Turpinot profesionālās izglītības modernizāciju, valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas turpmāko piecu gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā paredz ieguldīt 104,7 miljonus eiro, informē IZM.

Modernizācijas procesā tiks turpināta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, optimizējot administratīvos resursus, lai vienā mācību iestādē koncentrētu iespējami plašu profesionālo programmu klāstu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamība visos Latvijas reģionos. Tāpat ES fondu investīcijas ieguldīs, lai nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto programmu un mācību aprīkojuma atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī infrastruktūras uzlabošanai – dienesta viesnīcu, sporta un citu būvju modernizēšanai.

Aktivitātes tiks īstenotas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts 17 valsts dibinātu un IZM padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai. Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts 10 valsts dibinātu un Kultūras ministrijas padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai.

Finanšu ministrija (FM) nākamajos gados vēlas papildu finansējumu konkurētspējīgai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atlīdzības sistēmai.

Nākamgad FM jaunām politikas iniciatīvām prasa 7,29 miljonus eiro, un lielākā daļa no šīs summas - 6,49 miljoni eiro - nākamgad būtu nepieciešama ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšanai, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu. Šim mērķim papildu finansējums pieprasīts arī 2016.gadā - 17,02 miljoni eiro un 2017.gadā - 17,67 miljoni eiro.

Nākamgad FM lūgusi piešķirt arī 687 827 eiro muitas tehnisko līdzekļu modernizēšanai, lai efektivizētu ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī 55 026 eiro likuma par VID jauno normu ieviešanai.

Nākamgad, kā arī 2016.gadā un 2017.gadā FM lūgusi piešķirt 60 004 eiro noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas procesa veicināšanai, nodrošinot nepieciešamo dokumentu tulkošanu.

Trešais lielākais saldumu ražotājs Baltijā un līderis Lietuvas tirgū AB Vilniaus Pergalė šogad plāno augt

Vilniaus Pergalė oficiālais dibināšanas datums ir 1952. gads, kad izveidota fabrika Pergalė, taču tās saknes meklējamas 19. gadsimta beigās un ir saistītas ar saldumu un šokolādes ražotnēm Viktorija un Fortūna. «Sākām ar karameļu ražošanu, pēc diviem gadiem sekoja citi saldumi. Savukārt pirms dažiem gadiem uzbūvējām šo jauno fabriku un pārcēlāmies. Te viss ir pavisam svaigs,» saka Jurga Sakalauskaite (Jurga Sakalauskaitė), AB Vilniaus Pergalė komercdirektore.

Lielākie ražošanas uzlabojumi uzņēmumā veikti 2012. gadā, kad ražotne no pilsētas centra tika pārvietota uz industriālo rajonu. Tas izmaksāja desmit miljonus eiro. Katru gadu kompānija iegulda aptuveni miljonu eiro ražotnes kvalitātes standartu uzturēšanā un uzlabošanā, aprīkojuma atjaunošanā. «Katras kompānijas dzīvē ir kāpumi un kritumi, un pirms dažiem gadiem mums bija neliels kritums, nomainījās daļa uzņēmuma vadības, pievienojās jauns ģenerāldirektors. Tagad esmu priecīga teikt, ka virzāmies uz priekšu,» saka J. Sakalauskaite. Skaidrojot, kāpēc tā noticis, viņa teic, ka reizēm tad, kad viss rit labi, kompānijas mēdz aizmirst investēt klientu apmierinātības pētījumos un viņu vajadzību analīzē. «Mēs nogulējām pārāk ilgi, un konkurenti bija spēcīgi. Tagad daudz domājam par pircējiem, viņu vajadzībām, pārveidojam Pergalė zīmolu, mums ir jauns iepakojuma dizains, kas jau pirms kāda laika parādījās veikalos un kopš aprīļa ir arī Latvijā. Esam daudz investējuši, lai saprastu, ko klienti vēlas, un domājam, ka tas palīdzēs,» viņa teic.

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Fotogrāfs un žurnālists Paskāls Dumonts fotogrāfijās iemūžinājis vairāku Maskavas izglītības iestāžu kopmītnes.

Blaktis un tarakāni ir studentu nelūgtie viesi, un tekoši griesti nevienu nepārsteidz. Skatieties raksta galerijā! Lai arī tā sauktās kojas nevienu nevilina, īres cenas Krievijas galvaspilsētā liedz iespēju izvēlēties sev tīkamāku mājokli.

To, kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti, skatieties, klikšķinot šeit.

