Konkurences padome (KP) bažījas, vai Rīgas pašvaldības dibinātā uzņēmuma Aqua Riga ūdens piegāde Pasaules Koru olimpiādes dalībniekiem ir izvēlēta brīvā konkurencē.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka, lai gan Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) vakar, prezentējot jauno dzeramo ūdeni Aqua Riga, apgalvojis, ka Aqua Riga strādās brīvā tirgus apstākļos, jau tagad saskatāmas konkurences deformācijas.

«Nevis konkurences rezultātā, bet, izmantojot pašvaldības resursus, šim uzņēmumam tiek piešķirtas būtiskas konkurences priekšrocības,» uzsvēra KP vadītāja.

Viņa informēja, ka Aqua Riga 110 000 litru ūdens plāno piegādāt Pasaules Koru olimpiādes dalībniekiem, tomēr nav pārliecības, vai Aqua Riga ir izvēlēts brīvā konkurencē ar citiem iespējamiem piegādātājiem.

Nupat būs pagājuši jau divi mēneši kopš Rīgas pašvaldības uzņēmums Aqua Riga mazumtirdzniecības tīklos sācis dzeramā ūdens tirdzniecību un, kā laikrakstam Diena uzsver Aqua Riga vadītāja Ineta Zalāne, uzņēmumam šis vēl ir atspēriena laiks un pārāk viegli neklājas.

«Sākums ir visai grūts. Es negribētu ļoti optimistiski stāstīt, ka mēs esam iekarojuši tirgu, bet pēc plāna virzāmies. Tas ir bizness, un melotu, ja teiktu, ka iet viegli, ka mēs tagad iesoļojam un kāds mūsu vietā visu ir sakārtojis,» viņa paudusi.

Sākotnējās bažas, ka uzņēmums varētu graut veselīgu konkurenci ar cenām, apstiprinājušās nav. Kā Dienai norāda lielveikalos, Aqua Riga ūdens maksājot virs vidējā. Pirmais pusgads ir nepieciešams, lai saprastu, ar kādām reklāmas kampaņām veicināt patērētāju uzmanību. Televīzijas reklāmām Aqua Riga naudu netērēšot, jo tas neatpelnoties.

Rīgas domes iecere dibināt pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmumu Aqua Riga, lai iesaistītos komercdarbībā un ražotu fasēto ūdeni, joprojām ir iesaldēta, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Ineta Zalāne.

Zalāne skaidroja, ka uzņēmuma nākotne atkarīga no Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem par Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu.

«No domes administrācijas un vadības puses bija šaubas, vai ir lietderīgi šobrīd tādiem tempiem virzīties uz priekšu, ja pēkšņi uzņēmums būs atkal jālikvidē un viss jāsapludina kaut kur citur. Tā kā tagad ir redzams, ka koncepcija nav tik drastiska un pilnīga aizlieguma komercdarbībai, visticamāk, nebūs, noteikti tuvākā mēneša laikā tiks pieņemti lēmumi, kā virzīties tālāk,» sacīja Zalāne.

Sākotnējā koncepcija paredzējusi pašvaldības sabiedrībām aizliegt darboties strikti ierobežotās komercjomās, tomēr lēmumprojekta virzība ļaujot cerēt, ka Rīgas domes ieceri varētu būt iespējams īstenot arī pie jaunā regulējuma. «Pieņemti vairāki punkti, bet neviens no tiem nav tāds, kas pateiktu, ka pilnīgi un galīgi nav iespējams pašvaldībām iesaistīties komercdarbībā,» stāstīja Aqua Riga vadītāja.

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibināto meitasuzņēmumu Aqua Riga liktenis nav lutinājis, un visas pazīmes liecina, ka projekts varētu nogrimt, par vēl nesācis reāli darboties, raksta laikraksts Diena.

Gan Aqua Riga «kūrētāji», gan kritizētāji gaida, kas tālāk notiks ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto apspriešanā Saeimā esošo Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu. Šis likums noteiks arī to, ka pašvaldības kapitālsabiedrība nedrīkst būt līdzdalīga citā kapitālsabiedrībā, pamatojoties vien uz ieņēmumu gūšanu. Proti, «gaidāmais likums varētu noraut stopkrānu», vēsta Diena. EM cer, ka skaidrs un nepārprotams regulējums varētu stāties spēkā jau nākamgad.

Aqua Riga pamatdarbībā Rīgas ūdens līdz šim ieguldījis jau 105 tūkstošus latu. Taču idejai tirgot dzeramo ūdeni jau sākotnēji bijis daudz pretinieku. Aqua Riga dibināšana nokaitinājusi EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī nozares pārstāvjus. «VARAM jau iepriekš Rīgas domei skaidri norādīja, ka normatīvajā regulējumā noteikti gadījumi, kādos publiska persona var veikt komercdarbību, un ka, šādi rīkojoties, pašvaldība pārkāpj likumu,» Dienai pauda VARAM pārstāve Kristīne Barševska.

