Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Rīgas apgabaltiesa šodien daļēji apmierināja a/s Reverta prasību pret polittehnologu, žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku, no viņa piedzenot 321,5 tūkst. latu.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par nokavējuma procentu piedziņu, tas ir, 222 540 latiem.

Pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 18. martā, un to 20 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības Reverta spriedīs par pārsūdzības iespēju.

Iepriekš tiesas sēdē Revertas pārstāvis Raimonds Ozols norādīja, ka aizdevuma līgums ar J. Liepnieku tika noslēgts 2010. gadā, tātad kredīts tika piešķirts bankas restrukturizācijas laikā. Aizdevuma apmērs sākotnēji bija aptuveni 400 tūkst. eiro (apmēram 280 tūkst. latu).

Latvijas politikā viens posms ir beidzies, bet jauns vēl nav sācies. Vecā politiskā elite ir iznīcināta, savukārt aizvietotāji ilgtermiņā nav karotāji un cīnītāji. Jaunā paaudze, kas varētu vadīt valsti – nav vēl redzama, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Raidījumā Dienas Rīts J. Liepnieks, runājot par sabiedrisko attiecību speciālistu lomu līderu veidošanā, atzina, ka tas ir līdzīgi kā sportā – nevarot uztaisīt čempionu, ja viņš neskrien. «Cilvēkam jābūt talantīgam. Tad, ja blakus ir īstie speciālisti, kas spēj talantus attīstīt – viņš šos rezultātus var sasniegt. Tas nav tā, ka jūs paņemat viņu un uztaisat par čempionu,» klāstīja J. Liepnieks.

J. Liepnieks arī akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši kritiski pret daudziem politiķiem un ir tos aizbaidījuši. «Droši vien tas saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem sabiedrībā vispār,» sacīja polittehnologs. «Mēs nepalīdzam saviem politiķiem un viņi nepalīdz mums. Ir kaut kādas naidīgas attiecības – gan starp politiķiem un medijiem, gan politiķiem un sociālajiem partneriem. Mēs neesam noskaņoti uz sadarbošanos,» sacīja J. Liepnieks.

«Paldies liels Inga Gorbunovai, Dienas žurnāliem un Playboy kolēģiem. Bija ļoti patīkami, interesanti un auglīgi. Jūs esat lieliski!» pēc aiziešanas no Playboy galvenā redaktora amata savā Twitter kontā raksta Jurģis Liepnieks.

Savu aiziešanu pats Liepnieks sociālajā portālā Twitter saista ar bijušo premjeru un tagadējo uzņēmēju Andri Šķēli.

Savukārt, SIA Dienas mediji mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļa vēsta: «Darba attiecību pārbaudes perioda laikā ir izlemts pārtraukt sadarbību ar žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku. Ievērojot vienošanos izdevniecība nekomentēs attiecību pārtraukšanas iemeslus.»

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

«Cik labi man labajos gados gāja, tik slikti tas viss beidzās, un principā es neizslēdzu iespēju, ka man nāksies pasludināt maksātnespēju visai drīz,» pavēstījis politikas komentētājs Jurģis Liepnieks.

Sarunā ar izdevumu Ir viņš sevi vairākkārt nosaucis par «tipisku latviešu ideotu», kurš pārāk aizrāvies ar nekustamo īpašumu darījumiem.

«Alkatība dzen tālāk, panākumi spārno, un tu domā, ka esi liels meistars,» viņš sacījis. Tomēr sekojušas neveiksmes. Konkrēti runāt par aizdevējiem un saistību lielumu viņš nav vēlējies, nedz arī atklāt tos «parastos spekulatīvos darījumus» ar nekustamo īpašumu projektiem, kuri radījuši zaudējumus. Taču viņš apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai ir ņēmis kredītus, kuri pēc Parex sadalīšanas atrodas «slikto kredītu» portfelī, ko apsaimnieko Reverta.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

«Man šķiet, ka [Valdis] Zatlers pieļāva kādu liktenīgu kļūdu, valsts līmenī liktenīgu kļūdu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas novērotājs Jurģis Liepnieks.

