«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski jā, vai kategoriski nē. Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Patlaban biznesa vides attīstību Latvijā kavē demogrāfija, reģionālā attīstība, notikumi eirozonā, kā arī ierēdņu muļķība un reizumis aplama sabiedrības uztvere, diskusijā Kā nodokļi un citas izmaksas ietekmē biznesu un ekonomiku? sacīja uzņēmēji.

«Pirmkārt, uztrauc demogrāfija un reģionālā attīstība Latvijā. Otra lieta - mums ir liela daļa krīzes mantojuma, kas tā vai citādi ir jāizvērtē, un jātiek uz priekšu, virzot caur tiesu sistēmu. Trešā, kas laikam ir pozitīvi, ir tādu klientu kā AS Grindeks veiksme tirgos ārpus Latvijas,» sacīja AS SEB banka valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sacīja, ka nozīmīgi ir ārējie faktori, kas ievieš zināmu neskaidrību.

«Tie ir notikumi eirozonā, Itālijā, Spānijā, nerunājot par Grieķiju, kas nosaka biznesa vides piesardzību arī Latvijā. Lai gan Latvija atrodas uz augšupejošas līknes, tomēr, ja nav skaidrības par gala patēriņu Eiropas tirgū, tas bremzē Latvijas biznesu. Piegādājot elektrību Latvijas biznesam, gribam, lai mūs patērē arvien vairāk. Šī nenoteiktība darbojas kā bremze,» sacīja Žīgurs.

Tieši netīkama demogrāfija ir Rietumvalstu lielākā problēma, protams, ja vispār ir vēlme saglabāt esošo kultūru

Pasaulē bērnu, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, pirmo reizi vēsturē ir mazāk par cilvēkiem, kuriem ir virs 65. Citiem vārdiem sakot – sirmgalvju ir vairāk nekā bērnu. Apvienotās Nācijas paredz, ka nākamo 35 gadu laikā tādu cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pasaulē palielināsies līdz 2,1 miljardam no 900 milj. 2015. gadā. Tie būs 21,5% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pašlaik esot 12,3%. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds lēsis, ka jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt viens pensionārs.

Augošs vecu cilvēku īpatsvars nozīmēs Rietumvalstu sabiedrības ievērojamas pārmaiņas. Mainīsies gan patēriņa tendences, gan dažādi citi sociālekonomiskie procesi. Iemesli šim procesam ir dažādi. Cilvēki aizbildinās un paši notic tam, ka ir pārāk aizņemti, lai veidotu ģimeni. Eksperti vērš uzmanību uz jauniešu sliktajām komunikācijas spējām (neskaitot virtuālo vidi) un reliģijas nozīmes norietu (reliģijās tradicionāli runāts par ģimenes svarīgumu). Tāpat esot egocentrisma laikmets, bet ģimenes dibināšana mūsdienu pasaulē, kur tiek uzvērta neatkarība, tiek uzskatīta par vecmodīgu. Tāpat pastāv vajadzība pēc karjeras, kurai agra ģimenes dibināšana bieži vien tiek uzskatīta par šķērsli. Līdz ar šādu situāciju sievietes vēlas precēties arvien vēlāk, kas, protams, noved pie mazāka bērnu skaita. Ir arī pētījumi, kas atklāj, ka sieviešu izglītotības līmenis visai cieši korelē ar to, vai valstī ir pozitīvas vai negatīvas demogrāfiskās tendences.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Plānots, ka turpmāk demogrāfijas jautājumi tiks risināti tiešā Ministru prezidenta padotībā, tā radot iespēju risināt problēmas visās iesaistītajās nozarēs, nevis tikai vienas noteiktas ministrijas pārraudzītajās jomās.

Labklājības ministrija izstrādājusi Demogrāfisko lietu padomes nolikumu, kas jau ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Padome izvērtēs un koordinēs valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu, kā arī informēs plašsaziņas līdzekļus par demogrāfiskās politikas jautājumiem.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norāda: «Demogrāfijas lietu padome nav jauns veidojums. Tā savulaik darbojās bērnu un ģimenes lietu ministra, pēc tam – labklājības ministra pakļautībā. Tomēr jāsaprot, ka demogrāfija nav tikai bērnu dzimšanas vai pabalstu jautājums, tādēļ demogrāfija neattiecas tikai uz Labklājības ministriju.»

Sabiedrības novecošanās var pamainīt arī tendences vērtspapīru tirgū

Daudzām pasaules nozīmīgākajām tautsaimniecībām saskaroties ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, šīm tendencēm var būt ietekme arī uz vērtspapīru tirgiem. Daži eksperti pat sagaida, ka arvien sirmāka Rietumu pasaule nozīmēs pat kaut ko līdzīgu aktīvu cenu sabrukumam.

