Gan Latvijā, gan Krievijā audzis pieprasījums pēc Latvijas farmācijas uzņēmuma AS Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, kas šonedēļ nonāca pasaules mediju uzmanības lokā pēc tenisistes Marijas Šarapovas paziņojuma par pozitīvām dopinga analīzēm, proti, tenisistes organismā atklāta meldonija klātbūtne.

Krievijā interneta aptieku tīklā apteka.ru būtiski audzis pieprasījums pēc Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, interneta vietnē pharmvestnik.ru publicētā rakstā stāsta zinātniskā ražošanas kompleksa Katren attīstības direktors Anatolijs Tencers. Ja agrāk šajā interneta vietnē dienā bija 50-60 Mildronāta pieprasījumi, tad 8.martā reģistrēti 1100 pieprasījumi, 9.martā - 1200, stāstījis Tencers. Pēc viņa teiktā, preparāta pārdošanas apjoms kopš 7.-8.marta audzis 15-20 reizes.

Šonedēļ salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu arī Latvijā vērojams «zināms pieaugums» Mildronāta tirdzniecībā, aģentūrai LETA sacīja ražotāja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā nevajadzētu veidoties situācijai, ka produkts nav pieejams. Grindeks noliktavās ir Mildronāta rezerves, medikaments ir pieejams arī vairumtirdzniecības bāzēs. Ja zāles ir izpirktas kādā konkrētā aptiekā, tad 12 līdz 24 stundu laikā medikaments aptiekai atkal tiek piegādāts, paskaidroja Kļaviņa.

A/s Grindeks oriģinālpodukts Mildronāts pērn pārdots par 31,2 miljoniem eiro, kas ir teju trešā daļa no uzņēmuma pagājušā gada gatavo zāļu pārdošanas apjoma.

2016. gadā Mildronāts tika pārdots 20 valstīs, vislielākais pieprasījums bija Krievijā, Lietuvā un Latvijā. «2015. un 2016. gada pārdošanas dati nav salīdzināmi, jo, ņemot vērā ekonomisko nestabilitāti vairākos Mildronāta pārdošanas tirgos, atsevišķās valstīs, noliktavās iepriekš bija izveidojušies vērā ņemami produkcijas uzkrājumi. Nenoliedzami, ka arī Šarapovas fenomens ir atstājis pozitīvu ietekmi uz pārdošanas apjoma pieaugumu,» saka a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

DB jau rakstīja, ka meldonijs, kas ir medikamenta Mildronāts aktīvā viela, pagājušajā gadā tika iekļauts Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) aizliegto vielu sarakstā. Milzu atpazīstamību tas guva pērn pavasarī, kad šī viela tika atklāta Krievijas tenisa zvaigznes Marijas Šarapovas organismā.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) aizliegto vielu sarakstā trešdien iekļāvusi Latvijā ražoto medikamentu meldoniju jeb Mildronātu.

Mildronāts sarakstā iekļauts, jo ir pierādījumi, ka sportisti to lieto ar nolūku uzlabot savu sniegumu.

Meldonijs ir medikaments, kas ļauj izvairīties no sirds audu bojājumiem.

Jau pirms tam meldonijs ticis iekļauts WADA monitorējamo vielu sarakstā

Meldonijs Latvijā pazīstams ar farmācijas uzņēmuma Grindeks ražoto un izplatīto zīmolu Mildronāts. Saistībā ar šo vielu radīta jaunu medikamentu paaudze, kas imitē dabiskus savienojumus. Kardioprotektors Mildronāts ir viena no Latvijas veiksmīgākajām medicīniskā eksporta precēm. 2013.gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza aptuveni 65 miljonus eiro.

Tikmēr Starptautiskās Motosporta federācijas (FIM) pārstāvētie sporta veidi izņemti no saraksta, kur alkohols aizliegts kā dopinga līdzeklis. Precīzi iemesli šim lēmumam netiek nosaukti.

