Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistāmā summa varētu sasniegt 6-7 miljonus eiro, sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts pie IPO. "Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē," teica Siksnis.

Tāpat Siksnis sacīja, ka "Indexo" vēlas īstenot akciju piedāvājumu šogad jūnija beigās vai jūlija sākumā pirms sākas aktīvā atvaļinājumu sezona, jo akciju piedāvājums tiks vērsts uz divām galvenajām auditorijām - uz "Indexo" esošajiem akcionāriem, kuriem nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek, kā arī uz mazajiem investoriem Latvijā, kuru gadījumā ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona.

"Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim," piebilda Siksnis.

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo» gada laikā plāno palielināt pašu kapitālu līdz trīs miljoniem eiro un netiek izslēgta arī jaunu akcionāru piesaiste, intervijā sacīja «Indexo» valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Valdis Siksnis.

«Mums nākamo 12 mēnešu laikā būs jāveic papildu akciju emisija. Mūsu pašu kapitāls pašlaik ir nepilni 2,4 miljoni eiro, bet, kad mēs aktīvu pārvaldē tuvosimies 200 miljonu eiro robežai, likums prasa pašu kapitālu vismaz trīs miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka mums par aptuveni 700 000 eiro būs jāpalielina pašu kapitāls. Droši vien šis jautājums aktuāls kļūs gada beigās, un tad arī paziņosim konkrētus plānus, kā to darīsim. Līdzšinējiem akcionāriem jaunas akciju emisijas gadījumā būs tiesības jaunās akcijas proporcionāli izpirkt, bet es neizslēdzu arī jaunu akcionāru piesaisti, lai akcionāru loks būtu plašāks,» teica Siksnis.

Viņš arī norādīja, ka pensiju pārvaldīšana ir apjoma bizness, un svarīgākais ir augt. «Indexo» sākotnējais mērķis sasniegt 10% un vairāk tirgus daļu nav mainījies.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" veidotā jaunā banka plāno sākt darbību 2024.gada 1.aprīlī, ceturtdien vebinārā sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis.

Lai banka saņemtu licenci, tai nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu 12,5 miljonu eiro apmērā, un Siksnis pauda pārliecību, ka patlaban līdz 29.decembrim notiekošajā jaunajā 1,15 miljonu akciju emisijā šo kapitālu izdosies piesaistīt.

Siksnis uzsvēra, ka risks nesaņemt licenci pēc šī kapitāla piesaistes ir ļoti mazs.

Siksnis sacīja, ka arī konsultācijas ar lielajiem investoriem liecina, ka kapitālu izdosies piesaistīt. Ja akciju emisijā piesaistītā kapitāla deficīts būs neliels, "Indexo" noslēgs akciju emisiju un meklēs citas iespējas segt kapitāla deficītu.

Savukārt, ja akciju emisijā piesaistītā kapitāla deficīts būs lielāks, tad, iespējams, "Indexo" atcels kapitāla piesaistes akciju emisiju, un meklēs citus veidus kā piesaistīt bankas licences saņemšanai nepieciešamo kapitālu, skaidroja Siksnis.

Pensiju pārvaldes uzņēmums IPAS Indexo (Indexo), kas kopš pagājušā gada vidus strādā pie jaunas bankas projekta, ir gandrīz noslēdzis bankas izveides sagatavošanas darbu.

Pirms licences saņemšanas un bankas darbības uzsākšanas, Indexo plāno jaunā akciju emisijā piesaistīt 12,5 miljonus eiro kapitāla, lai nodrošinātu kreditēšanai, rezervēm un darbības izaugsmei nepieciešamos ieguldījumus. Paredzams, ka jaunā akciju emisija tiks īstenota šī gada decembrī un noslēgta nākamā gada sākumā, akcijas cena tiks noteikta diapazonā no 11 līdz 15 eiro.

