Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas vēl vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem, paziņojusi "Lufthansa".

Lidojumi uz Izraēlu un Teherānu atcelti līdz pirmdienai, 12.augustam, ieskaitot.

Par reisu atcelšanu uz Beirūtu uz so pašu laika periodu "Lufthansa" paziņoja jau iepriekš.

Līdz trešdienai, 7.augustam, atcelti lidojumi uz Ammānu, kā arī Irākas Kurdistānas galvaspilsētu Erbilu.

Reisu atcelšana saistīta ar pieaugošo saspīlējumu starp Izraēlu un Irānu.

"Lufthansa" grupā bez "Lufthansa" ir arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.

"Lufthansa", "airBaltic" un Latvijas Satiksmes ministrija atteikušās sniegt komentārus, ziņo "Bloomberg".

'Lufthansa" grupā jau ir vairākas nacionālās lidsabiedrības - Austrijas "Austrian Airlines", Šveices "Swiss" un Beļģijas "Brussels Airlines".

Jūlijā Eiropas Komisija atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki trešdien streikos, paziņojusi arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība pirmdien norādīja, ka šī streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

Streiks tiek rīkots saistībā ar "Lufthansa" grupas sarunām par atalgojumu aptuveni 25 000 darbinieku lidsabiedrībā "Lufthansa", kā arī citās struktūrvienībās, tostarp kravu pārvadājumu meitasuzņēmumā "Lufthansa Cargo" un lidmašīnu tehniskās apkopes struktūrvienībā "Lufthansa Technik".

Otrajā sarunu kārtā 23.janvārī darba devēju izteiktais algu palielināšanas piedāvājums tika noraidīts kā nepietiekams.

Sarunas paredzēts atsākt otrdien.

Vācijas lidostā pēdējās nedēļās norisinājušies vairāki streiki, būtiski traucējot to darbību.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki piektdien turpina streiku, būtiski ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streiku sāka ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika), un tas ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika).

Aviokompānija norāda, ka piektdien tiks atcelti aptuveni 1000 reisu, galvenokārt Minhenes un Frankfurtes lidostās.

"Lufthansa" skaidro, ka streika dēļ spēj nodrošināt vien aptuveni 10-20% no ieplānotajiem reisiem.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pērn strādājusi ar 1,67 miljardu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 791 miljonu eiro gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats.

Turklāt "Lufthansa" peļņu guvusi otro gadu pēc kārtas pēc divus gadus ciestajiem zaudējumiem, ko izraisīja koronavīrusa pandēmijas radītā krīze aviācijas nozarē.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi pieprasījuma pēc ceļošanas palielināšanās.

"Lufthansa" ienākumi pērn pieauguši par 15% un pārsnieguši 35 miljardus eiro.

Aviokompānijas grupa 2023.gadā pārvadājusi 123 miljonus pasažieru, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Otrdien un trešdien ieplānoto Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" stjuartu streiku dēļ Frankfurtes un Minhenes lidostās kopumā tiks atcelti 1000 lidojumu, pirmdien paziņoja aviokompānija.

Frankfurtes lidostā kopumā tiks atcelti 600 reisi, bet Minhenes lidostā - 400 lidojumi.

Šie streiki ietekmēs aptuveni 120 000 pasažieru, norāda "Lufthansa".

Par šo streiku rīkošananu sestdienas vakarā paziņoja stjuartu arodbiedrība UFO. Otrdien streikos stjuarti Frankfurtes lidostā, bet trešdien - Minhenes lidostā.

Arodbiedrība pieprasa palielināt atalgojumu par 15%, kā arī izmaksāt 3000 eiro inflācijas kompensāciju.

Pagājušajā nedēļā "Lufthansa" paziņoja, ka tās peļņa 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu ir divkāršojusies līdz 1,67 miljardiem eiro.

UFO vadītājs Joahims Vaskess-Birgers norādīja, ka arī stjuartiem "būtu jāgūst labums no šiem panākumiem".