AS Grindeks uzskata, ka meldonijs, kas ir AS Grindeks originālpreparāta Mildronāts® aktīvā viela, nav dopings, bet gan efektīvas klīniskā praksē plaši izplatītas zāles un nav iekļaujamas sportistiem aizliegto vielu sarakstā, informē kompānijas pārstāve Laila Kļaviņa.

Grindeks nav saņēmis Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) pamatojumu šādam lēmumam. Līdz ar to uzņēmumam ir liegta iespēja izvērtēt tos argumentus, kas mudināja preparātu šajā sarakstā iekļaut. Gluži pretēji, jau pāris gadus atpakaļ uzņēmuma speciālisti padziļināti pētīja šo aspektu gan šeit uz vietas Latvijā, gan atbildot uz Rietum-Eiropas speciālistu jautājumiem, un nonāca pie kopīga slēdziena, ka Meldonijs nav iekļaujams aizliegto vielu sarakstā, norāda uzņēmuma pārstāve.

Tiklīdz Grindeks saņems Pasaules Antidopinga aģentūras atzinumu, rūpīgi to izanalizēs un darīs visu, lai pārliecinātu lēmuma pieņēmējus izņemt preparātu no saraksta laukā, uzsver L. Kļaviņa.

AS Grindeks pārstāvji Monreālā, Kanādā tikās ar Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) vadības pārstāvjiem, lai apspriestu iespējas izslēgt preparātu Mildronāts® (meldonium) no sportistiem aizliegto vielu saraksta, informē uzņēmumā.

Diskusijas laikā tika rasta kopēja izpratne un abas puses vienojās par tālāku sadarbību. Abas puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas, lai tiktu novērsta ļaunprātīga un medicīniski nepamatota medikamenta lietošana.

«Grindeks un Pasaules Antidopinga aģentūra ir vienojusies par turpmāku sadarbību. Tikšanās laikā spējām atrast kopsaucējus, taču pastāv arī atšķirīgi uzskati. Mēs esam pārliecināti un gatavi argumentēt, lai medikamentu Mildronāts® no sportistiem aizliegto vielu saraksta izslēgtu. Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu ražotais preparāts būtu pieejams visiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams, tajā skaitā arī sportistiem. No jebkura aspekta skatoties, Grindeks ir kategorisks pret medicīniski nepamatotu un ļaunprātīgu medikamenta lietošanu, » norāda AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Par Latvijas preparātu numur viens kļūs jaunais mildronāts, ja vien tas tiks pienācīgi attīstīts

Tā intervijā DB saka Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors, viens no mildronāta izgudrotājiem Ivars Kalviņš.

Daudzi, braucot uz Krieviju vai Baltkrieviju, aptiekās joprojām sapērkas lēto analgīnu vai citramonu, zāles, kas ir pazudušas no mūsu aptieku plauktiem. Kādēļ tas ir noticis? Tās ir rūpes par mūsu veselību vai arī šīs zāles ir kaitīgākas par rietumu analogiem?

Analgīnu ražo uzņēmumi, kuriem nav Eiropā sertificētas ražotnes. Eiropā ir tāds noteikums, ka ražošanai ir jābūt sertificētai pēc labas ražošanas prakses standartiem (GMP). Ja tā nav, šādu produktu Eiropā ievest un pārdot kā zāles nedrīkst.

Par meldonija lietošanu diskvalificēts pauerliftinga sportists Andrejs Martuļevs, informēja Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļā.

Martuļevam dopinga kontrole veikta maija vidū, analīzēs konstatējot meldoniju.

Sportistam par Antidopinga kodeksa pārkāpumu piešķirta četru gadu diskvalifikācija, kas ilgs līdz 2021.gada 14.jūlijam.

Meldonijs, kas ir medikamenta Mildronāts aktīvā viela, aizliegto vielu sarakstā iekļauts no 2016.gada 1.janvāra. Šo preparātu izmantoja daudzi sportisti kādreizējās PSRS valstīs, un pērn tas kļuva par «populārāko» dopingu pasaulē, jo lietošanā tika pieķerti ļoti daudzi sportisti, tajā skaitā slavenā tenisiste Marija Šarapova.

