Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem, informē biedrību pārstāvji.

Gan LPTA, gan LOSP uzskata, ka būtisks krīzes atbalsta instruments Latvijas piena ražotājiem būtu PVN samazināšana piena produktiem. Organizāciju ieskatā PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka iedzīvotāju spēja atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju stiprina nozares konkurētspēju.

"PVN samazināšana piena produktiem būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. Turklāt PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā," atzīmē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus tirgotāju pārstāvji norāda, ka būtisks jautājums ir arī Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspēja, piedāvājot augstvērtīgus produktus par cenu, kas spēj konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju. Tai skaitā ir produktu kategorijas, piemēram, UHT piens, kur importa produkcijai nav vietējās alternatīvas.

Gadījumā, ja valdība atbalstīs Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu samazināt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai un atsevišķām produktu grupām, preču cenas samazināsies arī veikalos, aģentūrai LETA sacīja veikalu ķēžu Maxima, Rimi un Narvesen pārstāvošās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš arī uzsvēra, ka LPTA biedri pauž atbalstu PVN likmes samazināšanai svaigiem augļiem un dārzeņiem. Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem samazinātu Latvijā nelikumīgi ievesto produktu apjomu.

«Latvijas pārtikas mazumtirgotāji viennozīmīgi atbalsta ieceri samazināt PVN nodokļa likmes svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pašlaik Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas mazumtirdzniecībā tiek pārdoti, nemaksājot PVN. Kā apliecinājuši pašmāju augļu un dārzeņu ražotāji, samazinot PVN likmi svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks valstī nelikumīgi ievesto produktu apjoms un secīgi arī ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē,» skaidroja Krūzītis.

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Atkritumu tirgus atvēršana konkurencei novērstu situācijas, kad uzņēmēji un iedzīvotāji pārmaksā par atkritumu apsaimniekošanu, uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedri.

Jāatgādina, ka pirmdien, 17. decembrī, Ministru kabineta komitejā valdība lems par noteikumu projektu, kas nodrošinātu konkurenci un lielāku caurspīdību atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā. Pieņemot Atkritumu apsaimniekošanas likumu 2010. gadā, likumdevējs paredzējis atkritumu apsaimniekošanas tirgus atvēršanu komersantiem, kas aktīvi līdzdarbojas radīto atkritumu atpakaļsavākšanā un tāpēc ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa nomaksas.

«LPTA uzskata, ka brīvajā tirgū atkritumu apsaimniekotāju var izvēlēties tikai tādi atkritumu atpakaļsavākšanā iesaistīti komersanti, kas saražo būtisku sadzīves atkritumu apjomu. Noteikumu projektā paredzētie 240m3 gadā ir atbilstošs apjoms šim kritērijam,» pausts LPTA paziņojumā.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) atbalsta Latvijas Bankas ieceri no fiziskās aprites izņemt viena un divu centu monētas, atzina LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis, komentējot bankas izstrādāto Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu.

Viņš atzīmēja, ka viena un divu centu monētu izņemšana no skaidras naudas darījumu aprites būs būtisks un pamatots izdevumu ietaupījums, uzturot valsts monetāro sistēmu.

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā 

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu,...

Krūzītis nenoliedz, ka daļu iedzīvotāju šis lēmums varētu neapmierināt, taču nākotnē no pārmaiņām varētu būt tikai ieguvumi. Līdztekus viņš atzīmēja, ka patlaban ar vien biežāk lietoti tiek bezskaidras naudas norēķini un šī proporcija pret skaidras naudas darījumiem pieaug.

Taujāts par tirgotāju pienākumiem, pieņemot likumprojektu, LPTA vadītājs sacīja, ka tirgotājiem tehniski paredzētā noapaļošanas procedūra ir izpildāma, lai arī sākotnēji tās ieviešana rezultēsies papilu izmaksās.