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka atceļ vairākus simtus jūlijā paredzētu reisu, ņemot vērā darbinieku trūkumu.

Lidsabiedrība norāda, ka pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanas novērojams pieprasījuma kāpums, kas "pēc šīs krīzes ir labas ziņas".

"Taču infrastruktūra vēl nav pilnībā atguvusies, Eiropā izraisot darbības traucējumus un darbinieku trūkumu, kas negatīvi ietekmē lidostas, gaisa satiksmes kontroli un aviokompānijas."

Tāpēc "Lufthansa" bijusi spiesta Frankfurtes un Minhenes lidostās atcelt 900 reisus, kurus bija ieplānots veikt jūlija piektdienās, sestdienās un svētdienās.

Arī "Lufthansa" grupā ietilpstošā Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings" jūlijā atcēlusi vairākus simtus lidojumu.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" otrdien paziņoja, ka trešdien saistībā ar virszemes apkalpošanas darbinieku streiku tiks atcelti līdz pat 90% ieplānoto reisu.

Arodbiedrība "Verdi" pirmdien pavēstīja, ka streikā piedalīsies aptuveni 25 000 darbinieku, un tas ilgs apmēram 27 stundas, sākot no plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

"Mēs šobrīd pieņemam, ka streika dēļ būs iespējams nodrošināt aptuveni 10-20% no "Lufthansa" trešdien paredzētajiem reisiem," norāda aviokompānija, kas iepriekš brīdināja, ka streiks ietekmēs līdz pat 100 000 pasažieru.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5%, kā arī vienreizējas piemaksas, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

ASV Transporta ministrija ir apsūdzējusi Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" ebreju pasažieru diskriminācijā un piespriedusi tai 4 miljonu ASV dolāru naudassodu - lielāko, kādu šī ministrija jebkad piespriedusi, teikts otrdien publicētā paziņojumā.

Naudassods ir pamatots ar civiltiesību sūdzību, ko Transporta ministrija iesniegusi pret šo aviosabiedrību.

Lieta saistīta ar lidojumu no Frankfurtes uz Budapeštu 2022.gada maijā, kad 128 pasažieriem no Ņujorkas, kas valkāja ortodoksālajiem ebreju vīriešiem raksturīgu apģērbu, Vācijā tika aizliegts iekāpt lidmašīnā dažu pasažieru "sliktas uzvedības" dēļ.

Lidojumā no Ņujorkas uz Frankfurti daži no šiem 128 pasažieriem nepakļāvās rīkojumam nēsāt sejas maskas un nepulcēties ejās, tomēr aviosabiedrība neidentificēja konkrētus pasažierus.

"Lai gan daudzi no šiem pasažieriem nepazina cits citu un neceļoja kopā, Transporta ministrijas izmeklētāju iztaujātie pasažieri paziņoja, ka "Lufthansa" izturējusies pret viņiem kā pret vienu grupu un liegusi iekāpšanu dažu pasažieru sliktas uzvedības dēļ," teikts ministrijas paziņojumā.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streikos 27 stundas, sākot no otrdienas rīta, svētdien paziņojusi Vācijas arodbiedrība "Verdi".

Streiki ietekmēs lidostu darbību Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Diseldorfā, Štutgartē un Ķelnes/Bonnas lidostā. Plānots, ka streiks sāksies plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

"Verdi" aicinājusi streikot visus virszemes apkalpošanas darbiniekus, un gaidāms, ka streiks ievērojami traucēs aviosatiksmi.