Pagājis pusotra gada, kopš ar lielu skandālu ūdens ražošanas tirgū ienāca Rīgas domes dibinātais uzņēmums Aqua Riga. Pašvaldībai tika pārmesta iespējama konkurences kropļošana, jo atšķirībā no citiem šī segmenta uzņēmumiem Aqua Riga no domes saņēmusi vismaz 300 000 eiro lielus ieguldījumus. Uzņēmuma darbības rādītāji gan liecina, ka tas nīkuļo un pagaidām pastāv tikai spīta pēc, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pērn Aqua Riga cieta zaudējumus 51,1 tūkstoša eiro apmērā, kas apmēram divas reizes pārsniedza gada apgrozījumu.

Par uzņēmuma nākotni Rīgas domes pārstāvji komentāros ir kā ūdeni mutē ieņēmuši. Domes preses sekretāre Laila Ivāna norāda, ka labāk par Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) tematu varētu komentēt priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR). A. Amerika preses sekretārs Mareks Gailītis ar īsziņu starpniecību aicina sazināties ar SIA Rīgas ūdens preses sekretāru, jo «Amerikam nekā jauna pagaidām nav ko teikt».

Uz jautājumu, kāpēc nav izdevies izcīnīt pienācīgu vietu tirgū, Aqua Riga vadītājs Jānis Lapiņš norāda uz lielo konkurenci. Lai tirgu iekarotu, visām sadarbības formām esot jābūt veiksmīgām. J. Lapiņš min sadarbības partnerus, kas izplata un ražo ūdeni. Pēc viņa teiktā var noprast, ka tieši tas bijis ķēdītes vājais posms. «Mēs patlaban pārskatām sadarbību ar partneriem, jo redzam, ka pārdošanas apjomi nav sasniegti,» viņš skaidro.

Kopš pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma Aqua Riga dibināšanas pagājis pusotrs gads, taču projekts joprojām stagnē un darbu nav sācis.

Kā pastāstīja Aqua Riga valdes priekšsēdētāja Ineta Zalāne, Rīgas ūdens valde šovasar nolēmusi uzņēmumu oficiāli iesaldēt. Uzņēmuma darbības plāni joprojām ir neskaidri, jo arī versijas atteikties no šīs ieceres pagaidām neesot. Konkrētāka informācija par strīdīgi vērtētā uzņēmuma nākotni varētu būt gaidāma februārī, taču Zalāne atturējās komentēt, kādus lēmumus varētu pieņemt Rīgas domes vadība.

Lai novērstu līdzekļu izšķērdēšanu, «iesaldējot» uzņēmumu, arī Zalānes atalgojums samazināts līdz minimumam. Viņa kā uzņēmuma vadītāja saņemot minimālo atalgojumu, lai kārtotu grāmatvedības un lietvedības dokumentus.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmums SIA Aqua Riga drīzumā uzsāks fasētā ūdens tirdzniecību, informēja Rīgas domes pārstāvji.

Par konkrētu datumu, kad pašvaldības uzņēmuma Aqua Riga ūdens nonāks veikalu plauktos, domes pārstāvji ziņos trešdien.

Kā norāda galvaspilsētas domes pārstāvji, ūdens fasēšanas mērķis ir «efektīvāk izmantot SIA Rīgas ūdens rīcībā esošos ūdens resursus situācijā, kad pilsētā ievērojami samazinās dzeramā ūdens patēriņš.

Jau ziņots, ka ideja par pašvaldības uzņēmuma pievēršanos ūdens fasēšanai un tirdzniecībai radīja bažas gan nozares pārstāvji, gan ministriju vidū. Piemēram, Ekonomikas ministrija jau 2012. gada vasarā norādīja, ka Aqua Riga dibināšana, ņemot vērā šai sabiedrībai noteikto mērķi un piedāvāto risinājumu, ir tiesiski nepamatota rīcība. Kā Ekonomikas ministrija, tā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pauda raizes, ka Rīgas domes uzņēmuma ienākšana fasētā dzeramā ūdens nozarē, izkropļotu tirgu un godīgu konkurenci. Pret ideju iestājās arī vairāki nozares pārstāvji, taču neviens no idejas pretiniekiem tā arī nevērsās ar sankcijām pret domi vai Rīgas ūdeni.

Ja pašvaldību uzņēmumi spējīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību un papildināt savus ieņēmumus, tad tas ir jāļauj, citējot Rīgas mēra Nila Ušakova pausto LTV raidījumā Rīta Panorāma, vēsta lsm.lv.