Indexo šobrīd ir iesniedzis pilnu bankas licencēšanas pieteikuma dokumentu paketi Latvijas Bankā, kas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku to šobrīd izskata. Pēc licences saņemšanas Indexo sāks piedāvāt pakalpojumus privātpersonām, un tas varētu notikt pavisam īsi pēc licences saņemšanas – provizoriski nākamā gada pirmajā ceturksnī. Pakalpojumi uzņēmumiem sekos no 2025. gada.

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Baltic Horizon Fund iegādājas LNK Centre biroju ēku Rīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Igaunijā reģistrētais slēgta tipa ieguldījumu fonds Baltic Horizon Fund 4. jūlijā parakstījis pirkuma līgumu par LNK Centre iegādi Rīgā. Līgums slēgts ar SIA LNK Properties and SIA FIN.LV.

Iegādes cena ir apmēram 17 miljoni eiro.

Sagaidāms, ka darījums noslēgsies viena mēneša laikā.

LNK Centre ir A klases biroju ēka ar nomas platību 7455 kvadrātmetru apmērā. Īpašums atrodas Skanstes rajonā. Tas ir pilnībā iznomāts pieciem nomniekiem, no kuriem Exigen Services un LNK Grupa aizņem apmēram 90% no nomātās platības.

Darījums paredz, ka LNK Grupa pagarinās nomas līgumu uz desmit gadiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gada septembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušo centrālo ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, par 10 516 200 eiro iegādājies holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15 un no tā brīža ēku pārdēvēja par LNK Centre.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, taču kompānija strādāja ar zaudējumiem 423 854 eiro apmērā, informē uzņēmumā.

"Indexo" operatīvā peļņa pirms klientu piesaistes izdevumiem un citiem biznesa projektiem, tādiem kā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) izdevumi un jaunās bankas izveides ieguldījumiem, bija 630 482 eiro.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Indexo" šogad pirmajā pusgadā ieguldīja 773 275 eiro jaunu klientu piesaistē, bet IPO izmaksu daļa, kas attiecināma uz pirmo pusgadu, bija 63 927 eiro. Savukārt jaunas bankas izveides izdevumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 217 134 eiro.

“Šis Indexo ir ļoti nozīmīgs izaugsmes gads, jo stiprinām mūsu pensiju pārvaldes darbību un nesen veiksmīgi noslēdzām akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO), kura mērķis bija piesaistīt investīcijas bankas izveidei,” saka Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” 15.jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ir iesniedzis plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta izskatīšanas FKTK, apstiprinoša lēmuma gadījumā, nekavējoties tiks paziņots IPO uzsākšanas datums, piedāvāto akciju parakstīšanās laiks, akciju cena un citas darījuma detaļas. "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis trešdien IPO veltītajā pasākumā prognozēja, ka IPO varētu sākties 28.jūnijā.

Prospekts ir Indexo IPO pamatdokuments, kurā pieejama informācija par IPO piedāvāto akciju skaitu, cenu, kā arī citiem finanšu parametriem un akciju sadales (allocation) principiem. Dokumentā detalizēti aprakstītas arī uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķi, tostarp jaunas bankas izveides plāni, un to finanšu pamatojums. Tāpat prospekts iepazīstina ar Indexo pārvaldības modeli, risku politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības jautājumiem.

Pašmāju degvielas tirgotāja Kool Latvija degvielas uzpildes stacijām (DUS) Augšlīgatnē un Ādažos pievienojušās vēl divas DUS – Valmierā un Sauriešos. Piektdien, 8.jūnijā tās tiek atklātas klientiem, portālu Db.lv informēja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Papildus degvielas iegādei un veikalam abās stacijās būs pieejamas arī ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Db.lv jau vēstīja, ka vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. Uzņēmuma nākotnes plānos ir izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā.

Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē. Savukārt šogad februārī Rīgā, Kr.Barona ielā tika atvērts Kool ērtas iepirkšanās veikals bez degvielas uzpildes iespējām.

