Visu nozīmīgāko piena pārstrādes produktu ražošanas apjomi pastāvīgi samazinās - pēdējo četru gadu laikā samazinājums ir bijis apmēram par trešdaļu.
Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Gandrīz visu produktu ražošana 2011.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ievērojami samazinājusies. Vienīgi pilnpiena pulvera ražošana palielinājusies.
Savukārt iepirkuma cenas un realizācijas cenas ir stabilas. Mazumcenas kopumā nav palielinājušās. «Treknā» sviesta mazumcenas stabili par 60% pārsniedz pārstrādes cenas. Turpretī «liesā» sviesta mazumcenas pārsniedz ražotāju cenas tikai par 1-10%, atspoguļojot lielo lētā importa piedāvājuma īpatsvaru mazumtirdzniecībā.
LTVC vadītāja Ingūna Gulbe vērtē, ka piena sektori Baltijas valstīs ir atšķirīgi. Igaunijā piena ražošanas koncentrācija ir ļoti augsta, un vidējais viena piegādātāja gada apjoms atbilst Rietumeiropas lielo kompāniju līmenim. Latvijā koncentrācija ir zema, bet Lietuvā tā ir vēl zemāka. Igaunijā ir lielāks lielfermu īpatsvars, un pāri par 70% saimniecību ir vairāk, nekā 100 govis,88% no saražotā piena tiek pārdots pārstrādei. Lietuvā dominē mazās saimniecības, un 55% saimniecību ir mazāk par 10 govīm, 72% no saražotā piena tiek pārdots pārstrādei. Latvijā mazo fermu īpatsvars pārsniedz 40%, tikai 20% saimniecību ir vairāk nekā 100 govis, 76% no saražotā piena tiek pārdots pārstrādei. Turpretī pārstrādē situācija ir pretēja. Igaunijas pārstrāde ir neliela un sadrumstalota, bet Lietuvā tā ir koncentrēta. Latvijas pārstrādes koncentrācija atpaliek no Lietuvas līmeņa, norāda LTVC vadītāja. Pārstrādē Lietuvā ārvalstu īpašniekiem pieder tikai 8% no pārstrādes sektora. Latvijā pārstrādes koncentrācija ir zemāka un ārvalstu īpašniekiem pieder 15% no sektora. Igaunijā ir relatīvi zema pārstrādes koncentrācija, bet ārvalstu īpašniekiem pieder 40% no sektora.
Ārējā tirdzniecībā Lietuvā piena produktu ārējās tirdzniecības bilances saldo pastāvīgi ir pozitīvs, sasniedzot 200-300 miljonus EUR. Latvijā piena produktu ārējās tirdzniecības bilances saldo ir pozitīvs periodā pēc iestāšanās ES, sasniedzot apmēram 50 miljonus EUR. Igaunijā piena produktu ārējās tirdzniecības bilances saldo pastāvīgi ir pozitīvs, sasniedzot 100-150 miljonus EUR. Piena pārstrādes apjoms Lietuvā nepilnas trīs reizes pārsniedz Latvijas līmeni. Lietuvas pārstrādes uzņēmumu efektivitāte pēc neto apgrozījuma uz pārstrādes tonnu tuvojas Latvijas līmenim. «Pārstrādes uzņēmumu neto apgrozījums palielinās visās trīs valstīs. Latvijā un Lietuvā piena pārstrādes uzņēmumu likviditāte samazinās. Igaunijā likviditāte ir zema, bet stabila. Latvijas pārstrādei - vislielākais saistību īpatsvars bilancē - ierobežotas kredītresursu piesaistes iespējas. Lietuvā saistību īpatsvars bilancē palielinās. Igaunijā saistību īpatsvars ir vismazākais, turklāt tas samazinās, kas norāda uz lielāku izaugsmes potenciālu,» uzskata I. Gulbe.