«Proti, viņam vajadzēja atlaist nevis iepriekšējo, bet gan 9. Saeimu, kura bija sevi totāli diskreditējusi. Toreiz tauta bija ielās un pieprasīja to, taču Zatlers neuzdrošinājās uz šādu rīcību. Ritēja pirmie prezidentūras mēneši. Zatlers vispār nesaprata, kur nonācis, kas jādara un kas viņš pats īsti ir. Šī trauma atstājusi dziļas pēdas eksprezidenta apziņā. Tad nu Zatlers revanšējās uz nākamās Saeimas rēķina, kura itin nemaz nebija to pelnījusi,» viņš paskaidro.

Jautāts par pašreizējo valdības veidošanas procesu, Liepnieks stāstījis: «Zatlers uzvedās kā pērtiķis, kurš ticis pie granātu kastes... Nevar vest sarunas, kuru vienīgais lozungs ir: visu vai neko! Visu man, vai arī es ar jums nerunāšu. Pat šajā situācijā Vienotība mēģināja saglabāt mieru mājā (sak, nu labi, labi - tev visu...), bet Zatleram tik un tā vajadzēja vēl vairāk. Vienotības pacietībai pieminekli vajadzētu uzcelt.»

Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

A.Šķēle savās liecībās skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmyer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.

Šodien, 5.oktobrī ekspremjers un politiķis Andris Šķēle (PLL) turpinās sniegt liecības tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

Lai iegūtu savā īpašumā Kempmayer Media Limited akciju kontrolpaketi politiķis un ekspremjers Andris Šķēle bija gatavs maksāt 1 milj. ASV dolāru.

Savās liecībās tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā ekspremjers A. Šķēle norādīja, ka pirms noslēgts līgums esot grūti noteikt kompānijas vērtību. Taču pēc tam, kad ticis noslēgts līgums ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTV), tapis skaidrs, ka digitālās televīzijas projekta ieviešanas pirmā kārta uzņēmumam peļņu nenestu. Tāpēc pirmās kārtas līguma piedāvājums būtu bijis zems, proti, ne vairāk kā viens miljons ASV dolāru. A. Šķēle arī piebilda, ka svarīgāk bijis saglabāt tiesības īstenot otro un trešo kārtu. Tas jau būtu bijis interesanti, teica A.Šķēle.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Ņemot vērā oligarhijas skandālu, palikšanu ārpus 11. Saeimas un daudzo partijas biedru aiziešanu, šonedēļ notiks Šlesera Reformu partijas LPP/LC kongress, kas, visticamāk, beigsies ar šīs organizācijas darbības izbeigšanu.

To laikrakstam Neatkarīgā apliecinājis partijas līderis Ainārs Šlesers.

Eksperti gan uzskata, ka pat partijas likvidēšana un neglaimojošie skandāli nekļūs par iemeslu, lai partijas līderis A. Šlesers uz visiem laikiem pazustu no politiskās skatuves.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks akcentējis: plānotā LPP/LC likvidēšana raisot asociācijas ar citiem precedentiem, kad, piedzīvojis strauju vēlētāju uzticības kritumu, A. Šlesers likvidē vienu partiju, lai drīz vien radītu citu. Tā savulaik notika ar Jauno partiju, kas pārtapa Jaunajā kristīgajā partijā, vēlāk – Latvijas Pirmajā partijā, tad – apvienībā ar Latvijas ceļu un drīz vien arī apvienībā ar Tautas partiju. «To, vai šoreiz situācija ir daudz nopietnāka, zina tikai pats Ainārs Šlesers un Juta Strīķe,» ar ironiju atzinis eksperts, piebilzdams, «ja viņš netiks iesēdināts cietumā, tad atgriešanās lielajā politikā ir visnotaļ iespējama.»

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Vērienīgajam pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzekļus valdība var paspēt pārdalīt arī citiem projektiem, šodien valdības sēdes starplaikā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs atzina, ka tad, ja sākotnēji plānoto jauno vilcienu iepirkumu neizdodas īstenot, «tāda iespēja [pārdalīt līdzekļus] pastāv».

Ronis informēja, ka Spānijas kompānija Construcciones Ferrocariles y Auxiliares (CAF) tiks aicināta pagarināt konkursa pieteikuma termiņu. Valdība cer, ka spāņu uzņēmums labi saprot pašreizējo situāciju un ir informēts par Ministru kabineta dotajiem uzdevumiem Pasažieru vilcienam (PV).