Jau vēstīts, ka piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA «KOOL Latvija».

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Par holdingkompānijas MN Holding, kurā ietilpst būvniecības nozares uzņēmumi Velve un Moduls Engineering, līdzīpašnieku, iegādājoties 10% uzņēmuma akciju, kļuvis Valdis Siksnis, kurš līdz šim pamatā strādājis finanšu nozarē (Nordea, INDEXO, Callidus Capital).

V.Siksnis jau sniedz atbalstu holdinga vadības komandai korporatīvās pārvaldes un risku vadības pilnveidē, kā arī biznesa attīstības un uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumu risināšanā.

“Lai arī būvniecības nozare šobrīd Latvijā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, turpinot iesāktās pārmaiņas gan Velve, gan Moduls Engineering zīmoli arī turpmāk garantēs ne tikai izcilu paveiktā darba kvalitāti un sasniegto rezultātu, bet būs arī labi pārvaldīti, prognozējami un uzticami sadarbības partneri,” uzsver V. Siksnis.

MN Holding pārstāvis Iļja Ņikuļins skaidro: “Mums ar Valdi ir vienots redzējums par uzņēmumu vadību un ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā viņa plašo pieredzi un vadītāja īpašības, esmu pārliecināts, ka virzība uz kopējo mērķu sasniegšanu būs strauja.”

Lai provocētu konkurenci tirgū un novērstu 3.pensiju līmeņa trūkumus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Indexo ievieš inovatīvu risinājumu, kas apvieno robotizētu ieguldīšanas pieeju, ieguldījumu indeksu fondos un zemas izmaksas.

“3. pensiju līmenī faktiski iemaksas veic mazāk nekā katrs piektais strādājošais. Vidējais uzkrājums ir zem diviem tūkstošiem eiro. Zemā klientu interese ir skaidrojama ar to, ka līdz šim peļņas rādītāji ir bijuši nožēlojami. Indexo mērķis ir novērst 3. pensiju līmeņa trūkumus, provocēt konkurenci tirgū un piedāvāt klientiem daudz pievilcīgāku, Latvijā līdz šim nebijušu risinājumu,” saka Valdis Siksnis, Indexo līdzdibinātājs.

Pēc Indexo aprēķiniem 3. pensiju līmenis pēdējās desmitgades laikā pelnījis vien ap 2,1 % gadā. Tas ir ārkārtīgi maz, jo pasaules attīstīto valstu akciju tirgus šajā periodā ir pelnījis ap 10,9 % gadā, bet arī konservatīvais eiro nominētu investīciju kategorijas obligāciju tirgus pelnījis 3,9 % gadā. Rezultātā Latvijas pensiju fondi saviem klientiem ir nopelnījuši vien 76 miljonus eiro, kamēr potenciālā peļņa varēja būt daudz lielāka.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akcionāri 24.martā kārtējā akcionāru sapulcē vienbalsīgi atbalstīja apjomīgu lēmumu kopumu, kas nepieciešams, lai īstenotu Indexo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering), kas plānots šī gada otrā ceturkšņa beigās.

Līdztekus uzņēmuma akcionāri ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi un apstiprināja revīzijas komiteju.

Indexo jaunajā padomē, kas veidota ar mērķi uzraudzīt un atbalstīt IPO īstenošanu un jaunas bankas izveidi, strādās līdzšinējie padomes locekļi Valdis Vancovičs, Toms Kreicbergs, Renāts Lokomets un Svens Dinsdorfs, kā arī jauna padomes locekle būs Tīna Kukka.

Indexo pērn guvis 220 700 eiro peļņu 

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" pagājušajā gadā guvusi 220 700 eiro peļņu pretstatā...

T. Kukka padomi papildinās arī ar komercbanku vadības ekspertīzi – viņa ir bijusi gan ilggadēja AS “Swedbank” valdes locekle, gan AS “Luminor Bank” pārmaiņu vadības biroja vadītāja.

