No šī gada 1.septembra tiks pārtraukta Galactico alianse, kas nozīmē, ka iespējas iegādāties Galactico produktus – Galactico Dāvanu kartes un Galactico Privilēģiju kartes – pircējiem tiks nodrošinātas vēl līdz šī gada 23.jūnijam, bet to maksimālais realizācijas termiņš noteikts šī gada 31.augusts.

Galactico Dāvanu karšu izmantošana tāpat kā līdz šim būs iespējama kopumā vairāk nekā 650 tirdzniecības vietās piecos Galactico tirdzniecības centros (Alfa, Origo, Galerija Centrs, Mols un Dole) līdz šī gada 31.augustam (ieskaitot). Pēc tam šāda iespēja vairs netiks nodrošināta.

Līdz 29. augustam tiek nodrošināta Galactico Dāvanu karšu pagarināšana tām kartēm, kurām saskaņā ar noteikumiem var piemērot kartes pagarināšanu.

Galactico Privilēģiju programmas dalībniekiem tāpat kā līdz šim, reģistrējot savu pirkumu ar Galactico Privilēģiju karti vai Galactico VISA karti, būs iespēja saņemt priekšrocības un atlaides vairāk nekā 400 tirdzniecības vietās piecos Galactico tirdzniecības centros (Alfa, Origo, Galerija Centrs, Mols un Dole) līdz šī gada 31.augustam (ieskaitot).

Pārtraucot Galactico aliansi, no šī gada 1. septembra izbeigta arī Galactico elektronisko produktu – Galactico dāvanu karšu un Galactico Privilēģiju karšu – apkalpošana.

Klientiem, kas nav paguvuši iztērēt Galactico dāvanu kartes derīguma termiņa laikā, 18 mēnešu laikā pēc to derīguma termiņa beigām, ir nodrošināta iespēja lūgt Galactico dāvanu kartes esošā atlikuma atmaksu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu. Ņemot vērā, ka pēc kartes derīguma termiņa beigām katra mēneša beigās no Dāvanu kartē esošā atlikuma tiek ieturēta komisijas maksa par Galactico dāvanu kartes uzturēšanu sistēmā, klienti aicināti savlaicīgi iesniegt Galactico dāvanu karti naudas atmaksai.

Līdzīgi arī Galactico Privilēģiju karšu lietotājiem – ja karšu derīguma termiņš pārsniedz šī gada 1. septembri, karšu lietotāji var prasīt atmaksāt savulaik klienta samaksātās maksas daļu par neizmantoto periodu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu.

Galactico piecu tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu grupu Apeirons veicis uzlabojumus vides pieejamībā visos tirdzniecības centros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Projekta ietvaros tika uzlabotas pārvietošanās iespējas tirdzniecības centros - pārvietotas autostāvvietas, uzlabotas uzbrauktuves, nepieciešamības gadījumā tās tika aprīkotas ar margām, uzlabotas un modernizētas tualetes cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī uzlabotas norādes par vides pieejamību, lai apbrauktu šķēršļus - kāpnes, eskalatorus, sliekšņus u.c.

Rekonstruētajās māmiņu istabās tiek nodrošināta iespēja pabarot un apkopt mazuli. Šajās telpās var iebraukt ar bērnu ratiņiem, telpas ir piemērotas apmeklējumam vecākiem kopā ar bērniem.

Paralēli vides pieejamības uzlabošanai, LCM veicis uzlabojumus un papildinājumus klientu servisā, apvienojot visu šo pakalpojumu kopumu zem Galactico serviss standarta. Galactico serviss ir vienots kvalitātes standarts visos piecos Galactico tirdzniecības centros.

Linstow Center Management apsaimniekotajos Galactico tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs kopējais apgrozījums 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gada rādītājiem, pieaudzis par 4%, informē kompānijā.

