SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra noslēgusi vairāk nekā 2,23 miljonus latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) apjomīgu iepirkumu konkursu par Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas otro kārtu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējis uzņēmums SCO Centrs. Savukārt galvenais kritērijs, pēc kura tika noteikts uzvarētājs, bija zemākā cena. Kopumā konkursā pieteicās trīs uzņēmumi.

Projekts «Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība – II kārta» tiks realizēts, piesaistot Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu.

SIA SCO Centrs ir reģistrēta Vanagu ielā 2, Valmiermuižā, un uzņēmums uzsāka darbību 1992. gadā. Kompānija darbojas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būves nozarē. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 214 tūkstošus latu.

2011. gada finanšu dati liecina, ka SIA SCO Centrs apgrozījums veidoja 4,89 miljonus latu, bet peļņa – 36 tūkst. Ls. Aizpērn uzņēmumā strādāja vidēji 168 darbinieki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Jānis Matisons, bet valdes locekles amata pienākumi uzticēti Valdai Jaunzemei.

Liepājas reģiona poligonā Ķīvītes, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, nodotas ekspluatācijā apvienotās energošūnas un optimizētā biogāzes un infiltrāta savākšanas sistēma.

Energošūnu un infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija ietvēra iepriekš neefektīvi izveidoto energošūnu apvienošanu. Līdz ar to nācās pārbūvēt arī biogāzes savākšanas sistēmu šūnu savienojuma vietā. Papildus ierīkota biogāzes savākšanas un regulēšanas stacija, kā arī veikta infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija, kuras ietvaros infiltrāta attīrīšanas iekārtu jauda palielināta no 3 līdz 5 m3/stundā. Izbūvēts arī infiltrāta uzkrāšanas baseins, bet apvienotās energošūnas daļēji pārklātas ar tehnoloģiski nepieciešamu plēves pagaidu pārklājumu.

Valmieras pilsētas pašvaldība noslēgusi iepirkumu konkursu par Valmieras Mūzikas skolas izbūvi. Paredzams, ka to par vairāk nekā 839 tūkst. Ls veiks vietējie Valmieras puses uzņēmumi.

Valmieras Mūzikas skola tiks būvēta Pilskalna ielā 3, un šos darbus uzņēmusies piegādātāju apvienība SIA Ekers & a/s SCO Centrs, kuras piedāvājumam bija viszemākā cena, kas bija noteikta par galveno konkursa uzvarētāja izvēles kritēriju.

Kopumā iepirkumu konkursā savus piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti.

A/s SCO Centrs reģistrēta 1992. gadā, un tās juridiskā adrese ir Valmiermuiža, Valmieras pagasts. Savukārt SIA Ekers atrodas Valmierā, Tērbatas ielā 33, un reģistrēta 1991. gadā. Abu uzņēmumu darbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Valmieras Mūzikas skolas izbūve tiks veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» pasākuma «Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstība» aktivitātes «Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai» ietvaros. Informacija portālā kulturaskarte.lv liecina, ka patlaban Valmieras Mūzikas skola atrodas Beātes ielā 10 un tā atrodas Valmieras pilsētas pašvaldības pārvaldībā.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 3 miljonu eiro apmērā SIA “Liepājas RAS” bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes sistēmas izveidei poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Finansējums paredzēts specializētā aprīkojuma un tehnikas iegādei.

“Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunā tehnoloģiskā risinājuma, poligonā ik gadu tiks apglabāti aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu,” norāda SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. “Turklāt, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir Latvijas turpmāko gadu viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo normatīvo aktu prasības paredz no 2024. gada ieviest šķirošanas sistēmu pārtikas un dārzu atkritumiem, kas attiecīgi arī būs jāpārstrādā.”

Visi projektā plānotie būvdarbi, kas ietver gan tehnoloģiskās ēkas būvdarbus, gan biomasas tuneļu ēku būvdarbus, gan nojumes, gan ceļu, laukumu un inženierkomunikāciju izbūves darbus, turpināsies līdz 2023.gada nogalei. Izvēlētā tehnoloģija ļaus pārstrādāt bioloģiski noārdāmus atkritumus komposta materiālā, kas izmantojams apzaļumošanai, inženiertehniskām vajadzībām, tilpņu aizbēršanai un ainavu veidošanai, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu un tautsaimniecībā izmantoto minerālresursu patēriņu. Pārstrādes procesā tiks iegūta arī biogāze, ko izmantos atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Bijušās izgāztuves teritorijā Rīgā, Augusta Deglava ielā tiks izveidots viens no lielākajiem galvaspilsētas parkiem, kurā jau nākamgad ierīkos bērnu rotaļu laukumu un valstī lielāko pikniku zonu. Par to trešdien, iepazīstoties ar paveikto izgāztuves sakārtošanā, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada tiek veikta teritorijas sakārtošana, kuras gaitā jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā, informē Rīgas dome.