#1/25

Avots: pascaldumont.ca

#2/25

Avots: pascaldumont.ca

#3/25

Avots: pascaldumont.ca

#4/25

Avots: pascaldumont.ca

#5/25

Avots: pascaldumont.ca

#6/25

Avots: pascaldumont.ca

#7/25

Avots: pascaldumont.ca

#8/25

Avots: pascaldumont.ca

#9/25

Avots: pascaldumont.ca

#10/25

Avots: pascaldumont.ca

#11/25

Avots: pascaldumont.ca

#12/25

Avots: pascaldumont.ca

#13/25

Avots: pascaldumont.ca

#14/25

Avots: pascaldumont.ca

#15/25

Avots: pascaldumont.ca

#16/25

Avots: pascaldumont.ca

#17/25

Avots: pascaldumont.ca

#18/25

Avots: pascaldumont.ca

#19/25

Avots: pascaldumont.ca

#20/25

Avots: pascaldumont.ca

#21/25

Avots: pascaldumont.ca

#22/25

Avots: pascaldumont.ca

#23/25

#24/25

#25/25

Skatīties pārējos attēlus

Kamēr Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts Atjaunojamās enerģijas likums vēl gaida galīgo izskatīšanu Ministru kabinetā, asās diskusijas ap tajā paredzētajiem valsts atbalsta veidiem, apmēru un citiem jauninājumiem uzņēmēju vidū nerimstas. Turklāt daļa uzņēmēju turpina izmantot pēdējās iespējas, lai nodrošinātu pašreizējā valsts atbalsta saņemšanu saviem projektiem.

Vienlaikus jāatceras, ka 2009.gada 18. jūnijā tika pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums, kura uzdevums bija paplašināt publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanu arī Latvijā. Taču, ņemot vērā SVF prasības, pašlaik Latvijā iespējams izmantot tikai vienu no PPP veidiem, proti, koncesiju. Tomēr, par spīti šiem ierobežojumiem, pašvaldībām vēl joprojām ir novecojušas katlu mājas un siltumtrases, kurām ir nepieciešams jau tuvākajā laikā veikt atjaunošanu un modernizēšanu. Pašvaldībām ir jāmeklē risinājumi novecojušo katlumāju renovācijai vai siltumapgādes sistēmu modernizēšanai, kas savukārt varētu būt laba darba un peļņas iespēja privātā sektora pārstāvjiem, piemeklējot izdevīgāko un abām pusēm piemērotāko finansējuma un projekta īstenošanas modeli.

Lattelecom uzsācis Latvijas interneta tīkla modernizāciju, lai līdz gada beigām 180 000 klientu visā Latvijā - īpaši ārpus pilsētu centriem, būtu pieejams līdz pat desmit reizēm ātrāks internets, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Bite.

«Vara kabeļu tīkla modernizācija, izmantojot VDSL vektoringu jeb Internets 5, ir jaunākās paaudzes internets, kas Latvijai ir īpaši nozīmīgi mājsaimniecībām, kurām līdz šim nav iespējams pievilkt optisko interneta tīklu. Jaunā tehnoloģija būs iespēja pa esošajiem vara kabeļiem saņemt desmit reizes ātrāku internetu - līdz pat 60Mbit/sek, tostarp arī ārpus pilsētu centriem,» skaidroja L. Bite.

Šobrīd Lattelecom ir pabeidzis 117 vara kabeļu pakalpojuma mezglu modernizēšanas darbus, uzstādītas jaunas signāla pārraidīšanas iekārtas un pirmie 14 000 Lattelecom interneta klienti atsevišķās vietās Alūksnē, Balvos, Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielvārdē, Mārupē, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā, Ventspilī un citās pilsētās un novados jau var saņemt jauno pakalpojumu Internets 5.

Kurzemes reģiona maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums SIA Matss maina nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts par Cannelle Bakery, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lai sekmētu ražošanas modernizēšanu, ražotņu apvienošanu un saldēto produktu līniju attīstību, uzņēmums piesaistījis alternatīvā investīciju fonda FlyCap investīcijas. Pilnveidota arī uzņēmuma pārvaldība, izveidojot padomi, kurā strādās FlyCap un uzņēmuma īpašnieku pārstāvji.

Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka 2013. gadā veiktā tehnoloģiju modernizācija un jauna zīmola Cannelle Bakery, kā arī jaunu produktu izstrāde bija pirmais solis uzņēmuma nākotnes nodrošināšanai. Uzņēmuma attīstības stratēģijas prioritāte ir eksporta izvēršana. Uzņēmums veicis tehnoloģiju renovāciju, lai nodrošinātu stabilu augstas kvalitātes produktu ražošanu, jau 2013. gadā ieviesis zīmolu Cannelle Bakery, fokusē ražošanu uz produktiem, kas piemēroti eksportam – saldēti maizes un konditorejas izstrādājumi.

Paslēpies Lāčplēša ielas pagalmā, ražošanas uzņēmums Pingons ražo ievērojamus zeķu apjomus. Latvijā ražotās zeķes ar preču zīmi Pingons tiek tirgotas Krievijā, bet ar citiem zīmoliem nonāk ne vien Eiropas valstu, bet arī Peru tirgū.

Šonedēļ rādīsim Jums, kā top zeķes! Vairāk par to ražošanu uzziniet galerijā augstāk!

Pingons ir privātā marķējuma (privat label) zeķu ražotājs, un šeit tiek ražotas zeķes preču zīmei Pingons, kā arī zeķes citiem zīmoliem Latvijā un Eiropā, stāstīja uzņēmuma mārketinga direktore Sandra Beketova. Ar preču zīmi Pingons tiek pārdoti aptuveni 35% no kopējā ražotnē noadīto zeķu skaita. Savukārt pārējās zeķes tiek tirgotas klientiem dažādās Eiropas valstīs un citviet pasaulē. «Klienti ir dažendažādākie, un eksportēts tiek uz dažādām Eiropas valstīm, tāpat Pingons ražotnei ir savs sadarbības partneris Latvijā,» stāstīja S. Beketova. Viņa arī stāstīja, ka tālākā valsts, kur nonāk Pingons ražotās zeķes, ir Peru Dienvidamerikā. Pērn eksportēts tika arī uz Japānu. «Priecājamies, ka attīstamies ne tikai paši, bet arī redzam savu sadarbības partneru attīstību – arī viņi paplašina savus eksporta tirgus,» norādīja S. Beketova.

SEB banka un Latvijas lielākais kokzāģēšanas uzņēmums SIA Vika Wood parakstījis sadarbības līgumu par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā ražotnes paplašināšanai un modernizēšanai.

Kā informēja SEB bankas pārstāvji, finansējuma izlietojuma mērķis ir SIA Vika Wood ražotnes paplašināšana un modernizēšana atbilstoši tirgus prasībām. Projekta īstenošanai tiek piesaisti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tāpēc papildu 7 miljonu eiro finansējumam SEB banka un SIA Vika Wood parakstīja 1,05 miljonu latu lielu galvojuma līgumu ES struktūrfondu avansa maksājuma saņemšanai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

«Pateicoties ilgus gadus veidotai infrastruktūrai koksnes ražošanā Latvijā, uzņēmuma spējai pielāgoties mainīgajai biznesa videi, kā ar prasmei izmantot eksporta iespējas, SIA Vika Wood arī ekonomikas lejupslīdes gadu laikā spējusi nodrošināt stabilus ražošanas apjomus,» uzsver SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Realizējot ilgtermiņa attīstības stratēģiju, Rīgas Stradiņa universitāte nākamruden plāno pabeigt Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu sākusi īstenot vērienīgu projektu, kas paredz infrastruktūras modernizēšanu un studiju kvalitātes uzlabošanu.

Pēc RSU infrastruktūras projektu vadītājas Asjas Lungas sniegtās informācijas, šā projekta gaitā sākotnēji bija paredzēts rekonstruēt ēku Anniņmuižas bulvārī 26, kur atradīsies pieminētais Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru, kā arī sākt atjaunot ēku (jeb realizēt pirmo kārtu) Kronvalda bulvārī 9 (Anatomikuma lielā ēka). Taču iepirkuma rezultātā radies ietaupījums, tāpēc augstskola iniciējusi A korpusa renovāciju Dzirciema ielā, ko ir apstiprinājusi arī Izglītības ministrija.

Maijā tiks sākta pirmā modernizācijai nodotā dīzeļvilcienu sastāva izjaukšana un apsekošana, kam sekos tā kapitālais remonts un atjaunināšanas darbi, informēja AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš skaidro, ka pie visiem vilcienu sastāviem strādās visi trīs pilnsabiedrības uzņēmumi - AS VRC Zasulauks, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kuri vienotā piedāvājumā uzvarēja dīzeļvilcienu modernizācijas iepirkumā. Pa kārtai vagoni būšot visu trīs pārstāvju pārziņā. Sāksies darbi Zasulaukā un arī tiks pabeigti Zasulauka depo. Pa vidu tie būs gan Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, gan Daugavpilī.