Pērn septembrī ar Pasaules Antidopinga aģentūras pārstāvjiem tikās arī Latvijas farmācijas kompānijas AS Grindeks pārstāvji, tomēr viņiem neizdevās panākt Mildronāta aktīvās vielas izņemšanu no aizliegto vielu vidus, un to ir aizliegts lietot arī 2017.gadā.

Slavenā Krievijas sportiste Marija Šarapova pirmdien pirmo reizi kopš diskvalifikācijas piešķiršanas par dopinga lietošanu piedalījusies tenisa mačā, aizvadot divas spēles Lasvegasā notikušajā labdarības pasākumā.

Pašlaik 29 gadus vecā Šarapova pirmdien piedalījās labdarības pasākumā, lai vāktu līdzekļus pazīstamā mūziķa Eltona Džona AIDS fondam. Pirmajā mačā krieviete pārī ar talantīgo amerikānieti Teilori Džonsonu piekāpās slavenajai Martinai Navratilovai un Līzelai Hūberei no ASV.

Pēc tam Šarapova piedalījās arī labdarības pasākuma fināla mačā, kur, spēlējot kopā ar ASV tenisa leģendu Džonu Makinroju, bija jāsacenšas pret Navratilovu un Endiju Rodiku.

Šarapovai par aizliegtās vielas meldonija lietošanu šogad tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija, kas gan nu samazināta līdz 15 mēnešiem. Tas nozīmē, ka krieviete oficiālās sacensībās varēs atgriezties nākamā gada pavasarī.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) publicējusi 2017.gada aizliegto vielu sarakstu, tajā saglabājot arī Latvijā izstrādāto meldoniju.

LETA jau vēstīja, ka meldonijs, kas ir medikamenta Miltronāts aktīvā viela, aizliegto vielu sarakstā tika iekļauts pirms gada. Šogad tas kļuvis par «populārāko» dopingu pasaulē, jo tā lietošanā pieķerti ļoti daudzi sportisti, ieskaitot tenisa superzvaigzni Mariju Šarapovu.

Šomēnes ar WADA pārstāvjiem tikās arī Latvijas farmācijas kompānijas AS Grindeks pārstāvji, tomēr viņiem nav izdevies panākt Mildronāta aktīvās vielas izņemšanu no aizliegto vielu vidus.

Kā vēstīts, WADA līdz 30.septembrim bija pagarinājusi periodu, kura laikā meldonija lietošanā pieķertie sportisti var izvairīties no diskvalifikācijas, ja viņu organismā konstatēts neliels daudzums šīs vielas. Kaut gan oficiāli tas nav izziņots, paredzams, ka no 1.oktobra šī atruna vairs nebūs spēkā un meldonijs sportistu organismā vairs nedrīkstēs atrasties nemaz.

Meldoniju atstāj aizliegto vielu sarakstā. Ražotāji par taisnību vēl pacīnīsies, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Aizliegto vielu sarakstā ir ļoti viegli ko iekļaut, bet krietni grūtāk ir izņemt. Tā, raksturojot Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) lēmumu aizliegto vielu sarakstā joprojām atstāt Latvijā izstrādāto meldoniju, norāda gan pašmāju medikamentu ražotāji, gan zinātnieki.

Meldonijs ir medikamenta Mildronāts aktīvā viela, kas aizliegto vielu sarakstā tika iekļauta no šī gada. Milzu atpazīstamību tas guva martā, kad šī viela tika atklāta tenisa superzvaigznes Marijas Šarapovas organismā.

Cerības, ka dopinga zīmē Mildronātam būs jāpavada ne ilgāk kā gads, nepiepildījās. Latvijas pārstāvji tikās ar WADA ekspertiem, tomēr viņiem neizdevās pārliecināt, ka medikaments nestimulē sportiskos sasniegumus.

Pabeigts HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) 100% kapitāla daļu iegādes darījums no «Dashdirect Limited» (Kipra) par kopējo summu 18,2 miljoni eiro, kuru AS «Grindeks» ir pilnībā samaksājusi saskaņā ar līguma noteikumiem, paziņojumā Nasdaq Riga informē Grindeks.

Uzņēmuma HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) pamatdarbība ir medicīnisko preparātu ražošana, un AS «Grindeks» ar to ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu par zāļu ražošanu injekciju formā.

Tādējādi «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitasuzņēmumi – AS «Tallinas farmaceitiskā rūpnīca» (Igaunija), AS «Kalceks» (Latvija), SIA «Namu apsaimniekošanas projekti» (Latvija) un «HBM Pharma» s.r.o. (Slovākija).

«Grindeks» ir starptautisks farmācijas uzņēmums, kura galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Slovākijā; pārstāvniecības atvērtas 12 valstīs.

Latvijas intelektuālās eksportpreces ražotājs a/s Grindeks šogad diskutēs ar Pasaules Antidopinga aģentūru par meldonija izņemšanu no aizliegto vielu saraksta, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Globālo farmācijas grandu spiediens, iespējams, ir veicinājis Pasaules Antidopinga aģentūru (PAA) iekļaut sportistiem aizliegto vielu sastāvā meldoniju – tā var domāt, izanalizējot notikumu gaitu saistībā ar šā aizlieguma tapšanu. Meldonijs ir aktīvā viela vienam no Latvijas eksporta lepnumiem – Grindeks ražotajam mildronātam, un, kā lasāms plašsaziņā, kopš pērnā gada rudens šā sportistu vidū populārā preparāta lietošanas dēļ ne viens vien jau ir iekūlies nepatikšanās ar antidopinga regulatoriem.

AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis DB saka: «Protams, esam sarūgtināti, ka pēc mūsu sniegtajiem argumentiem, pierādījumiem un pamatojumiem, mildronāts ir iekļauts sportistiem aizliegto vielu sarakstā, jo, pamatojoties uz padziļinātu izpēti, uzskatām, ka meldonijam šajā sarakstā nav jābūt. Taču mildronāta iekļaušana sarakstā nekādā mērā neietekmē faktu, ka tas ir kvalitatīvs, drošs un efektīvs preparāts. Līdz šim tas ir bijis pieejams visiem, kam vajadzīgs, t.sk. sportistiem paaugstinātu psihoemocionālu un fizisku slodžu izraisītu traucējumu novēršanai.»

Izcilajam gastroenterologam profesoram Jurim Pokrotniekam piešķirta Grindeļa balva par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā. Savukārt par nozīmīgu veikumu zinātnē Zelta Pūces apbalvojums pasniegts preparāta Mildronāts® izgudrotājam, akadēmiķim Ivaram Kalviņam, informē farmācijas uzņēmumā Grindeks.

Piešķirtas arī trīs Sudraba Pūces perspektīvākajiem jaunajiem pētniekiem. Zinātniekus apbalvo Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks, iesaistot Latvijas Zinātņu akadēmiju.

«Veselība ir cilvēku dārgākā vērtība un rūpes par to ir farmācijas un medicīnas nozares, kā arī zinātnieku sūtība. Grindeks pateicas profesionāļiem, kuri savu mūžu velta Latvijas sabiedrībai, medicīnai, izglītībai un zinātnei,» saka AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

D.H.Grindeļa balvas saņēmējs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģijas un uztura terapijas centra vadītājs, ārsts, pasniedzējs un zinātnisko rakstu autors, kurš sarakstījis monogrāfiju Gastrointestinālā endoskopija, kā arī ir vairāk nekā 400 citu publikāciju autors un līdzautors.

Latvijai pietrūkst tālredzības, lai izciliem zinātniskiem izgudrojumiem piešķirtu naudu, tos pārpērk citas valstis un bauda preparātu panākumus

Tā intervijā DB norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) vadītājs Ojārs Spārītis.

Fragments no intervijas:

Zinātnes sadarbība ar uzņēmējdarbību. Cik tā ir aktīva patlaban?