Šajos «grūtajos laikos» pašvaldības uzņēmumiem būtu jāļauj izmantot iespējas gūt papildu ienākumus. Rīgas Ūdens varētu konkurēt ar vietējiem un ar ārvalstu uzņēmumiem, uzskata Rīgas mērs.

Jāatgādina, ka Ekonomikas ministrija lūgusi Valsts kontrolei izskatīt Rīgas domes plānus izveidot dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga. Ministrs Daniels Pavļuts šā gada septembrī aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu. Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Uzņēmums Aqua Riga, nomainot sadarbības partnerus, plāno ar jaunu sparu mesties iekarot ūdens tirgu; pirmais pusgads aizvadīts bez mīnusa zīmes

Tā intervijā DB norāda pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga valdes loceklis Jānis Lapiņš.

Viņaprāt, uzņēmums ir dzīvotspējīgs un var darboties ar peļņu. SIA Aqua Riga tika dibināta gandrīz pirms četriem gadiem, tomēr reālu darbību uzsāka aptuveni pirms diviem gadiem. Toreiz 2012. gadā Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzsvēra: «Rīgas ūdens izmanto savus resursus par trešdaļu, bet 2/3 paliek ārpusē, kas netiek izmantotas.» Uzņēmuma dibināšanas pamatojumā bija teikts, ka, sasniedzot plānotos pārdošanas apjomus, SIA Aqua Riga peļņa desmit gadu laikā veidos aptuveni 4,6 milj. latu jeb vairāk nekā 6 milj. eiro. Tomēr pagaidām līdz mērķim vēl tālu, jo arī pērn uzņēmums strādājis ar 33,46 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem, bet tā apgrozījums bija 8,7 tūkst. eiro.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Aizvadītajā diennaktī reģistrētie septiņi Covid-19 slimnieki ar vīrusu inficējušies Latvijā un ne visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami.

Tā preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību  

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo...

Viņa stāstīja, ka jau otro dienu tiek ziņots par septiņiem jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, kas nozīmē, ka pēdējo trīs dienu laikā kopumā Latvijā atklāti jau 17 jauni saslimšanas gadījumi. Pēdējo četru nedēļu laikā, saslimušo skaits esot variējis robežās līdz 15, taču šonedēļ tas jau ir pārsniegts.

SPKC pārstāve informēja, ka neviens no aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem infekcijas slimniekiem nav ar Covid-19 inficējies ārzemēs. No septiņiem gadījumiem divi ir saistīti ar jau vakar ziņoto uzliesmojumu privātā kompānijā, kas paviesojusies divos Rīgas restorānos, bet divi ir sekundāri inficēšanās gadījumi. Dimiņa norādīja, ka vēl viens inficēšanās gadījums varētu būt saistīts ar vakardien konstatēto uzliesmojumu restorānos, tomēr tas vēl nav droši zināms.

Vēl divas personas, iespējams, inficējušās, apmeklējot kādu publisku vietu, tomēr to, vai inficēšanās saistīta ar konkrēto uzliesmojumu, precizēs epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Vaicāta, vai šobrīd visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami, Dimiņa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka par vismaz pieciem gadījumiem SPKC vēl nav pilnīgas pārliecības par inficēšanās apstākļiem.

Papildināta - Aqua Luna darbiniekiem Covid-19 testi negatīvi 

Veicot visus drošības pasākumus un, lai novērstu jebkādas bažas klientiem un darbiniekiem,...

Dimiņa uzsvēra, ka SPKC ļoti daudz laika ir veltījis vakar ziņotā uzliesmojuma izmeklēšanai, ar ko kopumā, iespējams, saistīti 10 saslimšanas gadījumi - pieci no tiem bija privātā pasākuma apmeklētāji, četri inficējušies sekundāri, bet par vienu gadījumu šajā kontekstā vēl tiek skaidrots. Cilvēki, no kuriem slimība izplatījusies jeb primārie gadījumi, ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, savukārt cilvēki, kuri aplipuši pēc tam - vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

Pēc viņas sacītā, divi cilvēki vakar masu medijos izlasīja par konstatēto uzliesmojumu, devās pārbaudīties un viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dimiņa aicināja ikvienu turpināt sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pat nelielai simptomātikai, telefoniski vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka minētā cilvēku kompānija varētu būt apmeklējusi vēl kādas publiskas iestādes, uz ko Dimiņa atbildēja, ka SPKC ir informēts par vietām, kur uzturējās šī cilvēku grupa, taču, izvērtējot riskus, eksperti identificējuši divas vietas, par kurām attiecīgi vakar tika ziņots plašāk.

