Līdz šim neviens projekts nav pieteikts uzņēmuma nodokļa atlaides saņemšanai lielo investīciju – 5 milj. Ls un vairāk – īstenošanai. «Interese ir, tomēr reālu projektu pieteikumu vēl nav,» sarunā ar DB atzīst Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre.
Lai arī kopš 2011. gada ir atjaunota UIN nodokļa atlaide lielajiem investīciju projektiem, tomēr tikai šā gada 12. aprīlī tika apstiprināti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā iesniedzams un vērtējam investīciju projekta pieteikums atbalstāmā investīciju projekta statusa iegūšanai. «Jau minēto noteikumu izstrādes laikā no lielajām konsultantu organizācijām bija liela interese par nosacījumiem, nepieciešamajiem dokumentiem lielo investīciju pretendentiem, tāpēc šobrīd, visticamāk, notiek attiecīgo projektu sagatavošana,» prognozē I. Beināre. Viņa norāda, ka projektu pieteikumiem ir noteikts termiņš – līdz 2013. gada. 1. oktobrim, lai valdība attiecīgu lēmumu varētu pieņemt līdz 2013. gada nogalei, bet investoriem būtu laiks – trīs gadi iecerēto projektu realizācijai – līdz 2016. gada nogalei. «Investoriem ir iespēja kombinēt atlaidi lielajām investīcijām ar ES struktūrfondiem, bet ne ar riska kapitāla ieguldījumiem,» norāda I. Beināre. Viņa piebilst, ka atbalsta mērķis ir tieši rūpniecība.
Par lielo investīciju tiks uzskatīts ieguldījums, kura kopējā summa ir 5 milj. Ls (iepriekš no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim – 10 milj. Ls) vai vairāk. Paredzēts, ka investīcijām līdz 35 milj. Ls atbalsta apjoms ir 25% no kopējās investīciju summas, bet, ieguldot vairāk par 35 milj. Ls, atbalsta intensitāte būs mazāka — tikai 15% apmērā no ieguldījumiem. Salīdzinājumā ar agrāk Latvijā jau piemēroto atlaidi – 40% no ieguldījumiem lielajiem investīciju projektiem –, tās apjoms ir ievērojami mazāks, jo ir tikai 25% un 15% apmērā. Šādu īpašu atbalstu varētu saņemt tikai ierobežots nozaru klāsts — pārtikas produktu ražošana (izņemot lauksaimniecību un zivsaimniecību), koksnes izstrādājumu ražošana, ķīmisko un farmaceitisko izstrādājumu, datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot vairākas specifiskas jomas. Pretendentiem jārēķinās ar zināmu birokrātiju, jo, lai iesniegtais projekts nonāktu līdz Ministru kabinetam, tas vēl tiks pakļauts pamatīgai izvētīšanai. Turklāt iecerēto projektu (pēc pozitīva valdības lēmuma) ir jāspēj īstenot trīs gadu laikā.