Savukārt, Indexo revīzijas komitejā strādās S. Dinsdorfs, R. Lokomets un neatkarīgā komitejas locekle Ieva Jāgere.

Indexo akcionāri atbalstīja būtisku lēmumu kopumu, kas ietver IPO plānu apstiprināšanu, nepieciešamo uzņēmuma statūtu grozījumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu, jauna padomes sastāva vēlēšanas, Revīzijas komitejas, Dividenžu politikas, pamatkapitāla palielināšanas apstiprināšanu, kā arī akcionāru pirmtiesību atcelšanu un virkni citu lēmumu, kas vajadzīgi IPO īstenošanai.

“Šodienas akcionāru lēmumi ir svarīgs solis, kas mums ļauj pāriet uz nākamo IPO procesa sagatavošanās posmu, kurā būtiskākie uzdevumi būs IPO prospekta saskaņošana ar tirgus regulatoriem, kā arī jau uzsāksim aktīvu investoru uzrunāšanu. Savukārt, jaunā padome un revīzijas komiteja ar dziļām zināšanām un pieredzi ir kritiski svarīgi pārvaldības elementi, kas nodrošinās gan veiksmīgu mūsu biznesa mērķu sasniegšanu, gan investoru interešu uzraudzību. Vēlos arī pateikties Edgaram Zālītim un Aleksejam Prokofejam par nozīmīgo ieguldījumu Indexo līdzšinējā izaugsmē,” saka Valdis Siksnis, Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

“Karš Ukrainā var ietekmēt precīzu IPO laiku, taču šobrīd mēs sekmīgi virzāmies pēc sākotnējā plāna IPO īstenot otrā ceturkšņa nogalē,” turpina V. Siksnis.

Indexo IPO mērķis ir piesaistīt investīcijas, lai dibinātu banku papildus jau esošajai pensiju uzkrājuma pārvaldīšanai. Šī gada laikā Indexo iesniegs pieteikumu komercbankas licences saņemšanai un cer līdz gada beigām saņemt licenci, lai drīz pēc tam pakāpeniski sāktu ieviest bankas pakalpojumus.

Kā ziņots iepriekš, pēc IPO Indexo akcijas plānots kotēt Regulētajā tirgū Nasdaq Rīga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā. Detalizēta informācija par plānoto akciju kotāciju tiks atspoguļota IPO prospektā, kas tuvāko mēnešu laikā tiks iesniegts apstiprināšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Jau vairāk nekā 70 tūkstoši klientu ir uzticējuši Indexo savu pensijas uzkrājumu, kopējam pensiju apjomam pārvaldībā sasniedzot aptuveni 480 miljonus eiro.

Indexo 2017. gadā izveidoja vairāk nekā 30 Latvijā pazīstami uzņēmēji un vadītāji ar mērķi Latvijas pensiju tirgū ieviest jaunākās pieejas aktīvu pārvaldē. INDEXO vērtības ir inovācija, darbības caurskatāmība un atklātība, kā arī spēcīgi biznesa rādītāji, kas veido pamatu nākotnes izaugsmei.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" pagājušajā gadā guvusi 220 700 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, informē "Indexo" pārstāvji.

Savukārt "Indexo" grupas, kas ietver arī AS "Indexo atklātais pensiju fonds", peļņa 2021.gadā bija 8910 eiro.

Kompānijā norāda, ka "Indexo" pensiju plānu dalībnieku skaits 2021.gadā pieauga par 33%, sasniedzot 64 800, savukārt uzņēmuma pārvaldīto aktīvu vērtība pagājušā gada beigās sasniedza 468 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 190 miljoniem eiro jeb 67%.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis informē, ka šā gada lielākais mērķis ir "Indexo" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) īstenošana un jaunas bankas dibināšana.