"Arī kases sistēmu sertifikācija būs papildus izmaksas un esošā kārtība procesu nepamatoti paildzinās," papildināja Krūzītis.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jārod risinājumi kasu sistēmas sertifikācijai un jautājums ar tirgotājiem jāpārrunā pirms likuma pieņemšanas. Tas, kā pauda Krūzītis, nepieciešams, lai pārmaiņu procesu nepamatoti nesadārdzinātu un spētu ieviest izmaiņas saprātīgā laikā.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar FM un VID.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju, norāda Latvijas Bankā.

Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un tā netiek plānota līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēšoties pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētu, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai (LPTA) pievienojies preses, ātro uzkodu un servisa pakalpojumu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen.

Asociācijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka Narvesen aktīvi līdzdarbosies, lai kopā ar asociācijas biedriem Iki, Maxima un RIMI veicinātu pārtikas mazumtirdzniecības nozares attīstību Latvijā.

«Pievienošanās LPTA ir loģisks solis, lai aktīvāk iesaistītos pārtikas mazumtirdzniecības regulējošo normatīvo aktu izstrādē un aktīvi sadarbotos ar valsts institūcijām un citiem partneriem,» norāda Narvesen valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Šobrīd Latvijā darbojas 244 Narvesen tirdzniecības vietas – 121 veikals un 123 kioski, kuros iepērkas trīs miljoni klientu mēnesī. Uzņēmumā, ieskaitot sadarbības partnerus – franšīzes ņēmējus, strādā vairāk nekā 650 darbinieki.

Ja atbildīgās iestādes gribētu veicināt aktīvāku uzņēmēju līdzdalību eiro ieviešanas procesā, tad vēstījumam vajadzētu būt aicinošākam, nevis represīvam, saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka tāpat būtiski no atbildīgo iestāžu puses būtu neradīt par eiro ieviešanas procesu priekšstatu, ka tirgotāji varētu iedzīvoties uz eiro ieviešanas rēķina.

Kā ziņots, atbildīgās iestādes sola, ka komersantus, ja tie eiro ieviešanas laikā maldinās iedzīvotājus par cenām, kā arī slēgs neatļautas vienošanās savā starpā, gaida bargi sodi un liela kaunināšana.

Tāpēc Krūzītis uzsvēra, ka svarīgāk visā periodā līdz eiro ieviešanai un arī pēc tam, lai tirgotājs nevis baidītos no iespējamām represijām, kas brīžiem jau izskan kā draudi, bet gan gribētu iesaistīties procesā pilnvērtīgi un nodrošināt no savas puses godīgu eiro ieviešanu.

Aizdomās par piena pārstrādātāju saskaņotu un pretlikumīgu rīcību, kuras mērķis ir piespiest mazumtirgotājus celt piena produktu iepirkuma cenas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) plāno ar sūdzību vērsties Konkurences padomē.

LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka tiek īstenota agresīva ražotāju cīņa par iespēju celt pārtikas produktu cenas, un publiski uzbrukumi tirgotājiem ir daļa no ražotāju uzsāktās cenu celšanas kampaņas. Lielākais ražotāju spiediens skar piena produktu cenas - kopš gada sākuma ražotāji par aptuveni 10% centušies celt cenas vairāk nekā trīssimt piena produktiem. Piena ražotāju paziņojumi masu medijos, kā arī sinhronā darbība pārrunās ar mazumtirgotājiem dod pamatu aizdomām, ka šo tirgus dalībnieku rīcība ir saskaņota, nevis neatkarīga un patstāvīgi noteikta.