Esot svarīgi, lai PV izpilda visus valdības dotos nosacījumus. «Ja uzņēmums tos būtu izpildījis, mēs te nebūtu,» apgalvoja Ronis, piebilstot, ka esošajos apstākļos nevarot dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien aizturējuši uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu, liecina neoficiālā informācija.

Čečenu izcelsmes uzņēmēja aizturēšanas iemesli nav zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks aizturēts policijas ēkā Gaujas ielā, Rīgā.

KNAB pagaidām aizturēšanas faktu oficiāli neapstiprina un nekādus komentārus nesniedz. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs sacīja, ka iestāde nekomentē atsevišķas procesuālas darbības.

Mediji iepriekš vēstījuši, ka Abdulmuslimovs ilgstoši bijis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, pārbaudīta arī viņa saistība ar iespējamu neatļautu politisko partiju finansēšanu.

Izdevniecība Dienas Žurnāli laidusi klajā leģendārā vīriešu dzīvesstila žurnāla Playboy latvisko versiju, informē mārketinga projektu vadītāja Santa Veselovska.

Žurnāla galvenais redaktors ir pazīstamais dzejnieks, humorists un publicists Egīls Zirnis, mākslinieciskais redaktors – daudzu Latvijas preses izdevumu dizainu veidotājs Kirils Šmeļkovs, bet galvenā redaktora vietnieks – kādreizējais žurnāla Klubs žurnālists Ivars Āboliņš.

«Lielāko daļu - 85% žurnāla - veido vietējais saturs. Savukārt pārējos 15% – karikatūras un joki, Playboy arhīva fotogrāfijas un konkrēti pirmajā numurā – rakstnieka Kurta Vonnegūta stāsta pirmpublicējums latviešu valodā,» stāsta izdevniecības galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova.

Pirmā numura interviju varoņi ir Latvijas pelnošākais basketbolists Andris Biedriņš un pasaules atzinību guvušais pianists Vestards Šimkus. Numurā varēs lasīt arī Lato Lapsas pētījumu par lielākajiem dividenžu izņēmējiem, bet sleju autoru pulkā būs Jurģis Liepnieks, Guntis Bojārs un Normunds Malnačs.

Čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs vakar drīz vien pēc aizturēšanas atbrīvots un devies mājās, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Oskars Rode.

Advokāts arī atzina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku veiktās procesuālās darbības ar Abdulmuslimovu neesot saistītas ar Latvenergo amatpersonu lietu, kuras materiāli tika nopludināti medijiem.

Jautāts, vai aizturēšana bija saistīta ar kādu citu lietu, par kuru plašsaziņas līdzekļi jau agrāk vēstījuši, Rode atzīmēja, ka viņš īpaši čakli neseko līdzi mediju ziņām, tomēr par lietu, saistībā ar kuru tika aizturēts Abdulmuslimovs, viņš nekad agrāk neesot dzirdējis.

Kā ziņots, saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju KNAB darbinieki vakar aizturēja Abdulmuslimovu. Viņa aizturēšanas iemesli joprojām nav precīzi zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks tika aizturēts policijas ēkā, kas atrodas Rīgā, Gaujas ielā.

«Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir iespējas pārtraukt Valda Dombrovska valdības pastāvēšanu vienā naktī,» pieļāvis sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, vēsta laikraksts Diena.

Pēc J. Liepnieka domām, A. Lembergs ir kļuvis tik ietekmīgs kā nekad agrāk atšķirībā no diviem citiem oligarhiem Andra Šķēles un Aināra Šlesera (abi PLL), kuru svars politikā pēc vēlēšanām ir mazinājies.

Kā vēstīts, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Augusts Brigmanis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja, ka patlaban ir panākts, ka ZZS būs seši ministru amati, tādēļ partija nav noskaņota uz plēšanos. A.Brigmanis arī pauda pārliecību, ka jaunajai valdībai viss izdosies, un scenārijs par ārkārtas vēlēšanām neesot reāls.

Pēc ilgām un smagām pārdomām, Vienotības pārstāvji tomēr izdomāja, kā labāk pateikt sabiedrībai, ka VL-TB/LNNK jaunajā koalīcijā un tātad arī valdībā nebūs - tās uzskati esot homofobiski un pat antisemītiski. Pēc tādiem paziņojumiem, šķiet, pilnīgi jebkuru varētu izmest no jebkuras vietas. Tomēr nevajadzētu sev aizmālēt acis ar tādu naivuma pakāpi, lai domātu, ka vienam no Vienotības veidotājiem - Sabiedrībai citai politikai (SCP) - nedēļas nogalē pēkšņi pamodās kaut kas līdzīgs sirdsapziņai, kas tai neļautu strādāt vienā koalīcijā ar attiecīgo organizāciju.

Notiekošais lielā mērā vispār liek šaubīties par to, cik svarīga loma nākamās valdības veidošanā ir, piemēram, tās potenciālajam vadītājam Valdim Dombrovskim (JL). Respektīvi, jau kārtējo reizi ir jārunā par kādiem uz «lielās skatuves» neesošiem personāžiem, kuru nozīmi acīmredzot nedrīkst nenovērtēt. Pirmkārt, pat netiek slēpts, ka visas partijas, kam bija izredzes iekļūt 10. Saeimā, pirms vēlēšanām ir viesojušās kādā no Raiņa bulvārī Rīgā strādājošajām ārvalstu vēstniecībām. Ne velti jau zināmu laiku sabiedrība tiek «barota» ar domu, ka viens no VL-TB/LNNK veidotājiem - partija Visu Latvijai! - esot ultranacionāla, radikāla u. tml. partija, kas neatzīstot kādas noteiktas Rietumu vērtības. Otrkārt, jau ilgstoši ir dzirdams, ka no visiem ministru posteņiem otru potenciālās koalīcijas partneri - ZZS, kuras priekšgalā ir smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, interesējot tieši tieslietu ministra portfelis. Tātad runa ir par amatu, ko Dombrovskis bija apsolījis VL-TB/LNNK. Nav nekādas garantijas, ka ZZS nav vienojies ar SCP, lai tā izmantotu savas veto tiesības Vienotībā. Bet to, vai tieslietu ministra portfelis tiešām tiks kādam ZZS pārstāvim, acīmredzot rādīs laiks.

Sabiedrības noskaņojumam kļūstot pesimistiskākam, gan paši politiķi, gan sociālie partneri arvien biežāk piesauc Saeimas ārkārtas vēlēšanas, raksta Neatkarīgā.

Eksperti gan uzskata, ka Latvijā pagaidām nav tādas partijas, kas varētu mobilizēt sabiedrību ārkārtas vēlēšanu idejai, taču novembrī beidzot stājušies spēkā grozījumi Satversmē, kas šādu scenāriju teorētiski pieļauj jau nākamā gada rudenī.

Socioloģiskie pētījumi liecina, ka sabiedrības attieksme pret norisēm politikā ir arvien noraidošāka. Piemēram, tikai 11% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta valdības rosinātos budžeta konsolidācijas pasākumus, – liecina vakar publiskotais aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums. Aptauja uzrādījusi, ka vairākums respondentu jeb 73% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta valdības rosinātos budžeta konsolidācijas pasākumus, bet 41% pilnībā neatbalsta.

Vairāku lielu pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga SIA AB Holding padomē vairs nedarbosies polittehnologs Jurģis Liepnieks un padomes loceklis Ēriks Jēkabsons, liecina uzņēmuma prezidenta Bislana Abdulmuslimova paziņojums. Līdz ar to AB Holding sastāvā turpmāk nebūs arī puaro.lv.

Viņš norāda, ka SIA AB Holding nolēmis pakāpeniski atteikties no līdzdalības uzņēmumos, kuru darbība nekā nav saistīta ar holdinga pamatbiznesu - pārtikas ražošanu un pārstrādi. «Šajās nozarēs esam sevi pierādījuši kā stabili spēlētāji un nākotnē visus spēkus uz uzmanību vēlamies koncentrēt tikai šajā virzienā,» norāda B. Abdulmuslimovs.

AB Holding pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi eksportē zivju un gaļas produkciju uz 37 valstīm un pagājušajā gadā sasniedza apgrozījumu vairāk kā 50 milj. Ls apmērā. Čečenu tautības uzņēmējs B.Abdulmuslimovs ir vienīgais holdinga dibinātājs. Tajā ietilpst Rēzeknes gaļas kombināts, Daugavpils gaļas kombināts, Ventspils zivju konservu kombināts, Karavela un citi. AB Holding dibināts 2011.gada 10.martā.