Loģistikas tirgus turpina augt par spīti recesijas gaidām

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Cik plaša īsti ir jūsu darbības ģeogrāfija?

Via 3L Latvia ir daļa no Via 3L grupas, kura darbojas visās Baltijas valstīs. Šobrīd strādājam Baltijas līmenī, lai visās valstīs būtu vienāds pakalpojumu standarts. Protams, katrā valstī mums atšķiras darbības veids un cenu politika. Ir klienti, ko apkalpojam Baltijas līmenī kā centrālā Baltijas noliktava – veicam piegādes no Rīgas uz Lietuvu un Igauniju, palīdzam savām māsas organizācijām Igaunijā veikt piegādes Latvijā, nodrošinot transportu vai noliktavas. Skatāmies, kas ir izdevīgāk. Atkarībā no apjoma varam aizvest preces līdz Igaunijai, kur viņi tālāk tās piegādā mazumtirgotājam, vai arī paši vest klientam. Lai piegādes būtu izdevīgas, tās jāveic konsolidētā veidā, izmantojot noteiktus grafikus.

Cik liela ir konkurence Baltijā un Latvijā?

Lietuva attīstījās ātrāk un lielākos apmēros, tostarp arī lielāka iedzīvotāju skaita dēļ. Taču šobrīd tirgus attīstība ir straujāka Latvijā, ja ņemam vērā visus topošos vai plānotos industriālos parkus. Attiecībā uz konkurenci Latvijā, te ir vēl pāris lielāki un pāris mazāki uzņēmumi, ar kuriem konkurējam un cīnāmies ražotāju, izplatītāju iepirkumos, kuri tiek organizēti reizi divos, trīs vai četros gados. Taču ir potenciāls tirgū ienākt vēl kādam, un sagaidu, ka ar laiku tas notiks. Paredzu, ka šī nozare attīstīsies vēl vairāk. Nepieciešamību pēc šī (3PL) pakalpojuma varētu radīt ekonomiskā stagnācija, kas, manuprāt, būs mazķibele, nevis tik liela kā iepriekšējā. Kad tas notiks, ražotāji un distributori izjutīs spiedienu uz cenām un būs spiesti skatīties, kā samazināt izmaksas.

Kā loģistikas tirgu ietekmēs mazumtirgotāja Lidl ienākšana? Cik daudz sadarbojaties ar lielveikalu ķēdēm, kam ir savi loģistikas pakalpojumu sniedzēji?

Sadarbojamies pilnīgi ar visām. Uz to centrālajām noliktavām piegādājam mūsu sadarbības partneru preces. Visiem pārējiem tirgus spēlētājiem, kam nav centrālo noliktavu, preces izvadājam pa veikaliem visā Latvijā, nodrošinot piegādes katru nedēļu. Piemēram, esam LaTS centrālā noliktava un izvadājam konsolidētās preces pa viņu veikaliem.Runājot par Lidl, viņiem ir daudz starptautisko iepirkumu, bet būs, protams, arī Latvijas preces. Saredzu to kā potenciālo sadarbības partneri, kam mēs varētu piegādāt daļu preču un laika gaitā, iespējams, varētu sadarboties citās noliktavu biznesa sfērās.

Ja reiz ir vieta vēl kādam spēlētājam, kas traucē jums un konkurentiem paplašināties?

Līdz galam nav pārliecības, kā tirgus attīstīsies un kāda varētu būt mazķibeles ietekme. Šobrīd telpu nomas maksa ir diezgan augsta salīdzinājumā ar laiku pirms pāris gadiem. Līdz ar to daļa spēlētāju – arī mēs ‒ nogaida. Pašlaik izvēlamies jaunas telpas, jo mūsu mērķis ir trīs gadu griezumā attīstīt ne tikai sauso, akcīzes preču apstrādi un muitas noliktavu, bet arī iet termorežīmā.

Visos (no -18 līdz +20 C) temperatūras režīmos? Arī medikamentus?

Visos režīmos, bet zālēs pagaidām ne. Taču, ja ir termonoliktavas, to var viegli izdarīt.

Visu rakstu lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!