Jau vēstīts, ka "Indexo" šā gada otrā ceturkšņa beigās plāno īstenot IPO, kura mērķis ir piesaistīt investīcijas, lai dibinātu banku. Paredzēts, ka akcijas tiks kotētas "Nasdaq Rīga" oficiālajā sarakstā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu, kas ļauj Indexo īstenot plānoto akciju piedāvājumu.

Vienas IPO procesā piedāvātās akcijas cena būs 14 eiro, bet akciju parakstīšanās periods būs no šī gada 28. jūnija pulksten 10:00 līdz 11. jūlija pulksten 12:00, informē uzņēmumā.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas par kopējo vērtību 7,49 miljoni eiro. Akcijas cena ir noteikta saskaņā ar Indexo vērtējumu. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Ar akciju publiskā piedāvājuma palīdzību mēs vēlamies Latvijā izveidot pirmo banku, kas piederēs plašam iedzīvotāju lokam. Līdz šim neviena banka Latvijā nav veidota šādā ceļā un mūsu mērķis ir panākt, lai jaunās Indexo bankas darbība atspoguļotu Latvijas sabiedrības un ekonomikas intereses. Jo vairāk iedzīvotāji un uzņēmēji iesaistīsies Indexo attīstībā, jo precīzāk nākotnes Indexo bankas prioritātes sakritīs ar Latvijas izaugsmes vajadzībām. Pēc IPO noslēguma, mūsu nākamais uzdevums būs turpināt darbu pie bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Lai gan vēl pirms pāris nedēļām politikas kuluāros ar jaunu joni ticis aktualizēts jautājums par topošās bankas akcionāru reputāciju, kopējais noskaņojums amatpersonām ir atgaiņāties.

Bijušā Krievijas hokeja izlases spēlētāja Iļjas Ņikuļina sieva Jekaterina, Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lietā uz pieciem gadiem notiesātā Māra Martinsona dēls Mārcis, trīs ne pirmā kalibra igauņu uzņēmēji un finansists Valdis Siksnis, kurš pirms desmit gadiem jau centās palīdzēt nopirkt daļu Citadeles bankas priekš Martinsona seniora un vēl dažiem latviešu naudasmaisiem – tāda ir aptuvenā aina, kas redzama, jau tikai viegli vien piepaverot priekškaru par "nozīmīgu vietējā kapitāla banku" dēvētajai Indexo bankai, kas nu jau kuru katru dienu gaida vietējo un Eiropas Centrālās bankas uzraugu licenci savas darbības uzsākšanai.

Lai gan vēl pirms pāris nedēļām politikas kuluāros ar jaunu joni ticis aktualizēts jautājums par topošās bankas akcionāru reputāciju, kopējais noskaņojums amatpersonām ir atgaiņāties un cerēt, ka viss būs gludi. Uztraukums vairāk bijis saistīts ar Krievijas saiknēm topošās bankas akcionāru struktūrā, ne tik daudz Martinsona uzvārda toksiskumu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" šī gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegusi straujāko jaunu klientu skaita izaugsmi, piesaistot 14 359 jaunus pensiju otrā un trešā līmeņa plānu klientus, kas ir par 21,3% vairāk nekā gada sākumā, informē "Indexo" pārstāvji.

Kopējais "Indexo" klientu skaits šī gada 30.jūnijā bija 81 883, pretēji 67 524 klientiem gada sākumā. "Indexo" aktīvi pārvaldībā šī gada pirmā pusgada beigās bija 484,5 miljoni eiro pretēji 468,4 miljoniem gada sākumā.

Pēdējā gada laikā, tas ir, kopš 2021.gada 30.jūnija, "Indexo" klientu skaits palielinājies par 45% jeb 25 488, bet aktīvi pārvaldībā gada laikā ir auguši par 32% jeb 118,4 miljoniem eiro.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis norāda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos "Indexo" piesaistīja gandrīz tikpat jaunu klientu kā visā 2021.gadā kopā, kad jaunu klientu skaits bija 16 468.