Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.

Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!

Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Lielveikali svētdienās strādā, jo iedzīvotāji vēlas iepirkties, bet to slēgšana nedēļas pēdējā dienā radīs ievērojamas neērtības – garākas rindas pie kasēm darba dienu vakaros un sestdienās, uzskata lielveikalu pārstāvji.

Ar rosinājumu svētdienās noteikt lielveikalu darbības ierobežojumus, nācis klajā Saeimas deputāts Viktors Valainis. Sarunā ar Latvijas Radio viņš skaidroja, ka Latvijā par ģimenes vērtībām runā, taču nenodrošina iespējas tās vairot. Ļoti bieži ģimenes brīvo laiku pavada lielveikalos, tur tiek rīkoti pat koncerti. Neesot iespējamas arī ģimenes pasēdēšanas kopīgā gaisotnē, jo kādam no ģimenes locekļiem ir jāstrādā lielveikalā.

Maxima šādu ieceri vērtē krasi negatīvi, jo lielveikalu slēgšana svētdienās radītu ievērojamas neērtības iedzīvotājiem. «Varbūt kādam politiķim tas patiešām varētu būt pārsteigums, ka parastajiem cilvēkiem Latvijā darbadienās ir jāstrādā, turklāt cītīgi, tāpēc daudziem brīvdienas ir teju vienīgā iespēja nokļūt lielveikalā, lai nopirktu pārtiku un citu nepieciešamo,» Db.lv sacīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Tāpēc, ja politiķi liegs iespēju svētdienās doties uz lielveikalu, iedzīvotājiem tas neizbēgami nozīmēšot garākas rindas pie kasēm darbadienu vakaros un sestdienās, norādīja Maxima pārstāvis.

Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.

«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.

Daudzi Latvijas pārtikas ražotāji dzīvo ilūzijās par sadarbību ar lielveikalu ķēdēm, norāda graudu pārstrādes uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons.

«Ekonomiskā krīze piespieda lielveikalus nopietni domāt, kā noturēt pircējus, tāpēc tie samazināja savus izcenojumus un padarīja efektīvāku savu darbību. Pēdējā laikā aktīvi darbojusies arī Konkurences padome, tādējādi lielveikalu ķēdes zināmos rāmjos ielikušas arī valsts institūcijas. Es pašlaik nevēlos kādam mest acīs mēslus. Katram uzņēmumam tomēr ir savs bizness, un katrs uzņēmums rīkojas, kā uzskata par vajadzīgu. Labi, tas, piemēram, uzliek 30% uzcenojumu, bet, ja patērētājs šo produktu pērk, šāds uzcenojums var arī palikt,» pastāstīja Jansons.

Pēc viņa teiktā, daudziem piegādātājiem bieži vien lielākās problēmas rada kļūdas pieņēmumos un aprēķinos. «Daudzi joprojām dzīvo dīvainās ilūzijās – ja es šogad piegādāšu veikaliem preci, ciešot zaudējumus, es iekarošu tirgu, un veikalu ķēde tirgos tikai manu produkciju, jo būs pret mani lojāla. Tā nav. Ja vienu mēnesi veikals iepirks preci, kuru ražotājs pārdod zem pašizmaksas, tas lielveikalam nebūt netraucē nākamajā mēnesī atrast citu piegādātāju, kurš preci gatavs tirgot zem pašizmaksas. Tāpēc abām pusēm jāseko līdzi, lai sadarbība būtu abpusēji izdevīga,» norādīja uzņēmuma vadītājs.

Lai arī ir saņemti patenti un atvērts ASV tirgus, tomēr lielie mārketinga maksājumi, kā arī valsts atbalsta trūkums liedz izmantot iespējas

Gada laikā ir izdevies ieinteresēt lielveikalu tīklus ne tikai ASV un Eiropā, bet pat Ķīnā un Krievijā, taču pieprasījums pārsniedz iespējas, intervijā DB stāsta ogu bioloģisko izstrādājumu ražotājas SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs.

Pirms gada bija ziņa, ka vienojāties par produkcijas piegādēm ASV lielveikalu tīklam. Kādi ir rezultāti?

Rezultāti ir lieliski, jo uzņēmuma produkcija spēja ieinteresēt ne tikai viena lielveikalu tīkla iepircējus. Tikko ir nosūtīta pirmā produkcijas partija uz Franciju un pat Āfriku, gaidām pasūtījumus no Itālijas un Lielbritānijas. Savukārt ASV pašlaik strādājam jau ar divām lielveikalu ķēdēm, turklāt nākamā gada aprīlī jāuzsāk piegādes trešajai. Pašlaik uzņēmums ir reģistrējis patentu (ASV, Ķīnā un ES, gaida reģistrācijas apstiprinājumu no Japānas un Krievijas) ne tikai gala produktam un tā izgatavošanas receptūrai, bet arī ražošanas tehnoloģijai, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem produkcijas kopētājiem – konkurentiem. Tomēr, neraugoties uz patentiem un spēju atvērt noieta tirgus un ieinteresēt lielveikalu ķēdes, uzņēmums nespēs saražot tik lielus bioloģiskās ogu produkcijas apjomus, cik varētu vēlēties lielveikalu tīklu ķēdes pat ASV. Uzņēmuma rīcībā nav ne tik lielu apgrozāmo līdzekļu, lai varētu iegādāties (ar priekšapmaksu) ražošanai nepieciešamo ogu daudzumu, ne arī nodrošinājuma (saldētavu), lai varētu tās uzglabāt. Uzņēmuma apgrozījums aug, tomēr tas nav tāds, lai bankas aizdotu apgrozāmajiem līdzekļiem simtus tūkstošu. Faktiski bankām esam pārāk mazs uzņēmums, turklāt lielveikali nebūt neraksta garantijas vēstules, ka iepirks konkrētu daudzumu produkcijas un veiks samaksu, bet gan tikai to, ka ir noslēgts piegādes līgums.

Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja prasa, lai Eiropas Komisija atzītu, ka starp lielveikalu ķēdēm un pārtikas preču piegādātājiem nepastāv līgumslēgšanas brīvība.

To apliecina fakts, ka lielveikalu ķēdes pārtikas preču piegādātājiem uzspiež negodīgu un konkurences noteikumiem neatbilstošu praksi, kas kaitē ne tikai piegādātājiem, bet arī patērētājiem, informē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas EESK loceklis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze.

Lielveikalu ķēžu un piegādātāju tirdzniecības attiecības raisa arvien lielāku interesi un bažas, skaidro A. Krauze. EESK ir konstatējusi, ka lielveikalu tīklu uzņēmumi visās valstīs veido oligopolu. Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu visur pārvalda neliels mazumtirgotāju skaits, kas cenu un peļņas daļu veido ļoti nepārredzami. Tā kā tirdzniecības ķēdes pieprasa atmaksāt izdevumus par dažādiem pakalpojumiem, piegādātājiem izmaksātā summa par pirkumu neatspoguļo viņu reālos, ar piegādātajiem produktiem saistītos ienākumus. EESK uzskata, ka šis oligopola stāvoklis, tajā iesaistītajiem uzņēmumiem, nodrošina ārkārtīgi lielu ietekmi uz piegādātājiem un līdz ar to tie var noteikt piegādātājiem nesamērīgus tirdzniecības noteikumus.

Konkurences padomes (KP) lēmums aizliegt Rimi veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Domina Shopping ir vērtējams kā labs signāls pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš sacīja, ka līdz ar to šāds KP lēmums ir vērtējams pozitīvi.

«Asociācijā jau sen esam runājuši par to, ka ir jāierobežo lielo tirgus spēlētāju tirgus daļa. Tādējādi aizliegumu atvērt Rimi jaunu lielveikalu vērtējam kā pozitīvu signālu,» atzīmēja Danusēvičs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāju, kas varētu aizpildīt Domina Shopping esošo platību. Turklāt, pēc Danusēviča domām, tam nav obligāti jābūt pārtikas tirgotājam.

«Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāji, kuri varētu labi aizpildīt centrā Domina Shopping pieejamo platību. Tā kā uz Dominu pircēji brauc vairāk iegādāties nepārtikas preces un izklaidēties, tad ir pamats uzskatīt, ka Dominā varētu būt arī kāds cits tirgotājs, kas nav saistīts tieši ar pārtikas mazumtirdzniecību,» skaidroja Danusēvičs.

SIA Hansab, atzīmējot uzņēmuma piecpadsmito darbības gadu, ievieš tirgū divus unikālus pakalpojumus, kas būtiski mainīs Latvijas tirdzniecības un apkalpošanas tirgu – elektroniskās preču cenu zīmes un bankomātu drošības risinājumus.

Normunds Cukermanis, Hansab valdes priekšsēdētājs, atzīst: „Nesen Latvijas tirgu iepazīstinājām ar drošības risinājumiem bankomātu zagšanas gadījumos. Šobrīd esam vienīgie Latvijā, kas šāda veida pakalpojumu piedāvā. Galvenais ieguvums ir tāds, ka uzbrukuma gadījumā garantējam pilnīgu bankomātā esošo naudas zīmju nokrāsošanu ar nenomazgājamu krāsvielu. Turklāt šobrīd esam pievērsušies jauniem tirgus segmentiem - lielveikalu un tirdzniecības tīklu apkalpošanai. Pavisam nesen sākām iepazīstināt ar elektroniskajām preču cenu zīmēm, kas guvušas lielu interesi no lielāko tirdzniecības tīklu puses. Ticam, ka šāda veida pakalpojumi palīdzēs lielveikaliem efektīvāk risināt jautājumus, kas skar cenu neatbilstības veikalu plauktos un kases sistēmās, kā arī nodrošinās optimālu informācijas apmaiņu."

Lai gan ierosinājums lielveikaliem svētdienās nestrādāt izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā, tomēr pārliecinātu atbalstītāju šim priekšlikumam nav daudz. Veikali svētdienās gūst vērā ņemamu apgrozījumu, bet iedzīvotāji, kuri darbdienās daudzas stundas velta darbam vai mācībām, uzskata, ka tikai svētdienās var mierīgi ziedot laiku tam, lai iegādātos ikdienā nepieciešamās preces un veiktu vērienīgākus pirkumus, vēsta laikraksts Diena.

Apmeklējot vairākus Rīgas tirdzniecības centrus, pagājušajā svētdienā Diena secinājusi, ka pircēju tajos netrūkst. Daudzviet pie veikalu kasēm bijušas manāmas rindas, pārtikas, apģērbu, apavu, kā arī interjera un dažādu citu rūpniecības preču veikalos - liels dažāda vecuma apmeklētāju skaits, to vidū ģimenes ar bērniem, jaunieši, arī pusmūža cilvēki.

«Darbdienu vakaros man nav ne laika, ne enerģijas doties iepirkties uz apģērbu, kurpju vai saimniecības preču veikaliem, tāpēc šādus pirkumus veicu svētdienās, bet citās nedēļas dienās nopērku tikai pārtiku,» teikusi tirdzniecības centrā Origo sastaptā Aelita un piebildusi, ka bez racionāla iemesla pa veikaliem nestaigā, tāpēc nedomā, ka veikalu apmeklējums svētdien atņem laiku, ko vajadzētu veltīt tuviniekiem, kultūras pasākumiem un sportam.

Ceturtdien tiks parakstīta sadarbība starp biedrību Mārketinga padomi un lielveikalu tīklu Selver Latvia par to, ka šā tīkla veikalos īpaši tiks izcelti preču zīmes Zaļā karotīte produkti.

«Lielveikalu tīkls Selver Latvia ir pirmais Latvijā, kas ir piedāvājis šādu unikālu iespēju – īpaši izcelt produktus ar preču zīmi Kvalitatīvs produkts, lai pircēji varētu droši iegādāties kvalitatīvus produktus, kā arī veicināt Zaļās karotītes uzņēmumu atpazīstamību un tirgu daļu,» uzsver biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe. Lielveikalu tīkls Selver Latvia ir piedāvājis īpaši izcelt Zaļās karotītes produktus savos lielveikalu tīkla veikalos visā Latvijā. Biedrības Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe atsaucoties uz šo piedāvājumu parakstīs vienošanos ar lielveikala tīklu Selver Latvia izpilddirektoru Uldi Priekuli.

Pirmais lielveikals Selver Latvia vērs savas durvis Latvijas iedzīvotājiem šī gada 18.decembrī Ogrē, savukārt otro lielveikalu plānots atvērt Rēzeknē.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Pircēji par atlaidēm visbiežāk uzzina, ieraugot tās veikalā (31%) un pētot lielveikalu atlaižu avīzes (30%). Tikai 18% aptaujāto atzīst, ka par atlaidēm lielveikalos neinteresējas, secināts portāla Gudriem.lv sadarbībā ar Draugiem.lv veiktajā aptaujā, kurā 53 909 cilvēki.

Trešais populārākais informācijas avots par atlaidēm veikalos ir TV reklāma, šo atbildi izvēlējušies 15% respondentu. Tikai neliela daļa iedzīvotāju veikalu atlaides apskata internetā: 4% regulāri pēta lielveikalu tīklu mājas lapas, bet 2% aptaujāto izmanto portāla Gudriem.lv lielveikalu atlaižu sadaļu.

Pēc aptaujas datiem, visvairāk par lielveikalu atlaidēm interesējas sievietes – tikai 13% dāmu norādījušas, ka lielveikalu atlaides viņām neinteresē. Vīriešu vidū šāda atbilde bija 27% respondentu. Sievietes dod priekšroku atlaižu novērtēšanai jau pirms veikala apmeklējuma – 50% no viņām šķirsta atlaižu avīzes vai skatās TV reklāmu, bet veikalos atlaidēm uzmanību pievērš vairāk vīriešu nekā sieviešu (attiecīgi 32 un 31%).

SIA Adugs jau lauzis līgumus ar 31 uzņēmumā strādājošu viesstrādnieku no Uzbekistānas, un brīvās vietas aizpilda ar vietējiem.

2007. un 2008. gadā uzņēmumā kopā strādājuši 47 uzbeki, bet pašreiz no tiem palikuši 16, kuri darbu uzņēmumā zaudēs līdz nākamā gada martam. Brīvās vietas gan tukšas nepaliek, jo vietā uzreiz tiek pieņemti vietējie līvānieši. No 1. septembra SIA Adugs darbā pieņēmis 30 darbiniekus. Darba vietu skaitu uzņēmums neplāno samazināt un turpina investēt - novembrī darbu sākusi jauna prjaņiku ražošanas līnija.

Situācija mainījusies

"Vietējie ir bez darba, bet viesstrādniekus pieņēmām, kad Līvānos nevarēja atrast brīvas darba rokas. Šī iemesla dēļ mums toreiz kritās ražošanas apjomi, un tāpēc zaudējām lielu klientu. Tagad situācija pilsētā ir mainījusies, daudzi zaudē darbu," stāsta SIA Adugs valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jāzeps Zukuls. Viņš arī norāda, ka līgumi, kas noslēgti ar viesstrādniekiem uz nākamo gadu, tiek lauzti, tāpēc uzņēmums daļēji ciešot zaudējumus. Viesstrādnieki strādājuši konditora palīga un ražošanas līnijas operatora amatos. Kā Db informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Līvānu sektorā, novembrī pilsētā vakances bijušas vien SIA Adugs, kopā 20 - konditora palīga amatā.

SIA Līvānu ķieģelis apturējis keraterm bloku ražošanas ceha darbību, no darba atlaižot 76 darbiniekus.

Kā Db skaidroja uzņēmums direktors Viktors Šilovs, šāds lēmums pieņemts sakarā ar to, ka pieprasījums pēc keraterm blokiem šogad krities līdz nullei. Līdz šim SIA Līvānu kieģelis mēnesī saražoja 3200-3500 m3 keraterm bloku. Saražotā produkcija pārsvarā tikusi realizēta vietējā tirgū, bet neliela daļa tās tikusi eksportēta uz Lietuvu un Krieviju, kas savukārt nav bijis izdevīgi augsto transporta izmaksu dēļ.

Darbu uzņēmumā joprojām turpina mehāniskais cehs, kurā strādā 25 darbinieki. Pērn uzņēmums strādājis ar vairāk kā 1 miljonu latu lielu apgrozījumu, un arī šogad V.Šilovs prognozē līdzīgu rezultātu sakarā ar produkcijas cenas celšanos.

Mūsdienās ražotāju lielākais izaicinājums ir panākt, lai viņu radītais produkts kļūst atpazīstams un nonāk lielveikalu plauktos.

To DB norāda siera uzkodu ražošanas uzņēmuma Top Food vadītājs Sandijs Urtāns. SIA Top Food apgrozījums pēdējos gados teju četrkāršojies, pērn sasniedzot 1,7 miljonus eiro, kas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma kāpumu SIA Top Food plāno arī šogad.

Smags darbs

Savu darbību uzņēmums sāka 2014. gada maijā, šogad tas svin piecu gadu jubileju. S. Urtāns atzīmē, ka straujo attīstību veicināja ne tikai īstā produkta izvēle, bet arī vēlme tirgū ienest kaut ko jaunu. «Ne Latvijā, ne Eiropā tolaik nebija un arī joprojām nav līdzīgu uzņēmumu, kas piedāvā šāda veida produktus. Tas ir smags darbs, jo visu dara cilvēki, tāpēc tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav. Lielajiem uzņēmējiem šāds bizness neinteresē, jo viņi ražošanas procesu vēlas arvien vairāk automatizēt, savukārt mazie komersanti šādu modeli vienkārši nespēj finansiāli «pavilkt». Mēs tam visam esam kaut kur pa vidu – līdzekļu pietiek un no roku darba mēs nebaidāmies,» skaidro uzņēmuma vadītājs, nenoliedzot, ka ikdienā nākas sastapties arī ar vairākiem faktoriem, kas bremzē attīstību, piemēram, profesionāļu trūkumu un cilvēku neizglītotību.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Mazumtirgotājs Rimi Latvia šogad veikalu attīstībā ieguldījis vairāk nekā desmit miljonus latu, pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Aģentūrai BNS V. Turlais norādīja, ka uzņēmums šogad aktīvi strādājis, atverot jaunus veikalus. «Jaunu veikalu ziņā gads bijis auglīgs – atvērām tirdzniecības centru Damme ar Rimi hipermārketu tajā, pirmo Rimi lielveikalu Valmierā, pārveidojām Bauskas lielveikalu par hipermārketu, atvērām jaunu Rimi lielveikalu Ķengaragā, Prūšu ielā,» klāstīja V. Turlais.

Tāpat uzņēmums šogad rekonstruējis jau esošos veikalus – četri Rimi lielveikali Rīgā – Iļģuciemā, Anniņmuižā, Mežciemā un Juglā – rekonstruēti atbilstoši jaunajam lielveikalu konceptam, bet Rimi lielveikals Bauskā rekonstruēts, paplašināts un pārveidots par hipermārketu.

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, pagājušajā nedēļā veicot pārbaudes lielveikalu tīklos Rīgā un vairākos Latvijas rajonos, neatbilstoša marķējuma dēļ apturējuši vairāk nekā 1 t pārtikas produktu izplatīšanu.

Par to informē PVD sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Meistere. Pārtikas preču marķējuma pārbaudes veiktas veikalu tīklos visā Latvijā. Pārkāpumi konstatēti lielveikalu tīklu Maxima un Rimi veikalos, SIA Palink veikalos IKI un Cento, veikalos Nelda, Mego, Madara 89 un Buča.

I. Meistere informē, ka, kā jau ierasts, visbiežāk pārkāpumus pārtikas produktu marķējumā PVD inspektori konstatējuši lielveikalu tīklā Maxima, kura veikalos dažādu marķējuma neatbilstību dēļ apturēta vairāk nekā 500 kg pārtikas izplatīšana. Pārsvarā tie ir Lietuvā ražoti piena produkti, kuru marķējumā norādītā informācija ir neprecīza un nepilnīga. Apturēto produktu vidū ir arī Vācijas un Francijas izcelsmes sieri, kuru marķējums nesakrīt ar pārtikas produkta oriģinālo marķējumu.

Lai risinātu samilzušo problēmsituāciju saistībā ar cenu veidošanos pārtikas precēm un lielveikalu uzcenojumu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina pie viena sarunu galda sēsties gan pārtikas ražotājus, gan lielveikalu pārtikas ķēžu pārstāvjus.

Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, atšķirība, par kādu cenu gala produkts tiek realizēts patērētājam un cik no tā kopumā iegūst pārtikas galvenais piegādātājs – zemnieks, pastāv ne tikai piena nozarē. LLKA biedru vidū šis jautājums ticis aktualizēts daudzkārt, taču tieši šobrīd situācija samilzusi tiktāl, ka akūti prasa risinājumu. I.Jansons: «Tā vietā, lai apmainītos ar dažādām asām frāzēm masu medijos, mēs aicinām ražotājus un lielveikalu pārstāvjus uz dialogu, jo tikai sarunu ceļā ir iespējams panākt situācijas uzlabojumu, lai zemnieki nejustu milzīgo spiedienu no lielveikaliem.»

Cenšoties pārvarēt krīzi, ko radījis peļņas kritums par 99.5%, Somijas lielveikalu ķēdes Prisma Igaunijas uzņēmums 700 savu darbinieku algas apcirps par 12 līdz 15%.

Taču tas ļaušot izvairīties no strādājošo atlaišanas, ziņo balticreports.com.

Šā gada februārī lielveikalu ķēde Igaunijā nopelnījusi tikai aptuveni 20 tūkstošus eiro, kas ir milzu kritums, salīdzinājumā ar iepriekš gūto 4,1 milj. eiro peļņu.

Somijas lielveikalu ķēde Prisma ir pārstāvēta arī Latvijā un pirmo lielveikalu atvēra 2006. gada rudenī tirdzniecības centrā Domina Shopping. Pēc aģentūras LETA datiem, Prisma Latvijas tirgū līdz šim ir cietusi tikai zaudējumus. 2008. gadā tās zaudējumi bija 1,97 miljoni LVL (par 2,5% mazāk nekā 2007. gadā).

Strauji augošās lielveikalu ķēdes Aldi darbinieki Lielbritānijā pelnīs 8,53 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (10,14 eiro) stundā un 9,75 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (11,59 eiro) stundā - ja viņi dzīvo Londonā, vēsta The Guardian.

Ar mērķi apsteigt konkurentu Lidl Aldi algas paaugstinās vairāk nekā 3 tūkstošiem darbinieku, tādējādi kļūstot par lielveikalu tīklu, kas Lielbritānijā maksā augstākās algas.

Algu paaugstinājums stāsies spēkā 1. februārī.

Aldi vadītājs Lielbritānijā Metjū Bārnss, komentējot lielveikalu tīkla lēmumu, norāda: «Mēs atzīstam vērtīgo ieguldījumu, kuru katru dienu nodrošina tūkstošiem mūsu darbinieku. Viņu centība un apņēmība ir galvenais iemesls, kāpēc Aldi ir Lielbritānijā visstraujāk augošais lielveikalu tīkls.»

Aldi mērķis ir līdz 2022. gadam savu Lielbritānijas veikalu skaitu palielināt līdz 1000. Līdz ar to augs arī nodarbināto skaits.

Tuvojoties negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekta finišam, lielveikalu ķēdes prognozēto cenu celšanu pārtikai nekomentē , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē gatavos trešajam lasījumam. Saeimas deputāti šo «karsto kartupeli» varētu vērtēt jau kārtējā sēdē nākamnedēļ.

Topošais likums pašreizējā situācijā varētu kalpot vēl kādam mērķim, ne tikai ražotāju aizsardzībai no lielveikalu ķēžu kundzības, nosakot negodīgu darbību aizliegumu, norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī stiprinot Konkurences padomes lomu likumā noteikto prasību uzraudzības pasākumu īstenošanā.

Trešais lielākais mazumtirgotājs Baltijā, lielveikalu tīkls IKI šobrīd ir apturējis jūnija sākumā uzsāktā tirdzniecības centra būvniecību Mārupē, pamatojoties uz Mārupes pagasta padomes negaidīto lēmumu anulēt pašu domnieku iepriekš izsniegto būvatļauju.

IKI plānotajā lielveikalā ar kopējo platību 2600 m2 ir iecerējis investēt 2 milj. latu un nodrošināt Mārupes iedzīvotājiem līdz 70 jaunām darba vietām.

„Šis ir pirmais šāda veida precedents kompānijas ilggadējā pieredzē. IKI nav saprotama Mārupes pašvaldības motivācija, un esam satraukti ne tikai par pašvaldības nodomiem, bet arī par domnieku saimniekošanas caurredzamību. Manuprāt, šāda pašvaldības rīcība liek aizdomāties par to, vai pašvaldība, apturot jau uzsāktu investīciju projektu, tiešām rīkojas Mārupes iedzīvotāju interesēs,” skaidro Raimonda Klimašauskaite, SIA Palink valdes locekle un lielveikalu IKI Latvijas tīkla vadītāja.

Pašvaldība izsniegto būvatļauju anulējusi, jo uzskata, ka iecerētā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar likumdošanas prasībām. IKI komercobjekta zemi iegādājas laikā, kad būvniecības ieceres publiskā apspriešanai jau bija notikusi. Par publiskās apspriešanas norisi atbildīga ir Mārupes pagasta pašvaldība.