«Projekts ir līdzfinansēts ar Eiropas Savienības naudu, tā galvenais mērķis ir vides sakārtošana un nosacījumi paredz, ka vairākus gadus nedrīkst veikt kapitālu būvniecību. Tāpēc kalnu pagaidām izmantot nevarēs un pacēlāju slēpotājiem vēl nebūs. Tomēr rīdzinieki jau ziemā tiks pie distanču slēpošanas trases, vasarā izgāztuvei blakus esošajā teritorijā izveidos jaunu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tiks izveidota Latvijā lielākā piknika zona – ar 40 galdiem un griliem. Tiks uzstādīta Ziemassvētku egle un vasarā varēs notikt līgošanas pasākumi,» norādīja N. Ušakovs.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Palielinoties sniega daudzumam, rīdzinieki ignorējuši pašvaldības aizliegumu atrasties uz no atkritumiem izveidotā kalna Augusta Deglava ielā, novēroja aģentūra LETA.

Pēc projekta pabeigšanas piecus gadus ir aizliegts apbūvēt šo kalnu, un vismaz tuvāko gadu to nav ļauts izmantot arī ziemas priekiem. Teritorijā izvietotas attiecīgas aizlieguma zīmes, taču iedzīvotājus tas nav atturējis izmantot kalnu nobraucieniem ar kamaniņām.

Rīgas domē norāda, ka iedzīvotājiem tiek skaidrots, ka tas nav atļauts, un pašreiz darbinieki paļaujoties uz iedzīvotāju godaprātu. Ja situācija nemainīsies, pašvaldība meklēs risinājuma variantus, iespējams, piesaistot pašvaldības policiju, aģentūrai LETA sacīja domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Sociālajā tīklā Facebook arī izveidots pasākums, kurā iedzīvotāji tiek aicināti šodien plkst.18 velt lielizmēra sniegavīru minētā kalna galā. Ierakstā komentāru pievienojis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), norādot, ka atrasties uz kalna ir aizliegts, un aicinot sniegavīru velt nogāzē, kalnam blakus. Publiskajā sarakstē pasākuma organizatori un Ušakovs vienojušies, ka sniegavīrs kalna galā šovakar netiks velts, to vels kalnam blakus.Kā ziņots, 18.decembrī bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā atklāts no atkritumiem sapresētais kalns. Tas izbūvēts Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekta gaitā.

SIA Valmiermuižas pils izsludinātajā iepirkumā par būvniecības darbiem lauku tūrisma mītnē alus muzeja un radošās darbnīcas izveidei uzvarējusi SIA SCO Centrs, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Līgumcena sasniedz 232,6 tūkstošus eiro un kopumā konkursā tika saņemti divi piedāvājumi. Muzejs atradīsies Valmiermuižā, Dzirnavu ielā un tiek plānots, ka galīgais izveides termiņš ir šā gada novembra beigas.

SIA Valmiermuižas alus darītava pārstāve Liāna Sāre gan pagaidām sīkāk nekomentēja iepirkumu, norādot, ka plašākus komentārus varēs sniegt tad, kad būs zināms precīzāks plāns.

Valmiermuižas alus uzsācis investīciju projektu viena miljona eiro apmērā tumšā alus ražošanas attīstībā. Paredzēts, ka līdz ar pavasari Valmiermuižas tumšo alu varēs brūvēt visa gada garumā.

Valmiermuižas alus tumšo alu līdz šim darīja tikai ziemas sezonas mēnešos un to piedāvāja atsevišķās tirdzniecības vietās. Nākamgad, realizējot miljona eiro vērto investīciju projektu, Valmiermuižas alus plāno dubultot tumšā alus ražošanas apjomu.

Šajā ieguldījumu posmā tiks uzstādīts vēl viens miežu iesala misas vārīšanas katls un izbūvēts vēl viens alus raudzēšanas un noguldīšanas pagrabs.

Nepieciešamās iekārtas pēc Valmiermuižas alus individuāla pasūtījuma tiks piegādātas no Bavārijas Vācijā un Nīderlandes. Būvniecības darbus veiks Burtnieku novada uzņēmums SCO Centrs meistari.