«Īpaši augstus rādītājus 2014. gadā uzrādījuši tirdzniecības parks Alfa, kura apgrozījums ir pieaudzis par +7%. Līdzīgus rezultātus uzrāda arī tirdzniecības centrs Mols, kura apgrozījums pieaudzis par +6%,» komentē Linstow Center Management Tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Galactico tirdzniecības centros, 2014. gadā pircēju skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu vidēji starp visiem tirdzniecības centriem ir palicis nemainīgs. Daži tirdzniecības centri tomēr uzrāda arī nelielu pirkumu skaita pieaugumu.

2014. gadā par +5% ir pieaugusi veiktā vidējā pirkuma summa salīdzinājumā ar 2013 gadu. Vislabākos rādītājus vidēji par vienu pirkumu uzrāda tirdzniecības parks Alfa, kur vidējais pirkums pieaudzis par +6%, kam seko tirdzniecības centrs Origo ar +5% pieaugumu, un Galerija Centrs, Mols un Dole ar +3% pieaugumu vidējā pirkuma summai.

Linstow Center Management apsaimniekotajos Galactico tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs kopējais apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaudzis par 6%, liecina medijiem sniegtā informācija.

Linstow Center Management apsaimniekoto tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska norāda: «Īpaši augstus rādītājus šī gada pirmajos mēnešos uzrādījis tirdzniecības centrs Mols, kura apgrozījums ir pieaudzis par 11%. Līdzīgus rezultātus uzrāda arī tirdzniecības parks Alfa, kuru apgrozījums pieaudzis par 9%.»

Galactico tirdzniecības centros pirmajā pusgadā pircēju skaits salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn vidēji starp visiem tirdzniecības centriem ir palicis nemainīgs.

Gada pirmajos sešos mēnešos par 7% ir pieaugusi veiktā vidējā pirkuma summa salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Vislabākos rādītājus vidēji par vienu pirkumu uzrāda tirdzniecības parks Alfa, kur vidējais pirkums pieaudzis par 7%, kam seko tirdzniecības centrs Origo ar 6% pieaugumu un Mols ar 4% vidējā pirkuma summai.

Galactico tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) pēc rekonstrukcijas Tallinā 23.oktobrī atklāj tirdzniecības centru Ülemiste. Centra rekonstrukcijā, kas ilga no pērnā gada septembra līdz šā gada oktobrim, Linstow ieguldīja 40 miljonus eiro, pastāstīja pārstāve Aija Liepiņa.

«Kopš t/c Ülemiste atvēršanas 2004. gada aprīlī ir pagājuši desmit darbības gadi. Lai attīstītos kopsolī ar pilsētu, apkārtējo vidi un tās infrastruktūru, kā arī lai apmierinātu aizvien pieaugošo pircēju pieprasījumu pēc plašāka veikalu klāsta un preču izvēles, no kā izriet arī nomnieku augošais pieprasījums pēc nomas platības, esam īstenojuši tirdzniecības centra rekonstrukciju,» par projekta realizēšanu stāsta Frode Gronvold, LCM valdes priekšsēdētājs.

Pēc rekonstrukcijas līdzšinējā tirdzniecības centra platība (GBA) būs divkāršota - no 49 700 kv.m. uz 92 500 kv.m., un līdzšinējo 160 veikalu vietā tagad būs iespēja apmeklēt 205 dažādus veikalus, kafejnīcas un restorānus. Tirdzniecības centra paplašināšanas laikā izbūvēta 13 400 kv.m. daudzstāvu autostāvvieta.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Tirdzniecības centrā Mols ceturtdien notikusi evakuācija pārāk strauji atvērtas maizes krāsns dēļ, pastāstīja Galactico tirdzniecības centru pārvaldītāja Linstow Center Management (LCM) pārstāve Evija Majevska.

«Evakuācijas iemesls bija dūmu detektorā iekļuvušie tvaiki no Rimi maizes krāsns, kuru Rimi darbinieki atvēra par strauju,» norādīja Majevska, piebilstot, ka notikušā dēļ uz laiku tika evakuēts viss tirdzniecības centrs, taču pašlaik Mols ir atvērts.

LCM pārvalda Galactico tirdzniecības centrus - Alfa, Galerija Centrs, Mols, Dole, Origo. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Norvēģijas uzņēmums Linstow, kas Latvijā strādā arī viesnīcu sektorā un ir līdzīpašnieks dzīvojamo māju projektam.

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Lielākie tirdzniecības centri, atverot jaunus apģērbu zīmolu veikalus, saasina cīņu par klientiem. Tendences liecina, ka pircēju aktivitāte pamazām pieaug un īpaši kāpums vērojams apģērbu tirdzniecībā.

Vairāki zīmoli

Tirdzniecības centrā Spice durvis vēris Latvijā pirmais britu universālveikals Debenhams, kura izveidē ieguldīti divi miljoni eiro, kā arī radītas vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Veikalā, kura platība ir 2948,5 kvadrātmetri, aptuveni 12% no kopējās platības aizņems kosmētikas nodaļa, 12% – apakšveļa, 57% – apģērbi sievietēm, vīriešiem un bērniem, aptuveni 11% – apavi, somas un aksesuāri, savukārt mājas preces un tekstila piedāvājums aizņems 5%.

Līdz ar Debenhams veikala atvēršanu Latvijas tirgū ienāk arī vairāki starptautiski atpazīstami zīmoli: sieviešu apģērbi un mājas dizaina lietas Ben de Lisi, sieviešu apakšveļas zīmols Janet Reger, kā arī apģērbu un aksesuāru zīmols Jasper Conran un citi.

Agrāk varēja iznomāt gandrīz jebkuru tirdzniecības vietu, bet tagad pieprasījums ir pēc augstākas kvalitātes centriem, labākajām tirdzniecības vietām

Tā intervijā DB norāda Linstow Center Management biznesa attīstības un iznomāšanas direktors, valdes loceklis Mārcis Budļevskis. Viņš stāsta arī par to, vai Rīgā ir vieta jauniem tirdzniecības centriem, kā tirgotāji sadzīvo ar tirdzniecību internetā un kādi zīmoli varētu sākt darbu Latvijā.

Kādas pašlaik ir aktuālākās tendences tirdzniecības telpu segmentā?

Jau vairākus gadus nav uzbūvēts nekas jauns, pēdējie projekti tika īstenoti krīzes laikā, jo tie bija ieplānoti pirms tam. Esošie tirdzniecības centri ir mēreni auguši un nomniekiem, kas ir labākajos objektos, vērojama stabila izaugsme un paredzamība, kas ir labi, jo ilgu laiku tā nebija. Protams, traucē apkārtējais konteksts – Krievijas un Ukrainas konflikta spriedze ir jūtama. Tāpat nav palīdzējusi Eiropas ekonomikas stagnācija. Var just, ka izaugsme ir, bet tā visu laiku tiek bremzēta – šajā kontekstā visa tirdzniecības centru pasaule arī dzīvo.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) Latvijas lielāko tirdzniecības centru vārdā nosūtījusi vēstuli veselības ministram Danielam Pavļutam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, aicinot valdību gatavoties potenciālajam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam rudenī.

Vēstules autori rosina veidot plānu, kas neparedz veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu, lai nozare izvairītos no atgriešanās krīzes stāvoklī un nesāktos maksātnespējas vilnis. Pretējā gadījumā tirdzniecības centri uzsver skaidras kompensāciju sistēmas nepieciešamību, kā arī apliecina gatavību atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

Ministriem nosūtītajā vēstulē NĪAA norāda, ka jau iepriekš noteikto ierobežojumu dēļ no 2020. gada rudens līdz šī gada pavasarim lielākie tirdzniecības centri cietuši zaudējumus vairāk nekā 67 miljonu eiro apmērā, no kuriem tikai daļa tika kompensēta atbalsta programmas ietvaros.

Arī šobrīd, kad ļauts strādāt visiem tirgotājiem, tirdzniecības centru apgrozījums aizvien nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, jo pircēju plūsma ir ievērojami samazinājusies. Lai ļautu nozarei turpināt atgūšanos no krīzes nevis situāciju pasliktinātu, vēstules autori aicina valdību atbalstīt Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus un rudenī neslēgt veikalus un tirdzniecības centrus.

Attīstot tirdzniecības centrus, arvien lielāka loma tiek pievērsta ēdināšanas pakalpojumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ēdināšanas pakalpojumiem ir liela un pieaugoša nozīme kopējā tirdzniecības centru nomnieku klāstā. Linstow Center Management apsaimniekotajos iepirkšanās centros piecus līdz astoņus procentus no kopējās platības aizņem nomnieki, kuri sniedz ēdināšanas pakalpojumus.

Industrijas tendences rāda, ka aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēdināšanas pakalpojumu attīstībai un piedāvājuma dažādošanai. Ēdināšanas pakalpojumiem jaunos projektos, sevišķi pilsētas centrā, ir paredzēts līdz pat 20% no kopējās nomas platības,» DB saka SIA Linstow Center Management (apsaimnieko un attīsta Galactico tirdzniecības centrus Alfa, Galerija Centrs, Mols, Dole, Origo) valdes loceklis un iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis.

Tirdzniecības centri, ja tie tiek profesionāli pārvaldīti, tiem ir nodrošināts optimāls nomnieku sastāvs, tie atrodas izdevīgā vietā un ir saprātīgi uzbūvēti, ir pat ļoti rentabls bizness Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā Tirdzniecības centrs Pleskodāle, kam pieder Spice, pie 12,9 miljonu eiro apgrozījuma ir nopelnījis 6,2 miljonus eiro. Uzņēmums pēdējos gados ir konsekventi audzējis gan apgrozījumu, gan peļņu, attiecīgi, piemēram, 2011. gadā Tirdzniecības centra Pleskodāle apgrozījums bija 10,4 miljoni eiro, bet peļņa – 3,9 miljoni eiro.

Arī Delta Property (tirdzniecības centrs Alfa) pērn ir nopelnījis 4,6 miljonus eiro. Līdzīgi ar augstiem peļņas rādītājiem strādājuši arī citi Galactico tirdzniecības centru īpašnieki – Linstow (Origo) – 3,6 miljoni eiro, Tampere Invest (Galerija Centrs) – 2,4 miljoni eiro, Tirdzniecības centrs Mols – 4,3 miljoni eiro.

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Lai uzlabotu vakcinācijas procesa tempu Latvijā, lielākie tirdzniecības centri pauž gatavību savās telpās izvietot vakcinācijas punktus.

Tirdzniecības centri ir atbilstošas vietas vakcinācijas veikšanai ne vien to lielās platības dēļ, kas ļauj nodrošināt procesu bez drūzmēšanās, bet arī tādēļ, ka to telpas ir epidemioloģiski droša vieta – to jau apliecinājuši Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku mērījumi. Reizē ar vakcinācijas punktu izveidi nozare aicina lemt par tirdzniecības centru darbības atjaunošanu, tādējādi vienlaicīgi sekmējot vakcinācijas tempa pieaugumu un ekonomikas atveseļošanos epidemioloģiski drošā veidā.

“Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir skaidri pauduši savu gatavību sadarboties ar Veselības ministriju un uzsākt vakcinācijas punktu izveidi tirdzniecības telpās gan Rīgā, gan reģionos. Svarīgākais ir tas, ka tirdzniecības centros ir epidemioloģiski droša vide, tāpēc reizē ar vakcinācijas procesa ienākšanu tirdzniecības centru telpās būtu loģiski beidzot ļaut atsākt darbību arī visiem mazumtirgotājiem. Vakcinācijas procesā cilvēku plūsma ir stingri kontrolēta un tāpēc epidemioloģiski droša, un arī tirdzniecības vietas, darbojoties pēc ieviestajiem drošas tirdzniecības principiem, spēj nodrošināt cilvēku skaita kontroli un citas noteiktās prasības. Tādējādi ieguvēji būtu mēs visi, iegūstot plašākas vakcinēšanās iespējas un virzoties uz ekonomikas atveseļošanos no krīzes,“ norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Iepirkšanās, sēžot dīvānā, izmantojot vien pāris klikšķus viedierīcē, vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neizskaudīs tradicionālo biznesa modeli

Tomēr ir skaidrs, ka tādi pēdējo desmitgažu un pat gadu fenomeni kā e–komercija vai dalīšanās ekonomikas attīstība ietekmēs gan veikalniekus, gan tirdzniecības centrus, liekot uzņēmējiem, investoriem lauzīt galvu un meklēt atbildes uz klasisko jautājumu – kā dzīvot tālāk, jo, piemēram, Credit Suisse ir paredzējusi, ka 20-25% tirdzniecības centru ASV tiks slēgti jau tuvākajos piecos gados. Jau patlaban tur daļa senāk būvētu objektu maina funkciju, notiek diskusija, ka varbūt lietderīgāk tos vienkārši nojaukt, jo cilvēkus patiešām ir arvien grūtāk piedabūt uzkāpt augstāk par pirmajiem stāviem.

Aptaujātie pašmāju lielāko tirdzniecības centru (t/c) pārvaldnieki neslēpj, ka bizness tik tiešām ir izaicinājumiem bagāts, taču drīzu galu Eiropas iepirkšanās objektiem neprognozē; nenoliedzami, industrija evolucionē līdzi tehnoloģijām un paaudzēm.

«Izmaiņas tirdzniecības centru apmeklētāju iepirkšanās paradumos Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmē nav vērojamas. Iespējams, ir izmaiņas, izvēloties to vai citu ražotāju, kas skaidrojams ar aktīvajām sociālajām kampaņām ar mērķi veicināt vietējo ražotāju produkcijas izvēli. Tomēr tas neatspoguļojas apgrozījuma vai apmeklējuma rādītājos.

Šiem notikumiem nav strauja efekta uz pircēju paradumu maiņu,» laikrakstam Dienas Bizness norāda Linstow Center Management (Galactico tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs) tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Jāatgādina, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iniciējusi kampaņu Pērc vietējo, lai veicinātu vietējā produkta noietu.

E. Majevskai piekrīt arī tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. Ņemot vērā Spices atrašanās vietu pa ceļam uz lidostu un Jūrmalu, to pirkumu veikšanai izmanto arī ārvalstnieki. Kā norāda I. Lāce, arī NVS iedzīvotāju aktivitāti nav ietekmējušas ģeopolitiskās problēmas. Pienesumu apgrozījumam viņi sniedz vasarā, īpaši festivāla Jaunais vilnis laikā. Iespaidīgākās summas tax free pircēji tērējuši apģērbiem un sporta precēm, elektronikai un juvelierizstrādājumiem.

Šonedēļ tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs «Linstow Center Management» (LCM) sācis testa pāļu dzīšanu «Origo» biznesa centra būvlaukumā Stacijas laukumā 1, Rīgā, informēja LCM projektu direktors Andis Kublačovs.

Atbilstoši būvniecības grafikam pāļu lauka izveide jāpabeidz līdz nākamā gada februārim, informēja Kublačovs.

«Stacijas laukuma 1 teritorijā, kur paredzēts būvēt jauno multifunkcionālo centru tirdzniecībai un birojiem, turpinās sagatavošanās darbi, kurus veic SIA «Skonto būve». Jaunā ēka būs daļa no tirdzniecības centra «Origo» paplašināšanās projekta, kur pirmajos trijos stāvos atradīsies tirdzniecības platības, savukārt no ceturtā līdz sestajam stāvam 11 500 kvadrātmetru platībā - biroju telpas «Origo One»,» skaidroja Kublačovs.