Piena pārstrādātāju aktivitātes, piemēram, kopīgs paziņojums par iziešanu no tirgus, tāpat sadarbības līgumu publiskošana un gandrīz vienlaicīgi pieprasījumi tirgotājiem par iepirkuma cenu celšanu, liecina par savstarpējo darbību koordinēšanu, uzskata LPTA. Šajos apstākļos, lai spētu nodrošināt zemāko cenu pircējiem, saglabājot uzņēmumu stabilitāti, tirgotāji ir ievērojami optimizējuši savu darbību un mazinājuši izdevumus. «Kā publiski atzinusi Konkurences padome, ražotāju pusē efektivitātes celšana tādā mērā nav novērota. Pārtikas ražošana Latvijā ir ļoti sadrumstalota un nereti ir neefektīva,» uzskata N.Krūzītis, vienlaikus norādot, ka, salīdzinot uzņēmumu rentabilitātes rādītājus, ir redzams, ka tirgotāju rentabilitāte Latvijā ir zemāka.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2016.-2020.gadam, ko izstrādājusi Finanšu ministrija (FM), pietrūkst precīzi mērķētu, praktisku īstermiņa pasākumu ar izmērāmiem rezultātiem, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Tiesa, viņš piebilst, ka iekļautie pasākumi kopumā, iespējams, kaut kādā nelielā apmērā ēnu ekonomiku mazināt var.

Tomēr daudzi no plānā iekļautajiem pasākumiem ir daļa no regulārā pasākumu plāna, kam normālos apstākļos vajadzētu būt plānveidīgam, pārdomātam attīstības principam ilgtermiņā. «Piemēram, kases aparātu «reforma», kam būtu jābūt ilgtermiņa plānojumam, lai uzņēmēji racionāli varētu plānot resursus un veikt tehnisko modernizāciju.»

Krūzītis arī skaidro, ka uz lielāko daļu pārtikas mazumtirgotāju nevar attiecināt punktu par kases aparātā reģistrēto datu neizmaināmību, jo lielāko pārtikas mazumtirgotāju operācijas kases aparātos ir nemaināmas - visa kases sistēmas darbība tiek fiksēta fiskālajā blokā un nav maināma.

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl ienākšana Latvijas tirgū tirdzniecības nozarē saasinās cīņu par darbiniekiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norāda, ka tirdzniecībā darbinieku trūkst visiem tirgus dalībniekiem. Kā sacīja Krūzītis, tirdzniecība nav nozare, kurā algu līmenis būs augsts, «pārskatīt kaut ko būs grūti».

Līdz ar to Lidl būs izaicinājums atvērt daudzus veikalus un apmācīt daudzus darbiniekus. Tādejādi sagaidāms, ka cīņa par darbiniekiem saasināsies.

Kā atzina Krūzītis, viss liecinot, ka šoreiz Lidl ienāks Latvijas tirgū jau tuvāko gadu laikā. Tiekot pirkti zemesgabali, plānota tirdzniecības centru būvniecība.

Pēc LPTA izpilddirektora teiktā, visticamāk, Lidl Latvijas tirgū ienāks ar vairāk nekā desmit veikaliem vienlaicīgi. Par to liecinot uzņēmuma prakse pasaulē, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija kļuvusi par tirgotāju organizācijas EuroCommerce biedru, tādējādi turpmāk pārstāvēs tirgotāju intereses ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, liecina tās sniegtā informācija medijiem.

Organizācija aktīvi līdzdarbojas Eiropas Savienības politikas plānošanā un veidošanā tādās jomās kā patērētāju aizsardzība, vides jautājumi, nodarbinātība, konkurences jautājumi, nodokļi, loģistika un citas.

«Dalība EuroCommerce ir iespēja ne vien sekot un pieņemt Eiropas mērogā izstrādātos likumdošanas aktus, bet arī līdzdarboties to izstrādē. Tādējādi mēs, kļūstot par EuroCommerce biedru, stiprinām organizācijas kompetenci un ietekmi un turpmāk varēsim vēl sekmīgāk pārstāvēt Latvijas uzņēmumu un arī valsts intereses,» komentē LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

LPTA ir dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi Narvesen, Maxima un Rimi. LPTA valdē pārstāvēti visi asociācijas dalībnieki, savukārt par tās valdes priekšsēdētāju biedru sapulcē LPTA biedri ievēlēja Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) ir pārliecināta, ka tā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildība, ja publiski pieejama maldinoša informācija, kas tehnisku sistēmas defektu vai neprecīzi izstrādāta risinājuma dēļ met ēnu pār nodokļu maksātājiem.

Turklāt fakts, ka aprīļa sākumā no 55 tūkst. aktīvo uzņēmumu, kas veic komercdarbību, 53,59 tūkst. jeb 97,4% bija reģistrēti nodokļu parādnieku vidū, liek apšaubīt šī saraksta lietderību, norāda LPTA. Šī situācija esot ne vien spļāviens sejā konkrētiem uzņēmumiem un to reputācijai, bet nodokļu sistēmai kopumā, teikts paziņojumā.

«Mazumtirdzniecībā ir milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars un LPTA ir noslēgusi sadarbības memorandu, sniedzot atbalstu VID darbiniekiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Zinot, ka ir neskaitāmi uzņēmumi, kas patiesi savu darbību būvē uz nenomaksātu nodokļu rēķina, VID izveidotā sistēma ir radījusi triecienu godprātīgo uzņēmumu reputācijai,» sašutis ir LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Tirgotāju izteikumi par karteli ir kārtējie skaļie saukļi un populisms, uzskata Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārstāve Zane Miezīte.

«Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vakardienas paziņojums liecina, ka mazumtirgotāji ir nobažījušies - tātad ne bez pamata,» Nozare.lv teica Miezīte, piebilstot, ka lielie mazumtirgotāji domā, ka viņi jūtas droši par savu 20-45% uzcenojuma politiku piena produktiem, jo noslēgtie līgumi ar pārstrādātājiem neļauj viņiem atklāt patieso situāciju.

Tādēļ lielie mazumtirgotāji patlaban var atļauties novirzīties no galvenā temata - savas uzcenojuma politikas piena produktiem 20-45% apmērā. «Mēs esam lūguši tirgotājiem pārskatīt to saistībā ar pasaules piena cenu kāpumu, kas ir rezultējies otrajā augstākajā piena iepirkuma cenā Latvijā kopš Atmodas laika, un esam gatavi sēsties pie kopīga sarunu galda,» atzīmēja Piensaimnieku centrālās savienības pārstāve.

Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Lai pārrunātu tirdzniecības darbinieku intereses un ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām saistītās problēmas valstī, 17. augustā tiksies LPTA un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.

«Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdrošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija saskaras ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē,» komentē N. Krūzītis.

Esot jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi «pelēko uzņēmumu» radītā negodīgā konkurence ir būtisks šķērslis, kas kavē algu situācijas uzlabošanu, īpaši lielo uzņēmumu gadījumos, kur darbinieku skaits ir vairāki tūkstoši nodarbināto.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedri – lielākie Latvijas mazumtirgotāji Rimi un Maxima - atbalsta pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikai un atsevišķām produktu grupām. Ņemot vērā, ka PVN Latvijas valsts budžetā ir otra lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija un daudzām produktu grupām būtu grūti ieviest samazināto likmi, LPTA atzinīgi vērtē valdības ieceri vispirms to samazināt svaigiem dārzeņiem un augļiem.

To šodien izplatītā paziņojumā uzsver asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

«Lielie pārtikas mazumtirgotāji vairākkārt pauduši atbalstu šai iecerei, apliecinot, ka ir atbildīgi tirgotāji un pārtikas produktiem piemērotās PVN likmes samazināšanas gadījumā proporcionāli samazināsies arī konkrēto produktu cena veikalu plauktos. Tomēr ir grūti prognozēt samazinājuma apmēru, ko izjutīs pircējs, jo svaigu augļu un dārzeņu cenu, ko nosaka piegādātājs, ietekmē sezonalitāte – raža, laikapstākļi, gadalaiks. Turklāt cenu svārstības ir jūtīgas arī ļoti īsa perioda ietvaros,» skaidro N. Krūzītis.

