Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Vakar vakarā no Līgatnes dabas taku voljera izbēgušo lāceni Madi nav paredzēts dzīt ar medniekiem vai iemidzināt ar miega zālēm, lai nogādātu atpakaļ voljerā. Lāci paredzēts līdz voljeram aizvest mierīgi un klusām, līdzīgi kā tas darīts pērn.

Tā norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V), kurš informēja, ka arī šajā gadā dzīvnieka notveršanas darbus vada zvērkope Velga Vītola.

Šteins stāstīja, ka pa nakti lācis nav mielojies ar izliktajām ēsmām un pašlaik viņš varētu būt kaut kur iemidzis. Tā kā vakar, pirms izbēgšanas, Made labi paēdusi, zvērkopji prognozē, ka viņa pie ēsmas varētu parādīties ap plkst.10 vai plkst.11.

Pašlaik situācija mežā nav tāda kā pērn rudenī, kad Made izbēga pirmo reizi. Mežā nav ne sēņu, ne ogu, apkārtnes dārzos nav ābolu. Zvērkopji cer, ka lācis meklēs pārtiku, tādēļ pats izlems atgriezties voljerā.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli pauda atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lūgumam atvēlēt 146 tūkstošus latu lāču Puikas un Mikus voljera būvniecībai Līgatnes dabas takās.

Kā informēja VARAM, valdība konceptuāli atbalstīja arī 25,6 tūkstošu latu atvēlēšanu pavasarī izskalotā un sabrukušā autoceļa savešanai kārtībā Līgatnes dabas takās. Par līdzekļu piešķiršanu objekta ikgadējai uzturēšanai vēl būs jāpanāk vienošanās ar Finanšu ministriju.

Mikus un Puika patlaban mitinās viņiem speciāli būvētajā sprostā, bet lāčiem nav iespēju doties pastaigās svaigā gaisā un šāda situācija neatbilst labturības prasībām. Pēc MK paustā atbalsta Dabas aizsardzības pārvaldei, kas patlaban apsaimnieko dabas takas, būs pieejami līdzekļi jauna pastaigu laukuma būvēšanai.

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra Līgatnes dabas takas apsaimniekošanu no 2016.gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs.

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

«Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā. Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,» pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Jaunu taku, laipu būvniecības u.c. infrastruktūras ierīkošanas dēļ no šīs nedēļas līdz 2015.gada 1.oktobrim apmeklētājiem tiek slēgtas Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

«Līgatnes dabas takās ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem šajā gadā ievērojami tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra. Uzsākti takas rekonstrukcijas darbi pie lāču voljera – tiek demontēta vecā laipa, kuras vietā taps jauna ar skatu platformu, kas būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat jauna taka top pie meža cūku voljera un citviet teritorijā. Diemžēl aktivitāšu dēļ lielākajā daļā taku teritorijas ir ierobežotas iespējas aplūkot dzīvniekus. Tāpat darbu zonā ir intensīva būvniecības tehnikas kustība, kas traucē apmeklētājiem baudīt gaidīto un cerēto mierīgo atpūtu dabā. Taču šīs ir īslaicīgās neērtības, kas vainagosies ar drošāku un ērtāku vidi, sakārtotāku infrastruktūru jau šā gada oktobrī,» saka Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

Kopš trešdienas vakara izbēgusī lācene Made piektdienas pēcpusdienā nogādāta atpakaļ Līgatnes dabas taku iežogojumā, pavēstīja Gaujas Nacionālā parka administrācijas direktors Mārtiņš Zīverts.

«Mades atgriešanos nodrošināja parka darbinieki, kas ar kārumiem aizvilināja Madi līdz lāču iežogojumam. Iemidzinošās zāles netika lietotas,» pastāstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Tā kā iepriekšējās dienas taktika ar iemidzinošu līdzekļu lietošanu nedeva rezultātus, tika nolemts izmantot netradicionālu, bet lācim tīkamu metodi – mīlestību un kārumus. Lāci ar gardumiem uz iežogojumu atvilināja dzīvnieku kopēja Velga Vītola.

Pēc lācenes Mades atgriešanās lāču iežogojumā ir atcelts aizliegums Līgatnes dabas taku apmeklējumam, un jau sestdien apmeklēji varēs atkal aplūkot slaveno lāceni un pārējos dabas takās mītošos dzīvniekus.