Strīdā ar "Lufthansa Group" par atalgojuma palielināšanu iesaistījušies 25 000 "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieku. Trešajā sarunu kārtā 12.februārī nekāda vienošanās netika panākta.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki šonedēļ rīkos kārtējo streiku, cenšoties panākt algu palielināšanu, pirmdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Tā norāda, ka streiks sāksies ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika), ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5% vai vismaz 500 eiro mēnesī, kā arī vienreizējas piemaksas 3000 eiro apmērā, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Lidsabiedrība līdz šim piedāvājusi 28 mēnešos algas palielināt par 10%.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss norādīja, ka IPO sāksies tad, kad aviokompānija to paziņos. "Mēs paredzam, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā pusē. Būtībā mēs esam gatavi - "airBaltic" ir stāsts, moderna flote, vadības komanda, kā arī aviokompānija var dubultot savu lielumu," viņš minēja.

Viņš norādīja, ka aviokompānija gatavojas IPO, bet ir vajadzīgi arī atbilstoši tirgus apstākļi. "Patlaban mēs saskatām šo iespēju, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā puse. Mēs gaidām šos pareizos tirgus apstākļus pirms paziņojam, ka veiksim IPO" uzsvēra Gauss.

Komentējot potenciālā stratēģiskā investora iesaisti pirms IPO, Gauss norādīja, ka diskusijas ar investoru turpinās nepārtraukti. Viņš uzsvēra, ka nekas netiek kavēts un diskusija attīstās, neatklājot investora vārdu un potenciālo akciju skaitu, ko tas varētu iegādāties.

Lidostu drošības kontroles darbinieku streika dēļ Vācijā piektdien sešās lidostās ievērojami traucēta aviosatiksme, izjaucot plānus tūkstošiem pasažieru.

Streiks notiek Hannoveres, Dortmundes, Vēces, Drēzdenes, Leipcigas un Karlsrūes/Bādenbādenes lidostās.

Drošības kontroles darbinieki vairākās lidostās streikoja arī ceturtdien, arodbiedrībai "Verdi" cenšoties palielināt spiedienu pirms nākamās sarunu kārtas par atalgojuma palielināšanu, kas paredzēta 20.martā.

Kolektīvās sarunas attiecas uz aptuveni 25 000 privāto drošības pakalpojumu sniedzēju darbinieku. Viņi Vācijas Federālās policijas vārdā pārbauda pasažierus, personālu un bagāžu.

Piecas sarunu kārtas līdz šim nav devušas rezultātu. "Verdi" pieprasa palielināt stundas likmi par 2,80 eiro, ieviešot to pakāpeniski 12 mēnešu laikā, un piemaksas par virsstundām, sākot no pirmās virsstundas.

Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupas Beļģijas struktūrvienība "Brussels Airlines" otrdien paziņoja, ka jūlijā un augustā atceļ gandrīz 700 lidojumus, lai mazinātu darbinieku darba slodzi.

Aviokompānija norādīja, ka kopumā šajos mēnešos atcelti 675 lidojumi - 372 šomēnes un 303 reisi augustā.

Šāds lēmums pieņemt pēc "Brussels Airlines" un arodbiedrību pirmdien notikušajām sarunām par darba apstākļiem pēc jūnija beigās notikušā streika, kura dēļ tika atcelti aptuveni 300 lidojumi.

Lidsabiedrība skaidro, ka apmierina arodbiedrību prasības un tādējādi cer, ka šādi streiki vairs neatkārtosies.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" drošības apsvērumu dēļ ir atcēlusi visus lidojumus uz un no Telavivas līdz svētdienai, 11.augustam, sacīja "airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts, komentējot iespējamo konflikta izplešanos Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka drošības situācija Izraēlā var būt mainīga, tāpēc lidsabiedrība saglabā elastību un nepieciešamības gadījumā ir gatava lidojumu grafiku mainīt. Attiecīgi pastāv iespējamība vajadzības gadījumā reisus atcelt arī pēc 11.augusta.

Lufthansa grupa drošības apsvērumu dēļ atceļ vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem 

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas...