Jūsu avīzē jau ir pauduši viedokli dažādi nozares pārstāvji, tieši ieskicējot šo spēcīgo sadarbību. Piemēram, Kurekss lepojas ar to, ka viņi ir īstenojuši jaunu zinātniski izstrādātu tehnoloģiju ieviešanu zāģmateriālu šķirošanā, to precīzākā apstrādē. Zinātnes un biznesa tuvināšanā ir svarīgs biznesa starpposms, kurš strādā ar minimāli birokrātiskiem līdzekļiem, bet spēj piesaistīt naudu, lai kādu projektu novestu līdz galam vai lai radītu kādu starpfinansējumu.

Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

Olainfarm koncerna realizācija 2018. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 30,8 miljonus eiro, kas ir par 8 % vairāk nekā šajā periodā pērn, un tas ir labākais 1.ceturkšņa apgrozījuma rādītājs koncerna līdzšinējā darbībā, informē uzņēmumā.

Tīrā peļņa 1.ceturksnī bija 3,1 miljoni eiro, kas ir par 15% mazāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Peļņas samazinājumu uzņēmums skaidro ar Krievijas rubļa kursa nelabvēlīgām svārstībām gada sākumā.

Lielākie produkcijas noieta tirgi šajā laikā bija Latvija, Krievija, Baltkrievija, Ukraina un arī Kazahstāna.

2018. gada 1.ceturksnī turpināja pieaugt uzņēmuma realizācijas apjomi pilnīgi visos tā galvenajos noieta tirgos. Šajā laikā pozitīva dinamika atzīmēta Latvijā un Baltkrievijā, kur realizācija katrā no tirgiem pieauga par 1.4 miljoniem eiro, Uzbekistānā par 0.57 miljoniem un Krievijā par 0.51 miljonu.

2018. gada 1.ceturksnī ir notikušas būtiskas izmaiņas uzņēmuma pieprasītāko produktu realizācijas struktūrā. Par pārdotāko Olainfarm medikamentu kļuvis recepšu medikaments nervu sistēmas veselībai Noofen, kura īpatsvars veidoja 18%. Savukārt pērnā gada pārdotākais produkts, medikaments nervu sistēmas veselībai, Neiromidin, šogad ir tikai trešais pieprasītākais, bet PASS un Remantadīnu pārdotāko produktu sarakstā ir nomainījuši metabolais līdzeklis Meldonijs un Memantīns, kas paredzēts Alcheimera slimības ārstēšanai.

Kopējais zāļu realizācijas apjoms Latvijā kopš 2012. gada ik gadu bijis lielāks par 300 miljoniem eiro, 2016. gadā sasniedzot gandrīz 375 miljonus eiro ar PVN. Par šādu tendenci liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) sagatavotais ikgadējais pārskats Zāļu patēriņa statistika, kurā ietverti dati par zāļu patēriņu Latvijā no 2012. līdz 2016. gadam.

Recepšu un bezrecepšu zāļu patēriņa attiecība pēc realizācijas apjoma eiro pērn bijusi līdzīga kā iepriekšējos gados – 82% no tirgus veidoja recepšu zāles, savukārt 18% – bezrecepšu zāles.

Saskaņā ar ZVA apkopotajiem datiem 2016. gadā turpināja pieaugt arī Latvijā realizēto nereģistrēto* zāļu patēriņš: salīdzinot ar 2015. gadu, par 27% palielinājies realizēto zāļu iepakojumu skaits un par 34% – realizācijas apjoms eiro.

Lielāko zāļu, tai skaitā nereģistrēto zāļu, realizācijas apjoma daļu lieltirgotavas piegādā aptiekām – 2016. gadā tie bija 64%. Trīs lielākās zāļu lieltirgotavas “Recipe Plus”, “Tamro”, “Magnum Medical” pērn veidoja 75% no visu lieltirgotavu kopējā zāļu realizācijas apjoma aptiekām. Kopš 2012. gada pieaudzis gan Latvijā licencēto, gan Latvijā atzīto EEZ valstīs licencēto lieltirgotavu skaits. 2016. gadā Latvijā darbojās 84 zāļu lieltirgotavas.