Latvija var sasniegt pat 50% lielu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru savā enerģētikas bilancē, bet šī mērķa sasniegšanai Latvijā katrā lielākā pilsētā jābūvē ievērojama apjoma biomasas stacijas.
To Latvijas Zaļās enerģijas forumā teica Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga, kas ir vairāku, Latvijā pretrunīgi vērtētu pētījumu autore par zaļās enerģijas izmantošanas iespējām. Viņas pārliecība, ka Latvijas enerģētikas nākotne saistāma ar lielu biomasas staciju būvniecību, tajā skaitā Rīgā, atsakoties no TEC-2 jaunā 400 megavatu energobloka būvniecības un ogļu stacijas Kurzemē, tā vietā uzstādot arī ap 1000 megavatu vēja enerģijas stacijas.
Db jau rakstīja, ka daudzi Latvijas enerģētikas jomas eksperti iebilduši, ka no koksnes nav iespējams saražot pietiekamu daudzumu elektrības, darot to tikpat efektīvi kā dabasgāzes stacijās, jo koksnes sadedzināšanas procesā rodas ļoti augsts siltumenerģijas īpatsvars, ko nav iespējams pilnvērtīgi izmantot. Vairāki foruma dalībnieki centās šim viedoklim oponēt, norādot, ka jaunās un modernās tehnoloģijas ļauj biomasai kā kurināmajam būt pietiekami konkurētspējīgai gazifikācijas turbīnās, t.i., ražojot elektrību no biogāzes efektivitāte ir tuva dabasgāzei. Saražojot gadā 10 teravatstundas enerģijas no biomasas, kas ir aptuveni viena trešdaļa no vispār Latvijā iespējamā, Latvijas uzņēmējiem paliktu no 200-300 milj. Ls, kas pašlaik tiek samaksāti par importēto dabasgāzi, par labu biomasai argumentēja D. Blumberga.