Citas ziņas

Lilitas Zatleres dalība vizītēs ir protokola jautājums

Atis Rozentāls, Db, 09.01.2009

Jaunākais izdevums

Valsts prezidenta dzīvesbiedras Lilitas Zatleres piedalīšanās oficiālās ārvalstu vizītēs notiek saskaņā ar protokolu un tās izmaksas ir nebūtiskas, norāda Valsts prezidenta preses dienests.

Valsts pirmo personu dzīvesbiedru dalība vizītēs nevar uzskatīt tikai un vienīgi par tradīcijas jautājumu, tas ir arī protokola jautājums, izteicās Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa. Jau ziņots, ka Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere piedalīsies Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kur plānojusi veidot neformālos kontaktus. «Valsts Protokols paredz, ka dzīvesbiedri ir oficiālie delegāciju pārstāvji gan valsts, gan oficiālajās, gan darba vizītēs. Runājot par izmaksām, Valsts prezidenta kundzes dalība vizītēs tiek rūpīgi izvērtēta katrā konkrētā gadījumā un tikai tad tiek pieņemts lēmums par dalību. Piemēram, valsts vizīšu ietvaros, kuras parasti notiek 2 dienas, diplomātiskais protokols nosaka, ka uzņemošā valsts parasti nodrošina dzīvošanu, iekšzemes transportu, oficiālās ēdienreizes. Līdz ar to izmaksas ir nebūtiskas, kas ir komandējuma dienas naudas un apdrošināšanas izdevumi.

Tā kā vizītēm parasti tiek organizēts atsevišķs lidojums, kurš nodrošina visas delegācijas, t.sk., uzņēmēju un mediju pārstāvju ceļošanu, tad lidojuma izmaksas nav attiecināmas uz Valsts prezidenta dzīvesbiedri,» tā I.Rassa. Attiecībā uz neformālu kontaktu veicināšanu, daudzās vizītēs tiek organizēta īpaša dzīvesbiedru programma. Tāpat vizīšu ietvaros Valsts prezidenta kundze parasti piedalās sabiedriska rakstura projektos, piemēram, apmeklē vietējās skolas, izglītības iestādes bērniem ar īpašām vajadzībām, atklāj ar Latviju saistītus kultūras projektus vai tiekas ar latviešu diasporas pārstāvjiem. Šie apmeklējumi parasti notiek kopā ar uzņemošās valsts vadītāja dzīvesbiedri. I.Rassa Db apliecināja, ka Lilita Zatlere pārvalda divas svešvalodas – krievu un angļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - ARS gādās par Zatlera viesu veselību

Sandra Dieziņa, 12.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Prezidenta kanceleja noslēgusi līgumu ar medicīnas sabiedrību ARS par ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu 20 tūkstošu Ls vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas Hotel Roma vadītāju Lindu Abu-Meri

Lelde Petrāne, 11.12.2015

Ar Lilitu un Valdi Zatleriem, kurus ļoti cienu un kas kļuvuši par maniem draugiem

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Abu-Meri. «Viesnīca, kuru vadu, jau pagājušā gadsimta sākumā bijusi viena no populārākajām Rīgā,» viņa stāsta. Uzņēmums šobrīd nodarbina vidēji 45 darbiniekus.

«Gada laikā vairāk nekā pusmiljonu eiro samaksājam nodokļos,» atklāj viesnīcas vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vākta informācija par sociālajām garantijām Zatleram un dzīvesbiedrei

Lelde Petrāne, 06.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam.

Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, vēsta portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laikraksts: Zatleres meitai kumoss no rezidences remonta

, 08.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Valda Zatlera sievas Lilitas Zatleres meitai Agnesei Mangulei tikuši vairāki valsts pasūtījumi pirmā pāra Jūrmalas rezidences labiekārtošanas darbos, raksta Diena.

Saskaņā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi rīcībā esošo informāciju A. Mangule septembrī ieguvusi pasūtījumu 1 950 latu vērtībā, izstrādājot interjera skices atjaunojamajam tējas namiņam un galvenās ēkas apgaismojuma izvēlei pirmā pāra rezidencei Jūrmalā.

Iepirkumiem līdz 10 000 latiem konkurss nav jāveic un arī nolikums nav jāizstrādā. Konkrētajā gadījumā interneta vietnē tika publicēts sludinājums. AS Valsts nekustamie īpašumi pārstāve Daiga Laukšteina skaidro, ka A. Mangule bijusi vienīgā pretendente, lai gan interesentu bijis vairāk.