Līdz ar 20 citu Eiropas valstu savdabīgu tūrisma vietu attīstītājiem Līgatnes domes pārstāvji Briselē Eiropas Tūrisma forumā saņēmuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķa (European Destinations of Excellence – EDEN) balvu.

Līgatnes novada domes projekts «Līgatnes papīrfabrikas ciemats – strādnieku vēsturiskā dzīvesveida liecinieks» par EDEN konkursa uzvarētāju Latvijā tika nominēts jau pavasarī, bet svinīgā visu šā gada konkursa uzvarētāju apbalvošana, kā arī tūrisma galamērķu prezentācijas izstādē Briselē notika šonedēļ. Latvijas stendā Līgatnes pašvaldības tūrisma speciālistes interesentus iepazīstināja gan ar specifisko papīrfabrikas strādnieku ciematu un papīrfabriku, gan ar citiem tūrisma objektiem: dabas takām, smilšakmens alām, Vienkoču parku, karošu darbnīcu, rehabilitācijas centru, padomju slepeno bunkuru. Savukārt apbalvošanas laikā par Līgatnes papīrfabrikas ciematu un Līgatnes dabu tika demonstrēts projekta ietvaros uzņemtais videoklips, kas būs pieejams arī Līgatnes mājaslapā visitligatne.lv.

Šodien Līgatnes novada deputāti tiks informēti par elektrības atslēgšanu SIA Papīrfabrika Līgatne un tiks meklēti risinājumi turpmākajai kanalizācijas ūdeņu attīrīšanai Līgatnē, aģentūru LETA informē Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Kurpnieks atklāj, ka Līgatnes papīrfabrikas lielo parādu un maksātnespējas dēļ darbība tiek apturēta un atslēgta elektrība. Līgatnes pilsētas kanalizācijas priekšattīrīšanas iekārtas ir apvienotas ar papīrfabrikas ūdens attīrīšanas sistēmu. Pilnībā apturot elektrības padevi Līgatnes papīrfabrikai, var rasties milzīgas problēmas videi, 1300 kubikmetri kanalizācijas ūdeņu draud ieplūst Līgatnes upē,stāsta Kurpnieks.

Šobrīd ar AS Latvenergo un AS Sadales tīkli ir panākta vienošanās, ka tiks nodrošinātas atsevišķs elektrības pieslējums attīrīšanas iekārtām, lai pilsēta varētu nodrošināt savu notekūdeņu attīrīšanu.

40.jubilejas gadā Līgatnes dabas takās apmeklētājus gaida vairāki uzlabojumi - pēc remonta atvērts skatu tornis, no kura var vērot Gaujas nacionālā parka ainavu. Savukārt ar uzņēmēju atbalstu teritorijā izveidots bērnu rotaļu laukums un ierīkoti soliņi, informē Dabas aizsardzības pārvaldē.

Skatu tornis Līgatnes dabas takās uzbūvēts 1976. gadā Cepurīšu kalnā - Līgatnes dabas taku teritorijas un tuvākās apkārtnes augstākajā vietā. Tas tika slēgts 2014. gada vasarā slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Tornis ir 22m augsts, un tas ir ļoti iecienīts apmeklētāju objekts Līgatnes dabas takās, jo no tā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā, vismaz 20 km rādiusā. No torņa saskatāmas arī Gūdu klintis.

Savukārt ar zīmola Ādažu čipsi atbalstu Līgatnes dabas takās tapis bērnu laukums un 30 jauni soliņi, kas līdz šim ļoti pietrūcis, lai objekts būtu saistošāks pašiem mazākajiem, kā arī pārvietošanās kļūtu ērtāka un būtu iespējams atpūsties pastaigas laikā.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) lēmusi, ka no 1. novembra līdz pavasarim tiks slēgta Līgatnes pārceltuve, kas vairākiem desmitiem Pārgaujas iedzīvotāju ir vienīgā iespēja nokļūt otrā Gaujas pusē – uz veikalu vai pie ārsta, norāda Līgatnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Līgatnes pārceltuve, kas celta pēc Otrā pasaules kara, lai fabrikas strādnieki no Pārgaujas varētu nokļūt uz darbu, pašlaik vairs netiek skatīta kā infrastruktūras objekts, bet gan kā tūrisma pakalpojums, pauž A. Šteins. «DAP redz, ka ziemas sezonā no tūristiem naudu iekasēt nevarēs, bet, acīmredzot, tie pārdesmit iedzīvotāji, kas līdz ar pārceltuves slēgšanu nespēs tikt pāri upei, nav svarīgi,» norāda A. Šteins, uzsverot, ka Līgatnes novada un Pārgaujas novada pašvaldības par šādu DAP lēmumu ir sašutušas un paudušas savu viedokli arī DAP un Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), tomēr rezultāts nav panākts.

Valdība 2015. gada 12. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piešķīra 203,65 tūkstošus, lai segtu 2015.gada 14. martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas atjaunošanas izdevumus, informē VARAM.

Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Kopējā summā iekļautas arī steidzami nepieciešamā aprīkojuma, jaunās ēkas projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības, tās iekārtojuma un inventāra, kā arī strāvas stiprinājuma palielināšanas un pieslēguma izveidošanas izmaksas.

Pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde veic Līgatnes dabas takās esošo savvaļas sugu dzīvnieku aprūpi – barošanu, veterinārmedicīnisko aprūpi, uzraudzību un apsaimnieko Līgatnes dabas takas kopumā.

Līdz ugunsnelaimei Līgatnes dabas takās dzīvnieku barošanas nodrošināšanai bija atsevišķa ēka, kurā notika barības sagatavošana un uzglabāšana, kā arī daļēji tika glabāti instrumenti un darbarīki. Ugunsgrēkā ēka pilnībā nodega, iznīcinot dzīvnieku barības rezerves, tās uzglabāšanai izmantojamos profesionālos ledusskapjus un saldētavas, nerūsējošā tērauda galdus un elektroniskos svarus. Tāpat uguns iznīcināja dažādus instrumentus un darbarīkus, dzīvnieku ķeršanas un pārvietošanas inventāru, kā arī rezerves akumulatorus elektrisko ganu darbības nodrošināšanai enerģijas pārrāvuma gadījumā. Tika bojāts pie ēkas esošais elektrības sadales skapis, tādējādi bez elektroapgādes atstājot Līgatnes dabas taku otru saimniecības ēku ar darbnīcām un dabas izglītības centru Pauguri.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Ar mērķi savākt nepieciešamos finanšu līdzekļus lācenes Ilzītes voljēra labiekārtošanai ceturtdien uzsākta labdarības akcija, informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Akcijas iniciatori ir SIA Platforma filma, fonds ziedot.lv kopā ar AS Laima un DAP.

Lāceni Ilzīti var dēvēt par slavenāko Līgatnes dabas taku lāci, kura augšanai ir sekojusi līdzi visa Latvija. Ilzīte patlaban dzīvo desmit gadus vecā voljērā. Pa šo laiku tas ir novecojis un, lai uzlabotu lāča dzīves apstākļus un Ilzīte varētu turpināt priecēt apmeklētājus, tam ir nepieciešami pamatīgi atjaunošanas darbi, skaidro DAP.

Jāpiebilst, ka trešdien, 3.jūlijā Ministru kabinets piešķīra 172 506 tūkstošus latu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam. Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma un tādējādi atkal būs apskatāmi apmeklētājiem.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Latvijā aizvien populārāks gan pašmāju, gan ārvalstu tūristu vidū kļūst dabas tūrisms. Īpaši iecienīti ir četri Latvijas nacionālie parki - Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālais parks -, kas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Jāteic, ka ĪADT nav nekādu īpašu ierobežojumu tūristiem vai tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Izņēmums ir dabas rezervātu teritorijas, kur drīkst uzturēties tikai ar speciālām atļaujām, piektdien raksta laikraksts Diena.