Tiek skaidrots, ka, pensionējoties tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), daudzi šie cilvēki pārvērtīs savus uzkrājumus skaidrā naudā, lai segtu savu patēriņu jeb, citiem vārdiem sakot, agrākie vērtspapīru pircēji kļūs par pārdevējiem. Šajā pašā laikā jaunu cilvēku īpatsvars daudzās sabiedrībās sarūk, un turklāt bieži vien tie nav ieinteresēti krāšanā, kas mazinās pieprasījumu pēc visa veida investīcijām. Tādējādi pastāv viedoklis, ka šāda demogrāfiskā «laika bumba» nozīmēs dažādu aktīvu cenu kritumu, kas varot turpināties desmitiem gadu. Tāpat jāņem vērā, ka pensionāri mazāk pieprasa patēriņa preces, iekārtas, pakalpojumus, mājokļus u.c. lietas. Tādējādi arī uzņēmumiem rodas mazāka iespēja nopelnīt laikā, kad ir labs pamats nodokļu sloga pieaugumam, jo to, kas sastrādā, kļūst mazāk. Arī finanšu pasaulē var veidoties iztrūkums, jo ir arvien mazāk ieguldītāju 40 līdz 59 gadu vecumā, kas ir visaktīvākie investori.

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.

Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?

Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!

Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Demogrāfija un emigrācija ir politiķiem visai neērtas tēmas. Tādēļ arī konstruktīvu risinājumu vai pat to nopietnu meklējumu kā nav, tā nav.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pērn Latvijas valstspiederīgie no ārzemēm uz tēvzemi pārskaitījuši 574 miljonus eiro. Tie ir līdzvērtīgi 2,5% no iekšzemes kopprodukta un 4% no mājsaimniecību patēriņa apjoma. Daudz vai maz? Vienotas atbildes laikam jau nav. Viens no DB aptaujātajiem ekspertiem atzina, ka ekonomikai šis apmērs nav kritisks. Un tā ir tiesa. Vēl kāds minēja, ka filipīnieši uz mājām sūta daudz lielāku naudas īpatsvaru. Jā, latvieši (lai gan mums pašiem tas dažkārt šķiet) nebūt nav tā emigrējošākā nācija uz zemes – ne pēc absolūtajiem, ne salīdzinošiem skaitļiem. Tomēr tas viss ir tiesa caur attālinātu makroekonomikas prizmu.

Uzņēmumu vadītāji astoņās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs uzskata, ka viņu valstu valdībām būtu jāmeklē iespējas līdz 2018. gadam palielināt izdevumus izglītībai, zinātnei un inovācijām, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā, kas veikts astoņās CAE valstīs – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā –, uzņēmumu vadītāji pauda savu viedokli par to, kurās jomās attiecīgo valstu valdības būtu tiesīgas palielināt finansējumu laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam.

Vidēji 44% respondentu šajās astoņās valstīs kā prioritārās jomas minēja izglītību, zinātni un inovācijas, kas nepārprotami apsteidz tādas jomas kā infrastruktūras attīstība (15%) un veselības aprūpes sistēma (14%). Tām seko demogrāfija (11%) un aizsardzība (8%), atbalsts valsts popularizēšanai ārzemēs, sociālā drošība un kultūra (mazāk par 5%).

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Ir pienācis laiks, kad uzņēmējiem pašiem jārūpējas par to, kādā valstī dzīvojam, jāspēj kopā ar citiem rast kompromisus un risināt sarunas pie viena galda ar politiķiem un amatpersonām tā vietā, lai klusītēm «burkšķētu» ķēķos vai lobētu tikai savas šauras intereses varas koridoros. Jo vairāk mēs spēsim konsolidēties, jo lielāka kompetence un spēks visiem kopā būs, tāpēc aicinu ikvienu aktīvi iesaistīties biznesa vides pilnveidošanā, domājot par Latvijas kopējo attīstību un labklājību.

Šis gads aizritēja arī nodokļu reformas zīmē. Sākotnēji tika atrasts optimāls un pieņemams risinājums, apstiprinot vadlīnijas līdz pat valdības līmenim, lai pēc tam konstatētu, ka viss nav tik labi, kā bija iecerēts. Vispirms jāatzīmē, ka visas reformas mērķis bija panākt tādu situāciju, lai Latvija tieši nodokļu jautājumos būtu konkurētspējīga reģionālā mērogā, paredzot vienādotas likmes, kas būtu labs veids, kā izskaust stundām ilgu administratīvo un grāmatvedības darbu, atsakoties no neskaitāmiem konsultantiem un padomdevējiem. Ne viss, kas labi sākas, labi beidzas. Politiķi nolēma sistēmu radīt maksimāli sarežģītu, diferencējot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, par ko nākamgad daudziem «sāpēs galva», sākot ar uzņēmējiem, kuri maksā vidēja līmeņa un augstākas algas, kā arī pašai valstij, lai spētu šo visu administrēt. Tāpat arī, domājot par samilzušajām veselības nozares problēmām, tika pieņemts lēmums par 1% celt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No vienas puses, neesam priecīgi par papildu maksājumu, no otras – beidzot sākts darbs pie veselības apdrošināšanas modeļa izstrādes, piesaistot daļu no veiktajiem maksājumiem tieši šai jomai.

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Valstī turpinās totāla lejupslīde, tāpēc jābūt kādai biedrībai, kas stāv virs šaurajām politiskajām intrigām, šaurajām saimnieciskajām vai vēl kādām citām domām, intervijā Nozare.lv sacīja 27.martā dibinātās biedrības Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Mūsu biedrībā ir sapulcināts Latvijas zieds, jo spēcīgākus akadēmiķus vairs nav iespējams sapulcināt. Ivars Kalviņš, Juris Ekmanis, Indriķis Muižnieks, Leonīds Ribickis - tie ir zinātnieki ar vārdu. Kāpēc biedrība dibināta tagad? Tāpēc, ka es redzu, ka valstī turpinās totāla lejupslīde, to apstiprinās arī visi aktīvie ekonomisti,» uzsvēra Deniņš.

Viņš sacīja, ka vēlētos, lai viņa mazbērni dzīvotu attīstītā Latvijā, bet Latvijas attīstības nodrošināšana prasīs laiku, jo 20 gados nav attīstīts neviens nopietns ražošanas projekts, Latvijā nav ienācis neviens investors ar pazīstamu vārdu.

«Investīcijas vispār ir nākušas pārāk mazā apjomā, mēs vēl joprojām neesam atgriezušies pirmskrīzes līmenī. Krīze nav pārvarēta, tā turpinās gan demogrāfijā, gan politikā, gan nodarbinātībā. Vai tā nav krīze, ja bezdarba līmenis ir 16%? Vai tas ir normāli, ka valstī 20 gadu laikā nav izstrādāta Nacionālās attīstības programma? Šādai programmai bija jābūt, lai valsti orientētu uz ilgtermiņa attīstību,» norādīja Deniņš.

Nule kā publicētie statistikas dati apliecina jau to, par ko DB slejās runāts ne vienu reizi vien. Proti, Latvijas tautsaimniecības zobrats griežas ar mazāku ātrumu un aizvien noteiktāk iezīmējas tendence ekonomikas pieaugumam tuvoties nullei

Gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar analogu laika periodu iepriekšējā gadā ir palielinājusies par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Skaitlis ir visai nepatīkams, jo izaugsmes tempi ir vairāk nekā divas reizes mazāki par tiem, kuri tika reģistrēti pirms gada. Proti, pērn trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts gada izteiksmē bija palielinājies par 4,6%.

Padzirdot datus par to, ka ekonomika aug aizvien gausākos tempos, daudzi droši vien teiks: «Lūk, ieviesām sankcijas pret Krieviju, bet paši dabūjām iekšās.» Lai arī šobrīd nav nekādas detalizētas informācijas par to, kuras nozares tad ir devušas lielāko pieaugumu, savukārt no tām, kurām veicies mazāk, ir skaidrs, ka pašreizējā izaugsmes kritumā zināma Krievijas loma ir. Taču uzreiz jāsaka, ka tā ir stipri vien pārspīlēta un vēl mazāk saistīta ar Krievijas veiktajiem atbildes pasākumiem Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Kaimiņvalsts noteiktie ierobežojumi tiešā veidā skāra vien dažas procentu desmitdaļas Latvijas eksporta, turklāt, ja ierēķināsim to, kas ir saistīts ar pārtikas noieta pasliktināšanos citās valstīs, piemēram, Lietuvā, šā vai tā par pāris procentiem lielāku eksporta samazinājumu mēs negūsim.

Valdība ir apņēmusies nākamgad neveikt nodokļu izmaiņas, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinkis (ZZS).

Premjers norādīja, ka nākamgad ieviest jaunus nodokļus vai palielināt esošos nav paredzēts. «Ļoti strauji neko netaisāmies mainīt, nevaram satricināt uzņēmējdarbības vidi,» uzsvēra Kučinskis.