Pati A. Mangule notikušajā problēmu nesaskata. Arī valsts prezidents, ņemot vērā, ka A. Mangule ir diplomēta interjeriste, Jūrmalas rezidences darbu piešķiršanu viņai uzskatot par "pieņemamu un adekvātu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārbaudot prezidenta Valda Zatlera darbu kā amatpersonai un sniegtajiem ārsta pakalpojumiem privātā klīnikā, interešu konfliktu nekonstatēja.

Veicot V.Zatlera kā valsts kapitālsabiedrības Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētāja atalgojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētāja amatā, tika konstatēts, ka amatpersona ir saņēmusi atalgojumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Db pavēstīja KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Andris Vitenburgs.

Izvērtējot V.Zatlera kā IK Ortopēdijas privātprakse ārsta sniegtos pakalpojumus medicīniskajā sabiedrībā ARS, tika konstatēts, ka viņš sniedza pakalpojumus kā ārsts, bet samaksu par viņa sniegtajiem pakalpojumiem saņēma viņa sieva kā individuālais komersants un secināts, ka – atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam – šāda V.Zatlera ārsta prakse nav pretlikumīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā nav vienprātības par nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadības lēmumu jaunās lidmašīnas par aptuveni 1,57 miljardiem ASV dolāru (898 miljoniem latu) iepirkt no Kanādas ražotāja Bombardier, turklāt neoficiāla informācija liecina, ka pirms desmit dienām parakstītais nodomu protokols var nenovest pie iepirkuma līguma noslēgšanas, vēsta portāls PIetiek.com.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) par šo airBaltic vadības lēmumu uzzinājis tikai nākamajā rītā pēc nodomu protokola parakstīšanas, bet bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis par Bombardier pēdējā brīža piedāvājumu ticis informēts tikai četras dienas iepriekš. Līdz pēdējam brīdim kā vienīgie reālie pretendenti figurēja amerikāņu Boeing un franču Airbus, kuru intereses sarunās ar Latvijas amatpersonām vairāku mēnešu garumā lobēja arī šo valstu valdības. Pietiek.com ziņo, ka pēc Airbus zaudējuma airBaltic iepirkumā franču puse nobremzējusi Dombrovska plānotās vizītes saskaņošanu šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pašvaldības ar valdību turpinās strīdus par IIN ieņēmumiem un sabiedriskā transporta pakalpojumiem

Zanda Zablovska, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākušās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Finanšu ministriju par valdības un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kur būtiskākie strīdi ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (IIN) un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju.

Ministru Kabineta (MK) un LPS vienošanās domstarpību protokolā tiek skatīta virkne jautājumu, kas skar pašvaldību intereses attiecībā uz nākamā gada budžetu, DB informē LPS. Viens no svarīgākajiem protokola jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, ko šogad LPS pieprasa ieskaitīt pašvaldību budžetā 85%. Pašlaik pašvaldības saņem 80% IIN ieņēmumi, bet 20% saņem valsts.

«Vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu realizācijai pašvaldībām jārod ievērojami papildu budžeta līdzekļi,» uzsver LPS, piebilstot, ka pašvaldības arī ir solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos no 2009.gada līdz 2012. gadam, turklāt samazinājās pašvaldību iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas tagad prasa rast steidzamus risinājumus. Ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, klāsta pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kuģniecības padome vēl nemainās

Ieva Mārtiņa, 20.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs (UR) dažādu konstatēto nepilnību dēļ nolēmis atlikt Latvijas kuģniecības iesniegto dokumentu reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Cīņa pret reiderismu iegūst konkrētas aprises

Zanda Zablovska, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, uzņēmumu kapitāldaļu atsavināšana būs jāapstiprina notāram vai ar drošu elektronisko parakstu.

To paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Komerclikumā, kas izstrādāti, lai ierobežotu uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu. Priekšlikumus likumprojekta 2. lasījumam var iesniegt līdz šā gada 3. septembrim.

