēgt līgumu tikai par būvdarbu veikšanu, taču par šāda risinājuma atbilstību Publisko iepirkumu likumam viskompetentāko skaidrojumu var sniegt vienīgi Iepirkumu uzraudzības birojs.
Z.Magone norāda: ''Situācija ir ļoti sarežģīta un tai jāatrod juridiski korekts un tiesisks risinājums. Atverot divus konkursā iesniegtos piedāvājumus, kļuva skaidrs, ka abu pretendentu iesniegtie aprēķini par iespējamo būvizmaksu sadārdzinājumu visā bibliotēkas celtniecības laikā, kā arī piesaistāmā bankas finansējuma izmaksas, ir sakāpināti un neadekvāti. Faktiskajās cenās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu izmaksas pašlaik svārstās 120-140 miljonu latu robežās. Lētākais piedāvājums konkursā ir veikt būvdarbus par 139 miljoniem latu. Konkurss parādīja, ka Latvijas Nacionālo bibliotēku valsts nevar atļauties būvēt ''uz parāda'', taču atteikties no būvkompāniju apvienību piedāvājumā iekļautās kredīta piesaistes var tikai likuma ietvaros. Ja normatīvajos aktos pamatojums šādam risinājumam netiks rasts, tad tiks izsludināts jauns konkurss.''
Ekonomikas eksperti, ar kuriem konsultējusies valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi, atzinuši, ka, izvērtējot ekonomisko situāciju, ieteicamais modelis projekta īstenošanai ir tā dalīšana kārtās, kas dod iespēju skrupulozi vērtēt tāmes atbilstoši tirgus situācijai un līdz ar to nodrošina projekta īstenošanas caurspīdīgumu.
Pēc valsts budžeta apstiprināšanas kļuvis skaidrs, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam pašlaik paredzētie līdzekļi atļauj nepārtraukt projekta īstenošanu un tuvākajā laikā uzsākt ēkas nulles cikla būvniecību. Savukārt līdz 2009.gadam būtu laiks ieviest skaidrību par pārējo būvdarbu finansējumu – visreālākais variants, kā zināms, ir piešķirt līdzekļus no Lattelekom privatizācijas.
Slēgts konkurss par tiesībām veikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbus tika izsludināts šī gada 19.aprīlī. Tas tika organizēts divās kārtās – pirmajā kārtā tika vērtēta pieteikumu atbilstība kandidātu atlases kritērijiem, proti, vai pretendentam ir pieredze un spēja veikt tik liela apjoma būvdarbus, kādi nepieciešami Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Savukārt konkursa otrajā kārtā uzvarētāju paredzēts noteikt pēc saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma, vērtējot pretendenta iesniegto finanšu un tehnisko piedāvājumu. Konkursa otrajā kārtā piedāvājumus iesniedza divi no trīs konkursam kvalificētajiem pretendenti – nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušies uzņēmumi A/S RBS Skals, SIA Skonto Būve un SIA Re&Re un juridisko personu apvienība SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes.