Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.

Kāds 17 gadus vecs skolnieks no Austrālijas negribot izraisījis milzīgu hakeru uzbrukumu populārajai interneta vietnei Twitter, ziņo AFP.

Pīrss Delphins (Pearce Delphin), kura Twitter vārds ir @zzap, atzinis, ka viņš atklājis drošības trūkumu, kuru pēc tam izmantojuši hakeri, ietekmējot tūkstošiem vietnes lietotāju un izraisot haosu mikroblogošanas vietnē uz aptuveni piecām stundām.

Viņa atklāto trūkumu hakeri izmantojuši, lai novirzītu lietotājus uz pornogrāfiskām lapām un izveidotu viltus tvītus, kas kopējušies ikreiz, kad tie izlasīti.

Puisis atzinis, ka brīdī, kad sniedzis informāciju par savu atklājumu, viņš pat neesot nojautis, ka kaut kas tāds varētu notikt.

Starp cilvēkiem, kurus skāris hakeru uzbrukums, tiek minētas arī tādas atpazīstamas personas kā Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibbs un Lielbritānijas bijušā premjera Gordona Brauna sieva.

ASV kabeļtelevīzijas operatora Fox News mikroblogošanas vietnes Twitter konts ir ticis uzlauzts, un tajā hakeri ir ievietojuši paziņojumus par ASV prezidenta Baraka Obamas nāvi, pārliecinājās Db.lv.

Fox News kontā @foxnewspolitics hakeri ievietojuši paziņojumus, ka B. Obama sašauts iegurņa zonā un kaklā, un miris no asins zaudējumiem. Uzbrukums esot noticis kādā restorānā Aiovas pavalstī. Uzbrucējs neesot atrasts un hakeri Fox News vārdā pauž līdzjūtību B. Obamas ģimenei, kā arī novēl veiksmi viceprezidentam Džo Bidenam, kuram būtu jāaizvieto B. Obama.

Par uzbrukumu atbildību uzņēmies grupējums The Script Kiddies, vēsta BBC. Nav zināms, kāpēc kabeļtelevīzijas operators ir piedzīvojis šādu uzbrukumu. Tomēr televīzijas konservatīvā pozīcija ir padarījusi to nepopulāru daudzu amerikāņu vidū.

Drošības eksperti ir atklājuši lielāko kiberuzbrukumu sēriju pasaules vēsturē. Hakeri bijuši iefiltrējušies vairāk nekā 72 pasaules organizāciju, ieskaitot ANO, dažādu valstu valdību un kompāniju iekšējos tīklos, kur vairākus gadus ievākuši sensitīvu informāciju, atklājusi drošības tehnoloģiju kompānija McAfee.

McAfee norāda, ka ir pārliecināta, ka aiz uzbrukumiem stāv kāda «valsts», tomēr atteikusies to nosaukt. Taču esot pierādījumi, ka šos uzbrukumus varētu būt veikusi Ķīna, vēsta Reuters.

Kampaņas laikā, kas ilgusi piecus gadus, hakeri iefiltrējušies ASV, Taivānas, Indijas, Dienvidkorejas, Vjetnamas, Kanādas valdību, kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas un daudzu pasaules kompāniju datortīklos.

2008. gadā hakeri bija ielauzušies ANO Sekretariāta datoros Ženēvā, kur divu gadu laikā esot netraucēti ievākuši dažādus datus, norāda McAfee.

«Pat mēs bijām pārsteigti par milzīgo upuru dažādību un uzbrucēju pārdrošību,» uzsver McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs. «Kas notiks ar visiem nozagtajiem datiem joprojām paliek neatbildēts jautājums. Tomēr, pat ja neliela daļa no tiem tiks izmantota, lai gūtu pārsvaru pār konkurentiem, tas nozīmē milzīgu ekonomisko apdraudējumu,» piebilda D. Alperovičs.

Lielākā virtuālās valūtas Bitcoin birža Mt. Gox ASV iesniegusi aizsardzības no kreditoriem pieteikumu, tikmēr hakeri, kuri iekauzušies Mt.Gox mājaslapā, ziņo, ka ir atklājuši krāpšanu kompānijā, raksta wired.com.

Otrdien ASV tiesa piekrita uz laiku aizsargāt kompānijas aktīvus no kreditoriem.

Vēl nesen Mt.Gox bija vispopulārākā birža, kurā tika tirgoti Bitcoin, taču pagājušajā mēnesī, kad vairākus mēnešus tiks saņemtas lietotāju sūdzības, ka tie nespēj izņemt naudu no saviem kontiem, kompānija slēdza darbību un pieteica Japānā bankrotu. Jaunais pieteikums ASV paredzēts, lai aizsargātu kompānijas ASV aktīvus, raksta Wall Street Journal.

Pagājušajā mēnesī Mt. Gox vadītājs Marks Karpels atzina, ka kompānija ir zaudējusi aptuveni 750 tūkstošus klientu Bitcoin, kuru vērtība ir aptuveni pusmiljards ASV dolāru. Viņš vainoja kļūdu Bitcoin, kas ļāva hakeriem nozagt virtuālo valūtu. Biržas programmatūra netika galā ar uzbrukumiem un to varēja apmānīt, lai tā izsūtītu atkārtotus Bitcoin maksājumus vieniem un tiem pašiem lietotājiem.

Ķīnas hakeri ir mēģinājuši nozagt paroles simtiem Gmail e-pasta pakalpojumu izmantotājiem, ieskaitot ASV augstākā līmeņa valdības amatpersonas, militāristus, kā arī Ķīnas cilvēktiesību aktīvistus un žurnālistus, paziņojusi kompānija, vēsta Reuters.

Hakeri vēlējušies iegūt savā rīcībā e-pasta kontu paroles dažādām personām, lai varētu tās uzraudzīt, norādīja Google, tomēr kompānija to atklāja un «pārtrauca hakeru kampaņu».

Uzbrukums ir bijis vērsts no Jinaņas, Šandongas provincē, kur atrodas vairāki Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai piederoši tehniskās izlūkošanas biroji. Tiek uzskatīts, ka šie biroji ar Ķīnas valdības svētību «koncentrējas uz kļūdu izmantošanu ārvalstu tīklos».

Pēc šī uzbrukuma ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) ir uzsācis izmeklēšanu. Ķīnas valdība savu iesaisti notikušajā noliedz. Tomēr šādas darbības valstī ir populārs hobijs, skaidro Reuters. Ķīnā ir daudz tīmekļa vietņu, kas par zemu samaksu piedāvā apgūt hakera «profesijas» pamatprincipus.

Šodien pasaulslavenā investīciju banka Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju, ziņo Reuters.

Citigroup norādījusi, ka hakeri tikuši pie informācijas par klientu vārdiem, konta numuriem un kontaktinformācijas. Tiesa gan, banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Jānorāda, ka tādējādi Citigroup pievienojusies vēl veselai virknei pasauleslavenu kompāniju, kas pēdējā laikā pārcietušas dažāda apmēra kiberuzbrukumus. Pie zīmīgākajiem piemēriem jāmin Sony, Google un Lockheed Martin.

DB jau rakstījis, ka arvien vairāk valstis kiberdrošību stāda savu prioritāšu augšgalā, tostarp arī ASV paziņojusi, ka tieši kiberdrošība ir valsts diplomātiskā prioritāte nr. 1 un pasaule šajā «kariņā» atrodas tikai sākuma posmā. Skaidrs ir tas, ka aktīvs kiberkarš mūsdienu pasaulē ir pavisam reāls, tiesa gan, ierindas patērētāju nevis cauršauj lode kā reāla kara gadījumā, bet cieš tā maciņa svars un personīgā telpa (piemēram, tiek nozagti kredītkaršu dati, nozagta personīgā informācija).

Maksāt vai nemaksāt, ja ļaunprātīgi hakeri apstādinājuši jūsu biznesu un pieprasa izpirkuma naudu? Daudzi uzņēmumi to dara depresijas dzīti, tādā veidā kļūstot par starpniekiem veiksmīgiem datorkrāpniecības darījumiem. Taču tas tikai pasliktina kopējo situāciju.

BBC norāda uz piemēru - nesen no hakeru uzbrukuma cieta alumīnija ražotājs Norsk Hydro.

Pēc ielaušanās uzņēmuma datorsistēmā, hakeri, visticamāk, pavadīja nedēļas, veicot izpēti un meklējot sistēmas vājās vietas. Uzbrukuma rezultāti bija postoši - 22 tūkstoši bloķētu datoru 170 vietās 40 valstīs. Rezultātā visiem 35 tūkstošiem darbinieku bija jāturpina darbs, izmantojot vien pildspalvu un papīru.

Ražošanas līnijas tika pārslēgtas uz manuālu funkciju veikšanu. Lai parādītu darbiniekiem, kā veikt darbu šādā «vecmodīgā» veidā, bija jāaicina palīgā sen pensijā aizgājušos darbiniekus. Daudzas līnijas vienkārši bija jāaptur.

Taču hakeri tā arī nekad nesaņēma atbildi no uzņēmuma par izpirkuma naudu. Viņu pūles izrādījās veltas.

Ķīnā bāzēti hakeri ielauzušies piecu daudznacionālu naftas un gāzes kompāniju datorsistēmās, lai nozagtu slepenu, ar to darbību saistītu informāciju, atsaucoties uz datoru drošības firmas McAfee Inc sniegto informāciju, ziņo Reuters.

Firmas ziņojumā gan nav atklāts, tieši kuras kompānijas cietušas no hakeru darbībām. Pastāv aizdomas, ka hakeri uzlauzuši vēl vismaz septiņu kompāniju datorsistēmas.

«Tie nebija sarežģīti uzbrukumi... tomēr tie bija ļoti veiksmīgi, sasniedzot mērķus,» stāstījis McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs.

Hakeri datoros ielauzušies vienā no diviem veidiem - vai nu caur tīmekļa vietnēm, vai ar inficētām vēstulēm, kas nosūtītas kompāniju vadītājiem.

Pieeja datortīkliem hakeriem bijusi vismaz divus gadus, iespējams, pat četrus gadus. Viņu mērķis bijuši, piemēram, finanšu dokumenti, kas saistīti ar naftas un gāzes lauku izpēti un cenu līgumi.

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

Trešdienas rītā ziņu aģentūras LETA mājaslapai uzbrukuši hakeri, kas it kā nav bijuši apmierināti ar aģentūras veidotu ziņu materiālu.

«Dargie kolegji, pirms publicet apshaubamu specialistu viedokjlus par nelielu serveru hostingu kompanijam un diskutetu par kompetenci, ietiektu tomer parskatit sho nomelnojosho zinju saturu, un parstat publicet shos aizvainojoshos reklamrakstus. Ka redzat- nekas nav drosh un neuzlauzhams- JA vajag, tapec nevajag lekt augstak par savu d. Paldies par uzmanibu. Hakeris,» teikts paziņojumā, kas parādās mājaslapas vietā.

Leta šonedēļ publicēja ziņu par to, ka vairāku Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mājaslapām uzbrukuši hakeri.

Tā sauktie masu izķēmošanas uzbrukumi parasti notiek pret mājaslapām, kas tiek uzturētas samērā lētās «hostinga» kompānijās, un to veic ar automātiskiem hakeru rīkiem, ar kuriem pēc iekļūšanas serveru tīklā visas lapas tiek aizstātas ar izķēmotāju saturu, iepriekš Leta skaidrojis Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors un drošības speciālists Valdis Šķesters.

32% komerciālo organizāciju vairākās pasaules valstīs norāda uz kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, bez tam 30% aptaujāto baidās no hakeru mērķuzbrukumiem, secināts Kaspersky Lab pētījumā.

Pēdējā laikā kiberuzbrukumu rezultātā bieži ir notikusi klientu datubāzu un lietotāju personisko datu noplūde, ieskaitot informāciju par bankas kartēm, kas nonākusi noziedznieku rokās.

Gada pirmajā ceturksnī informācijas drošības jomu satrauca paziņojumi par nopietniem incidentiem, kas saistīti ar konfidenciālu ziņu zādzību. Par hakeru upuriem kļuva uzņēmumi HBGary un RSA, kas nodarbojas ar informācijas drošību.

Vēlāk cietušo sarakstu papildināja automašīnu ražotājs Honda, TV kanāls Fox News, banka Citibank, Sony spēļu pakalpojumi un daudzi citi uzņēmumi un interneta resursi. Turklāt hakeri neatstāja bez ievērības arī valsts iestādes. Par mērķuzbrukumu upuriem kļuva Japānas parlamenta zemākās palātas deputāti, kā arī dažas šīs valsts diplomātiskās pārstāvniecības. Lai novērtētu šāda veida negadījumu iespējamo kaitējumu, pietiek pieminēt, ka Sony pakalpojumu uzlaušanas rezultātā hakeri ieguva piekļuvi 77 milj. lietotāju datiem.

Interneta pakalpojumu sniedzējs Lielbritānijā Sky Broaband liedzis pieeju failu dalīšanās vietnei The Pirate Bay. Pirms tam līdzīgi rīkojušies arī tādi interneta pakalpojumu sniedzēji kā Virgin Media un Everything Everywhere, tomēr The Pirate Bay vēris vaļā failu dalīšanās vietni ar citu IP adresi, vēsta BBC.

Lielbritānijas Augstākā tiesa pieprasījusi interneta pakalpojumu sniedzējiem liegt saviem klientiem pieeju failu dalīšanās vietnei The Pirate Bay, ņemot vērā britu ierasktu nozares pārstāvju (British Phonographic Industry, BPI) sūdzību par to, ka The Pirate Bay pārkāpj autortiesības.

Citi Lielbritānijas interneta pakalpojumu sniedzēji O2 un Talktalk norādījuši, ka joprojām strādā pie The Pirate Bay aizlieguma īstenošanas.

«Mēs esam investējuši miljardiem mārciņu, lai varētu saviem klientiem piedāvāt augstas kvalitātes izklaidi, jo saprotam, cik ļoti to novērtē klienti. Tādēļ ir nozīmīgi, ka tādas kompānijas kā mūsējā kopā ar valdību un citām mediju un tehnoloģiju kompānijām dara visu iespējamo, lai aizsargātu autortiesības,» teikts Sky paziņojumā.

Starptautiskais hakeru grupējums "Anonymous" pirmdien tviterī paziņoja, ka ir uzlauzis Krievijas komercbankas PSKB datubāzi un grasās nopludināt tiešsaistē konfidenciālus datus 800 gigabaitu apjomā.

Bankas PSKB (Peterburgskij Sociaļnij Kommerčeskij Bank) klienti ir Krievijas oligarhi.

Jau ziņots, ka "Anonymous" hakeri pirms tam uzlauza citu Krievijas Federācijas datubāzi un publiskoja datus par 120 tūkstošiem Krievijas karavīru, kas nosūtīti karot uz Ukrainu.

"Anonymous" arī uzlauza Krievijas Centrālās bankas vietni un publiskoja tās informāciju 28 gigabaitu apjomā. Vēlāk šī grupējuma hakeri nopludināja 15 gigabaitus ar datiem, kurus bija nozaguši Krievijas pareizticīgo baznīcas labdarības atzaram.

"Anonymous" arī nopludināja uzņēmuma "Nestle" datu bāzi, jo šis uzņēmums turpināja darboties Krievijā, neraugoties uz tās karu pret Ukrainu.

Notikusi apjomīga kriptovalūtas zādzība - hakeri nozaguši bitkoinus 41 miljona ASV dolāru vērtībā, ziņo BBC.

Binance, kas uzglabā dalībnieku bitkoinus un citu kriptovalūtu, informējusi, ka hakeri vienā reizē piesavinājušies 7000 bitkoinus. Platformā tagad apturēts izņemšanas process.

«Mēs lūdzam jūsu sapratni šajā sarežģītajā situācijā,» liecina Binance paziņojums. Vienlaikus tā informējusi, ka zaudētā nauda tiks aizstāta ar ārkārtas apdrošināšanas fonda palīdzību.

Saskaņā ar Binance sniegto informāciju izmantotas dažādas metodes, lai iekļūtu sistēmā, tai skaitā vīrusi un pikšķerēšanas uzbrukumi. Tas galu galā ļāvis piekļūt «karstajam seifam», kur glabājās aptuveni 2 procenti no Binance kopējiem kriptovalūtas aktīviem.

Hakeriem bijusi pacietība gaidīt un iegūt piekļuvi vairākiem kontiem pirms bitkoinu izņemšanas. «Ir žēl, ka mēs nevarējām bloķēt šo izņemšanu pirms tā tika izpildīta. Pēc izņemšanas mūsu sistēma raidīja trauksmes signālus,» skaidro Binance.

Ziemassvētku laikā hakeri aktīvi izplata elektroniskās apsveikuma vēstules, kas satur draudīgas «dāvanas», piemēram, trojiešus un vīrusus, norāda Kaspersky Lab pārstāvji.

«Pat parasta e-pasta vēstule var izraisīt nevēlamas sekas, jo hakeri parasti izmanto divus kaitīgo datņu piegādes paņēmienus. Visvienkāršākais veids ir inficētas datnes pievienošana apsveikuma vēstules pielikumā. Dzēsiet šādus sūtījumus bez žēlastības!» norāda Kaspersky Lab pārstāvji.

Otrs populārs krāpnieku paņēmiens ir saites ievietošana paziņojumā, kura it kā ved uz apsveikuma kartīti. Parasti tā ved uz vietni ar kaitīgām programmām, kas meklēs lietotāja interneta pārlūka un datora operētājsistēmas ievainojamības. Bieži vien inficētās kartītes piedāvā instalēt Flash Player, «lai pareizi parādītu sūtījuma saturu». Kad lietotājs mēģina instalēt piedāvāto programmu, kaitīgā programma patstāvīgi iekļūst datorā un pāriet uz vietni, kurā ir ārkārtīgi daudz vīrusu.

Miljoniem Android viedtālruņu ir neaizsargāti pret hakeriem, ja kāds no tiem vēlētos nozagt viedtālruņa lietotāja personīgo informāciju, atsaucoties uz pētnieku paziņojumu, raksta SkyNews.

Mobilie tālruņi, kuros tiek izmantota Google operētājsistēma, ir viegli «uzlaužami». Hakeriem ir viegli pieejama informācija par viedtālruņu lietotāju kalendāriem, lietotāju kontaktinformāciju un attēliem, norādīts Ulmas Univeristātes veiktajā pētījumā.

Hakeri var piekļūt viedtālruņos esošai informācijai laikā, kad informācija tiek nodota no tālruņa uz internetu. No hakeru uzbrukumiem drošs ir vienīgi jaunākais Android modelis. Pārējie 99,7% Android viedtālruņu ir pakļauti hakeru uzbrukumu riskam.

«Mēs vēlējāmies noskaidrot, vai patiešām ir iespējams hakeru uzbrukums Google pakalpojumiem. Īsā atbilde ir – jā, turklāt tas ir diezgan vienkārši izdarāms,» vēstīts Ulmas Universitātes pētījumā.

Eiropā katram sešpadsmitajam tīmekļa lietotājam hakeri vismaz reizi ir uzlauzuši e pastu, bet katrs divdesmitais ir saskāries ar personiskā konta uzlaušanu sociālajos tīklos, norāda Kaspersky Lab pētnieki.

Krievijā šādu darbību risks ir daudz augstāks: šeit ceturtā daļa respondentu norādījuši, ka ir nesankcionēti lietotas viņu lapas sociālajos tīklos, bet katram sestajam hakeri ir uzlauzuši e-pasta kontu.

«Neraugoties uz dažādu tiešsaistes pakalpojumu aktīvu izmantošanu, lielākā daļa lietotāju izvairās no liekiem sarežģījumiem autentifikācijas līdzekļu izvēlē. Bieži vien tās ir primitīvas kombinācijas vai pat vispār viena parole visiem kontiem. Protams, tas ir vienkārši un ērti, taču nekādā ziņā droši,» norāda Kaspersky Lab galvenais antivīrusu eksperts Aleksandrs Gostevs.

Piektdien kārtējo reizi izķēmotas aptuveni 35 Latvijas mājaslapas, galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem un dažādām organizācijām piederošas, informēja Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors Valdis Šķesters.

Nozare.lv konstatēja, ka vairākas izķēmošanas, kuras vēl nebija novērstas šodien pēcpusdienā, veikusi Prishtina Hackers Group jeb tulkojumā no angļu valodas - Kosovas galvaspilsētas Prištinas hakeru grupa, aizstājot lapas parasto saturu ar sava grupējuma logo un moto We Don't Forget, kas angļu valodā nozīmē «mēs neaizmirstam».

Starp izķēmotajām lapām ir sabiedrisko attiecību kompānijas Reģionālā komunikāciju aģentūra, zivju pārstrādes rūpnīcas Banga Seafood, lauku tūristu mītnes Svētupes, ceļojumu aģentūras BaltGroup un Rīgas Koučinga skolas mājaslapas.