Dimiņa lūdza iedzīvotājus arī turpmāk ievērot divu metru savstarpējo distanci, kā arī ievērot elpceļu higiēnu, jo "ikdienas gaitās cilvēkiem vēl aizvien būs jābūt piesardzīgiem".

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.

SPKC rīcībā esošā informācija liecināja, ka divi saslimušie iespējami saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu "Aqua Luna" un 28.jūnija vakarā restorānu "Riviera" Rīgā.

SPKC norādīja, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu "Aqua Luna", bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem uzsākta saziņa.

Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar Covid-19 sirgstošie, no tiem četri ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) no kopumā 15 biedriem, kas minēti Ekonomikas ministrijas (EM) augustā publiskotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kuri turpina eksportu uz Krieviju, pārtrauks sadarbību ar vēl diviem uzņēmumiem, aģentūrai LETA sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka tostarp septiņi uzņēmumi bija iekļauti pavasarī publiskotajā sarakstā, taču astoņi uzņēmumi sarakstā pievienoti vēlāk. No attiecīgajiem astoņiem uzņēmumiem viens jau ir izstājies no LTRK, bet izslēgšanas procesā ir vēl divi uzņēmumi.

Endziņš skaidroja, ka viens no aktualizētajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kurš ir arī LTRK biedrs, uzskata, ka tas sarakstā ir iekļauts kļūdas dēļ, bet pārējie uzņēmumi ir apņēmušies pārtraukt eksportu uz Krieviju. "Šīs apņemšanās rezultātus pārbaudīsim, kad tiks publicēts jaunais saraksts," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

LTRK pārstāvji gan neatklāja, kuri uzņēmumi tiks izslēgti no organizācijas.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Vai valstij un pašvaldībām ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un jādibina savi biznesa uzņēmumi – šis jautājums Latvijā ir bijis atklāts jau faktiski kopš brīža, kad tika atjaunota mūsu valsts neatkarība. Principā tas nav nekas nosodāms, ja vien šādam solim ir racionāls pamats.

Piemēram, konkrētā teritorijā ar attiecīgo uzņēmējdarbības veidu neviens cits nenodarbojas, ir stratēģiski svarīgi valsti vai pašvaldību nodrošināt ar kādu pakalpojumu, iesaistoties kādā biznesa procesā ir iespējams likvidēt monopolsituāciju konkrētajā tirgū un tamlīdzīgi. Citiem vārdiem sakot, ir jābūt loģiskam pamatojumam, kāpēc valsts vai kāda pašvaldība pēkšņi sāk pievērsties funkcijām, kas itin labi padodas privātajam sektoram.

Viens no piemēriem, kas šajā kontekstā izkristalizējies, ir pašvaldību auto transporta uzņēmums CATA, kas pamatā veic pasažieru pārvadājumus, un šajā jomā tam neko nevar pārmest. Tomēr savulaik vienā brīdī šī kompānija, tās vadība un īpašnieki ir nolēmuši, ka esošo materiāli tehnisko bāzi vajadzētu izmantot racionālāk, piedāvājot arī servisa pakalpojumus specializētajai tehnikai. Arī tas nebūtu nekas nosodāms, ja vien neradītu būtiskas problēmas attiecīgajā reģionā privātajā sektorā strādājošajiem servisa pakalpojumu sniedzējiem. Problēma ir nevis faktā, ka nu ir parādījies pa vienu konkurentu vairāk, bet gan tajā, ka CATA piedāvātie izcenojumi ir būtiski zemāki par lētāko privātā sektora piedāvājumu. Nenoliedzami interesants ir jautājums, kā šim pašvaldības uzņēmumam tas izdodas, taču būtiskākais ir tas, ka runa šeit ir par diezgan pamatīgu konkurences kropļošanu.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Sestdien notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) notika LTRK biedru godināšana vairākās nominācijās, kā arī labāko, ekonomikas tematus analizējošo žurnālistu izcelšana, informē LTRK Sabiedrisko attiecību dienests.

1934.gada 21.decembris ir LTRK dzimšanas brīdis un šogad tika atzīmēta jau 80.biedrības darbības gadadiena, tāpat Uzņēmēju namam aprit 140gadu. Apaļo jubileju svinības Ziemassvētku noskaņās notika 20.decembrī - Komersantu gada ballē 2014.

Par ieguldījumu LTRK izaugsmē apbalvojumu saņēma Andris Gūtmanis, bet LTRK Ārējās tirdzniecības dokumentu daļas vadītājs Viesturs Kociņš – par ilggadēju ieguldījumu LTRK izaugsmē. Savukārt laikraksta Dienas Bizness žurnālists saņemā apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības vides pilveidošanā.

LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno 1270 uzņēmumus, 59 nozaru asociācijas, 6 pilsētu uzņēmēju klubus un 14 citas uzņēmēju apvienības. LTRK biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.