Pasaules turīgāko iedzīvotāju bagātība pērn samazinājusies par 10%, ņemot vērā Krievijas Ukrainā izvērstā kara negatīvo ietekmi, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Knight Frank" veikts pētījums.

Šajā pētījumā aplūkotas to cilvēku bagātības izmaiņas, kuru turība veido vismaz 30 miljonus dolāru.

"Sareģītās situācijas tirgos dēļ pasaules turīgāko iedzīvotāju bagātība pērn kopumā samazinājusies par 10% jeb 10,1 triljonu dolāru," vēstī "Knight Frank". "Ukrainas kara ietekmes dēļ Eiropa pagājušajā gadā saskārās ar enerģētikas krīzi, kā arī pasaulē strauji pieauga inflācija."

Lai arī četru no desmit pasaulē turīgāko iedzīvotāju bagātība pērn pieauga, vispārējā tendece bija negatīva, teikts pētījumā.

Eiropas turīgākie iedzīvotāji cietuši vissmagāk, viņu bagātībai sarūkot par 17%. Austrālijā turīgāko iedzīvotāju bagātība samazinājusies par 11%, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - par 10%.

Starptautiskā nekustamo īpašumu kompānija "Knight Frank" nākusi klajā ar ziņojumu par premium dzīvojamā fonda tirgiem pasaulē un to prognozēm, nosaucot Parīzi par 2020. gadā izceļamo tirgu.

Parīzes premium nekustamo īpašumu tirgum 2020. gadā tiek paredzēts cenu pieaugums par 7%. Tas paredzams kā rezultāts stabilai valsts ekonomikai, zemām procentu likmēm, ierobežotajam piedāvājumam un spēcīgajam pieprasījumam. Ļoti iespējams šai prognozei ir saistība arī ar 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, kas notiks tieši Parīzē, vēsta "World Property Journal".

Berlīnes un Maiami premium tirgiem "Knight Frank" paredz cenu pieaugumu par 5%, un tie ieņem 2. un 3. vietu pozitīvo prognožu topā.

Līdz šā gada trešajam ceturksnim šogad premium tirgū globāli konstatēts cenu pieaugums par vidēji 1,1%, padarot to par lēnāko kāpumu pēdējā desmitgadē, liecina "Knight Frank Prime Global Cities Index", kas apkopo datus par 45 pilsētām visā pasaulē.

«Bagātības efekts» ļauj paspīdēt dažiem kolekcionējamiem luksusa aktīviem

Ja runā par ieguldījumiem, tad bieži vien uzmanības centrā atrodas dažādi vērtspapīri, kuru tirdzniecība ir ļoti likvīda un kuri var nodrošināt gan procentu ienākumus, gan peļņu no to cenu palielināšanās.

Tiesa gan, naudu var virzīt ļoti dažādu lietu virzienā un cerēt, ka tas, galu galā, būs arī veiksmīgs ieguldījums.

Šogad no alternatīvākām investīcijām spīdējis augstas klases viskijs. Proti, tā cena 12 mēnešu laikā līdz jūlijam ir palēkusies gandrīz par 25%, liecina Knight Frank apkopotie dati (par viskija tirgu šim uzņēmumam datus sniedzot skotu viskija nozares izpētes uzņēmums Rare Whisky 101). Šāds kāpums izgriež pogas daudziem citiem pasaulē populārākajiem kolekcionāru iemīļotiem aktīviem – mākslas darbiem, monētām, pulksteņiem, retām automašīnām, pastmarkām, luksusa mēbelēm, rotaslietām un vīnam.

Latvijā trešajā ceturksnī mājokļu cenu kāpums bijis straujākais pasaulē, liecina starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas Knight Frank jaunākais pētījums par mājokļu cenu tendencēm 48 valstīs un teritorijās.

Saskaņā ar to Latvijā 2010.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada attiecīgo periodu mitekļi palikuši par 26,1% dārgāki, un pētnieki norāda, ka viens no cenu kāpuma iemesliem bijis pieprasījuma kāpums Latvijas ekonomikas atveseļošanās dēļ.

