Kramplauži ASV kremēta vīrieša un divu suņu pelnus sajaukuši ar kokaīnu un tos atbilstoši arī izmantojuši, atsaucoties uz Floridas policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Pelni nozagti no kādas sievietes mājas ASV Floridas štata centrālajā daļā 15.decembrī. Zagļi līdz ar elektriskajām iekārtām un juvelierizstrādājumiem paņēmuši arī urnu, kurā bija sievietes tēva pelni, kā arī vēl vienu urnu, kur atradās viņas divu suņu pelni.

Izmeklētāji uzzinājuši, kas noticis ar pelniem, pēc tam, kad saistībā ar citu laupīšanas mēģinājumu arestēja piecus tīņus. Viņi pagājušajā nedēļā bija mēģinājuši apzagt blakus esošo māju.

«Aizdomās turētie sajauca pelnus ar vai nu kokaīnu, vai heroīnu. Viņi daļu pelnu bija šņaukuši, ticot, ka lieto narkotikas,» stāstījis šerifs.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Īpašuma saimnieki pietiekami neapzinās, ka suns zagļiem iedveš lielākas bailes nekā apsardzes signalizācija vai videonovērošana, apliecina pētījums, kurā par īpašuma drošību iztaujāti gan iedzīvotāji, gan paši kramplauži, vēsta Latvijas Avīze.

Kamēr daudzi īpašuma saimnieki esot pārliecināti, ka drošākās pret zagļiem ir apsardzes signalizācijas un videonovērošanas kameras (tā domā 21% aptaujāto), 39% aptaujāto laupītāju, kas pieķerti un saukti pie atbildības, atzinuši, ka visvairāk baidās no suņa. Aptaujāto iedzīvotāju vidū tikai 14% apzinājušies sargsuņa īpašo nozīmi. Pilsētās zagļi iekļūšanai mājoklī visbiežāk izmantojot balkonus un logus, laukos galvenokārt apzog mājas, kurās cilvēki pastāvīgi neuzturas (lai slēptu pēdas, mājas nereti tiekot arī nodedzinātas). Visvairāk zādzību fiksēts Rīgā, Pierīgā un Vidzemē.

Īpašumu apdrošināšanas pārstāvis Kristians Pudans kā īpaši satraucošas laikrakstam akcentējis divas lietas: 44% garnadžu ir pārliecināti, ka zagšanu Latvijā izdarīt ir viegli (Lietuvā šis procents esot vēl lielāks – ap 60) un ka 65% gadījumu informācijas avots ir novērošana un personu izsekošana.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir gana liels, nākamgad tas varētu kļūt vēl lielāks - saistībā ar valdības iecerēto nodokļu politiku. Šādas frāzes pēdējā laikā ir dzirdētas neskaitāmas reizes komplektā ar atbildīgo valsts institūciju amatpersonu skaidrojumu, ka apkarot ēnu ekonomiku esot neizsakāmi sarežģīti un ilgstoši, tāpēc 2011. gadā no tās atdot baltajai ekonomikai varēšot vien 15 milj. Ls.

Tiesa, pelēkā ekonomika, un tās ietvaros strādājošie atrodas visā valstī, un nereti šādus biznesmeņus ir iespējams identificēt, kā mēdz teikt, pēc elektrības kabeļa. Plus vēl šā visa kontekstā ir kāds aspekts, kuru izprast ir pavisam grūti. Redz, ir tikai loģiski, ka līdz ar valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem situācija pasliktinās arī Latvijas tirgos. Arvien biežāk dzirdamas sūdzības, ka Rīgas Centrāltirgū strādājošajiem tirgotājiem nav dažādu nepieciešamo atļauju, ka precēm var būt beidzies derīguma termiņš, ka čeks par pirkumiem izsists netiek utt. Piedevām vēl pretī VID darbiniecēm nostājas tirgotājs ar saviem «miesassargiem», skaidri liekot saprast, ka viņas teiktais vērā ņemts netiks.

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Latvijā strādājošie uzņēmēji jau ir pieraduši – lai saņemtu būvatļauju un varētu sākt reālus celtniecības darbus, proti, attīstīt kādu projektu, ir jāizskraida neskaitāmi kabineti, no viena uz otru pārnēsājot papīra ķīpas. Varētu šķist, ka brīdī, kad visas nepieciešamās atļaujas beidzot ir saņemtas, var mierīgi nodarboties ar būvniecību, ne par ko citu nedomājot. Naivi!

Vēl pastāv iespēja, ka jebkurš valsts iedzīvotājs var tiesā apstrīdēt būvatļaujas izsniegšanas likumību, kas automātiski nozīmē arī projekta realizācijas apturēšanu, nodarot investoram lielākus vai mazākus zaudējumus. Protams, tiesiskā valstī ir tikai normāli, ka jebkura persona var meklēt savu taisnību tiesā, un šo principu nekādā gadījumā nevajag likvidēt. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvijā dažādu projektu, atļauju un konkursu rezultātu apstrīdēšana jau ir kļuvusi par nacionālo sportu jeb, vienkāršāk sakot, instrumentu savu vēlmju īstenošanai.

Nav taču noslēpums, ka savulaik neskaitāmi valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotu iepirkumu rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā nevis tāpēc, ka tiešām būtu aizdomas par nelikumību, bet gan tādēļ, lai pabojātu dzīvi konkurentam, kuram ir izdevies uzvarēt. Savā ziņā līdzīga situācija ir arī saistībā ar jau izsniegtām būvatļaujām... Nereti būvatļaujas tiek apstrīdētas nevis tāpēc, ka būtu vērojama kliedzoša nelikumība, bet gan tādēļ, ka prasības iesniedzējs tādējādi vēlas izsist kādu labumiņu sev. Piemēram, vienoties – samaksā man «uz rokas» dažus desmitus tūkstošus latu, un nekādas tiesvedības nebūs. Investors tādējādi nonāk dilemmas priekšā – vai nu jākļūst faktiski par šantāžas upuri, vai arī jāiekonservē būvniecība un jāstaigā pa tiesas zālēm. Ciniskāk sakot, jāizrēķina, kas iznāk lētāk.

Jūrmalas kapitālsabiedrībās ir iespējamas nelikumības, tā intervijā DB apgalvo Jūrmalas domnieks Romualds Ražuks, par kura iecelšanu šīs kūrortpilsētas mēra amatā, visticamāk, tiks lemts šodien.

Uz jautājumu, vai pieļaujat, ka domē varētu būt jaunas aizturēšanas, R. Ražuks atbild: «Grūti pateikt. Redziet, Munkevicam bija darba stils visos svarīgos amatos iecelt tā saucamos savējos cilvēkus, mēģinot ieviest Dienvidkaukāzā ierasto klanu principu. Tāpēc, liekot roku uz sirds, pateikt, ka nekas tāds vairs nenotiks, es nevaru».

«Pavisam cita lieta ir Jūrmalas kapitālsabiedrības… pateicoties tam, ka Munkevics bija vienīgais šo kapitālsabiedrību daļu turētāju pārstāvis. Viņš viens pats pildīja dalībnieku sapulces lomu. Viņš pārējiem domniekiem nekādu informāciju nesniedza. Tādējādi pieļauju, ka kapitālsabiedrībās nelikumības ir iespējamas. Līdz ar to iespējamas ir arī dažādas darbības no likumsargājošo iestāžu puses. Piemēram, paskatoties internetā, var redzēt, ka uzņēmums Namsaimnieks pēdējo dienu laikā ir noslēdzis piecus līgumus, no kuriem katrs ir par vienu un to pašu summu — 19 990 Ls. Ir redzams, ka tur ir notikusi kaut kāda drudžaina darbība,» brīdina R. Ražuks.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Valsts kontrole nevar ne sakārtot citu vietā sistēmu, ne arī saukt kādu pie atbildības. Mēs izdarām savu darba daļu un pārējiem ir jāizdara sava darba daļa, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Ir jānodala lietas par ko atbild Valsts kontrole. Valsts kontroles uzdevums ir pateikt, vai nauda tiek tērēta likumīgi un efektīvi, tālāk uzdevums ir tiem, kas šo naudu tērē. Sakārtot to var, vai nu tā, lai līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, vai arī tur kur ir bijušas nelikumības vainīgās amatpersonas tiktu sauktas pie atbildības, atbildot uz jautājumu, kāda jēga no valsts kontroles, ja tā praktiski uz neko nav spējīga,» norādīja I. Sudraba.

Ar mērķi iekasēt pēc iespējas vairāk naudas valsts budžetā, pērn tika pieņemti daudzi dažādi lēmumi, būtiski palielinot nodokļu slogu. Šogad, laikā, kad jaunie nodokļi jāsāk iekasēt, arvien vairāk sāk atklāties dažādas nepilnības, bet attiecībā uz tā saucamo dienesta auto nodokli tā vien izskatās, ka ar to kaut ko prātīgu vispār izdarīt nav iespējams.

Proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis, ka, liekot šo nodokli maksāt valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas dienesta auto izmanto privātajām vajadzībām, faktiski tiktu atļauts veikt nelikumības.

Redz, likumdošana nosaka, ka minētās personas dienesta līdzekļus privātajām vajadzībām vispār nedrīkst izmantot. Protams, Latvijā ir gan bijušie, gan arī esošie valdības pārstāvji (ar dažādām partiju piederībām), kas uzskata, ka ar dienesta auto vest savus bērnus uz skolu vai bērnudārzu esot gandrīz vai pašsaprotami, taču diez vai kāds nodokļu maksātājs vēlas apzināties, ka šāda vizināšanās notiek uz viņa iemaksātās naudas rēķina. To pašu var attiecināt arī uz braukāšanu, piemēram, posmā ministrija — ministra mājas un otrādi (kaut gan droši vien ir amatpersonas, kas uzskata, ka šādi braucieni ir valstiski svarīgi). Nu nav nodokļu maksātājiem jāsedz izdevumi, kas rodas, amatpersonai dodoties no rīta uz darbu. Savukārt, saprotot, ka valsts kabatā noteiktu papildu naudas summu tomēr vajag iegūt, būtu ieteicams rūpīgi pārskatīt, vai tiešām dienesta auto ir nepieciešams visām tām personām, kam tie ir piešķirti. Tāpat, paskatoties, ar kādas klases auto pārvietojas mūsu amatpersonas, kļūst skaidrs, ka jēdzienu «ekonomiska darbība» tās līdz galam neizprot. Būtu tikai normāli, ja ministri (par pārējām amatpersonām nemaz nerunājot) tik mazā un ne īpaši turīgā valstī, kāda ir Latvija, pārvietotos ar salīdzinoši lētām mazlitrāžas automašīnām.

Pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Iekšlietu ministrijas 2009.gada pārskata sagatavošanas pareizību, iekšlietu ministre Linda Mūrniece tiksies ar VK vadītāju Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu ziņojumā minētās nepilnības Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbībā.

«Savā ziņojumā Valsts kontrole norāda uz vairākām nepilnībām Iekšlietu ministrijas un tās pakļautībā esošo dienestu darbībā, tāpēc vēlos tās pārrunāt ar valsts kontrolieri, lai pilnībā izprastu lietas būtību un jau drīzākajā laikā atbildīgās amatpersonas šīs nelikumības novērstu,» skaidro L.Mūrniece.

Iekšlietu ministre ar valsts kontrolieri pārrunās revīzijas rezultātus, būtiskākās revīzijā konstatētās nepilnības un Valsts kontroles sniegtos ieteikumus situācijas uzlabošanai.

Iekšlietu ministrija, lai nodrošinātu Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, jau ir izstrādājusi ieteikumu ieviešanas laika grafiku.

Apkrāpti uzņēmēji kompāniju kapitāldaļu pirkšanas - pārdošanas darījumos, vairākumakcionāri, kam nav reālas ietekmes attiecīgajās firmās, neskaidrības saistībā ar notikušām vai nenotikušām akcionāru sapulcēm utt. Pēdējo gadu laikā par daudz dažādām problēmām šādu likstu kontekstā DB ir rakstījis teju nepārtraukti.

Iemesli tam galvenokārt ir divi. Pirmkārt, pie vainas, protams, ir negodīgi cilvēki, tostarp komersanti, kas cenšas sev labumu gūt nevis cītīgi strādājot, bet gan apkrāpjot citus. Otrkārt, tā ir nesakārtota likumdošana, kas faktiski ļauj krāpniekiem īstenot savas vēlmes. Rezultātā līdz brīdim, kamēr tiesībsargājošās institūcijas tiek ar kādu no šādām lietām galā un taisnība it kā var svinēt uzvaru, attiecīgais uzņēmums jau ir kļuvis maksātnespējīgs.

Lai risinātu šādas problēmas, ir tikai loģiski, ka šobrīd tiek virzīta iecere veikt būtiskus grozījumus Komerclikumā. Protams, ne visiem šobrīd tapušajiem priekšlikumiem ir pilnībā skaidra praktiskā jēga, tomēr ir jūtams, ka briest nopietna soļa speršana uz priekšu, lai vismaz kaut kādā mērā izskaustu nelikumības komercdarbībā.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks un Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks, pašlaik apcietinājumā esošais Vladimirs Vaškevičs 2007. gadā saņēmis materiālus par kādas ārvalstu farmācijas kompānijas finanšu līdzekļu izmantošanu gan šīs firmas medikamentu lobēšanas pasākumiem Latvijā, gan tās pārstāves privātiem tēriņiem, taču šā gada sākumā izrādījies, ka oficiāli nodotā informācija VID struktūrās ir pazudusi, vēsta portāls pietiek.com.

Tas izrietot no ārsta Andra Baumaņa iesnieguma, ko LR Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļa nosūtījusi izvērtēšanai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram.

Baumanis ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nosūtījis iesniegumu, no kura izrietot, ka jau 2006. gadā viņš vērsies VID Finanšu policijā ar iesniegumu par Austrijas farmaceitiskās firmas Sigmapharm Arzneimittel GmbH@Co KG pārstāvniecības Latvijā «iespējamām nelikumīgām naudas atmazgāšanas shēmām».

Šajā iesniegumā cita starpā uzrādīts konts Austrijas komercbankā, uz kuru pārstāvniecības vadītājai Ditai Baumanei - Auzai – Baumaņa bijušajai dzīvesbiedrei – Sigmapharm Arzneimittel GmbH@Co KG ik mēnesi esot ieskaitījusi finanšu līdzekļus 10-15% apmērā no kompānijas medikamentu apgrozījuma Latvijā. Tālāk minētā nauda izņemta dažādos bankomātos Latvijā un tikusi tērēta gan firmas medikamentu lobēšanas pasākumiem, gan privātiem tēriņiem. Turklāt lielas summas esot izņemtas, izvairoties no nodokļu nomaksas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 19.aprīlī sācis kriminālprocesu pret trim personām saistībā ar kukuļa došanu valsts amatpersonai kādā izmeklēšanas iestādē, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs. Izmeklēšanas laikā atklājies arī kāds fiktīvs Valsts policijas (VP) darbinieks, kurš saņem algu, bet nestrādā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka komercuzņēmuma īpašnieks starpniekiem nodevis kukuli vairāku tūkstošu latu apmērā tālākai nodošanai izmeklēšanas iestādes amatpersonai, lai šīs iestādes lietvedībā esošajā krimināllietā tiktu pieņemts viņam labvēlīgs kriminālprocesuāls lēmums. KNAB neatklāj, kuras izmeklēšanas iestādes amatpersonai šis kukulis bijis domāts.

Lietā ir arī otra epizode. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka komercuzņēmuma īpašnieks ir pieņemts darbā kā VP reģionālās pārvaldes darbinieks, kurš faktiski nav veicis amata pienākumus, bet ir saņēmis atalgojumu laika posmā no 2010. gada marta līdz 2012. gada aprīlim. Izmeklēšanā konstatēts, ka kādas VP reģionālās pārvaldes vecākais inspektors, kurš nodarbojas ar personāla vadību, izmantojot savu dienesta stāvokli, iespējams, nodrošinājis personai amatu VP un atbalstījis šo personu naudas izkrāpšanā.

Par spīti atbildīgo institūciju solījumiem piedalīties konfliktsituācijas risināšanā, no centra uz Ķengaragu regulāri turpina kursēt SIA Eko Bus mikroautobusi ar neregulāro pārvadājumu licenci. SIA Taksi.lv, kas šajā virzienā nodrošina regulāros reisus 216. maršrutā, ir vērsusies dažādās institūcijās, bet bez panākumiem, raksta laikraksts Diena.

Solījumi, ka situāciju risinās, gan skanot joprojām.

Līdztekus Taksi.lv no centra uz Ķengaragu sākuši kursēt mikroautobusi ar uzrakstu Eko Bus, kas it kā pārvadā studentus un pasniedzējus, iekasē 40 santīmus par braucienu un nemaksā PVN, bet patiesībā brauc kā regulārie pārvadātāji 216. maršrutā, nevaicājot, vai pasažieris ir students, vai nav.

«Situācija nav mainījusies, tikai Eko Bus autobusu skaits pieaudzis līdz sešiem. Esam rakstījuši Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Konkurences padomei, Rīgas satiksmei, Valsts policijai, Satiksmes departamentam, bet vienīgais, kas tiešām cenšas vismaz kaut ko darīt, ir Satiksmes departamenta Kontroles dienests,» Dienai stāstījis SIA Taksi.lv pārstāvis Dmitrijs Solovjovs.

Uzņēmumi Baltic Mareco un Baltic Mareco Ltd lūguši ierosināt krimināllietu pret Rīgas kuģu būvētavu par svešas mantas piesavināšanos personu grupā, informē kompānijas pārstāvji.

Iesniegumā Valsts policijai minēts, ka uzņēmums Baltic Mareco Ltd nomāja telpas no RKB, kurās atradās Baltic Mareco piederošā metāla lokšņu termiskās griešanas mašīna, kas bija nodota lietošanā Baltic Mareco Ltd, kā arī produkcija. Pēc telpu īres nomas līguma beigām pērnā gada beigās Baltic Mareco Ltd atbrīvoja telpas no savām lietām un piederumiem, tomēr uzņēmums nevarēja izvest minēto iekārtu un produkciju, jo RKB amatpersonas to aizliedza.

Teritorija, kurā atradās nomātā platība, ir apsargāta, iekļūt tajā var tikai iepriekš pieteiktas un apstiprinātas personas ar atļaujām, tāpat arī izvest lietas un piederumus no teritorijas drīkst tikai ar RKB amatpersonu rakstisku atļauju.

Nereti tiek runāts par to, kā Latvijā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt. Taču realitātē nelikumības pret mazākumakcionāriem joprojām ir ierasta lieta, turklāt tās atbalsta arī skandināvu bankas un starptautiskas auditoru kompānijas, laikrakstam Dienas Bizness norāda eksperti.

Uzņēmuma mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Nereti tiek runāts par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, taču tajā pašā laikā līdzšinējā pieredze nozarē liecina, ka mazo akcionāru intereses netiek ņemtas vērā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, taču pagaidām uzlabojumi ir pārāk lēni un pārkāpumi atkārtojas.

Nav izvēles

Latvijā mazākuma akcionāri jau izsenis ir bijuši pastarīša lomā, un šajā jautājumā, neskatoties uz dažām likumdošanas izmaiņām, pēdējo gadu laikā būtiskus uzlabojumus neredz. Laikraksts Dienas Bizness regulāri no uzņēmumu mazākuma akcionāriem saņem sūdzības par dažādiem tiesību pārkāpumiem, un ieguldījumu pārvaldes kompāniju pārstāvji atzīst, ka situācija neuzlabojas – vērojama virkne pārkāpumu. Kāds Latvijas kuģniecības mazākuma akcionārs laikrakstam Dienas Bizness pastāstīja, ka nesen bez brīdināšanas pārdotas viņam piederošās akcijas. Viņš nelielu skaitu uzņēmuma akciju iegādājies pirms daudziem gadiem par privatizācijas sertifikātiem. Akcijas glabājušās vērtspapīru kontā AS SEB banka, taču pirms aptuveni mēneša tās parādījušās interneta bankā izceltā veidā, taču nekāda sīkāka informācija nav bijusi, līdz ar to viņš domājis, ka mainījusies vieta interneta bankā, kur var aplūkot sev piederošās akcijas. Kādu dienu tālrunī pienākusi īsziņa, ka akcijas pārdotas. Viņš pauž neizpratni gan par to, ka iepriekš mazākuma akcionāriem personīgi netika sniegta ne informācija par to, ka notiks akcionāru sapulce, kur lems par akciju atpirkšanu, gan par to, ka akcijas pārdotas automātiski, ne informējot, ne prasot atļauju to īpašniekam.Šis gadījums liek apdomāt un negatīvi skatīties uz ieguldījumiem uzņēmumu akcijās nākotnē, pauda nu jau bijušais uzņēmuma mazākuma akcionārs.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas darbinieki nosūtījuši vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, lūdzot apturēt Rīgas domes pieņemtā lēmuma punktu, kurā uzdots atbrīvot no darba visus šo izpilddirekciju darbiniekus.

«Tā ir pilnīga patvaļa - nodot visas likvidējamo izpilddirekciju funkcijas, uzdevumus, saistības un tiesības citai izpilddirekcijai, bet nenodot no darba tiesiskajām attiecībām izrietošās saistības un tiesības. Tas būtu tāpat kā nodot nekustamo īpašumu, bet nenodot tā nomas līgumus, domājot, ka tādējādi tie būs uzskatāmi par izbeigtiem. Mēs, protams, varam vērsties tiesā, pārsūdzot izsniegtos darba devēja uzteikumus, kas prasīs samērā ilgu laiku un ieguldījumus, kuru visiem nav. Mēs nevaram apturēt šo Rīgas pilsētas domes patvaļas un nelikumības procesu, pirms tā rezultātā simtiem cilvēku ir nelikumīgi zaudējuši darbu. Taču to var izdarīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs,» uzskata Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas Arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs Jānis Miķelsons.

NBS Gaisa spēku amatpersonu pieļauto nelikumību nolūks bija personīgā labuma gūšana.

Tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Tiesa, netiek atklāts, cik daudz naudas ar dokumentu viltošanu izdevies izkrāpt, vēsta BNS.

Pēc ministra domām, tas parāda, ka viņi ir nozaguši naudu valstij un nodokļu maksātājiem, taču viņš atteicās nosaukt par cik lielām summām varētu būt runa, tie gan neesot miljoni latu. Lieģis pieļauj, ka nelikumības visticamāk notikušas ilgākā laika posmā pirms vairākiem gadiem. Taču viņš arī atteicās izpaust, par kāda ranga amatpersonām ir runa.

Jau ziņots, ka pret vairāk nekā 50 Gaisa spēku amatpersonām sākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu. Pārkāpumi konstatēti pirms aptuveni diviem gadiem. Iespējams, ka lieta Ģenerālprokuratūrai tiks nodota jau pēc dažiem mēnešiem, norāda televīzija. Vairākām Gaisa spēku amatpersonām jau piemērots drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku vadība uzsver, ka visas šīs amatpersonas turpina dienestu.

Ukrainas valsts raidorganizācija atteikusies no laika apstākļu raidījumu tiešraidēm, jo sinoptiķe izteikusies par valsts drūmo politisko klimatu, vēsta BBC.

Valsts meteoroloģijas centra galvenā meteoroloģe slavējusi pavasara skaistumu, bet pēc tam kritizējusi «nekārtību, nelikumības un netaisnību» Ukrainā.

Ludmila Savčenko nicinošās piezīmes izteikusi tiešraidē Nacionālajā radio.

Laika apstākļu prognozes tagad tiks iepriekš ierakstītas un rediģētas pirms translēšanas.

«Jūs nevarat palikt vienaldzīgi pret skaistumu, ko papildina ceriņu un maijpuķīšu maigā smarža, melodiskās putnu balsis,» sacījusi Savčenko, turpinot: «Dažreiz šķiet, ka daba ir kompensācija par nekārtību, nelikumībām un netaisnību mūsu valstī».

Kā norāda BBC, šī nav pirmā reize, kad Ukrainas mediji ir norāti par iejaukšanos politikā.

Ar kārtējiem skaļajiem paziņojumiem šonedēļ klajā nākusi Valsts kontrole (VK) un tās vadītāja Inguna Sudraba, paziņojot, ka situācija Finanšu ministrijā ir necaurskatāma, ka tā sev ir negodīgi ieplānojusi algu palielinājumu un pieļāvusi visādas citādas šmuces. Īsi sakot, haoss!

Nevar apstrīdēt, ka VK darba rezultāti ir patiesi. Tāpat ir tikai apsveicami, ka Sudraba uzskata par pienākumu informēt sabiedrību par valsts iestāžu pieļautajām nekārtībām. Taču diemžēl šajā kontekstā nākas atgādināt seno tautas teicienu - liela brēka, maza villa! Un te ir identificējamas divas galvenās problēmas…

Pirmkārt, visās negācijās mūsu valsts aparātā ir vainojamas mājas. Kā tad skan attiecīgais VK paziņojums - Finanšu ministrija rīkojusies negodīgi… Nevis atbildīgā amatpersona X (proti, vārds un uz vārds) ir parakstījusi dokumentu, kas pieļauj nelikumīgas darbības, bet gan Finanšu ministrija rīkojusies nelikumīgi. Sanāk, ka runa ir par ēku Rīgā, Smilšu ielā. Pati VK ir norādījusi, ka uz kārtību ir grūti cerēt, kamēr netiks ieviesta amatpersonu personīgā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Acīmredzot politiķiem ir tik ļoti bail no dabūšanas pa kaklu, ka viņi nekādi nav ar mieru ieviest šādu personīgo atbildību, un dažādas negācijas var turpināties. Bieži taču ir bijuši gadījumi, kad Sudraba izsakās par vienu vai otru ministriju, un tikai gadījumā, ja patrāpās tāds aktīvāks tās vadītājs, viņš izraušas no sava krēsla, lai paziņotu, ka Sudraba un VK neko nesaprot. Bet nereti netiek izdarīts pat tas. Redz, ja atbildīga ir ministrija, realitātē Latvijā atbildīgs nav neviens. Atšķirībā no uzņēmumiem, kur valdes priekšsēdētājs atbild ar visu savu mantu.

Rīgas domē šovakar 20:30 sasaukta ārkārtas sēde, kurā pēc Rīgas domes frakcijas Vienotība deputātu priekšlikuma, tiks skatīts jautājums par četru Rīgas domes valdes locekļu atsaukšanu no Rīgas brīvostas valdes. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs DB šādu opozīcijas soli viennozīmīgi saista ar to, ka pavisam drīz būs pašvaldību vēlēšanas.

Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāti savāca parakstus par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Savā paziņojumā deputāti norādīja, ka līdz šim brīdim no pašvaldības pārstāvjiem ostas valdē – Nila Ušakova (SC), Andra Amerika (GKR), Mihaila Kameņecka (SC) un Vadima Jerošenko (SC) - nav sekojusi rīcība, kas paskaidrotu un attaisnotu viņu lēmumu balsot pret Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atstādināšanu no amata pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajām nelikumībām ostā vairāk NEkā 41 miljonA latu apmērā.

«Ar šo balsojumu Rīgas domes pārstāvji Rīgas brīvostas valdē ļoti skaidri pateica, ka nekādā veidā nepārstāv pašvaldības intereses ostā, neveicina tajā labu pārvaldību un necenšas novērst miljonu nelietderīgu tērēšanu,» atzīmēja Rīgas domes deputāts informē Juris Viņķelis.