LCM valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds iepriekš stāstīja, ka «Origo» biznesa centrs iekļaujas kopējā Rīgas pilsētvides attīstības plānā, un līdz ar tā realizēšanu 2019.gadā tiks sakārtots posms no Stacijas laukuma līdz Dzirnavu ielai. Jaunais «Origo» biznesa centrs iekļausies jaunās dzelzceļa stacijas projektā, rezultātā kļūstot par nozīmīgu, modernu un pievilcīgu galamērķi ar dažādiem tirdzniecības, ēdināšanas un citiem pakalpojumiem, stiprinot arī Rīgas un Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Gaiļezera novietnē pabeigti atjaunošanas darbi Rehabilitācijas klīnikas telpās, kur tiek sniegti rehabilitācijas pakalpojumi dienas stacionāra un ambulatorajiem pacientiem. Vienlaikus atjaunotas arī dienas stacionāra telpas, kas atradīsies turpat blakus rehabilitācijas klīnikas telpām, lai pacientiem, kas ieradušies uz procedūrām un nodarbībām, būtu ērti, informē BKUS.

«Galvenais mūsu pacientu un arī darbinieku ieguvums ir tas, ka turpmāk fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, ārsti- rehabilitologi atradīsies vienuviet un nebūs jāmēro lieli attālumi starp kabinetiem,» stāsta BKUS Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietniece Dace Bērtule.

Rehabilitācijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Anita Vētra norāda, ka arī otrā BKUS novietnē Torņkalnā norit vērienīgi Rehabilitācijas klīnikas renovēšanas darbi, kurus plānots pabeigt pēc dažiem mēnešiem.

Augusta sākumā Bērnu slimnīcas fonds uzsāka līdzekļu vākšanas akciju rehabilitācijas aprīkojuma iegādei. Tās laikā Rimi un Supernetto veikalu tīklos, kā arī Galactico tirdzniecības centros pie sienas Palīdzēsim kopā! ir izvietotas ziedojumu vākšanas kastītes. Iecere ir iegādāties četrus specializētos trenažierus, vertikalizācijas palīgierīci un trīs krēslus ar maināmu augstumu. Labdarības akcija ilgs vēl līdz šā gada 30.septembrim.

Biznesa eskalatora dalībnieki jūlijā izmēģināja atšķirīgu mārketinga stratēģiju un gaida pircēju pieplūdumu pēc kāda laika

«Domāju, ka jūlija Biznesa eskalatora dalībnieki ir apmierināti ar iespēju būt Alfā un uztvēra to kā pieredzi, kas dos atspērienu nākotnē. Abiem uzņēmumiem paveicās, jo jūlijā visos Galactico centros bija izpārdošanas kampaņa un bija lielāka cilvēku plūsma. Tajā pašā laikā cilvēki šajā laikā nāk uz izpārdošanu, lai pirktu preces pat ar 70% atlaidi, tāpēc šādi specifiski produkti ar ķiršu kauliņiem un dzintara pavedienu nav tik aktuāli,» saka Liene Apine, t/p Alfa vadītāja.

Atšķirīga stratēģija

«Šis mēnesis ir interesants ar to, ka viens no dalībniekiem – Ambline – realizē citādāku stratēģiju nekā dalībnieki līdz šim. Ir mainīts uzsvars no pārdošanas uz iepazīstināšanu ar zīmolu, cerot, ka pirkumi tiks veikti vairāk rudens un ziemas sezonā. Tas ir drosmīgs solis un pie tādas stratēģijas ir pastiprināti jādomā līdzi zīmola vizuālajām izpausmēm un pārdevēju kompetencei maksimāli «garšīgi» izstāstīt par zīmolu,» saka Mārtiņš Barānovs, zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs.