Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 21,196 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 4,493 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn jaunus pasūtījumus veica gan līdzšinējie, gan arī jauni klienti. Tādējādi pagājušo gadu "Edge Autonomy Riga" noslēdza ar lielāko apgrozījumu un ar lielāko pasūtījumu skaitu uzņēmuma vēsturē.

Vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās starptautiskās sankcijas radīja nenoteiktību makroekonomiskajā vidē un izraisīja lielāko inflāciju pēdējos gados. Vienlaikus karš radīja paaugstinātu pieprasījumu pēc "Edge Autonomy Riga" ražotajiem produktiem.

Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidzis trīs projektus.

Tostarp pabeigts projekts "Mikro klases žiroskopiskas stabilizācijas kameras izstrāde trīs līdz astoņu kilogramu bezpilota lidaparātiem", kas īstenots sadarbībā ar Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas kompetences centru. Tāpat pabeigts projekts "Vertikālās pacelšanās un nolaišanās lidmašīnas attīstība", kas īstenots sadarbībā ar Enerģētikas un transporta kompetences centru, un projekts "Pingvīna C bezpilota lidaparāta konkurētspējas palielināšana", kas īstenots sadarbībā ar Mašīnbūves kompetences centru.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja priekšlikumu atbrīvot armijas vajadzībām nepieciešamo izlūkošanas vai daudzfunkcionālu dronu iegādi no publiskā iepirkuma procedūrām, lai palielinātu Lietuvas bezpilota lidaparātu ražošanas un remonta jaudu.

Publiski konkursi netiks izsludināti, ja dronus iegādāsies Lietuvas Aizsardzības materiālu aģentūra.

"Bezpilota lidaparāti dod ieguldījumu ekosistēmā, un tas, protams, ir saistīts ar atbalstu Ukrainai. Mēs esam pieņēmuši ļoti nopietnu lēmumu, esam to visu izdarījuši ļoti ātri, un es domāju, ka mēs pāršķiram jaunu lappusi sadarbībā ar mūsu aizsardzības nozari," valdības sēdē sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Bezpilota lidaparāti tiks iegādāti no Lietuvas uzņēmumiem, kas ražo vai pabeidz bezpilota lidaparātus montēšanu," norādīja Aizsardzības ministrijā.

Šādiem Lietuvas uzņēmumiem, kas izvēlēti bez konkursa, būs jāizgatavo bezpilota lidaparātu vadības programmatūra, un to dati tiks glabāti tikai NATO vai ES valstu mākoņserveros.

Lietuvas jaunā bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldības sistēma - mobilā lietotne "U-Space" - būs Eiropā pirmā sertificētā tāda veida sistēma un veicinās bezpilota lidaparātu satiksmes drošību, sistematizēs noteikumus dronu lietošanai un sniegs lielākas iespējas uzņēmumiem, otrdien paziņoja Lietuvas amatpersonas.

"Mēs sagaidām, ka sertificēsim to mūsu Transporta kompetences aģentūrā," "U-Space" prezentācijas pasākumā žurnālistiem teica Lietuvas valsts gaisa satiksmes navigācijas pakalpojumu sniedzēja "Oro navigacija" vadītājs Sauļus Batavičs.

Viņš paskaidroja, ka pēc sertifikācijas saņemšanas Lietuvas risinājums būs Eiropā pirmā tamlīdzīga sistēma bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldībai.

Batavičs norādīja, ka uz Lietuvu gulstas liela atbildība, jo "visi skatīsies uz mums kā uz paraugu".

Satiksmes ministrs Marjus Skuodis teica, ka jaunā sistēma ne tikai uzlabos drošību, bet arī sistematizēs noteikumus un informāciju bezpilota lidaparātu lietotājiem, kā arī paplašinās iespējas uzņēmumiem.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, svētdien žurnālistiem paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Patlaban netiek atklāta potenciālā līguma summa un citas detaļas, taču sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā. Līdz tam gan ir jāveic karavīru apmācība un infrastruktūras izveidošana. Vienlaikus Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs žurnālistiem norādīja, ka pirkums būs simtiem miljoniem eiro liels un patlaban tiek sāktas sarunas ar izvēlēto piegādātāju, Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence". Ja sarunas norisināsies sekmīgi, tad cerams, ka līgumu varēs parakstīt jūnijā vai jūlijā.

Šajā iepirkumā sākotnēji seši uzņēmumi iesniedza piedāvājumus, taču šobrīd sarunas tiek turpinātas ar vienu, norādīja Igaunijas ministrs.

Iegādājamā sistēma būs jauna, moderna un militāri sevi jau pierādījusi, turklāt tās ir ļoti efektīvas pret Krievijas lidaparātiem karā Ukrainā. Tās ir efektīvas pret kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes.

Ķīna pirmdien noteikusi ierobežojumus tāla darbības rādiusa civilo bezpilota lidaparātu eksportam, kā iemeslu minot Krievijas karu Ukrainā un bažas par šādu dronu pārveidošanu un pielāgošanu militārām vajadzībām.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka otrdien stāsies spēkā eksporta kontrole, lai novērstu dronu izmantošanu "nemiermīlīgiem mērķiem". Ķīna ir vadošā bezpilota lidaparātu izstrādātāja un eksportētāja.

"Pastāvīgi pieaug risks, ka daži augstas specifikācijas un augstas veiktspējas civilie bezpilota lidaparāti tiks pārveidoti militāram pielietojumam," norādīja Tirdzniecības ministrija.

Ierobežojumi attieksies uz droniem, kas var lidot ārpus operatoru dabiskās redzamības attāluma vai atrasties gaisā ilgāk par 30 minūtēm, kas spēj nomest priekšmetus un kas sver vairāk nekā septiņus kilogramus, paziņoja ministrija.

"Kopš krīzes Ukrainā daži Ķīnas civilie bezpilota lidaparātu uzņēmumi ir brīvprātīgi pārtraukuši savu darbību konflikta zonās," norādīja Tirdzniecības ministrija. Tā apsūdzēja ASV un Rietumu plašsaziņas līdzekļus "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Ķīnas dronu eksportu.

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro.

Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt ārkārtas sēdē pirmdien, 14.oktobrī.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Aviācijas izstādē Dubai Airshow 2023 Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādes līgumu ar tiesībām uzņēmumam iegādāties vēl 20 šī tipa lidaparātus.

Ar šo pasūtījumu airBaltic plāno savu A220-300 floti palielināt līdz 100 lidmašīnām, tai kļūstot par lielāko A220 klientu Eiropā un vienlaikus saglabājot pozīcijas kā lielākajam A220-300 pārvadātājam pasaulē.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Šis paziņojums ir nozīmīgs mirklis airBaltic vēsturē – mūsu plāns paredz pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā paplašināt floti līdz pat 100 lidmašīnām. Jau septiņus gadus Airbus A220-300 lidmašīnām ir būtiska loma airBaltic izaugsmē un panākumos starptautiskā līmenī. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka lidojumus ar A220-300, un līdz ar jauno pasūtījumu mēs turpinām būt lepni šo lidaparātu vēstnieki pasaulē. Esam pateicīgi mūsu partneriem uzņēmumā Airbus par atbalstu, uzticību un sadarbību šo gadu laikā.”

Igaunija pastiprina centienus atklāt un cīnīties pret bezpilota lidaparātiem gar valsts austrumu robežu, ap lielākajām pilsētām un kritiskās vai jutīgās infrastruktūras zonās, trešdien vēstīja sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.

Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 79,985 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 6,5 reizes un bija 29,019 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn jaunus pasūtījumus veica gan līdzšinējie, gan arī jauni klienti.

Pārskatā arī norādīts, ka pērn 7.februārī "Edge Autonomy Riga" nomātajā ēkā Mārupes novadā notika ugunsgrēks, kura rezultātā daļa ēkas tika bojāta, tika iznīcinātas vai bojātas uzņēmumam piederošas mantas, pamatlīdzekļi, iekārtas un krājumi.

Neraugoties uz ugunsgrēka radītajiem izaicinājumiem, "Edge Autonomy Riga" spēja ātri atjaunot ražošanas jaudas un 2023.gadu kompānija noslēdza ar lielāko apgrozījumu un peļņu uzņēmuma vēsturē.

Ugunsgrēka rezultātā uzņēmums paātrinājis "Edge Autonomy Riga" ražotnes paplašināšanas plānu. Kompānija turpinās attīstīt savu darbību Latvijā, teikts vadības ziņojumā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Viens no bezpilota sistēmu tehnoloģiju ražotnes “Edge Autonomy” ugunsgrēkā cietušajiem darbiniekiem miris, informē uzņēmuma pārstāvis Dzintars Neimanis.

"“Edge Autonomy” ir dziļi sarūgtināti, ka viens no uzņēmuma darbiniekiem, kurš guva traumas ugunsgrēkā, kas pagājušajā nedēļā izcēlās uzņēmuma ražotnē Rīgā, ir devies mūžībā. Traģiskā ziņa ir šokējusi uzņēmuma vadību un darbiniekus, un mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību šī kolēģa ģimenei. Šajā sēru laikā mēs turpināsim sniegt visu nepieciešamo atbalstu ģimenei," norāda Dz.Neimanis.

Mārupē plaši deg Edge Autonomy dronu ražotne 

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti...

Jau ziņots, ka ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma 7.februārī ap plkst.15. Īsi pēc plkst.19 ugunsdzēsēji ierobežoja liesmu izplatīšanos. Trešdien turpinājās konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi.

Kopumā divstāvu ražošanas ēka dega 600 kvadrātmetru platībā, bet blakus novietotā produkcija - 20 kvadrātmetru platībā. Karstuma ietekmē tikušas bojātas trīs automašīnas.

Saskaņā ar mediķu sniegto informāciju, slimnīcā nogādāti divi ugunsgrēkā cietušie, bet vienam palīdzība sniegta uz vietas.

"Edge Autonomy" (iepriekš "UAV Factory") ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs.

Mārupes «pingvīnu» gaisa flote iekaro pasauli 

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto...

Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

"Edge Autonomy" 2021.gadā strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti plaši glābēju spēki, bet iedzīvotāji aicināti sargāties no dūmiem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), otrdienas pēcpusdienā pēc plkst.15 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā ražošanas ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka ēka deg ar atklātu liesmu un tās strauji izplatās, turklāt veidojas spēcīgs sadūmojums.

Dzēšanas darbos iesaistīti plaši VUGD spēki - gandrīz 50 ugunsdzēsēji, deviņas autocisternas, trīs autokāpnes un ķīmijas auto, kā arī starptaustikās lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda ar autocisternu un personālu.

Lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna teica, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīta viena no piecām lidostas ugunsdzēsēju brigādēm. Lidostas darbību ugunsgrēks neietekmē.

Dronu ražotāja "UAV Factory" valdi kopš februāra beigām atstājis uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Konstantīns Popiks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"UAV Factory" valdes priekšsēdētājs kopš februāra beigām ir ASV pilsonis Džons Vaitfīlds Mīds Pērviss IV, bet valdes loceklis - Lietuvas pilsonis Aids Kucis. Darbu valdē turpina arī ASV pilsonis Džozefs Menakers.

Jau ziņots, ka 2021.gada februārī ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory". Darījuma nosacījumi netika atklāti.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma, bija norādīts paziņojumā.

"AE Industrial Partners" specializējas investīcijās aviācijas, aizsardzības, elektroeneģijas ražošanas un citās jomās.

"UAV Factory" ir dibināts 2009. gadā, un tam ir pārdošanas biroji Latvijā un ASV. "UAV Factory" ir viens no vadošajiem bezpilota lidaparātu sistēmu pasaules līmeņa piegādātājiem. Uzņēmuma ražotie lidaparāti un videokameras tiek pārdoti vairāk nekā 50 pasaules valstīs militārām, civilām un akadēmiskām vajadzībām.

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.