Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, līdz tiks ievēlēts jaunais toriju līderis.

"Tāda nepārprotami ir parlamentārās Konservatīvās partijas griba, lai šai partijai būtu jauns līderis un līdz ar to arī jauns premjerministrs," pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Džonsons.

Džonsona demisiju izraisīja viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem, arī par ballītēm Dauningstrītā, kas pārkāpa Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus.

Jaunā Konservatīvās partijas līdera vēlēšanu grafiks tiks paziņots nākamnedēļ. Džonsons premjerministra amatā atradās trīs gadus, kurus visspilgtāk raksturoja breksits un Covid-19 pandēmija.

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Bezvienošanās breksits Lielbritānijā bāzētajiem autoražotājiem varētu izmaksāt līdz pat 70 miljoniem sterliņu mārciņu (78 miljoniem eiro) dienā, ņemot vērā ražošanas kavējumus, otrdien brīdināja Lielbritānijas Automobiļu ražotāju un tirgotāju apvienība (SMMT).

SMMT lēš, ka Lielbritānijas autorūpniecības nozarei, kurā darbojas arī tādi ārvalstu autoražotāji kā «Ford», «Honda» un «Nissan», sliktākais scenārijs izmaksātu 50 000 mārciņu minūtē.

«Autorūpniecība ir svarīga Lielbritānijas tirdzniecībai un ekonomikai, un, ja tiek pieņemti pareizi lēmumi, tad gaidāma spoža nākotne,» SMMT ikgadējā konferencē Londonā norādīja apvienības vadītājs Maiks Heivss. «Taču bezvienošanās breksits saglabājas kā skaidras un pašreizējas briesmas. Mēs jau redzam sekas, ko rada neskaidrība un bažas par vienošanās nepanākšanu.»

«Nākamajam premjerministram kā pirmo darbu amatā nepieciešams panākt vienošanos, kas saglabā netraucētu tirdzniecību, jo mūsu nozarei bezvienošanās breksits nav opcija un mums nav daudz laika,» uzsvēra Heivss.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien paziņoja, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) noraidīs Londonas galīgos priekšlikumus jaunas Brexit vienošanās noslēgšanai, Lielbritānija 31.oktobrī izstāsies no bloka bez vienošanās.

Runā Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā Džonsons saglabāja stingru nostāju Brexit jautājumā, atklājot tikai dažas detaļas par šo priekšlikumu, ko raksturojis kā «taisnīgu un saprātīgu kompromisu».

«Mēs izstāsimies no ES 31.oktobrī, lai kas arī nenotiktu,» partijas biedriem solīja Džonsons, kurš teica, ka mīlot Eiropu.

Savā runā Džonsons galvenokārt koncentrējās uz iekšpolitikas jautājumiem, tostarp, veselības aprūpes jomu, ekonomiku un noziedzību.

Premjerministrs pauda pārliecību, ka Briselei iesniegtais priekšlikums ir konstruktīvs un saprātīgs un nodrošina kompromisu abām pusēm.

Tomēr viņš uzsvēra, ka alternatīva šajā situācijā ir bezvienošanās Brexit un kavēties vēl vairāk būtu bezjēdzīgi un dārgi.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Boriss Džonsons, kurš ir viens no galvenajiem kandidātiem uz Lielbritānijas premjerministra amatu, trešdien pauda uzskatu, ka Eiropas Savienība (ES) būtu daļēji atbildīga par iespējamu bezvienošanās Brexit.

Bijušais Londonas mērs Džonsons savu kampaņu par Terēzas Mejas nomaiņu premjera amatā ir pamatojis ar solījumu, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī, kā plānots, pat ja neizdosies panākt vienošanos ar Briseli par šo izstāšanos.

Džonsons trešdien piedalījās pēdējā kampaņas pasākumā Londonā pirms nākamnedēļ gaidāmā paziņojuma par to, kurš kandidāts izraudzīts premjera amatam Konservatīvo partijas balsojumā.

Viņš sacīja, ka vasarā mēģinās vienoties ar ES par jauniem izstāšanās nosacījumiem.

Ja ES tomēr atteiksies būt elastīga vai piekrist kompromisam attiecībā uz Mejas panākto Brexit vienošanos, «ja viņi nemainīs ne punktu vai komatu (..) tad mums acīmredzot nebūs citas izvēles, kā gatavoties uz izstāšanos ar atšķirīgiem noteikumiem», teica Džonsons.