Turklāt pieprasījumu veicināja jaunais imigrācijas likums, kas atviegloja uzturēšanās atļauju iegūšanu ārzemniekiem, kuri pērk lielus īpašumus Latvijā, teikts pētījumā.

Otrais un trešais spraigākais mājokļu cenu lēciens reģistrēts attiecīgi Honkongā (+21,3%) un Ķīnā (+21,1%; dati par Pekinu un Šanhaju); seko Singapūra (+20%).

Tikmēr Latvijas dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā minētajā periodā bijis pasaulē otrais lielākais mājokļu cenu samazinājums (-13,9%); vēl vairāk mitekļu cenas kritās tikai Īrijā (-14,8%), bet dati par Igauniju pētījumā nav ietverti.

Lielbritānijas iedzīvotāji, kuriem bez pašu mājokļa dzimtenē pieder vēl īpašumi citās valstīs Eiropā, varētu piedzīvot savu brīvdienu māju vērtības spēju samazināšanos gadījumā, ja Grieķija izstāsies no eirozonas.

Īpašumi pašā Grieķijā šajā gadījumā ciestu visvairāk, cenām sarūkot pat līdz 50%, citējot ārvalstu valūtu speciālistu HiFX aprēķinus, vēsta Telegraph.

HiFX informācija liecina, ka kopš 2008. gada to britu skaits, kas vēlas pārdot savas brīvdienu mājas citur Eiropā, pieaudzis par teju 200%. Kompānijas dati liecina, ka 39% no tiem britiem, kas vēlas pārdot savus īpašumus ārvalstīs, vēlas to darīt Grieķijā, 34% - Spānijā un 23% vēlas pārdot savus īpašumus Portugālē.

«Tā kā daudzas Eiropas valdības cīnās ar deficīta mazināšanu, otro māju īpašnieki, īpaši tie, kuri ir ārzemnieki, ir kļuvuši par vieglu mērķi nodokļu paaugstināšanai. Tā rezultātā daudzi savus īpašumus pārdod un aktīvus atgriež Lielbritānijā,» stāsta HiFX mārketinga direktors Marks Bodega (Mark Bodega).

Cenu pieauguma līderis alternatīvo investīciju vidū ir luksusa klases viskijs.

Vērtības pieaugumu var mēģināt gaidīt no dažādām lietām, un tādējādi ir iespējams meklēt arī alternatīvākas investīciju iespējas. Turklāt pieejamie dati liecina, ka dažkārt tieši tās investoriem nodrošina ļoti labu peļņu. Piemēram, Knight Frank apkopotā Luxury Investment indeksa dati liecina, ka 12 mēnešu laikā līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai vieni no pašiem veiksmīgākajiem ieguldījumiem bijuši ekskluzīvā viskijā. Proti, to cena šajā periodā palēkusies vairāk nekā par trešdaļu, kas «izgriež pogas» daudziem citiem ieguldījumiem.

Būtībā tiek izdarīta likme uz to, ka, laikam ejot, ekskluzīva viskija vērtība pieaugs. Pamatdoma ir līdzīga tam, kā tas ir ar investīcijām vīnā, kad tiek pirktas ļoti kvalitatīva vīna pudeles, kuras tad attiecīgi tiek glabātas ar domu, ka to cena palielināsies, un galu galā tās tiks pārdotas dārgāk. Tāpat Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras tiek uzglabātas speciālās noliktavās, pirms tas ir sasniedzis savu brieduma stadiju. Viskiju pudelēs var liet pēc trīs gadiem gatavošanās, lai gan augstāka ranga viskijs mucās tiek uzglabāts krietni ilgāk. Viskija biržu operatori savukārt eksperimentē ar šī dzēriena mucās piedāvāšanu investoriem, kur to var gan pirkt, gan pārdot. Protams, pie ļoti ekskluzīviem viskijiem gan tikt var izrādīties pagrūti un ieejas barjeras šajā tirgū ir visai augstas. Savukārt potenciālie nākotnes klienti šiem dzērieniem ir pasaules bagātnieku pulciņš.