Vispirms esot noritējuši projektēšanas darbi, tad tikšot veikts vagonu un sastāvu kapitālais remonts ar kalpošanas termiņa pagarināšanu, un tai seko modernizācija. Kalpošanas termiņš tiks pagarināts par 20 gadiem.

Eiropas Komisijas (EK) plānos ir divi jauni pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas aizsardzību pret uzbrukumiem tās galvenajām informācijas (IT) sistēmām.

Tāpēc ir iesniegts priekšlikums direktīvai par jaunākajiem kibernoziegumiem, un to papildina priekšlikums regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras nostiprināšanu un modernizēšanu.

Abas iniciatīvas ir paredzētas Eiropas digitalizācijas programmā un Stokholmas programmā, lai nostiprinātu tīklu uzticamību un drošību.

Ierosinātā direktīva paredz, ka kiberuzbrukumu izdarītājus un saistītās un destruktīvās programmatūras izgatavotājus var saukt pie kriminālatbildības un tiem var piemērot bargākus kriminālsodus.

Dalībvalstīm būs arī pienākums ātri atbildēt uz steidzamiem palīdzības lūgumiem kiberuzbrukumu gadījumā, tādējādi uzlabojot Eiropas tiesu un policijas iestāžu sadarbības efektivitāti. ENISA nostiprināšana un modernizēšana palīdzēs ES, dalībvalstīm un privātajam sektoram uzlabot resursus un sagatavotību kiberdrošības problēmu novēršanai, atklāšanai un reaģēšanai uz tām. Abus priekšlikumus iesniegs Eiropas Parlamentam un ES Ministru Padomei pieņemšanai.

SEB banka un AS Baltijas gumijas fabrika parakstījušas līgumu par investīciju kredīta piešķiršanu 580 tūkstošu eiro apmērā uzņēmuma ražošanas modernizēšanai, informēja SEB bankas pārstāvji.

Piešķirtais finansējums dos iespēju uzņēmumam paplašināt gumijas izstrādājumu ražošanu un eksportu uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī palielināt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

«Pēdējo pāris gadu laikā esam pilnībā atjaunojuši tehnoloģiskās iekārtas gumijas masas ražošanai. Turpmākie ražošanas modernizēšanas darbi tiks paveikti ar SEB bankas piešķirto finansējumu, kā arī papildus piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, tādējādi mūsu ražošanas jauda tiks palielināta divas reizes. Savukārt vairāk nekā 90% saražotās produkcijas tiks eksportēta,» skaidro Baltijas gumijas fabrikas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kernožickis.

Pērn lidostas Rīga nopelnītos 409,4 tūkstošus latu Satiksmes ministrija (SM) rosina valdībai atstāt lidostas rīcībā. Valdība šo lūgumu bez īpašām diskusijām atbalstīja.

Tīrā peļņa tiktu novirzīta uzsāktā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība» īstenošanai, kā arī lidostas termināļa paplašināšanas projekta izstrādei, konkurētspējas paaugstināšanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, norāda SM. Savukārt Finanšu ministrija neatbalsta rīkojuma projekta tālāku virzību, jo tā īstenošana radīs negatīvu ietekkmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1471 minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2011. pārskata gadu kapitālsabiedrībām VAS Starptautiskā lidosta Rīga valsts kasē būtu jāiemaksā 90% no tīrās peļņas, proti 368,5 tūkst. Ls. Savukārt valdība pēc kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu, ja ir nepieciešams novērst draudus komercdarbības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai, norāda SM.

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Baltijas valstīs ar ASV piedalīšanos varētu tikt intensificēti militārie sauszemes un jūras manevri, tādējādi sniedzot papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu, viesojoties Polijā, pieļāva ASV viceprezidents Džo Baidens, ziņo Reuters.

Tiekoties ar Polijas un Baltijas valstu līderiem, ASV viceprezidents Dž. Baidens apstiprināja, ka ASV aizstāvētu šīs valstis no jebkādas Krievijas agresijas, piemēram, tamlīdzīgām aktivitātēm, kādas Kremlis veica Krimas pussalā.

Dž Baidens uzsvēra NATO Eiropas biedru un ASV sadarbības nozīmi, norādot, ka «vienīgi Eiroatlantiskā solidaritāte ļaus mums sagatavot efektīvu un spēcīgu pretsparu Krievijas agresijai».

ASV viceprezidents norādīja, ka ASV domā par vairākiem papildu soļiem, lai palielinātu savas militārās sadarbības mērogu, tostarp arī ASV spēku izvietošanu Baltijas reģionā, lai veiktu sauszemes un jūras manevrus un apmācības misijas. Kā ziņo medijs, atsaucoties uz augsti stāvošu, bet anonīmu ASV administrācijas avotu, sīkākas ziņas par iecerētajiem militārajiem pasākumiem tiks sniegtas tuvāko dienu laikā. Tiek ziņots, ka tā gan nebūs «fundamentāla» militārās klātbūtnes paplašināšana, bet vairāk attieksies uz iespējām palielināt kopīgo mācību apjomu.

Sociālais portāls draugiem.lv sadarbībā ar SIA Mykoob Latvia izveidojuši jaunu sociālo saziņas tīklu Mykoob.lv.

Pagaidām Mykoob.lv nav integrēts draugiem.lv, bet kā norāda projekta veidotāji, iespējams tas tiks realizēts nākotnē. Projekta mērķis ir padarīt ātrāku saziņu skolās, vienā internetā platformā sapulcinot skolēnus, skolotājus un vecākus.

Ieviešot šo informācijas sistēmu, ir iespējams pilnībā aizstāt tradicionālo papīra žurnālu ar elektronisku atzīmju un apmeklējumu reģistru, padarot mācību procesu vienkāršāku un strukturizētāku,» norāda projekta veidotāji.

Dabasgāzes tirgū 2016. gadā kopumā bija vērojams zems dabasgāzes cenu līmenis, kas palīdzēja palielināt AS Latvijas gāze tirdzniecības apjomu par 14%, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Ieņēmumi, dabasgāzes cenas ietekmē, samazinājušies par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un bija 392,3 miljoni eiro. Toties pateicoties tirdzniecības apjomam EBITDA* pieaugusi par 11% līdz 76,5 miljoniem eiro. Akciju sabiedrības neto peļņa aizvadītajā gadā bija 37,5 miljoni eiro, salīdzinot ar 30,5 miljoniem eiro 2015. gadā.

Rezultāti sasniegti, pateicoties dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanai kaimiņvalstīs, kas bija stratēģisks Latvijas Gāzes solis atvērtā tirgus un konkurences apstākļu iepazīšanai. Klientiem ārpus Latvijas tika pārdoti 132 miljoni kubikmetru dabasgāzes jeb 9% no gada kopējā pārdotā apjoma. Latvijas patērētājiem tika pārdoti 1,375 miljoni kubikmetru dabasgāzes, kas bija par 4% vairāk nekā 2015. gadā.

Zivju pārstrādātāja SIA Piejūra, kas atrodas Liepājas novada Nīcas pagastā, 2013./2014. gadā ražotnes modernizēšanā un paplašināšanā ir ieguldījusi 5 200 000 eiro. Uzņēmums šogad uzsācis sadarbību ar piecpadsmit jaunām valstīm, uz kurām tiek eksportēti SIA Piejūra ražotie šprotu un mencu aknu konservi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzņēmuma eksports 2013. gadā veidoja 97% no kopējā apgrozījuma un visa saražotā produkcija tika eksportēta uz Krieviju. Pieaugot ražošanas jaudām, uzņēmums šā gada laikā ir uzsācis produkcijas eksportu uz piecpadsmit jaunām valstīm - Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Angliju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju, Grieķiju, Azerbaidžānu, ASV, Kanādu, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu. Eksports uz Krieviju uzņēmumā šobrīd veido aptuveni 60% no uzņēmuma saražotās produkcijas, atlikušie 40% tiek eksportēti uz jaunajām sadarbības valstīm.

«Pateicoties ražotnes modernizācijai, kas tiks pabeigta 2014. gada vasarā, jau šobrīd spējam saražot divas ar pusi reizes vairāk produkcijas kā līdz šim. Tāpēc aktīvi strādājam un meklējam jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus gan NVS valstīs, gan Eiropā. Šobrīd neredzam pamatu bažām, ka Ukrainas krīze varētu būtiski ietekmēt mūsu uzņēmuma pārdošanas apjomus. Mūsu eksports uz Krieviju šogad nav būtiski samazinājies,» informē Māris Daude, SIA Piejūra tirdzniecības un mārketinga vadītājs.