Noslēdzies Jelgavas novada uzņēmuma SIA Fito-AL izsludinātais iepirkums par graudu pirmapstrādes kompleksa Jaunvalmji izveidi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA SCO Centrs. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,89 miljoni eiro.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmuma darbības veids ir graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana. Kompānijas pamatkapitāls ir 71,1 tūkstotis eiro.

Aizvadītajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2,24 miljoni eiro, bet peļņa – 201,1 tūkstotis eiro. Kompānijā strādāja 53 darbinieki.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Artūrs Arnītis.

Akciju sabiedrība LNK Industries noslēdz līgumu par 1,43 miljoniem eiro ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA EKO KURZEME par atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu.

AS LNK Industries ir uzvarējusi iepirkumu konkursā piegādāt un uzstādīt atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģiskās iekārtas jaunajam atkritumu šķirošanas centram, kas atradīsies sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes Grobiņas novadā, Liepājas reģionā.

«Atkritumu šķirošanas stacija būs pilnībā funkcionāls komplekss, kurā AS LNK Industries uzstādītās iekārtas veiks nešķirotu sadzīves un tiem pielīdzināmu atkritumu, primāro sadalīšanu to tālākai apstrādei, kā arī nodrošinās mehānisku bioloģiski noārdāmo atkritumu un pārstrādei derīgo atkritumu sašķirošanu un sagatavošanu tālākai pārvietošanai», par paredzamajiem darbiem stāsta AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs.

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Liepājas RAS savāktos atkritumus pārstrādā un noglabā videi draudzīgā veidā, tomēr ir reizes, kad uzņēmuma darbiniekiem roka neceļas iznīcināt atradumu, kas kādam bijis lieks, vēsta Kursas Laiks.

SIA Liepājas RAS vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna ir idejas autore muzejam, kas septembrī piedzīvos svinīgu atklāšanu. «Viss sākās pirms gadiem trim, četriem, pilnīgi neplānojot, jo lietas pie mums nonāk ar domu, ka tās tiks iznīcinātas,» viņa stāstījusi.

Pirmais, kas vērtīgās lietas ierauga, ir poligona menedžeris, kad uz uzņēmumu atved, piemēram, sašķirotu elektrotehniku vai lielo konteineru ar būvgružiem. Reizēm, pēc darbinieku domām, vērtīgas lietas tiek pamanītas arī lielajā atkritumu kalnā. Uzņēmuma darbinieki savākuši jau ap 50 dažādu lietu, ko citi uzskatījuši par nevajadzīgām – televizorus no tā pirmsākumiem, senas slidas, Ļeņina portretu, vērpjamo ratiņu, radio aparātus no dažādiem laikiem un citas lietas, ko apskatīt var poligonā Ķīvītes Grobiņas novadā.

Eco Baltia grupa uzņēmums SIA Eko Kurzeme uzsāk jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rūpnīca apkalpos Liepāju un tai piegulošos novadus, un ik gadu tajā paredzēts sašķirot ap 8000 tonnu sadzīves atkritumu.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca tiek būvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas lēšamas 3,2 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,28 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 1,95 miljoni eiro - SIA Eko Kurzeme ieguldījums rūpnīcas būvniecībā.

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs: «Šodien mēs uzsākam vērienīgu projektu – atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību, kas ir nopietns solis Eco Baltia grupa attīstībā. Šī būs mūsu pirmā atkritumu šķirošanas rūpnīca un arī vērienīgākais investīciju projekts šogad. Tieši atkritumu šķirošanas rūpnīcas mums ir ļoti nepieciešamas, jo neskatoties uz to, ka Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas šķirot, poligonos joprojām nonāk tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu. Ir svarīgi saglabāt mūsu valsts resursus, un beidzot jāapzinās, ka atkritumi arī ir resurss, kas ir gudri jāizmanto.»

Uzņēmums Riepu bloki Liepājas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 3. janvārī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Grobiņas novada Ķīvītes. Komercreģistrā uzņēmums ierakstīts 2007.gadā un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 56,9 tūkstoši eiro. Uzņēmuma darbības veids ir šķirotu materiālu pārstrāde.

2016.gadā SIA Riepu bloki apgrozījums bija 222,5 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 31,4 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja trīs darbinieki.

Kompānijas valdes locekļi ir Marks Baltkalns un Ilgonis Rags.

Valsts vides dienests (VVD) pagājušajā gadā pārtrauca līgumu ar uzņēmumu Riepu bloki, kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu. VVD arī aprēķināja tam sodu 12 900 624 eiro apmērā.

Uzņēmums Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu. Lai atbrīvotos no pretlikumīgi glabātajām riepām, Riepu bloki nolēma iepirkt vēl riepas, skaidrojot, ka pretējā gadījumā riepu daudzums neesot bijis pietiekams, lai tās varētu izdevīgi nodot pārstrādei, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

Eco Baltia grupa uzņēmuma SIA Eko Kurzeme jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes nodrošināšanai ir pabeigtas iepirkumu procedūras un noslēgti līgumi ar darbu veicējiem par rūpnīcas būvniecību un rūpnīcas darbībai nepieciešamo iekārtu iegādi, vēsta reģionālais portāls rekurzeme.lv.

Iepirkumu procedūrā par atkritumu šķirošanas centra būvniecību tiesības veikt darbus ir ieguvis SIA NEWCOM Construction, līguma summa ir 1 346 174 eiro. Cenu aptaujas rezultātā būvuzraudzību veic SIA MK Būvniecība par līguma summu 8 200 eiro. Savukārt tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību nodrošina SIA ARJI ar līguma summu 43 000 eiro.

Uzņēmums AS LNK INDUSTRIES piegādās atkritumu šķirošanai nepieciešamās iekārtas, tajā skaitā optisko atkritumu šķirotāju, kas šķirošanu padarīs vienkāršāku un ātrāku. Tas ar gaismas stara palīdzību uz slīdošās lentas spēj atpazīt un nošķirot no kopējā atkritumu apjoma četru veidu plastmasas materiālus. Šo atkritumu šķirošanas tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana izmaksās 1 430 000 eiro.

Liepājas tiesa šodien pasludinājusi SIA «Riepu bloki» maksātnespēju, informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Maksātnespējas pieteikumu bija iesniedzis pats uzņēmums, norādot, ka tam izveidojušies nodokļu parādi vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā, bet «Riepu bloku» pašu līdzekļi ir 22 700 eiro.

Tiesa par «Riepu bloku» maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Haraldu Velmeru.

Valsts vides dienests iepriekš pārtrauca līgumu ar uzņēmumu «Riepu bloki», kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu, kā arī aprēķināja uzņēmumam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.

«Riepu bloku» pārstāvis Grūbe arī iepriekš sacīja, ka sākotnēji noteiktā soda nauda 1500 un 5000 eiro apmērā nepalīdzot risināt jautājumu, ko iesākt ar uzkrātajām riepām. Viņš arī uzsvēra, ka papildus piespiedu naudas piemērošanas gadījumā uzņēmums pieprasīs pasludināt maksātnespēju.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Noslēdzies SIA Liepājas RAS projekts Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība Liepājas reģionā – poligona Ķīvītes infrastruktūras pilnveidošana, informē uzņēmuma projektu vadītāja Ritma Dubrovska.

Projekts tika uzsākts 2010. gada novembrī un tā īstenošanas laiks bija četri gadi.

Projekta mērķis bija uzlabot vides kvalitāti visā Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, pilnveidojot atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas infrastruktūru.

Lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu tika veikta esošo energošūnu optimizācija, inerto atkritumu apglabāšanas laukuma I kārtas izbūve un teritorijas sagatavošana II kārtai, infiltrāta savākšanas sistēmas optimizācija, kas ietver infiltrāta attīrīšanas iekārtas jaudas palielināšanu, infiltrāta baseina un saistītās infrastruktūras izbūve, materiālu un tehnikas novietnes un saistītās infrastruktūras izbūve, piegādātas sekojošas tehnikas/iekārtas: kompaktor atkritumu blīvēšanai, priekšapstrādes iekārta un tās apkalpojošā tehnika, konteineru pārvadāšanas automašīna un lielizmēra atkritumu konteineri kā arī gāzes savākšanas stacijas, lai nodrošinātu visa gāzes apjoma savākšanu, kā arī veikti pakalpojumi – būvdarbu inženiertehnisko uzraudzība un autoruzraudzība.

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Atkritumu apsaimniekošanas politika Lejaskurzemē ir vērsta uz to samazināšanu, ne pārstrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns līdz 2020.gadam ietver 11 pašvaldību teritoriju – visu bijušo Liepājas rajonu, kā arī Skrundas, Saldus un Brocēnu novadu. Plānā paredzēts viens reģionālais poligons – «Ķīvītes» Grobiņas novadā, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, kā arī trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas, kuras veidotas tā, lai atkritumu apsaimniekošanas cenas būtu aptuveni vienādas, norāda reģionālā atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols. Plāna izstrādes mērķis ir reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, pēc iespējas samazinot ietekmi uz vidi.