Tour Odeon, kas atrodas Monako, vēl tiek celts un netiks pabeigts līdz 2014. gada beigām, taču tas jau kļuvis par vienu no ekskluzīvākajiem un iekārojamākajiem īpašumiem pasaules superbagātnieku vidū, vēsta CNBC.

Īpašuma pārdošanas cena ir ap 65 tūkstošiem eiro kvadrātmetrā, informē Knight Frank, Londonā bāzētā nekustamā īpašuma kompānija, kas strādā ar šo projektu.

49 stāvu ēkas ekskluzīvās augšstāva platības pagaidām oficiāli īpašumu tirgū vēl nav nonākušas, turklāt nav zināms, vai tajās taps vairāki vai tikai viens apjomīgs dzīvoklis. Viens no plāniem paredz augšstāvā ierīkot baseinu ar privāto slidkalniņu.

Brexit joprojām negatīvi ietekmē luksusa nekustamā īpašuma tirgu Londonā, tomēr ietekme uz augstākās klases īres segmentu (virs 5000 sterliņu mārciņām nedēļā) ir pozitīva, ziņo nekustamo īpašumu aģentūra Knight Frank.

Neziņa par politiskās situācijas attīstīšanos un to, līdz kam galu galā novedīs Brexit, novedusi līdz ievērojamam darījumu un pieprasījuma kāpumam īres segmentā virs 5000 sterliņu mārciņām nedēļā.

Turīgākais slānis izvēlas īrēt un šobrīd izvairās no apartamentu iegādes. Pirmajā pusgadā šogad reģistrēti 153 super-prime īres darījumi, kas ir pēdējo septiņu gadu rekords. Otrajā ceturksnī šajā gadā ir noslēgti 40 šādi darījumi, kas arī ir augstākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā.

Attiecīgās klases īpašumiem šobrīd iespējams sasniegt pat 4% ienesīgumu, kas ir samērā augsts rādītājs Londonas luksusa segmentam. Izteiktākais pieprasījums vērojams tieši modernās, augstas kvalitātes jaunbūvēs. Pagājušā gada otrajā ceturksnī piedāvājumā bija izlikti kopā 284 super-prime īres piedāvājumi, taču šogad vien 209 - pieprasījums aug un piedāvājums kļuvis šaurāks.

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Londonas nekustamo īpašumu aģentūra Knight Frank apkopojusi informāciju par 40 lielākajām pasaules valstu galvaspilsētām jaunākajā 2018 Global Cities pārskatā, aprēķinot, kurās pilsētās ir visdārgākās biroju telpu cenas un īres maksa, raksta Business Insider.

Šajā ziņojumā analizēts, cik daudz premium klases biroja telpu var iegādāties par 100 miljoniem ASV dolāru dažādās pasaules valstu pilsētās. Pārskats veidots, ņemot vērā šā brīža tendences, kad privātie investori, kuri iepriekš ir investējuši daudzdzīvokļu ēku būvniecībā, patlaban skatās uz biroju ēkām.

Neskatoties, ka jau tā augstās cenas pasaules lielākajos biznesa centros turpina augt, investori un kompānijas aizvien skatās konservatīvi – uz tādām pilsētām, kā Londona, Cīrihe un Tokija, kas ilgus gadus veidojušās kā bagātas pilsētas un biznesa centri.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kurās 16 pilsētās par biroja ēku būs jāmaksā visdārgāk!

Londonas nekustamā īpašuma kompānija Knight Frank publicējusi jaunāko pārskatu, atklājot pasaules ultra luksusa mājokļu tirgu topu 2019.gadam, raksta Business Insider.

Sarakstā iekļautas valstis, tās sadalot trīs segmentos – pilsētas, slēpošanas galamērķi un otrās mājvietas tirgi. Topā tiek iekļautas pilsētas, kurās notikuši vismaz trīs īpašumu tirdzniecības darījumi vairāk nekā 25 miljonu dolāru vērtībā katrs ik gadu kopš 2015.gada.