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien iesniegs Eiropas Savienībai (ES) «galīgos» priekšlikumus jaunas breksita vienošanās noslēgšanai, otrdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas amatpersonas.

Ja ES nepieņems šos priekšlikumus, Lielbritānija šī mēneša beigās aizies no ES bez vienošanās, brīdināja amatpersonas.

Džonsons sniegs «godīga un saprātīga kompromisa» detaļas savā noslēguma runā Konservatīvās partijas gada konferencē, paziņoja premjera kanceleja Londonas Dauningstrītā.

Otrdienas vakarā publicētā paziņojumā tomēr bija uzsvērts, ka šis ir «galīgais piedāvājums» un ka Džonsons turēs savu solījumu par to, ka Lielbritānija izstāsies no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

«Ja Brisele nepiekritīs piedāvājumam, kas tiks izteikts rīt, tad šī valdība tālāk nerisinās sarunas, līdz mēs būsim aizgājuši no ES,» teikts šajā paziņojumā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka ievēros likumu, bet nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām - ar vai bez vienošanās.

Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt Brexit, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos.

Taču britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā iespējams šo likumu apiet.

Jautāts, kā viņam tas izdosies, Džonsons intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka ievēros konstitūciju un pakļausies likumiem, bet Brexit notiks 31.oktobrī.

Premjerministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaprot, ka Lielbritānija nepagarinās Brexit un izstāsies 31.oktobrī - ar vai bez vienošanās.

Taču Džonsons neatklāja, kā izvairīsies no nepieciešamības lūgt pagarinājumu, ja vienošanās par Brexit netiks panākta.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību (ES) netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Jāpanāk vienošanās par brīvo tirdzniecību ar mūsu draugiem no Eiropas Savienības līdz Eiropadomes sanāksmei 15. oktobrī, ja [gribam], lai tā stājas spēkā līdz gada beigām," sacījis Džonsons, kura izteikumus izplatījusi Lielbritānijas premjera kanceleja. "Nav jēgas domāt par termiņu pēc tam. Ja mēs nespēsim vienoties līdz šim termiņam, tad es neredzu, ka starp mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un mums abiem tas jāpieņem un jāvirzās uz priekšu," uzsvēris Lielbritānijas valdības vadītājs.

Arī Brisele iepriekš likusi saprast, ka vienošanās par tirdzniecību jāpanāk līdz 15. oktobrim, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams tulkošanai un ratifikācijai. Džonsons sacījis, ka arī gadījumā, ja vienošanās ar ES netiks panākta, Lielbritānija "vareni uzplauks", pat ja savstarpējā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks ar tādiem pašiem noteikumiem kā starp ES un Austrāliju.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien deputātiem pavēstījis, ka Anglijā noteiktā Covid-19 karantīna atsevišķās vietās var palikt spēkā līdz marta beigām.

Uzrunājot Pārstāvju palātas deputātus pirms balsojuma par karantīnas režīma apstiprināšanu Anglijā, premjers sacīja, ka likumprojekts pieļauj karantīnas režīma saglabāšanu līdz 31.martam, ja nepieciešams.

Nepilnas 24 stundas pirms tam Džonsons sacīja, ka karantīnas režīms tiks pārskatīts februāra vidū.

Premjers skaidroja, ka datumi mainīti, jo likumprojekts pieļauj ierobežojumu atvieglošanu reģionu līmenī.

Džonsons norādīja, ka ierobežojumi tiks pārvērtēti ik pēc divām nedēļām un atcelti, ja vairs netiks uzskatīti par vajadzīgiem.

Viņš arī solīja, ka pirmajām četrām grupām, kuras plānots vakcinēt pirmās, līdz 15.februārim būs nodrošināta iespēja vakcinēties.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien paziņojis, ka Londona ir gatava pārtraukt sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita, ja vien Brisele nemainīs savu nostāju.

Džonsons apsūdzējis Briseli nespējā iesaistīties nopietnās sarunās un paziņojis, ka Lielbritānijai jābūt "gatavai" no janvāra attiecībās ar ES darboties saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, ja vien no bloka puses nebūs "fundamentāla pieejas maiņa".

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz kārtējo samitu Briselē, ceturtdien atzinuši, ka pēcbreksita sarunās nav panākts "pietiekams progress", un izvirzījuši Londonai faktisku ultimātu, aicinot Lielbritāniju piekāpties svarīgākajos jautājumos, par kuriem joprojām pastāv domstarpības, jeb rēķināties ar strauju savstarpējo tirdzniecības saišu saraušanu.