Viens no biežāk sastopamiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai ir izmaiņas tās pārvaldes institūcijās, jo īpaši SIA valdes sastāvā vai AS valdes un padomes sastāvā, klāsta likumprojekta sagatavotāja Tieslietu ministrija (TM), skaidrojot, ka nepieciešams paredzēt stingrākas prasības saistībā ar pieteikumiem Uzņēmumu reģistrā (UR) par izmaiņām kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijās. Tāpat prettiesiskai sabiedrības pārņemšanai tiek izmantota arī citu izmaiņu veikšana, piemēram, izmaiņas pamatkapitāla apmērā. Līdz ar to ir nepieciešams stiprināt prasības arī par citu pieteikumu un dokumentu iesniegšanu UR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Cīņa pret reiderismu nonāk Saeimā

Zanda Zablovska, 07.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar stingrākiem nosacījumiem izmaiņu veikšanai kapitālsabiedrībās un dalībnieku reģistrācijai, kā arī speciālu tiesvedības kārtību plānots ierobežot uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu.

Ārvalstu investoru un uzņēmēju atbalstītie grozījumi Komerclikumā, Civillikumā un Uzņēmumu reģistra likumā nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās. Viens no biežāk sastopamiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai ir izmaiņas tās pārvaldes institūcijās, jo īpaši SIA valdes sastāvā vai AS valdes un padomes sastāvā, klāsta likumprojekta sagatavotāja Tieslietu ministrija (TM), skaidrojot, ka nepieciešams paredzēt stingrākas prasības saistībā ar pieteikumiem Uzņēmumu reģistrā (UR) par izmaiņām kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijās. Tāpat prettiesiskai sabiedrības pārņemšanai tiek izmantota arī citu izmaiņu veikšana, piemēram, izmaiņas pamatkapitāla apmērā. Līdz ar to ir nepieciešams stiprināt prasības arī par citu pieteikumu un dokumentu iesniegšanu UR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bloomberg: Parādu krīze apdraud cīņu ar globālo sasilšanu

Jānis Rancāns, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas parādu krīze un sliktais ASV ekonomikas stāvoklis samazina iespējas, ka tiks panākta vienošanās par Kioto protokola darbības termiņa pagarināšanu. Tādējādi cīņa pret globālo sasilšanu, kas pēdējos gados aizrit starptautiskā līmenī, var tikt apgrūtināta, rasta Bloomberg.

9. decembrī Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā noslēdzas sarunas par Kioto protokola darbības termiņa pagarināšanu. Protokola darbības laiks beidzas 2012. gadā un tas ir vienīgais starptautiskais līgums, kura ietvaros valstīm jāsamazina oglekļa emisijas, kuras savukārt tiek vainotas globālajā sasilšanā.

Viens no sarunas apdraudošajiem iemesliem ir attīstīto valstu nevēlēšanās ierobežot savu rūpniecību, lai tādējādi samazinātu oglekļa izmešu apmērus. Krīzes ietekmē pieaugusi pasaules valstu finanšu ministru nevēlēšanās «bāzt rokas savās kabatās», norāda International Emissions Trading Association prezidents Henrijs Dervents. «Savukārt otrs efekts ekonomiskās aktivitāes samazinājumam ir nevēlēšanās samazināt oglekļa emisijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Komerclikums pieprasīs augstāku drošības līmeni

Elīna Pankovska, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LMT ir noslēdzis testu periodu un kā viens no pirmajiem operatoriem Eiropā savā tīklā komercrežīmā ieviesis jaunāko interneta protokola standartu IPv6. Tas nepieciešams, lai klientiem nodrošinātu pieprasījumu pēc tīkla iekārtu adresēm, uzlabotu pakalpojumu pieejamību un sagatavotos 5G ieviešanai, informē uzņēmums.

Interneta protokols tīklā savienotām ierīcēm piešķir katrai unikālu adresi, lai tās varētu savā starpā sazināties. IPv4 standartā vairs nav pieejamas jaunas adreses, tāpēc ir nepieciešams jauns, ietilpīgāks protokols.

IPv6 ir jaunākā interneta adrešu protokola versija, kas kā standarta projekts pieejama jau gandrīz 20 gadu, bet tikai 2017. gada jūlijā tika apstiprināta kā oficiālais jaunais interneta protokola standarts. Pāris mēnešu laikā pēc tam LMT ieviesa IPv6 testa režīmā.