Rezultātā sarakstā iekļuvušas vien 17 vietas pasaulē. Secināts, ka Londonā šādu darījumu noticis visvairāk – kopš 2015.gada augusta tādu bijis 161. Savukārt augstākā vidējā darījumu cena bijusi Honkongā – 54 miljoni dolāru pēdējo trīs gadu laikā.

Kopumā gandrīz puse no sarakstā iekļautajām vietām ir pilsētas, piecas ir otrās mājvietas tirgi un četras – slēpošanas galamērķi.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir šīs vietas!

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Pasaules lidostām kļūstot aizvien pārpildītākām un reisiem bieži vien kavējoties, aizvien vairāk turīgo ļaužu lidojumiem izvēlas privātās lidmašīnas.

Lidojumu skaits ar privātām lidmašīnām 2018. gadā pieaudzis par 10%, liecina Bloomberg veiktā Knight Frank un WingX datu analīze. Īsākiem lidojumiem īpaši turīgie ļaudis dod priekšroku privāto lidojumu ērtībai un ērtībai, nevis komerciāliem reisiem. Taču garākiem lidojumiem vēl aizvien tiek rezervētas vietas komerciālajās aviokompānijās, atsaucoties uz Bloomberg, vēsta Business Insider.

Vieni no biežākajiem privāto lidmašīnu galamērķiem pērn bijuši Maljorka un Bahamu salas, liecina Bloomberg informācija. Lielākā daļa lidojumu uz Bahamu salām notika Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, savukārt uz Maljorku bieži lidots no Spānijas vai Vācijas.

Uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty, kas darbojas premium klases nekustamo īpašuma jomā, sadarbībā ar amerikāņu dizaineru Karimu Rašidu nācis klajā ar jaunu dzīvojamā kompleksa projektu KADO KARIM Jūrmalas centrā. Projekts prezentēts dziesmu konkursa Jaunais vilnis 2012 atklāšanai veltītajā preses konferencē.

Konkursa dalībnieki un VIP viesi dāvanā saņemšot sertifikātus nekustamā īpašuma iegādei KADO KARIM 10 000 eiro vērtībā. Projekta autori plāno pabeigt šī kompleksa būvniecību divu gadu laikā.

Projekta arhitekts ir Andis Sīlis un darbam pie dizaina ir pieaicināts K. Rašids, kā arī Natālija Jansone. Projekta iniciators un attīstītājs ir uzņēmums Dzintaru parks. Projektu realizē Baltic International Realty un Knight Frank.

«KADO jeb «cadeau» tulkojumā no franču valodas nozīmē «dāvana»,» norāda Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko. «Plūstošās plastiskās formas atgādina noslīpētus jūras akmentiņus un ciešā koka apdare – kuģu gadu simteņu vecās priedes. Apkārtējā vidē organiski iederīgās mājas rada aizsargātības un emocionālā komforta izjūtu,» viņa raksturo projektu.

Dažādi cenu pieauguma stāsti turpina gozēties pasaules finanšu ziņu virsrakstos. Turklāt daudzos gadījumos pieaugums ir tik straujš, ka paralēles tiek vilktas ar dažiem lielākajiem pēdējo desmitu gadu cenu pīķiem.

Pagaidām arī īsti nevar rast nopietnus argumentus tam, lai inflācijas pieaugums vismaz īstermiņā sabremzētos.

Kopumā valdību un centrālo banku pandēmijas stimuli pasaulē palīdzējuši raisīt gandrīz visa cenu pieaugumu. Tajā nekāds izņēmums nav bijis arī nekustamā īpašuma tirgus. Būtībā pandēmija vēl nebūt nav beigusies, lai gan šajā tirgū jau tiek spriests par potenciāla burbuļa izveidošanos.

Piemēram, mājokļu cena pasaulē 12 mēnešos līdz šā gada martam vidēji bija pieaugusi par 7,3%, kas ir straujākais kāpums kopš 2006. gada ceturtā ceturkšņa, liecina Knight Frank’s Global House Price indeksa dati. Jeb – mājokļu cenas pieaug visātrāk kopš brīža pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes.