Valdības iecere vispirms samazināt PVN likmi svaigajiem augļiem un dārzeņiem esot lietderīga, un tā pozitīvi ietekmēšot vietējos ražotājus. «Sezonas laikā Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas, nemaksājot PVN, mazumtirdzniecībā tiek pārdoti par cenām, ar kurām vietējais ražotājs nevar konkurēt. Samazinot PVN svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks arī negodīgas peļņas gūšanas gadījumi, sniedzot iespēju vietējiem ražotājiem pārdot vairāk savas produkcijas. Secīgi var prognozēt, ka cena šādā gadījumā samazināsies arī vietējo ražotāju produkcijai,» pauž asociācijas vadītājs.

Patlaban jaunu veikalu tīklu interese par Latviju ir neliela, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš atzina, ka Latvijā pašlaik jauns veikalu tīkls nevarētu ienākt. «Patlaban interese par mūsu tirgu ir neliela, šeit nopelnīt daudz nevar. Proti, nopelnīt var ilgtermiņā, bet ne īstermiņā. Turklāt pašlaik tirgus ir pietiekami piesātināts ar jau esošiem tirgotājiem. Starp viņiem notiek arī nežēlīga konkurence,» paskaidroja Krūzītis.

Jaunām tirdzniecības ķēdēm interesantāks ir kopējais Baltijas, nevis tikai Latvijas tirgus. «Ja paskatāmies uz Eiropas tirgiem un to darbības pamatprincipiem, tad tur ir secinājuši, ka tirgus kļūst interesants, ja tajā ir vismaz pieci miljoni iedzīvotāju. Tad var savā starpā sacensties tirgotāji, tad ir arī interese tirgū nākt iekšā jauniem tīkliem. Ja paanalizējam tos tīklus, kas varbūt potenciāli šeit varētu ienākt, viņus interesē visa Baltija, kur ir apmēram pieci seši miljoni iedzīvotāju, nevis atsevišķi tikai Latvija ar saviem nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju,» pastāstīja LPTA izpilddirektors.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekts beidzot nonācis skatīšanai valdības komitejā.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem. Par šo problēmu jau diskutēts ilgi, taču līdz taustāmam rezultātam līdz šim nav izdevies nonākt ražotāju un tirgotāju atšķirīgo uzskatu dēļ. Šo likumu jau pirms vairākiem gadiem rosināja ieviest pārtikas ražotāji, lai izskaustu tirdzniecībā vērojamo dažādu bonusu sistēmu, papildu mārketinga izmaksas un ierobežotu negodīgu komercpraksi. Pretējs viedoklis ir Latvijas Pārtikas tirgotāju (LPTA) asociācijai, kas uzskata – jaunais likums regulēs tikai vienu mazumtirdzniecības posmu, bet neattieksies uz piegādātājiem.

Latvijas lielveikalu tīklu prioritāte ir Latvijas pārstrādātāji un ražotāji, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes uzsvēra Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš paskaidroja, ka lielie tīkli katrs sadarbojas ar 5-8 piegādātājiem, kuri pie viņiem ir vērsušies, vaicājot par iespējām veikalu plauktos izvietot uz Krieviju nenogādāto produkciju.

Kaut arī lielveikalu plaukti nav bezizmēra, Krūzītis solīja, ka risinājumi tiks atrasti, un Latvijas produkti, kuru piegāde uz Krieviju nav iespējama, šodien un tuvākajā laikā parādīsies veikalu plauktos.

Runājot par svaigajiem produktiem, kuru realizācijas termiņš ir īss, LPTA izpilddirektors skaidroja, ka mūsu rīcībā ir viena nedēļa un dažas dienas.

«Gribam aicināt iedzīvotājiem pievērst uzmanību, kādas valsts ražotu produkciju viņi pērk,» teica Krūzītis, norādot, ka tieši tagad un pirmajos pāris mēnešos pēc Krievijas embargo pircēju atbalsts Latvijas precēm būs īpaši svarīgs.

Mazumtirdzniecībā šis gads viennozīmīgi ir pagājis eiro zīmē, un tam tika pakārtoti visi pārējie jautājumi, stāsta Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš arī norāda, ka šogad klajā nākušas daudzas nepārdomātas iniciatīvas.

Viņš norāda, ka tāpat šogad bija vērojama sīva konkurence par katru pircēju, ko apliecinājis nelielais cenu kāpums, akciju piedāvājums, kā arī klientu lojalitātes programmu attīstība. «Var prognozēt, ka nākamajā gadā šo tendenču kopums tikai pastiprināsies.»

Tieši eiro ieviešanas jomā ir jāatzīmē lielāko pārtikas tirgotāju abpusēji konstruktīvā sadarbība ar valsts institūcijām un Ministru kabinetu, kas ir ļoti nozīmīga, īstenojot tādus lielus projektus kā eiro ieviešana, uzsver N. Krūzītis.

Vienlaikus šis gads ir bijis bagāts arī ar nepārdomātām iniciatīvām, ko valsts institūcijas centušās virzīt, nerēķinoties ar izmaksām un citām negatīvajām sekām, ko tās radītu. N. Krūzītis norāda uz grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā par reklāmas materiāliem, kas atbalstu Saeimā neguva.

Latvijā reālās pārtikas cenas šobrīd esot ievērojami zemākas, neizpratni par Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) veiktā pārtikas cenu pētījuma metodoloģiju pauž Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA).

«Pētījumā uzrādītās cenas pārtikas precēm ir augstākas nekā šobrīd veikalu plauktos esošajām precēm. Turklāt šis pētījums, ļoti iespējams, ignorē faktu, ka produktu cenas ietekmē dažādi faktori, tajā skaitā arī attiecīgās valsts nodokļu politika, iedzīvotāju pirktspēja, kā arī patēriņa specifika. Latvijā ir augstākais PVN un augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā. Neņemot to vērā, izdarīt salīdzinājumus ir maldinoši,» uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

LPTA lūdzis arī savus biedrus komentēt šajā pētījumā minētās pārtikas produktu cenas, un tirgotāju aptauja uzrādot, ka reālās cenas pētījumā minētajiem produktiem uz 20.jūliju bijušas zemākas.

Kaut arī energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir samazinājušās, teju 90% piegādātāju un pārstrādātāju nesteidzas ar regulāro cenu samazinājuma pieprasījumu. Joprojām turpinās pieprasījumi cenas paaugstināt, ko pārtikas mazumtirgotāji neakceptē, liecina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedru sniegtā informācija.

Šobrīd veikalos tiek īstenotas dažādas akcijas, kas nedaudz piebremzē cenu paaugstināšanos un veicina kaut nelielu cenu kritumu jūnijā, salīdzinot ar maiju. Lai cenas kristos būtiski ātrāk, tām būtu jāsamazinās visā piegādes ķēdē no lauka līdz veikala plauktam. Ar tirgotāju centieniem vien ir par maz.

Vairumā gadījumu ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji prasa celt cenas plašā amplitūdā – no 5% līdz pat 25%, to pamatojot ar ražošanas, piegādes, izejvielu, iepakojuma materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Savukārt tādu ražotāju, kuri, pārskatot izmaksas, ir gatavi cenu samazināt, ir salīdzinoši ļoti maz – tikai katrs desmitais.

“Lai būtiski kristos cenas veikalu plauktos, ir nepieciešama visu ķēdes posmu – lauksaimnieku, ražotāju, piegādātāju, tirgotāju – iesaiste. Tirgotāji ir izdarījuši ļoti daudz, lai cenas mazinātu, uzlabojot savu energoefektivitāti un ar pašu līdzekļiem absorbējot būtisku preču sadārdzinājuma daļu. Gribētos sagaidīt vairāk labās gribas arī no ražotājiem: piemēram, maijā, kad visi gaidīja cenu samazinājumus, piegādātāji pie LPTA biedriem joprojām divreiz biežāk vērsušies ar prasību cenas celt, nevis mazināt. Turklāt starp mūsu biedriem ir tādi, kuri līdz šim no saviem piegādātājiem nav saņēmuši nevienu cenu samazināšanas pieteikumu,” saka LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Iepriekš Noris Krūzītis bijis Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektors, strādājis pārtikas mazumtirdzniecības nozarē kā SIA Iepirkumu grupa (TOP! veikali) valdes priekšsēdētājs un Rimi Supermārketu tīkla reģiona vadītājs Latvijā.

Jaunā izpilddirektora galvenā darbības prioritāte būs valstiskā līmenī pārstāvēt pārtikas tirgotājus, iesaistoties pārtikas mazumtirdzniecību regulējošo tiesību aktu izstrādē, kā arī, attīstot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, valsti un citiem partneriem, risināt jautājumus, kas nozīmīgi tieši pārtikas mazumtirgotājiem. LPTA apvienojušies mazumtirdzniecības uzņēmumi Elvi, IKI, Maxima, Rimi un Sky. Asociācijas mērķis ir veicināt pārtikas mazumtirdzniecības attīstību Latvijā.

LPTA valdē pārstāvēti visi asociācijas dalībnieki, savukārt par tās valdes priekšsēdētāju pirmajā biedru sapulcē LPTA biedri ievēlēja Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo.

Latvijas lielākie pārtikas mazumtirgotāji – Elvi, Rimi, Maxima un IKI atbalsta Ministru prezidenta Valda Dombrovska ierosinājumu samazināt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi un apliecina, ka attiecīgi samazinās arī preču cenas veikalos.

Šāds lēmums tika pieņemts Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) valdes sēdē.

LPTA ir gatava arī parakstīt vienošanās memorandu ar Ministru prezidentu un finanšu ministru, pauda organizācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš arī norādīja, ka, ja PVN tiktu samazināts par 1%, redzams cenu samazinājums skartu vien preces, kas maksā vismaz vienu latu.

Tāpat organizācijas pārstāvji joprojām pauž pārliecību, ka pircēju interesēs būtu lielāks PVN samazinājums noteiktās svaigo produktu grupās, kā, piemēram, piena, gaļas, zivju produktiem, augļiem un dārzeņiem, maizei. Šiem produktiem piemērojot samazināto PVN likmi, piemēram, 12% apmērā, tiktu panākts, ka pircēji izjūt reālu cenu samazinājumu.

Lai gan šodien zemkopības ministre Laimdota Straujuma pie sarunu galda bija aicinājusi pienrūpnieku un tirgotāju pārstāvjus, lai rastu risinājumu samilzušajā konfliktā par cenu veidošanos, konkrēts risinājums nav panākts.

«Vienojāmies, ka konstruktīvās sarunās turpināsim risināt šo problēmu,» žurnālistiem atzina gan Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks, gan Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

«Cenas kāps par dažiem procentiem. Pašlaik vidējais pirkums veikalos ir samazinājies un ir zem pieciem latiem, līdz ar to tirgotājiem klājas smagi. Neraugoties uz to, jādomā par patērētājiem iespējami draudzīgiem risinājumiem,» sacīja Krūzītis.

Uz lūgumu definēt šos risinājumus, viņš norādīja, ka «pašiem ražotājiem vispirms būtu jāapsver cenu veidošanas politika, lai patērētājiem nerastos šoks». Tāpat Krūzītis sacīja, ka asociācijas šajā situācijā nevar neko diktēt. «Ražotājiem ir jāpiedomā, kā konkurences apstākļos optimizēt izdevumus, lai noturētu patērētājam pieņemamu galaprodukta cenu.»