"Esmu izlēmis, ka mums jābūt gataviem 1.janvārim ar līgumiem, kas vairāk līdzīgi Austrālijas līgumiem, kuri balstīti vienkāršajos globālās tirdzniecības principos," norādījis Džonsons.

Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons solījis, ka Apvienotā Karaliste nemaksās 39 miljardu sterliņu mārciņu (44 miljardu eiro) tā dēvēto šķiršanās rēķinu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) gadījumā, ja viņš kļūs par premjerministru un ja netiks panākti labāki nosacījumi Lielbritānijas aiziešanai no bloka.

«Vienmēr esmu uzskatījis par dīvainu [prasību]. ka mums jāpiekrīt izrakstīt viss čeks pirms galīgās vienošanās,» sacījis Džonsons intervijā laikrakstam «The Sunday Times».

«Lai panāktu labu vienošanos, nauda ir lieliska (..) smērviela,» teicis bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Tā dēvētais šķiršanās rēķins Lielbritānijai jāmaksā, lai segtu savas saistības pret ES.

Pašreizējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES.

Meja novembrī noslēdza vienošanos ar ES, bet Lielbritānijas parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja, tāpēc Meja bijusi spiesta atlikt izstāšanos no bloka, kas tagad paredzēta 31.oktobrī.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paudis nožēlu, ka viņam nav izdevies panākt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) viņa apsolītajā termiņā - ne vēlāk kā 31.oktobrī.

«Esmu ļoti, ļoti vīlies. (,,) Tas ir lielas nožēlas vērts,» intervijā telekanālam «Sky News» sacīja Džonsons, kurš iepriekš bija solījis, ka viņa vadītā valdība panāks Lielbritānijas izstāšanos no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Džonsons norādīja, ka Brexit atlikšanā ir vainojams parlaments, taču gadījumā, ja viņa vadītā Konservatīvā partija uzvarēs 12.decembrī paredzētajās vēlēšanās, Brexit šķēršļu vairs nebūs.

Jau ziņots, ka Eiropadome nolēma pagarināt Brexit termiņu.

Termiņš pagarināts līdz 31.janvārim, «lai atvēlētu vairāk laika izstāšanās vienošanās ratifikācijai».

Paziņojumā gan arī teikts, ka Apvienotā Karaliste ES var pamest 1.decembrī vai 1.janvārī, «ja izstāšanās vienošanos būs ratificējušas abas puses».

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada breksita referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada Brexit referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Anglijā vairs nebūs spēkā prasības nēsāt sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos, īstenojot koronavīrusa dēļ ieviesto ierobežojumu atcelšanas pēdējos posmu, pirmdien apstiprināja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tiks atcelts ierobežojums privātmājās atrasties līdz sešiem cilvēkiem un rekomendācija strādāt attālināti.

Džonsons pauda cerību, ka pēdējais ierobežojumu atcelšanas posms tiks realizēts kā plānots 19.jūlijā.

Tas tiks apstiprināts 12.jūlijā pēc jaunāko datu izskatīšanas.

Jaunākā informācija par skolu "burbuļiem", ceļošanu un pašizolāciju tiks sniegta tuvākajās dienās, sacīja Džonsons.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija ir pašas atbildīgas par saviem koronavīrusa noteikumiem.

Skotijas valdība ir paziņojusi, ka varētu prasīt valkāt sejas maskas noteiktos pasākumos arī pēc 9.augusta, kad tā cer atcelt pēdējos ierobežojumus.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien brīdināja Eiropas Savienību (ES), ka viņš neatliks breksitu pēc 31.oktobra.

«ES nevajadzētu ļaut sevi ievilināt maldīgajos priekšstatos, ka Apvienotā Karaliste paliks ES pēc 31.oktobra,» Džonsons svētdien sacīja Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, pavēstīja Dauningstrītas pārstāvis sakariem ar presi.

Džonsons sacīja, ka nepieprasīs vēlreiz atlikt breksitu, neraugoties uz Lielbritānijas parlamenta pagājušajā mēnesī pieņemto likumu, kas nosaka, ka viņam ir jāpieprasa vēlreiz atlikt breksitu, ja viņš nebūs spējis panākt vienošanos līdz ES 17. un 18.oktobra samita beigām.

Šis likums «grauj sarunas, bet, ja ES līderi cer, ka tā dēļ tiks novērsts bezvienošanās scenārijs, tas būtu vēsturisks pārpratums», sacīja augsta ranga Dauningstrītas avots.