Nacionālajos parkos tūristi drīkst medīt un makšķerēt, ievērojot vispārējo kārtību, ir pieejamas gan peldvietas, gan telšu vietas, gan ēdināšanas iestādes un naktsmītnes. Svarīgs nacionālo parku attīstības jautājums ir tūrisma infrastruktūra, kas iever ĪADT raksturīgās dabas takas, skatu torņus, velomaršrutus, putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzīst, ka viena no problēmām ir tā, ka valstij nacionālajos parkos tikpat kā nepieder zemes platības (izņemot mežus), tās pieder pašvaldībām un privātīpašniekiem. Gaujas Nacionālais parks ir DAP Vidzemes reģionālās administrācijas pārziņā. Tās direktors Rolands Auziņš atsaucas uz pasaules praksi, kura «liecina, ka dabas teritoriju aizsardzība visefektīvākā ir tad, ja tās pieder valstij». R. Auziņš stāsta, ka ir bijušas sarežģītas pārrunas ar privātīpašniekiem, piemēram, veidojot dabas takas, jo ir bijuši īpašnieki, kas nav ļāvuši šīm takām šķērsot viņiem piederošo īpašumu, tāpēc takas veidotas, šos īpašumus apejot. Tomēr ir arī daudz privātīpašnieku, kas novērtē dabas vērtības, ierīko dabas takas un skatu torņus tūristiem.

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami bijušais vadītājs Andris Lācis, iespējams, izmantojis savu dienesta stāvokli, lai par «sviestmaizi» privatizētu pusotra simta kvadrātmetru lielu dzīvokli pašvaldības namā Smilšu ielā. Pats A. Lācis portālam pietiek.com noliedz dienesta stāvokļa izmantošanu un visā vaino sakritības.

Smilšu ielā 14 kopš 1990. gada atrodas Rīgas namu birojs. Šī nama 5. dzīvokli, kas atrodas virs pašvaldības uzņēmuma biroja, kā savu dzīvesvietu A. Lācis publiskos reģistros norādījis jau vairāk nekā 10 gadus. Tomēr pirkuma līgums starp Lāci un pašvaldības dzīvokļu privatizācijas komisiju noslēgts tikai 2007. gada 31. oktobrī. Pirkuma maksa par dzīvokli tobrīd noteikta 6 456,24 lati jeb 230,58 sertifikāti, nosakot, ka apmaksa par pirkumu veicama 100% sertifikātos. Jau tobrīd, kā rāda Zemesgrāmatas dati, šī dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 146 162 lati, tātad pārdesmit reižu lielāka par tā noteikto privatizācijas cenu.

Līgatnes dabas takas un tajās mītošie dzīvnieki šomēnes mainījuši savu apsaimniekotāju. Lāču krīze Gaujas Nacionālā parka fonda budžetā radījusi ap 20 000 latu lielu robu, un šī sabiedriskā organizācija nolēmusi lauzt 2009. gadā slēgto līgumu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tagad par dabas takām pilnībā atbildot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tieši pakļautā Dabas aizsardzības pārvalde.

Pagājušās piektdienas pēcpusdienā turpinājās saimniecības un dokumentācijas pārņemšana, taču joprojām trūka skaidrības, kas notiks ar tur strādājošiem cilvēkiem, informē laikraksts. Darba attiecības ar visiem pārtrauktas. Arī ar slavenāko Latvijas zvēru kopēju – par lāču mammu mīļi saukto - Velgu Vītolu.

Veselības problēmu dēļ viņai gan tāpat būtu nācies mainīt savu darbības specializāciju. Taču Dabas takas V. Vītolai vienmēr palikšot atvērtas. To Neatkarīgajai apgalvojusi Sigita Šulca, kura par Līgatnes dabas taku vadītāju tika iecelta lāču krīzes juku brīdī. Laikraksts atgādina, ka lācene Made pavasarī izbēga, atkārtoti parokoties zem švakā voljēra. Viņu nošāva, bet iepriekšējo dabas taku priekšnieku atlaida. Divus lāču puikas nācās aizvest uz privātu zoodārzu Ķekavā. Novembra beigās jaunā lāču māja beidzot tika uzcelta un lāči atvesti atpakaļ, taču publika uz viņiem nevar palūkoties, jo pastaigu voljērs nav uzbūvēts. S. Šulca stāstījusi, ka voljēram bija jātop līdz nākamajai vasarai, bet, kas tagad notiks, vairs nav skaidrs. Arī pašas priekšnieces nākotne šobrīd karājas gaisā.