Vērtējot Pasaules Bankas priekšlikumu ieviest darbaspēka nodokļu progresivitāti, Kučinskis uzsvēra, ka par priekšlikumiem ir sākušās diskusijas un līdz rudenim varētu būt skaidri tālākie soļi. Viņš akcentēja, ka progresivitāti var veidot arī ar neapliekamā minimuma celšanu. Vienlaikus ar strauju progresivitāti var «aizdzīt aplokšņu algās» daļu strādājošo, atzina premjers.

Viņš personīgi atbalstītu «minimumu pacelšanu», lai savos makos vairāk naudas sajustu mazo algu saņēmēji. Viņš atzina, ka diskusijas būs arī par lielo algu iekasēšanu, bet vēl atklāts ir jautājums - kas ir lielā alga.

Pērn Latvijā, tāpat kā 2016. un arī tālajā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi dzimuši mazāk nekā nomiruši, likvidācijas cunami rezultātā 2017. gadā kopējā kompāniju bilance ir negatīva, jo kopējais skaits sarucis par 6269, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tas rāda, ka valstī samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto. Pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu, jo likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits.

Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 34,8%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 16 479 uzņēmumus. 2017. gads vēsturē ieies ar zemāko jauno uzņēmumu skaitu kopš 2009. gada, bet lielāko likvidēto uzņēmumu skaitu Latvijas vēsturē.

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2016. gadu, šāda situācija, ka likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas defolts, kas ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasību neizpildes dēļ, savukārt pērn un aizpērn – biznesa lēmuma un tukšo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

«Šā gada pirmajos četros mēnešos Latviju oficiāli atstājuši aptuveni pieci tūkstoši cilvēku,» portālam Diena.lv sacījis Latvijas Universitātes (LU) ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

M. Hazans šo skaitli aprēķinājis, ņemot vērā informāciju par iedzīvotāju skaitu, dabisko pieaugumu u.c., ko ik mēnesi piedāvā Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Šie 5000 ir cilvēki, kuri ir oficiāli izrakstījušies no iedzīvotāju reģistra, taču M. Hazanam nav informācijas par nereģistrēto emigrāciju.

Profesors iepriekš aprēķinājis, ka no 2000. līdz 2010. gadam ieskaitot Latviju atstājuši aptuveni 200 tūkstoši, savukārt 2011. gadā tie bijuši aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. «Tas aizbraukšanas process turpinās – nav nekādu pazīmju, ka tas būtu palicis lēnāks, salīdzinot ar pagājušo gadu,» saka M. Hazans.

Pēc Lielbritānijā pavadītiem 12 gadiem bērnu apģērba zīmola Lazy Francis īpašniece Olga Krūze ir atgriezusies Latvijā un cer eksportēt savu produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Man bija labs darbs – es organizēju pasākumus lieliem korporatīviem klientiem, savā laikā biju arī laba restorāna menedžere. Darbs patika, un nebiju plānojusi atgriezties, bet satiktu savu tagadējo vīru un atgriezos viņa dēļ,» viņa stāsta. Pēc atgriešanās Olgai piedzima meita, taču viņa visu mūžu ir strādājusi, tāpēc mājās nosēdēt nevarēja. Meitai bija gads, kad Olga jau bija nodibinājusi savu uzņēmumu.

Fokusā – eksports

Sākot biznesu, Olgai uzreiz bija doma par eksportu. «Ne tikai Latvijas pirktspējas dēļ, bet arī tāpēc, ka esam tikai divi miljoni. Uzreiz bija doma attīstīt zīmolu šeit un eksportēt. Mums ir sava darbnīca, internetveikals, noliktava, veidojam klientu datubāzi. Pamats ir izveidots, jautājums ir tikai par pārdošanas attīstīšanu un eksporta apjoma palielināšanu. Man ir diezgan labi kontakti ārzemēs, jo ilgi dzīvoju Lielbritānijā. Esmu dzīvojusi arī Amerikā un Francijā, man ir kursabiedri no dažādām valstīm,» viņa stāsta. Visvairāk Olgu interesē Lielbritānija, Krievija un Amerika. Ir sākta sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. «Turienes uzņēmēji meklē kaut ko atšķirīgu, greznu. Viņu kultūra atļauj pucēties, un viņi to arī dara,» viņa teic. Olgai ir biznesa partnere Lielbritānijā, un tur piesaistīti divi pārdošanas menedžeri. Viens strādās mazajiem un vidējiem veikaliem, bet otrs specializējas darbā ar lielajiem klientiem, veikalu tīkliem un vairumtirgotājiem. Runājot par to, cik lielus apjomus var izpildīt, ja pārdošanas vadītāju darbs būs sekmīgs, Olga norāda, ka uzņēmums kritiski izvērtē savas iespējas un līdz 10 tūkst. vienību sezonā varot saražot tepat Latvijā.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.