Vērtējot pēc mājokļu cenu pieauguma pasaulē, Malta pārspējusi Honkongu, liecina jaunākais Knight Frank LLP Global House Price Index.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, mājokļu cenas Maltā augušas par 17%.

Honkongā, kas ir visdārgākais mājokļu tirgus pasaulē, cena augusi par 16%, un indeksa valstu pirmajā desmitniekā ierindojas jau kopš 2009.gada. Tiesa gan, eksperti paredz, ka tirgus nākamo mēnešu laikā nedaudz atslābs, augot procentu likmēm.

Neskaidrība saistībā ar tirdzniecības karu un potenciālo hipotekāro kredītu likmju pieaugumu, rada lejupvērstu spiedienu uz cenām, skaidro China at Cushman & Wakefield Plc eksperts Alva To.

Kompānijas eksperti nākamajā gadā prognozē korekciju Honkongas mājokļu tirgū, paredzot, ka cenas var sarukt par 15%.

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

Londona cer uz Latvijas un mūsu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta kandidāta sapratni par Sitijas raizēm .

Atšķirības Eiropas valstu banku regulējumos sadārdzina banku biznesu, un tas atsaucas uz pakalpojumu cenām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness skaidro Londonas Sitijas Korporācijas lordmēre Fiona Vulfa.

Kāda interese Sitijai ir par Latviju? Mūsu bankas ir fokusējušās uz reālo ekonomiku un ne tik daudz uz finanšu tirgiem, kā tas ir Londonā, Parīzē un citur.

Galvenais manas vizītes iemesls ir tas, ka Latvijai no jaunā gada būs vissvarīgākā Eiropas Savienības (ES) prezidentūra nākamo piecu gadu laikā, jo faktiski Latvija noteiks jaunās EK un Parlamenta dienas kārtības galvenos virzienus. Šis ir fantastisks brīdis, lai pievērstu uzmanību tam, kas Eiropai ir visvairāk nepieciešams – izaugsme, darbavietas un konkurētspēja. Mēs, Sitija, gribētu, lai arī jaunajai EK būtu šīs trīs prioritātes, nevis jauni regulējumi.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Plastikas ķirurgs, Ādažu privātklīnikas īpašnieks, Jānis Zaržeckis kopš pērnā gada reizi mēnesī pieņem pacientus Londonā, ziņo Dienas bizness.

«Kopš pērnā gada ik mēnesi trešajā piektdienā pieņemu Londonā. No rīta līdz plkst.10.00 man ir pieņemšana Rīgā, tad braucu uz lidostu, un no 14.00 pieņemu pacientus Londonā,» stāsta plastikas ķirurgs.

Krīze ļoti samazināja pacientu skaitu, un lai varētu saglabāt ilgtspējīgu biznesu, vajadzēja meklēt papildu iespējas, kā piesaistīt pacientus. Viņš kopā ar mediķiem no septiņām citām privātklīnikām piedalījies projektā BalticCare. «Strādājam, bijām sagatavojuši plašu piedāvājumu, no kura beigās tomēr klienti neradās. Secināju, ka jādara citādi, un nolēmu izmantot Google Analitics, lai vadītu mārketinga kampaņu tīmeklī. Tēmēju 100 km rādiusā ap Londonu. Svarīgi, lai lapa indeksētos un parādītos sponsorēto linku pašā augšā. Kad īstenoju kampaņu, tad Londonā, ierakstot, top plastic surgers, es biju trijniekā. Kampaņu pats vadīju. Sākumā mēģinu salīgt vienu IT kompāniju, bet vēlāk sapratu, ka ir jāsaprot šī biznesa nianses, lai īstajā brīdī pamainītu atslēgas vārdus u.c. lietas. Sākumā, kamēr sapratu, tas prasīja diezgan daudz laika, tagad - dažas minūtes trīs reizes dienā. Tas ir kā biržā. Brīžam viens klikšķis man maksā divus dolārus, brīžam septiņus; jo populārāks, jo dārgāk,» pieredzē dalās J. Zaržeckis.