Zilberts atzīmēja, ka "airBaltic" nepārtraukti izvērtē aktuālo situāciju Izraēlā, ievērojot Latvijas varasiestāžu un starptautisko institūciju, tostarp apdrošinātāju izdotās rekomendācijas un prasības, kā arī lidsabiedrība uztur ciešus kontaktus ar valsts un starptautiskajām iestādēm, vērtējot iespējamos riskus lidojumiem uz Izraēlu.

Vienlaikus "airBaltic" ir izstrādājusi rezerves procedūras un alternatīvus maršrutus - situācijas eskalācijas gadījumā lidojumus uz Dubaiju nav paredzēts veikt caur Irākas gaisa telpu, bet gan pārlidojot Ēģipti un Saūda Arābiju, norādīja Zilberts.

Kā piemēru viņš minēja svētdienas, 4.augusta, reisu uz Dubaiju, kur bija sagatavotas pārlidojumu atļaujas Ēģiptes un Saūda Arābijas gaisa telpu izmantošanai, un vajadzības gadījumā konkrētais lidojums būtu veikts pa alternatīvo maršrutu.

Turpinoties drošības situācijas saspīlējumam un pastāvot būtiskiem tās eskalācijas riskiem Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija (ĀM) atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu.

Kā informēja ĀM, valsts teritorijā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Valstspiederīgos, kuri ir devušies īslaicīgā braucienā uz Izraēlu, ĀM stingri aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā.

Saistībā ar pastāvošo drošības situāciju reģionā, kā arī pieaugošo eskalāciju starp Izraēlu un "Hizbullāh" Libānas dienvidos, ĀM brīdina patlaban neapmeklēt Libānu. Latvijas valstspiederīgos, kuri atrodas Libānā, ministrija aicina iespējami drīz pamest Libānas teritoriju.

Turpinoties stabilam pasažieru skaita pieaugumam, RIX Rīgas lidostas apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 35,9 miljonus eiro, kas ir par 4 % vairāk nekā pērnā gada atbilstošajā periodā. Lidosta pirmo pusgadu noslēgusi ar 2,11 miljonu peļņu, liecina nerevidēts saīsinātais starpperiodu pārskats par 2024. gada janvāri – jūniju.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem šajā laikā sasnieguši 20,7 miljonus eiro, par vienu procentpunktu pārsniedzot 2023. gada atbilstošo rādītāju, savukārt neaviācijas pakalpojumi pieauga par 9 procentpunktiem.

Uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 2024. gada pirmajos sešos mēnešos bija 36 miljoni eiro.

2024. gada pirmajā pusgadā RIX Rīgas lidosta apkalpojusi 3,16 miljonus pasažieru, kas ir par nepilniem 4 % vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita 79,5 % bija tiešie pasažieri.

Lai gan aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 8424 tonnas, kas ir par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš, pēdējos mēnešos ir novērojamas indikācijas par gaisa kravu izaugsmes atjaunošanos. To galvenokārt veicina gan militāro lidojumu apjomi, gan regulāru Lufthansa Cargo aviācijas kravu lidojumu sākšana kopš šā gada maija.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Arodbiedrības "Verdi" izsludinātā vienas dienas streika dēļ septiņās Vācijas nozīmīgākajās lidostās piektdien atcelti visi reisi.

Ierēdņi, kā arī drošības un apkalpojošais personāls septiņās lidostās pievienojas plašākam streikam, kas notiek visā Vācijā.

Jau ceturtdienas vakarā pllkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) streiks sākās Hamburgas un Hannoveres lidostās. Vēlāk tam pievienojās arī Frankfurtes, Minhenes, Štutgartes, Brēmenes un Dortmundes lidostu darbinieki.

Septiņās lidostās tiek apkalpotas gandrīz divas trešdaļas Vācijas gaisa satiksmes pasažieru.

"Verdi" apliecinājis, ka izņēmums tiek attiecināts uz militāriem un medicīnas reisiem. Arodbiedrība sola, ka streika laikā tiks nodrošinātas palīdzības piegādes Turcijai un ar Minhenes Drošības konferenci saistīti reisi.

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.