«Lai Latvija kļūtu par līderi 5G ieviešanā, IPv6 ātra ieviešana ir obligāts priekšnosacījums. Līdzšinējais – IPv4 standarts ar aptuveni 4,3 miljardiem pieejamo unikālo adrešu jau šobrīd ir izsmēlis savas iespējas, bet līdz ar 5G un lietu interneta strauju attīstību, pieprasījums pēc drošām, unikālām adresēm daudzkāršosies. IPv6 iespējamo adrešu skaits ir miljoniem reižu lielāks nekā IPv4,» skaidro Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku attīstītājam Winergy liek atmaksāt 2,13 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdis Zatlers iepazīst Kuldīgas saimniecisko vidi

Vēsma Lēvalde, Db, 20.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Kuldīgā plāno tikties ar uzņēmējiem un iepazīt saimnieciskās struktūras, kas balsta pilsētas ekonomiku.

Valdis Zatlers ar kundzi šodien, 20. oktobrī, ierodas oficiālā vizītē Kuldīgā. Vizīte sākas ar restaurētā, vēsturiskā tilta pār Ventu apskati. Paredzēta Prezidenta tikšanās ar pašvaldību un iedzīvotājiem. Pēc tam V.Zatlers apmeklēs Valsts ieņēmuma dienesta Kuldīgas nodaļu. Kamēr prezidents būs domē, L.Zatleres kundze apmeklēs Tautas lietišķās mākslas studiju Varavīksne audēju darbnīcu, amatniecības un rokdarbu izstrādājumu veikalu Artava, mākslinieces Kristīnes Šimpermanes rotaslietu salonu Šimpermaņu smukumbode, kā arī viesosies Sociālā dienesta Dienas centrā.

Pēcpusdienā prezidents apmeklēs Kuldīgas slimnīcu. Pēc pusdienām Kuldīgas slimnīcā, kurās piedalīsies slimnīcas vadība, medicīnas darbinieki un ģimenes ārsti, viesi dosies apskatīt Kuldīgas vieglatlētikas manēžu, bet Kuldīgas Centra vidusskolā tiksies ar vidusskolu audzēkņiem. Prezidentam paredzēta saruna ar 150 Kuldīgas mācību iestāžu vidusskolēniem. Pēc diskusijas ar skolēniem, prezidents apskatīs mēbeļu ražotni Simra un Ozolu kūdras purvu Rendas pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa kalendārs 17. februārim

Dienas Bizness, 17.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9:00

Jūrmalā, Dubultu prospektā 1 notiek Bāriņtiesas sēde

Rīgas domes Vides komitejas sēde par Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas koncepcijas izstrādi

10:00

Jūrmalas domē notiek Privatizācijas komisijas sēde

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija tiekas ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu

Rīgas domes Administratīvās komisijas sēde

11:00

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde par finansējuma piešķiršanu Rīgas 1. slimnīcai

12:00

Notiks Ministru kabineta sēde, kurā tiks skatīts Publiskās un privātās partnerības likuma projekts

Ministru kabineta sēdē tiks lemts par Normunda Vilnīša kanidatūras apstiprināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amata priekšnieka amatam. Pēc tam par N. Vilnīša apstiprināšanu būs jālemj Saeimai

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lilita Zatlere veidošot neformālus kontaktus Davosā

Atis Rozentāls, Db, 08.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvesbiedre Lilita, kura bieži redzama pavadām vīru gan ārvalstu vizītēs, gan pašmāju pasākumos, neskatoties uz valstī ieviesto taupības režīmu, arī turpmāk neatturēsies no ārzemju braucieniem.

Pamatojot šo rīcību ar ilggadējām tradīcijām un neformālu kontaktu veidošanu, viņa dosies vīram līdzi uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, ziņo Diena. Ikviens turpmākais iespējamais L.Zatleres brauciens gan tikšot izvērtēts atsevišķi. Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa trešdien varēja sniegt sīkāku informāciju vien par janvāra vizītēm — braucienā uz Eiropas Parlamenta plenārsesiju Strasbūrā L.Zatlere vīru nepavadīšot, savukārt uz Davosu brauks līdzi. Par februāri un martu, kad paredzēts doties uz Gruziju, Azerbaidžānu, Igauniju un NATO samitu, viņa nevarēja sniegt informāciju. Prezidenta vizīšu finansējums gada pirmajiem mēnešiem, bija strīdus objekts starp Rīgas pili un taupības režīma dēļ naudu dot negribošo aizsardzības ministru Vinetu Veldri (TP) vairāku nedēļu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sarkandaugavas iedzīvotāji atkal sūdzas par neciešamu naftas smaku no ostas

LETA, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība un pašvaldības panāk vienošanos saglabāt pašreizējo IIN sadalījumu

LETA, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru